Jaunākais izdevums

Neraugoties uz dažādiem drošības filtriem, tomēr joprojām ir fiziskās personas, kuras kļuvušas par kāda uzņēmuma valdes locekli vai īpašnieku, pašām to nezinot.

Tādējādi daļa uzņēmumu valdes locekļu un vēl jo vairāk «īpašnieku» par savu atbildīgo amatu un īpašumu nereti uzzinot no parādu piedzinējiem vai tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku klauvēšanas pie durvīm. Tiesa gan, daži, kaut kādā veidā uzzinājuši par savu «īpašumu» vai atrašanos amatā, dodas uz Uzņēmumu reģistru (UR) un ceļ pretenzijas. Proti, šā gada septiņos mēnešos UR saņemti 183 iesniegumi, kuros fiziskās personas apgalvojušas, ka neesot brīvprātīgi uzņēmušās kāda uzņēmuma valdes locekļa amatu vai arī neesot konkrētā uzņēmuma līdzīpašnieks vai 100% īpašnieks. Ir dzirdēti stāsti, ka bezdarbnieks vērsies darbā iekārtošanas kompānijā un tur pēc solījuma saņemt darbu atstājis gan savu pases kopiju, gan parakstījis kādus dokumentus, kurus apliecinājis zvērināts notārs, bet pēc vēstulēm pastkastē no kreditoriem vai nodokļu administrācijas atskārtis, ka kļuvis par uzņēmēju pret paša gribu.

«Visi saņemtie fizisko personu iesniegumi ir pārsūtīti pārbaužu veikšanai tiesībaizsardzības iestādēm,» skaidro UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis. Viņš atgādina, ka UR ir reģistrācijas, nevis izmeklēšanas un izziņas iestāde - par to, vai attiecīgie dokumenti vai tajos esošie paraksti ir vai nav viltoti.

«Interesanti, ka trešdaļā gadījumu personas apgalvo, ka bijusi nozaudēta pase, pārējos gadījumos vienkārši paziņo, ka tām neesot nekāda sakara ar veiktajām reģistrācijām,» saņemtos pretenziju iesniegumus raksturo R. Balodis. Uz šiem pārsūtītajiem 183 iesniegumiem UR no tiesībsargājošām institūcijām atbildes saņēmis 136 iesniegumu gadījumā. «Divpadsmit gadījumos policija konstatējusi, ka tiešām notikusi dokumentu viltošana - attiecīgi UR lemts par prettiesisko izmaiņu reģistrācijas atcelšanu,» skaidro R. Balodis. Viņš zina teikt, ka savukārt 107 gadījumos policija nav konstatējusi prettiesiskas darbības. Iemesli gan esot dažādi: nav noticis noziedzīgs nodarījums vai iestājies noilgums. «Atlikušajos gadījumos sniegta informācija, ka uzsākto kriminālprocesu ietvaros tiek veikta pārbaude,» tā R. Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārsteidz ieraksta dzēšana Uzņēmumu reģistrā

Māris Ķirsons,22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcionāru strīdu gadījumos ļoti liela nozīme ir Uzņēmumu reģistram – kā tas pieņem un reģistrē, atliek reģistrāciju, pieprasa precizējumus vai paskaidrojumus. Sabiedrības un tiesībsargājošo iestāžu uzmanība ir pievērsta AS Olainfarm akcionāru strīdam.

Konfliktgadījumos Uzņēmumu reģistra valsts notāri un iestādes vadības – galvenās valsts notāres Gunas Paideres un viņas vietnieka Sanda Kareļa – lēmumi tiek pārsūdzēti administratīvajā tiesā. Dienas Biznesam aptaujājot uzņēmējus par konfliktsituācijām Uzņēmumu reģistrā, vairāki uzņēmumu vadītāji un uzņēmēji atklāja, ka ar Uzņēmumu reģistra lēmumiem "neesot bijis viss kārtībā".

Reģistrs rīkojās nepareizi

"Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā," pauž uzņēmējs Viesturs Tamužs. Viņā neizpratni radījusi situācija, kad Uzņēmumu reģistrs reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams divu Uzņēmumu reģistra datu izmantotājiem – SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. "Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis. Var jau būt kļūdains ieraksts, bet, ka šādu ierakstu elektroniski dzēš un tāda esamība jāpierāda ar skrīnšotu palīdzību?" neizpratnē ir V. Tamužs. Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties attālinātā darba popularitātei un pieaugot e-komercijas lomai, uzņēmumiem arvien aktuālāka ir IT sistēmu un datu novietošana datu centros pie IT ārpakalpojumu sniedzējiem un/vai “mākoņos’’. Arī tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Tet ir seši datu centru un mākoņpakalpojumu platforma TetCloud.

Datu centru pakalpojumu veidi un to īpašības

Uzņēmumiem pie lielāka datu apjoma vai tiem, kuri strādā IT jomā, ir nepieciešams serveris, kurā tiek glabāti dati. Ja agrāk populārākais veids bija to uzturēt pašiem, tad šobrīd arvien biežāk tiek izmantotas vēl divas opcijas datu glabāšanai - attālināti datu centri un to ievietošana virtuālajā serverī jeb ‘’mākonī’’. Kādas ir šo trīs opciju īpašības un atšķirības?

Datu glabāšana uzņēmumā. Lai arī agrāk praktiski vienīgā opcija, tad šobrīd tā uzskatāma par dārgu un laikietilpīgu no apkopes viedokļa. Pārsvarā to izvēlēsies tikai trijos gadījumos - 1. ja nav daudz datu un neparedzētas situācijas neietekmēs uzņēmuma darbības procesu (piemēram, mājaslapa ir uzņēmuma vizītkarte, nevis piedāvā e-komerciju). 2. ja uzņēmums nevar izvest datus ārpus tā telpām juridisku ierobežojumu vai datu specifikas dēļ (piemēram, medicīnas iestādes vai valsts struktūras). 3. citu iemeslu dēļ kā bailes no pārmērīgām izmaksām, neuzticēšanās vai nezināšana par ārpakalpojumu, liek uzņēmumiem atteikties no datu glabāšanas pie trešās puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno atkal izmantot neveiksmīgā projekta Skolas.lv izstrādātāja AS Datorzinību centrs pakalpojumus, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija.

Datorzinību centrs uzvarējis IZM iepirkumā par Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas izveidi, par ko plānots izmaksāt 287 314 eiro, teikts IZM mājaslapā.

Ministrija šajā konkursā bija saņēmusi divu uzņēmumu pieteikumus. Taču no dalības konkursā IZM izslēdza uzņēmumu AS Exigen Services Latvia, norādot, ka tā iesniegtais piedāvājums nav atbilstošs atsevišķām nolikumā noteiktajām pretendentu atlases prasībām. Rezultātā līdz tehniskā piedāvājuma vērtēšanai tika vien Datorzinību centrs, skaidroja IZM pārstāve Edīte Olupe.

Kā izriet no IZM mājaslapā publicētā iepirkuma nolikuma, pretendentiem bija jāiesniedz vismaz viena pozitīva atsauksme par katru pieredzes aprakstā norādīto sistēmu. Iepirkuma uzvarētājs noskaidrots atklātā konkursā, meklējot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajiem kritērijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunā Eiropas Savienības datu aizsardzības regula - kas jāzina parastam cilvēkam?

Dienas Bizness,03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedaudz vairāk kā 2000 Latvijā reģistrētu uzņēmumu, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz patiesie labuma guvēji – fiziskās personas; ja tas netiks izdarīts, attiecīgie uzņēmumi tiks likvidēti.

«Uzņēmumu reģistrs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmu, ir izsūtījis atgādinājumu 2000 uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu, kuros nav neviena īpašnieka – fiziskās personas, iesniegt to patiesos labuma guvējus,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa atgādina, ka prasība visām juridiskajām personām atklāt patiesos labuma guvējus stājās spēkā jau 2017. gada novembrī. Viņa uzskata, ka kopumā ir progress, jo pērn šādu uzņēmumu, kuri nav atklājuši patiesos labuma guvējus, kopējais skaits sasniedza teju 5000, bet pašlaik ir tikai nedaudz vairāk par 2000. Jāatgādina, ka ārvalstu kompānijas bez norādītiem patiesajiem labuma guvējiem tiek uzskatītas par potenciālo riska zonu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Dubults neplīst Tieslietu ministrijas izpratnē

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, Twitter: @LivaMel,25.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistrs iecerējis bez maksas publiskot daļu informācijas par uzņēmumiem, taču, tā kā paralēlas datu vietnes jau eksistē, šis draud izvērsties par kārtējo «ķeksīša» pasākumu

Saistībā ar to, ka Latvijā pieņemts lēmums par atteikšanos no uzņēmumu reģistrācijas apliecībām papīra formātā, ko gan atsevišķas iestādes joprojām turpina spītīgi pieprasīt, Uzņēmumu reģistrs sper solīti situācijas sakārtošanas virzienā. Apzinoties, ka cilvēkiem un jo īpaši visādām valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kas finanšu taupības dēļ nevar atļauties lietot komerciālās uzņēmumu datu bāzes, tomēr varētu būt vajadzība reizi pa reizei pārliecināties, vai konkrētā juridiskā persona vispār eksistē, Uzņēmumu reģistrs nolēmis šādu informāciju savā mājaslapā turpmāk piedāvāt bez maksas. Uzreiz gan jāpiebilst, ka šī informācija tiešām būs diezgan minimāla un neietvers, piemēram, amatpersonas, dalībniekus un citas interesantas lietas. Lai izzinātu šos jautājumus, interesentiem joprojām būs jāapmeklē kāda no maksas datu bāzēm, ko privātie komersanti Latvijā izveidojuši un uztur jau vairākus gadus, par šo iespēju maksājot valstij solīdu nodevu gandrīz 90 tūkstošu eiro apmērā. Te nu rodas jautājums – kāds labums būs no Uzņēmumu reģistra visai ierobežotā satura datu vietnes, ja paralēli publiski jau šodien ir pieejama daudz plašāka informācija Latvijas Vēstneša mājaslapā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad fiziskas personas, kuras nokļūs riskanto personu reģistrā, nevarēs kļūt par jaundibinātu uzņēmumu īpašniekiem un amatpersonām, paredz Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām». Tomēr vienlaikus rodas citi riski.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji pauda atbalstu idejai izslēgt no spēles visu veidu «pseidoīpašniekus» un «pseidopriekšsēdētājus», kuri savu parakstu uz dokumentiem uzšņāpj par dažiem latiem vai vienu aliņu. Tomēr vienlaikus viņi norāda uz vairākiem riskiem, kad tā dēvētajā melnajā sarakstā var nokļūt arī normāli cilvēki, kuru uzņēmējdarbība bijusi neveiksmīga un kuru adrese būs riskanto adrešu reģistrā. Proti, šajā reģistrā varot būt arī tāds uzņēmējs, kura juridiskajā adresē konkrēto uzņēmējdarbību neesot iespējams veikt. «Labticīgam nodokļu maksātājam nav pamata satraukumam, jo ne tā amatpersonas, ne viņš pats tajā nokļūt nevar,» skaidro Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Viņa uzsver, ka melnajā sarakstā iekļautie neko nevarēs reģistrēt Uzņēmumu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Dell Technologies - drošības risinājumi, kas nodrošina jūsu uzņēmuma datu aizsardzību

Sadarbības materiāls,26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, valsts iestādēm un institūcijām ir svarīgi nodrošināt nemainīgi noturīgu darbību pret kiberdraudiem un uzbrukumiem - mazinot kritiskās infrastruktūras kiberdrošības radītos riskus un rūpējoties par kritisko datu privātumu.

Dati ir vērtība, kas var dot jaunas iespējas un arī riskus

Dati, jaunā globālās ekonomikas valūta, lielākajai daļai uzņēmumu ir kļuvuši par visvērtīgāko aktīvu. Pieaugošā iespēja gūt peļņu no datu ieguves, mudina uzņēmumus meklēt un radīt arvien jaunus veidus, kā šīs iespējas izmantot savā labā. Tas ir veicinājis ievērojamu kopējo datu pieaugumu. Iespējas gūt labumu no šiem datiem un palielināt biznesa vērtību ir šķietami bezgalīgas.

Diemžēl, dati ir kļuvuši arī par mērķi. Plaši ieviestās e-komercijas sistēmas, attālinātā darba apjoma pieaugums un kopējā cilvēku ikdienas dzīves digitalizācija, nodrošina vislielāko IT uzbrukumu mērķauditoriju vēsturē. Regulāri tiek veikti noziedzīgi nodarījumi uzņēmumiem ar mērķi gūt finansiālu labumu, vai tiem radīt citādus zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gatavojoties DORA: kā finanšu iestādes turpmāk pārvaldīs IKT pakalpojumu sniedzēju riskus?

Maira Pužule, COBALT juriste,10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Akciju sabiedrībām informācija par akcionāriem būs jāatklāj līdz septembra beigām

Db.lv,03.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrībām informācija par akcionāriem jāatklāj līdz 2024.gada 30.septembrim, atgādina Uzņēmumu reģistrs.

Par minētās prasības neizpildi akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija, līdzīgi kā patieso labuma guvēju neatklāšanas gadījumā.

Pienākums akciju sabiedrībām atklāt savus akcionārus izriet no grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā 2023.gada 1.jūlijā. To mērķis ir akcionāru reģistra vešanas kārtību vienādot ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistra vešanas kārtību, nodrošināt AS caurspīdīgumu un drošu uzņēmējdarbības vidi, radot pieeju informācijai par AS akcionāriem.

Agrākais regulējums noteica, ka AS akcionāru reģistru ved un par to atbild valde. AS reforma, kas juridiski iestrādāta Komerclikumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un Finanšu instrumentu tirgus likumā, nosaka, ka akcionāri kļūst publiski, līdzīgi kā SIA dalībnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turpinās neaktīvo uzņēmumu likvidācija

Žanete Hāka,14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju līdzšinējā aktivitāte Komerclikuma prasību izpildē vērtējama pozitīvi, tas nozīmē, ka uzņēmēji apzinās - likumā noteikto prasību izpilde ir pašu uzņēmēju interesēs, norāda Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Vienlaikus uzņēmēji tiek aicināti būt atbildīgi un uzņēmuma dokumentāciju sakārtot laikus.

Saskaņā ar Komerclikuma grozījumiem no 2013.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 30.jūnijam visām SIA, kas reģistrētas līdz šo grozījumu spēkā stāšanām datumam, Uzņēmumu reģistrā bija jāiesniedz pirmais dalībnieku reģistra nodalījums. Ar mērķi atvieglot prasību izpildi, šā gada 4.jūnijā tika pieņemti jauni Komerclikuma grozījumi, kas šo prasību kā obligātu noteica visām divu vai vairāku īpašnieku SIA, no prasībām atbrīvojot viena īpašnieka SIA. Uzņēmumu reģistra statistikas dati liecina, ka līdz šī gada 1.oktobrim 70 091 jeb 43% no visām SIA ir Uzņēmumu reģistrā iesniegušas Komerclikumā noteiktajām prasībām atbilstošu dalībnieku reģistra nodalījumu. Kopējā uzņēmēju aktivitāte tiek vērtēta pozitīvi, tomēr Uzņēmumu reģistrs aicina visas divu vai vairāku īpašnieku SIA dokumentācijas sakārtošanu neatlikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Dati nekad nav drošībā! Latvijas uzņēmumi piedzīvo arvien lielākus kiberdraudus

Sadarbības materiāls,18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Statiska IT infrastruktūra nevar konkurēt ar strauji mainīgajām prasībām mūsdienu biznesa vidē, kur digitālā transformācija ir ne vien vēlama, bet samērā neizbēgama. Privātajam un publiskajam sektoram ir nepieciešams mērogojams, pielāgojams un drošs IT pamats, kas ir gatavs ne vien funkcionāli uzturēt, bet arī pasargāt un atjaunot kritiski svarīgus datus. Arvien biežāk dzirdam par datu noplūdēm, datu centru avārijām un finansiāliem zaudējumiem, ko būtu iespējams novērst ar sakārtotu IT infrastruktūru un tās pārvaldību. Šī iemesla dēļ vadošais Ziemeļvalstu un Baltijas IT infrastruktūras piegādātājs Atea skaidro visbiežāk uzdotos jautājumus un tendences datu aizsardzībā.

Kur vislabāk glabāt rezerves datus un kā izvairīties no dārgām tehniskām kļūmēm?

Atea IT arhitekts Kaspars Šulcs skaidro, ka uzņēmumiem ir savlaicīgi jādomā par datu drošību, tādēļ uzņēmumos, kuros ir viens vai divi datu serveri, iespējams, var iztikt ar vienkāršākiem risinājumiem, piemēram, izkopējot datus uz kādu ārējo USB disku vai tīkla iekārtu (NAS), lai būtu rezerves kopijas. Vēlams, lai tas tiktu darīts regulāri, lai tehnisku sarežģījumu dēļ dati būtu aktuāli un lietojami. Lielākiem uzņēmumiem, savukārt, būtu jādomā par rezerves datus glabāšanu iekārtās, kuras pieslēgtas ar ātru datu pārraides kanālu un kas ir speciāli paredzētas rezerves datu glabāšanai, piemēram, Dell EMC PowerProtect. Šīm iekārtām jau automātiski ir iebūvētas dažādas funkcijas efektīvākai datu glabāšanai un apstrādei, kur jāizceļ tieši datu deduplikācija un datu kompresija. Pats svarīgākais uzņēmumam ir tas, lai rezerves kopijas varētu uztaisīt ātri un ērti, un tikpat operatīvi datus varētu arī atjaunot. Šādas rezerves datu glabāšanas iekārtas sadarbībā ar speciālu programmatūru to nodrošina pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kāda būs Olainfarm nākotne pēc izstāšanās no biržas

Jānis Goldbergs,25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS AB City šobrīd pārstāv 51% Olainfarm akciju un ir pieņemts lēmums pārtraukt uzņēmuma akciju kotēšanu biržā.

Kādas ir AS Olainfarm attīstības ieceres AB City holdingkompānijā, kuras īpašumā ir AS Repharm, AS Veselības centru apvienība, Mēness aptieku tīkls un citi pelnoši uzņēmumi, Dienas Bizness jautāja AB City valdes loceklim Robertam Tavjevam.

Fragments no intervijas

Biržā norādīts, ka AS AB City ir kļuvis par Olainfarm kontrolpaketes turētāju – kā nonācāt līdz Olainfarm kontrolpaketei? Kad konkrēti sākāt interesēties par akciju iegādi un Olainfarm?

Par akciju iegādi sākām domāt pirms aptuveni diviem gadiem, t.i., 2019. gada beigās. Teikšu godīgi, mūs kā vērotājus no malas tajā mirklī satrauca ap uzņēmumu notiekošie procesi. Tomēr kā tobrīd tā arī šodien ir skaidrs, ka mēs gribam sevi pierādīt zāļu ražošanā. Mūsu holdingā jau ietilpst Rīgas Farmaceitiskā fabrika, bet tās ir vienkāršas ārstniecības formas, tie ir dažādi ārstnieciski šķīdumi, ziedes, tinktūras. Tā no farmaceitiskās ražošanas mērauklas ir vienkāršā ražošana, mēs gribējām sevi pierādīt sarežģītākā līmenī. Domājot par attīstības virzieniem, bijām nonākuši pie diviem virzieniem. Pirmais attīstības virziens ir medicīna, kas mūsu holdingā ir pārstāvēta kā Veselības centru apvienība jeb VCA. Otrais attīstības virziens – medikamentu ražošana. Olaines situācija pavēra iespēju domāt par sarežģītāku zāļu ražošanu. Līdz tam šādas iespējas nebija, mēs sapratām, ka gribam to darīt, bet iespējas nav. Konkrētais gadījums deva iespēju. Olainfarm gadījumā, par cik praktiski viss saražotais tiek eksportēts, tas faktiski ir kā iegādāties uzņēmumu ārvalstīs, kurš tikai fiziski atrodas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājis aptuveni gads, kopš "Olainfarm" stāsts "Dienas Biznesa" slejās pārtapa par fabulu, jo tā vienkāršāk un īsāk stāstīt atkal un atkal to, kas uzņēmumā notiek divus gadus un līdzinās iesprūdušas plates darbībai uz veca atskaņotāja.

Mainās valdes, padomes, cieš zīmols un, visticamāk, arī pašas mantinieces, kuru nesaskaņas pārbaudīt nav pat mans nolūks. Tomēr vēlreiz fabulu atkārtot nāksies, kaut arī daudzi to zina no galvas.

Tātad - kādam tēvam bija trīs meitas un liels uzņēmums "Olainfarm". Tēvs nomira, un uzņēmums palika meitām. Divas bija pilngadīgas, bet viena nepilngadīga, un viņas tiesības pārstāvēt uzticēja mammai. Kad meita kļūs pilngadīga, tad mammai nekas vairs nepienāksies, izņemot to, ko viņa paspējusi nopelnīt, esot laba mamma, un tā viņa strīdas, cik spēka.

Zīmīgi, ka naktī uz svētdienu, divas dienas pirms "Olainfarm" akcionāru sapulcēm, kas notiek 22. septembrī, tika nogalināts advokāts Pavels Rebenoks, kuru viņa asi kritizēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Avārija elektroniskajā sistēmā Uzņēmumu reģistra darbu paralizēja uz divām dienām; lai minimizētu šādu atgadījumu risku, būs vajadzīgs gan finansējums sistēmas uzlabošanai, gan speciālisti, kas tos ieviestu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrs piedzīvoja līdz šim nopietnāko krīzes situāciju, kad pārstāja darboties elektroniskā sistēma, sašutumu pauda gan tie (tostarp daudzi uzņēmēji), kuri bija devušies uz šo iestādi, lai veiktu reģistrāciju vai izmaiņas agrāk reģistrētajos subjektos, gan arī politiķi. Tādējādi Uzņēmumu reģistrs nespēja izpildīt pašu iepriekš uzņemtās saistības par reģistrācijas ātrumu.

«Tā patiešām bija nopietna krīzes situācija, kas izgaismoja, cik atkarīgi esam no tehnoloģijām. Kad tās darbojas, spējam efektīvi un ātri strādāt, bet, ja tās nestrādā, tad Uzņēmumu reģistrs nevar nedz apkalpot klientus, nedz arī veikt kādas citas darbības, tostarp valsts iestādes nevar pārliecināties par uzņēmumu amatpersonu pilnvarām, reģistrācijas datiem utt.,» situāciju skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Baltic Airlines, kas 100% pieder a/s Air Baltic Corporation, pieprasa atsaukt komercķīlu tiesību izlietošanu (airBaltic ieķīlāto privātā akcionāra akciju pārdošanu), jo nav iestājies aizdevuma atmaksas pienākums.

Šāda pretenzija nosūtīta ne tikai a/s Latvijas krājbanka, bet arī Uzņēmumu reģistra Komercķīlu un laulāto mantisko attiecību reģistrācijas nodaļai. Turklāt, nesaņemot paziņojumu par to, ka komercķīlas tiesības netiek izlietotas, uzņēmums sola vērsties tiesā. «Jā, Uzņēmumu reģistrs ir saņēmis SIA Baltic Airlines valdes locekļa Aļņa Vītola parakstīto pretenziju,» tā uz jautājumu, vai Uzņēmumu reģistrs ir saņēmis komercķīlas tiesību izlietošanas apstrīdēšanas pretenziju, atbild Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Viņš tikai norāda, ka Uzņēmumu reģistrs šajā strīdā faktiski ir tikai novērotājs. R. Balodis atgādina, ka ķīlas devējiem ir tiesības mēneša laikā (līdz 2012. gada. 1. janvārim) apstrīdēt šādu komercķīlas ņēmēja tiesību realizāciju tiesā. Viņš arī neprognozēja, vai vēl kāds cits – SIA Baltijas Aviācijas sistēmas, tās īpašnieki, vai Snoras apstrīdēs šo komercķīlu realizācijas tiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Reģistrus «attīra» no pelavām

Māris Ķirsons,15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad vienkāršotā veidā Uzņēmumu reģistrs ir izslēdzis no reģistra (likvidējis) 2165 neaktīvos uzņēmumus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriekš reģistru attīrīšanai no reāli nestrādājošiem uzņēmumiem kalpoja kādas obligātas prasības, piemēram, pārreģistrācijai Komerclikumā tagad gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan Uzņēmumu reģistram, konstatējot noteiktus pārkāpumus, ir tiesības izbeigt uzņēmuma darbību un uzsākt vienkāršotu likvidācijas procedūru, kas noslēdzas ar Uzņēmumu reģistra lēmumu par konkrētā uzņēmuma izslēgšanu no reģistra. Pēc Uzņēmumu reģistra galvenās valsts notāres Gunas Paideres sacītā šogad Uzņēmumu reģistrs ir veicis ierakstus par 8560 (gan pēc UR, gan pēc VID lēmumiem) kapitālsabiedrību darbības izbeigšanu. Tie ir uzņēmumi, kuri reģistrēti, bet nav sasniedzami norādītajā juridiskajā adresē, tiem nav valdes locekļu, tie nekomunicē ar nodokļu administrāciju vai arī nav nekādu ziņu par to saimniecisko darbību. «Tas ir tikai šā gada deviņos mēnešos, bet līdz gada beigām šādu sabiedrību skaits tikai pieaugs,» secina G. Paidere. Viņa atgādina, ka 2014. gadā lēmumi par darbības izbeigšanu tika pieņemti par 10 071 sabiedrību. Tomēr šāda ieraksta izdarīšana vēl nenozīmē likvidāciju, un tā notiek pēc attiecīga lēmuma par izslēgšanu no reģistra pieņemšanas. Šogad šādā vīzē likvidētas 2165 sabiedrības, bet pērn 941. «Tā ir vienkāršotā likvidācija bez tiesas starpniecības,» uzsver G. Paidere. Viņa atzīst, ka ir uzņēmumi, kuri darbojas, bet, piemēram, neatrodas reģistrētajā juridiskajā adresē, tad pret tiem ir sagatavoti un iesniegti pieteikumi tiesai par šādu kapitālsabiedrību darbības izbeigšanu. «Šogad sagatavoti pieteikumi pret 162, bet pērn pret 124 kapitālsabiedrībām,» norāda G. Paidere. Viņa nenoliedz, ka piespiedu likvidācija notiek par nodokļu maksātāju naudu, ko tērē Valsts ieņēmumu dienests un Uzņēmumu reģistrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Stingrāk uzraudzīs šķīrējtiesu darbu

Zane Atlāce - Bistere,15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima otrajā lasījumā ceturtdien atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus grozījumiem Šķīrējtiesu likumā ar mērķi veicināt pastāvīgo šķīrējtiesu darbības kvalitāti, stiprinot uzraudzības mehānismus, tajā skaitā izslēdzot no pastāvīgo šķīrējtiesu vidus tās šķīrējtiesas, kuru darbība neatbilst likuma prasībām un atstāj negatīvu iespaidu uz šķīrējtiesu institūtu kopumā.

Šķīrējtiesu likumā paredzēts noteikt pienākumu pastāvīgajai šķīrējtiesai būt sasniedzamai tās atrašanās vietas adresē. Šī adrese arī izmantojama saziņai ar pastāvīgo šķīrējtiesu, tādējādi novēršot tos gadījumus, kad šķīrējtiesa nav sasniedzama un atrodama. Savukārt pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā arī nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana šķīrējtiesas atrašanās vietas adreses reģistrācijai, izņemot gadījumu, ja telpas pieder šķīrējtiesas dibinātājam. Gadījumā, ja pārreģistrācijas periodā netiks izpildītas likuma prasības vai šķīrējtiesa nebūs sasniedzama tās norādītajā atrašanās vietas adresē, tas būs pamats, lai Uzņēmumu reģistrs uzsāktu šķīrējtiesas izslēgšanas procedūru no šķīrējtiesu reģistra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

BITE noslēdz datu uzglabāšanas infrastruktūras modernizācijas projektu

Lelde Petrāne,25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sākusi mobilo sakaru operatora "BITE" Latvijā esošā datu centra paplašinātā daļa, kuras ietilpība, izmantojot jaunākos infrastruktūras risinājumus, palielinājusies trīs reizes.

Darbību uzsācis arī jauns uzņēmuma datu centrs Lietuvā. Projekta rezultātā uzstādītas jaunākās sakaru infrastruktūras ierīces, palielinot tīkla caurlaides spēju 10 reizes, kā arī stiprināta "BITE One IT" koncepta klientiem nepieciešamo informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu pieejamība, nepārtrauktība un drošība. Tas ir īpaši svarīgi pandēmijas radītās krīzes laikā, kad liela daļa uzņēmumu paļaujas uz tehnoloģiju risinājumiem biznesa darbības nodrošināšanai vai pārprofilēšanai, norāda uzņēmumā.

Ņemot vērā dažādu nozaru uzņēmumu augošo pieprasījumu un interesi par "BITE One IT" koncepta pakalpojumiem, šogad "BITES" Latvijā esošā datu centra kapacitāte pieaugusi līdz maksimumam, un uzsākta tā paplašināšana. Savukārt palielinoties datu uzglabāšanas drošības prasībām, tika uzsākta otra datu centra izbūve Lietuvā. Projektam noslēdzoties, infrastruktūras modernizēšanā, uzstādot jaunākās "NOKIA" sakaru infrastruktūras ierīces, jauna datu centra izveidē un esošā paplašināšanā kopsummā ieguldīti 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs noraidījis Anrija Lemberga sūdzību sakarā ar lieguma uzlikšanu viņam piederošajām kapitāldaļām un akcijām, sagaidāma tiesāšanās, pirmdien informē laikraksts Dienas bizness.

«Jā, esmu saņēmis zvērinātas tiesu izpildītājas Dzintras Šubrovskas vēstuli, izvērtējis visus aspektus un pieņēmis lēmumu noraidīt Anrija Lemberga sūdzību,» sarunā ar DB atzīst Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Viņš norāda, ka Uzņēmumu reģistrs nevar vērtēt zvērinātas tiesu izpildītājas, nedz arī tiesas lēmums, tos interpretēt. «Uzņēmumu reģistrs ir reģistrs, kurš pēc normatīvajos aktos noteiktās procedūras un pēc atbilstošu kompetentu iestāžu un personu lūguma reģistrē attiecīgus apgrūtinājumus, liegumus,» skaidro R. Balodis. Viņš uzsver, ka nav tiesīgs izvērtēt, kam pieder kapitāldaļas vai akcijas, kurām tiesas izpildītājs lūdzis uzlikt liegumu. Vēl vairāk, tiesu izpildītājs ir norādījis, ka Anrijam Lembergam ir tieša vai netieša vara rīkoties ar minētajiem īpašumiem - kapitāldaļām un akcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā firmas, kas izveidotas viltus uzņēmējdarbības veikšanai valstij nav samaksājušas 142 miljonus pievienotā vērtības nodokļa (PVN). Finanšu shēmu autori nebaidās firmas reģistrēt svešos dzīvokļos, bezpajumtnieku patversmēs un pat cietumos. Šobrīd patversmēs deklarētas vairāk nekā 720 dažādas firmas.

Kā vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga, visbiežāk dzīvokļa īpašnieks nemaz nezin, ka viņa īpašums jau kādu laiku ir fiktīvas firmas juridiska adrese. Šogad vien policija jau saņemusi vairāk nekā 250 iedzīvotāju iesniegumus kriminālprocresa iesniegšanai, trešajā daļā lietas izbeigtas noilguma dēļ. Tiesībsargi atzīst, ka problēmas risinājumā neko daudz nevar izdarīt.

Pārdaugavā, Dagmāras ielā 9 ir visvairāk fiktīvo firmu – vairāk nekā astoņdesmit. Dzīvokļa saimniece saka, ka par firmām uzzinājusi brīdī, kad sākuši nākt dažādi izsaukumi uz finanšu policiju un ieņemumu dienestu.

Raidījums atgādina, ka nu jau gadu kā mainīta kārtībā, kādā firmas reģistrē adreses - Uzņēmuma reģistrs prasa saskaņojumu ar dzīvokļa īpašnieku un viņa parakstu. Dagmāras ielas dzīvokļa gadījumā saimnieka paraksti ir viltoti. Nevienā no iesniegumiem tie nesakrīt. Paraksta īstumu uzņēmumu reģistrs nepārbauda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās divās AS Olainfarm akcionāru sapulcēs uzņēmuma lielāko akcionāru Olmafarm pārstāvēja persona Volodimirs Novikovs (Volodymir Novikovz), par kuru divām no trim uzņēmuma mantiniecēm nav informācijas.

Vienlaikus publiski pieejamā informācija liecina, ka cilvēks ar šādu pašu vārdu un uzvārdu vada Ukrainas farmācijas uzņēmumu Zdorovje.

Šā gada 13. jūnijā Uzņēmumu reģistrā (UR) tika iesniegts pieteikums izmaiņām Olmafarm valdes sastāvā. Irina Maligina un Nika Saveļjeva, kurām pieder nedalītā mantojuma vairākums, ar savu lēmumu no amata atcēla uzticību zaudējušo Olmafarm valdes locekli Milanu Beļeviču. Tā kā Uzņēmumu reģistrs nepieņēma lēmumu par Milanas Beļevičas atcelšanas reģistrēšanu, jau 17. jūnijā Olainfarm akcionāru sapulcē tieši M. Beļeviča bija pilnvarojusi V. Novikovu balsot ar Olmafarm piederošajām akcijām. Trešdien, 3. jūlijā, UR atkārtoti ir sasaucis Konsultatīvo padomi, lai skatītu jautājumu par līdzmantinieku vairākuma tiesībām lemt par izmaiņām SIA, ja SIA pamatkapitāla daļas ietilpst mantojuma masā un līdzmantinieki mantojumu valda, to nesadalot.

Komentāri

Pievienot komentāru