Tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmums Latvijas Tekstils turpmāk nodrošinās arī digitālo druku, informēja uzņēmuma vadītājs Oskars Polmanis.

Ideja radusies pirms diviem gadiem, apmeklējot pasaules tekstila izstādes un lūkojoties pēc tekstila apdrukas inovācijām. Šā gada sākumā atrastas piemērotākās idejas īstenošanai. «Gadu sākām ar eksperimentiem, pasūtot šo pakalpojumu ārpus Latvijas, lai saprastu, kāds ir šīs produkcijas noiets. Tirdzniecības rādītāji bija pārliecinoši, tādēļ nolēmām riskēt un investēt, lai šo tehnoloģiju atvestu uz Latviju. Nav tā, ka Latvijā nav iespējama digitālā druka uz lina un kokvilnas, bet problemātika ir tirāža un pieejamība. Mūsu uzsvars - nelielas tirāžas plašākam interesentu lokam,» sacīja O. Polmanis.

Viens no pamudinājumiem investēt šajā tehnoloģijā ir gadu mijā uzsāktais projekts 119 Latvijas skati, kura ideja ir simtgades gadā radīt katram Latvijas novadam auduma maisiņus ar raksturīgiem fotoattēliem. «Līdz ar iekārtu atvešanu un testa režīma pabeigšanu, tas būs pirmais projekts, ko drukās šīs iekārtas. Galvenais, ko gribu akcentēt - mēs no kreklu apdrukātājiem atšķirsimies ar to, ka kreklus mēs neapdrukāsim,» uzsver O. Polmanis.

«Ja runājam par uzņēmuma «Latvijas Tekstils» salonveikalu, kas atrodas Rīgā, Matīsa ielā 17, diemžēl bēdīgākais ir tas, ka pilsētas centrs kļūst arvien tukšāks, veikalu piedāvājums - arvien garlaicīgāks, jo visa tirdzniecība pārvācas uz lielveikaliem un tirdzniecības centriem,» biznesa portālam db.lv sacīja «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis.

O. Polmanis atzīst, ka, ja fiziskā veikala Matīsa ielā finansiālie rādītāji turpinās kristies, iespējams, «Latvijas Tekstils» pat pieņems lēmumu par tā slēgšanu.

«Latvijas Tekstils» izgatavo mājas tekstilu: dvieļus, galdautus, salvetes, priekšautus, cimdus, maisiņus no lina un kokvilnas, karogus un lentes, kā arī pārdod saistītos produktus gan fiziskajā veikalā, gan internetveikalā.

Vaicāts, vai arī «Latvijas Tekstils» apsvēris iespēju atvērt veikalu kādā no tirdzniecības centriem, O. Polmanis db.lv sacīja: «Neesam par to domājuši, neesam uzprasījušies un arī neviens piedāvājums nav bijis.»

«Tajā, ka Rīgas centrs kļūst arvien tukšāks, svarīgu faktoru spēlē arī apstāklis, ka Rīga ir viena no retajām galvaspilsētām Eiropā, kurā vispār nav iepirkšanās ielas, un tā vistiešākā veidā ir pilsētas plānotāju atbildība. Krišjāņa Barona un Tērbatas ielas ir mašīnu caurbrauktuves. Tur nav interesanti pastaigāties un atrast interesantus veikalu piedāvājumus. Sūdzamies, ka Rīgai ir par maz tūristu, tai pat laikā izveidot kaut vienu iepirkšanās ielu nepietiek politiskas motivācijas. Jautājums tikai - kādēļ? Kamēr Stopiņu novadā būvēs dzīvesstila tirdzniecības centru ar gājēju ielām un streetfood kafetērijām, tepat Matīsa ielā ir milzīga degradēta teritorija - Vidzemes tirgus, kur dzīvība dziest ar katru dienu. Pilsētas sirdī, sabiedriskā transporta krustpunktā ir vairāki hektāri zemes, kur varētu attīstīties dzīvesstila veikaliņi, streetfood kafejnīcas, amatnieki, pakalpojumu sniedzēji un kas vēl tik nē... Un tas sekmīgi kalpotu ne tikai par vietējo iedzīvotāju, bet arī tūrisma magnētu. Un tieši šis būtu tas galapunkts, uz kuru vajadzētu vest iepirkšanās ielai vai pat ielām. Taču, lai tas notiktu, ir vajadzīgs pilsētas plānotājs ar galvu, ideju un enerģiju. Pats no sevis nekas netaps,» savās pārdomās dalījās O. Polmanis.

Šonedēļ Db.lv piedāvā ielūkoties Latvijas uzņēmuma New Rosme ražoto krūšturu tapšanas procesā, kas norit galvaspilsētas Klusajā centrā, Hanzas ielā. Veļas ražošanā svarīgs ir atsevišķu detaļu komplekts, kā arī dizaineru spēja uztvert pircēja vēlmes, konstruktora meistarība un šuvēju roku veiklība. New Rosme ražotnē Rīgā notiek dizaineru un konstruktoru darbs, kā arī eksperimentālā paraugu šūšana, krūšturu bļodiņu formēšana, mežģīņu piegriešana, kā arī detaļu šūšana kopā.

Veļas kolekcijas ražošana no «nulles» līdz gataviem produktiem veikalā ilgst aptuveni vienu gadu, noskaidroja Db.lv. Veļas ražošanas «sākums» ir pagātnē saražoto produktu izvērtēšana, zīmolu katalogu pirkšana, savu vadlīniju izveidošana. Fiziskā ražošana ir visa procesa īsākais posms.

Kopumā aptuveni 65% no visa SIA New Rosme eksporta tirgus veido veļas pārdošana Krievijā, savukārt straujāk augošais tirgus ir Baltijas valstis, kurās pārdošanas apjomi ik gadu dubultojas. Latvijā pēdējo gadu laikā ir atklāti 14 jauni Rosme zīmola veikali, savukārt Igaunijā pašlaik darbojas desmit veikali, bet Lietuvā - divi veikali, un šis tirgus skatāms ar labām nākotnes izaugsmes perspektīvām, Db.lv stāstīja uzņēmuma vadītājs Edgars Štelmahers.

Apakšveļas ražotāja New Rosme reģistrējusi divas jaunas komercķīlas. Abu ķīlu kopējā summa veido 5,85 miljonus eiro, un to ņēmējs ir a/s Danske Bank, liecina informācija Lursoft.

Kā Db.lv skaidroja uzņēmuma pārdošanas un mārketinga departamenta direktors Kaspars Spriņķis, «komercķīlu ņemšana ir saistīta ar pārkreditēšanos. Par pamatu tam ir mūsu attīstības plāni un uzņēmuma New Rosme vēlme aktīvāk un straujāk attīstīties». Proti, attīstības plānos ietilpst ražošanas iekārtu uzlabošana un jaunu iekārtu iegāde.

Tāpat New Rosme plāno 2014. gada laikā ievērojami palielināt veikalu Rosme skaitu Baltijas valstīs un ārpus tām, Db.lv stāstīja K. Spriņķis. «Šinī gadā esam ieplānojusi vismaz desmit veikalu atvēršanu Krievijā, plānojam paplašināties Lietuvā un meklējam sadarbības partnerus citur pasaulē,» stāstīja New Rosme pārstāvis.

Latvijas tirgū HoReCa segmentam tekstilu piedāvā vairāki pašmāju uzņēmumi un arī kaimiņvalstu kompānijas. Konkurentu skaits ir lielāks tajās preču grupās, kuras ir vieglāk saražot vai pirkt un pārdot. «Ekonomika atdzīvojas – tā ir priecīga ziņa. Latvijā šajā nišā pēdējos gados nopietnu konkurenci veido nomas uzņēmumi, kas piedāvā viesnīcām tekstilu iznomāt, kā arī paši nodrošina tā kopšanu. Latvijā šo servisu nodrošina igauņu uzņēmumi, bet prognozēju, ka tas ir laika jautājums, kad šādu pakalpojumu sāks sniegt arī pašmāju firmas,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Viesnīcu tekstils līdzīpašnieks Jānis Jansons.

SIA Aviro projektu vadītājs Mārtiņš Circens teic, ka nozarē konkurence ir ļoti sīva un pēdējos gados tā noteikti ir saasinājusies, jo tik tiešām Latvijas mazajā tirgū aktīvi ienāk lietuviešu un igauņu piegādātāji. Konkurences rezultātā daudzi vietējie piegādātāji spiesti samazināt cenas, bieži vien tas notiek uz nenomaksāto nodokļu rēķina.

SIA Viesnīcu tekstils nodibināts pirms desmit gadiem kā SIA Viesnīcu apgāds meitas uzņēmums ar mērķi ražot tam tekstilu. «Mums tolaik bija iespēja iegūt finansējumu finanšu institūcijā ALTUM, un kopējās investīcijas bija apmēram 20 tūkst. eiro. Uzņēmāmies risku, tolaik neapzinoties, kas sekos, jo tikko dzimušam uzņēmumam nācās izdzīvot krīzes gadus. Tie bija liktenīgi arī mātes uzņēmumam, kas fiziski vairs nefunkcionē, savukārt mēs darbību turpinām,» stāsta J. Jansons, kurš uzņēmumu vada kopā ar sievu Annu Anitu Jansoni. SIA Viesnīcu tekstils sortimentā ir piecas produktu grupas – restorānu tekstils, viesnīcu tekstils un interjera lietas, aizkari, darba apģērbs un dažādi aprīkojumi un piederumi. Pēc pieprasījuma apjoma absolūts līderis ir viesnīcām paredzētais tekstils. Katram viesnīcas viesim ir paredzēti trīs gultas veļas un dvieļu komplekti. Ik gadu tekstils tiek pakāpeniski nomainīts.

Reģistrētas divas jaunas komercķīlas, kuru devējs ir SIA New Rosme, bet ņēmējs AS Danske Bank, liecina Lursoft dati.

Vienas ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 3,471 miljons eiro un par labu bankai uzņēmums ieķīlājis visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas. Arī otras ķīlas vērtība ir 3,471 miljons eiro, bet šīs ķīlas nodrošināšanai par labu bankai SIA New Rosme ieķīlājis ķermeniskos pamatlīdzekļus.

2013.gadā SIA New Rosme apgrozījusi 9,383 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2012.gadu ir pieaugums par 12,67%. Tāpat arī palielinājusies apakšveļas ražotāja peļņa, kura pērn augusi vairāk nekā divas reizes, sasniedzot 146,009 tūkstošus eiro.

Veļas ražošanas uzņēmumā SIA "New Rosme" veikta iekšēja akcionāru sastāva reorganizācija, pavēstīja uzņēmuma valdes loceklis Edgars Štelmahers.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka kopš janvāra beigām uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas uzņēmums "Rosme Holding", bet iepriekš vienīgais īpašnieks bija Zviedrijas uzņēmums "Swegmark Invest".

Štelmahers skaidro, ka 2022.gada sākumā "New Rosme" veica iekšēju akcionāru sastāva restrukturizāciju ar mērķi radīt koncentrētākas īpašumtiesības. "New Rosme" īpašnieki joprojām ir Svegmarku ģimene, un īpašumtiesības tiek nodrošinātas caur Zviedrijā bāzētu holdinga kompāniju.

"New Rosme" tagad pieder Svegmarku ģimenes locekļiem Ebbai, Karinai, Ingridai Svegmarkiem un Ilvai, Erikam un Olofam der Hagopianiem. Savukārt Martinam, Marijai un Annai Svegmarkiem tagad pieder Zviedrijas uzņēmums "Underwear Sweden".

«Iegādājoties karogu, cilvēki nepērk tikai krāsainu auduma gabalu, bet arī pienākumu, lepnumu, iespēju apliecināt savu nacionalitāti,» Db.lv stāstīja SIA Latvijas tekstils valdes loceklis Oskars Polmanis. Valsts svētku noskaņās Db.lv devās uz uzņēmuma ražotni Tukumā - lai redzētu, kā tiek ražots viens no Latvijas valsts nozīmīgākajiem simboliem.

«Karogu pārdot ir viegli, jo nevienam nav jāpaskaidro, kāpēc ir vajadzīgs karogs. Visi labi zina, ko ar to darīt un kādos nolūkos to drīkst vai nedrīkst lietot,» norāda O. Polmanis.

«Septembris, oktobris un novembris mums viennozīmīgi paiet sarkanbaltsarkanās krāsās,» runājot par šūšanas un dizaina ražotni, norāda tās vadītājs. Tuvojoties svētkiem, pieprasījums pēc karogiem ievērojami aug, taču vadība mēģina šo sezonalitāti «izlīdzināt» ar dažādām mārketinga aktivitātēm arī citos gada laikos. Pieprasījums pēc karogiem aug ne vien pirms valsts svētkiem, bet arī sākoties mācību gadam, kad karogus mastā «atsvaidzināt» vēlas skolas un citas izglītības iestādes. Savukārt pavasarī karogus iegādājas, lai nomainītu vecos, kas jau nolietojušies.

Sieviešu apakšveļas ražotāja SIA New Rosme finanšu rādītāji pērn piedzīvoja ievērojamu kritumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, pērn par aptuveni 20% saruka New Rosme apgrozījums, kas gada nogalē bija 7,558 miljoni eiro. Pagājušajā gadā uzņēmums iekļuva 743,449 tūkstošu eiro zaudējumos, savukārt 2013. gadā tā peļņa bija mērojama ar 136,009 tūkstošiem eiro. Ievērojami samazinājās arī New Rosme rentabilitātes rādītājs, kas gada nogalē bija ar negatīvu iezīmi jeb -12,35.

Aizvadītais gads uzņēmumam bija īpaši aktīvs un bagāts ar dažādiem attīstības pagriezieniem, kas saistīti ar noieta tirgu pārpozicionēšanu no Krievijas un Ukrainas uz Eiropas Savienības valstu tirgiem. New Rosme pērn turpināja savu un franšīzes veikalu atvēršanu Baltijas valstīs un jaunajos tirgos. Jānorāda, ka uzņēmums pērn, ņemot vērā augstās ražošanas izmaksas, pieņēma lēmumu par ražotnes slēgšanu Tallinā, pārceļot ražošanas jaudas Linettes produktu ražošanai uz Rīgas ražotni.

Apakšveļas ražotāja SIA "New Rosme" apgrozījums pagājušajā gadā bija 5,221 miljons eiro, kas ir par 9,8% mazāk nekā 2019.gadā, bet uzņēmuma peļņa palielinājās par 79,1% un bija 363 677 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "New Rosme" pērn strādāja pie apgrozāmā kapitāla efektivizācijas pasākumiem un pastāvīgi ražoto artikulu optimizācijas, panākot būtiskus uzlabojumus gatavās produkcijas noliktavas darbībā un likviditātē.

Vadības ziņojumā teikts, ka jau 2020.gada martā uzņēmums sāka sejas masku ražošanu, kā arī sniedza piegriešanas pakalpojumus citiem sejas masku ražotājiem. Tas Covid-19 krīzes smagākajā posmā ļāva saglabāt ražošanas jaudas, bet jau vasarā, palielinoties pieprasījumam pēc korsešu izstrādājumiem, uzņēmums pilnībā pārgāja uz pamatprodukcijas ražošanu.

Pērn martā "New Rosme" sāka tirdzniecību internetveikalā ar produkcijas piegādi visos Baltijas valstu tirgos. Šogad plānots turpināt internetveikala attīstību.

Lai arī SIA New Rosme veic izmaiņas veļas kolekcijās, orientējot tās uz Rietumvalstu picējām, šogad uzņēmums plāno palielināt eksporta apjomus uz Krieviju, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā SIA New Rosme eksports uz Krieviju veidoja tikai 8% no uzņēmuma apgrozījuma, kas bija viszemākais eksporta apjoms uz šo valsti uzņēmuma darbības vēsturē. Lai arī šogad eksports uz Krieviju varētu sasniegt 15%, produkcijas realizācijas apjomi uz kaimiņvalsti ne tuvu nav tādi kā pirmskrīzes laikā.

2016. gads SIA New Rosme bija visnotaļ aktīvs un izaicinošs, uzņēmums turpināja noieta tirgus restruktizāciju, veica izmaiņas kolekcijās, vairāk orientējot tās uz Rietumvalstu pircējām, stāsta SIA New Rosme vadītājs Edgars Štelmahers, uzsverot, ka no produkta idejas līdz tā nokļūšanai veikalu plauktos paiet 1,5–2 gadi. «2017. gada finansiālās darbības rezultāti liecina, ka esam strādājuši pareizajā virzienā – pieaug gan pārdošanas apjomi, gan rentabilitātes rādītāji. Veļas ražošanas bizness no citiem atšķiras ar to, ka produkta izstrādes cikls ir ļoti garš. Tā nav desu ražošana, kad, reaģējot uz tirgus pieprasījumu, var piešaut klāt ķiplokus un salīdzinoši ātri sākt ražot desu ar ķiplokiem. Ir nepieciešama tirgus izpēte, materiālu piegādātāju atrašana, konstrukciju izstrāde un notestēšana, pilnas izmēru skalas izveidošana, ražošana, dalība izstādēs, piegādes mārketinga u.c. aktivitātes. Arī klienta pusē šis cikls ir ļoti garš, piemēram, ja mēs braucam šajā pavasarī prezentēt jaunās kolekcijas, tad pirmos pasūtījumus varam sagaidīt tikai nākamā gada sākumā,» apakšveļas ražošanas biznesa specifiku raksturo E. Štelmahers. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija aptuveni 5,2 milj. eiro. Tas bija 2015. gada līmenī, bet uzņēmums ir būtiski samazinājus zaudējums. E. Štelmahers prognozē, ka 2017. gadā SIA New Rosme apgrozījums pieaugs par 5–10% un pēc ilgāka laika tiks gūta peļņa.

SIA "New Rosme" 2020.gadā plāno audzēt ražošanas apjomus un par 5–10% palielināt apgrozījumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, biznesa portālam db.lv pastāstīja apakšveļas ražotāja vadītājs Edgars Štelmahers.

2018. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 5,97 miljoni eiro, bet 2019.gada rezultāti būs apkopoti aprīlī.

"Kopējie eksporta apjomi varētu pieaugt par 7-12%. Plānojam uzlabot darbības rādītājus esošajos eksporta tirgos," saka E. Štelmahers.

Tāpat uzņēmums šogad veiks investīcijas darbības efektivitātes un ražīguma palielināšanā. Tiks investēts iekārtās Baltkrievijas ražotnē, lai celtu produkcijas ražošanas jaudas šajā valstī.

"Dienas Bizness" jau rakstīja, ka darbaspēka izmaksu un tā pieejamības problēmu dēļ daļu produkcijas SIA "New Rosme" ražo arī ārpus Latvijas – Baltkrievijā un Ukrainā. Tieši šajās valstīs šogad iecerēts ražošanas apjomu pieaugums. E. Štelmahers gan neatklāj, cik daudz veļas tur tiek saražots.

Latvijas korsešu, nakts veļas un peldkostīmu izstrādājumu ražotājs SIA New Rosme palielina franšīzes veikalu skaitu eksporta tirgos.

«Veikalu atvēršana ļauj nostabilizēt un palielināt kompānijas ražošanas apjomus un apgrozījumu. Šogad apgrozījumu plānojam palielināt par 15%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,» informē kompānijas valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers.

Rosmes franšīzes veikalu tīkla paplašināšanā paveiktas nozīmīgas aktivitātes. Nodibināts kopuzņēmums Jekaterinburgā ar nolūku līdz gada beigām šajā reģionā atvērt četrus veikalus. Tuvāko divu gadu laikā plānots palielināt veikalu skaitu līdz piecpadsmit veikaliem. Jau atvērti pirmie divi veikali: septembrī viens veikals Jekaterinburgā tirdzniecības centrā Raduga Park, bet otrs Surgutā, tirdzniecības centrā Surgut Citi Moll. Šā gada 6. septembrī pirmais Rosmes veikals ir atvērts arī Samārā tirdzniecības centrā Opera. «Uzņēmuma mērķis ir tuvāko divu gadu laikā palielināt franšīzes veikalu skaitu eksporta tirgos līdz 50 veikaliem,» apliecina Edgars Štelmahers.

Kuldīgā, ražošanas uzņēmumā SIA "Kuldīgas tekstils", vairāk nekā diviem darbiniekiem oficiāli apstiprināta Covid-19 infekcija, atsaucoties uz uzņēmuma sniegto informāciju, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

Savukārt saskaņa ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtajiem datiem, Kuldīgas novadā saistībā ar ražošanas uzņēmumu kopumā konstatēti desmit saslimušie.

Kā norādīja Duļbinska, ceturtdienas, 24.septembra, rītā visiem "Kuldīgas tekstils" darbiniekiem veikti Covid-19 testi, kam rezultāti solīti vakarā.

Vienā ēkā ar SIA "Kuldīgas tekstils" strādā arī SIA "Saules ieleja 3", kas nodrošina ēdināšanas pakalpojumu divām izglītības iestādēm. Pašvaldības vadība vienojusies ar SIA "Saules ieleja 3", ka papildus drošībai arī visiem šī uzņēmuma darbiniekiem šodien veiks Covid-19 testus. Nevienam no šajā uzņēmumā strādājošajiem pašlaik nav šīs slimības simptomu, norādīja pašvaldībā.

Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka ik gadu Eiropas Savienībā (ES) tiek izmests ap 12,6 miljoniem tonnu tekstila jeb gadā viens cilvēks izmet vidēji ap 15 kilogramiem. Tiek lēsts, ka šai nozarei ir ceturtā augtākā ietekme uz vides un klimata pārmaiņām, ko pārspēj tikai pārtikas ražošana, būvniecība un transports.

Pašreizējā realitāte liecina, ka 1% apģērba tiek pārstrādāts izmantošanai atkal.

ES līmenī atbilde minētajai tendencei ir tekstila ražotāju atbildības sistēma, kas Latvijā stāsies spēkā no šā gada 1. jūlija. Tas ir loģisks solis, jo pēc burta direktīvas mērķis ir mazināt šos atkritumus, pēc gara – stimulēt tekstila pārstrādes inovācijas, jo līdz šim šajā nozarē tās ir bijušas kūtras. Savukārt no 2025. gada tekstila atkritumu dalītā šķirošana būs obligāta visiem un visām ES dalībvalstīm.

Taču tekstila atkritumu mazināšanai šķirošana un tekstila atkārtota izmantošana, nevis izmešana sadzīves atkritumos, ir tikai viens no veidiem, kā samazināt šo atkritumu daudzumu. Otrs veids, ilgtermiņā daudz efektīvāks un apritīgāks, ir tā dēvētā pārstrāde “no šķiedras līdz šķiedrai”. Šī pieeja iemieso aprites ekonomikas būtību – nevis iegūt pirmreizējos resursus, bet izmantot to, kas jau ir. Šajā tehnoloģiju jomā ir redzamas iestrādnes, taču arvien tiek meklēti veidi, kā kāpināt jaudu un apjomu.

Godinot Latvijas valsts simtgadi, tekstilizstrādājumu zīmols «Latvijas Tekstils» ir izveidojis dvieļu un galdautu kolekcijas «Ziņojums» un «Mantojums». Kolekciju idejas un izstrādes autors ir uzņēmuma «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis, kurš pats pārveido vēsturiskos dizainus.

Kolekcijā «Ziņojums» ietverta Lielvārdes jostas kopija. Šīs kolekcijas nosaukums ir izvēlēts ar nolūku, jo tiek uzskatīts, ka latvju rakstu zīmes, īpaši Lielvardes josta, ietver ziņojumu no pagātnes par latviešu identitāti un spēku. Kolekcijā «Ziņojums» ietilpst tikai dvieļi.

Savukārt, otrā kolekcijā «Mantojums» ietilpst gan dvieļi, gan galdauti. Šie raksti izvēlēti no latviešu etnogrāfiskā mantojuma pūra, ko apkopojis lietišķās mākslas meistars Žanis Ventaskrasts. Kolekcijā «Mantojums» ietilpst dažāda izmēra galdauti, sākot no mazas salvetītes 35x35 cm, beidzot ar galdautu izmērā 146x350 cm.

Trešais tekstila izstrādājumu projekts, auduma maisiņi, ir procesā, jo vēl nesen norisinājās auduma maisiņu konkurss, kurā tika meklēti 119 Latvijas skati, kas varētu vislabāk raksturot konkrēto novadu. Attēlus maisiņiem iesūtīja gan foto amatieri, gan profesionāļi, savukārt attēla izvēle notika pēc sociālā tīkla Facebook sekotāju balsošanas rezultātiem. Šobrīd tiek plānots, ka maisiņi tiks pārdoti rudenī.

Sieviešu apakšveļas ražotājas SIA New Rosme realizācijas apjoms samazinājies par 11,5%, tāpat kritumu piedzīvoja gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāji, liecina Lursoft dati.

Pērn uzņēmuma apgrozījums veidoja 5,8 miljonus latu, bet kompānijas peļņa sarukusi līdz 47 tūkstošiem latu.

Pozitīvas tendences bija vērojamas vietēja tirgū, kur apgrozījums pieauga par 23,5%.

Uzņēmuma vadība norāda, ka aizvadītajā gadā New Rosme strādāja ar krājumu un jaudu samazināšanas stratēģiju. 2012. gada laikā uzņēmums samazināja gatavās produkcijas krājumus par 20,7%, bet un kopējos krājumus par 17,1%.

SIA New Rosme dibināta pirms divdesmit gadiem, 1993. gadā. Uzņēmums pieder zviedru kompānijai Swegmark Holding AB.

Jau ziņots, ka uzņēmums New Rosme šā gada aprīlī iegādājies Igaunijas veļas ražotāju un tirgotāju Linette, kuram pieder astoņu veikalu tīkls Igaunijā.

Pagājušajā gadā apakšveļas ražotāja SIA New Rosme apgrozījums sasniedzis 9,383 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2012.gadu, ir par 12,67%, liecina Lursoft dati.

Tāpat arī palielinājusies apakšveļas ražotāja peļņa, kura pērn augusi vairāk nekā divas reizes, sasniedzot 146 tūkstošus eiro.

SIA New Rosme norāda, ka 2013.gadā uzņēmums aktīvi strādājis pie savu un franšīzes koncepta veikalu skaita palielināšanu, kā rezultātā gada nogalē uzņēmums atvēris 2 jaunus veikalus Rīgā, kā arī 2 jaunus veikalus Sanktpēterburgā.

Uzņēmuma vadība arī piebilst, ka svarīgs notikums uzņēmuma attīstībā pērn bijis arī Igaunijas veļas ražotāja un tirgotāja Linette Retail OU iegāde, kā rezultātā iegūts papildus 8 veikalu plašs tīkls Igaunijā ar nelielu ražošanas cehu.

2013.gadā Šogad SIA New Rosme iecerējusi strādāt pie turpmākās izaugsmes, panākot pieaugumu Baltijas tirgū un attīstot eksportu un franšīzes tīklu.

«Zem smukām kleitām ir jābūt arī smukai veļai,» norāda latviešu modes dizainere Keita, kas uzsākusi sadarbību ar apakšveļas ražotāju New Rosme, izstrādājot jauno 2016. gada pavasara / vasaras kolekciju.

«Šis divu mēnešu eksperiments ir bijis jauns izaicinājums manā dzīvē,» atzīst Keita, iezīmējot pārmaiņas uzņēmuma produkcijas mākslinieciskajā rokrakstā, ko jau esot novērtējuši ārvalstu klienti.

«Keitas darba pieredze rietumvalstu tirgos ļaus paaugstināt mūsu konkurentspēju un pārdošanas apjomus valstīs, kurās speram pirmos soļus ROSME pozīciju nostiprināšanā,» skaidro uzņēmuma valdes loceklis Edgars Štelmahers.

New Rosme korsešu izstrādājumu šūšanu uzsāka 1952. gadā Rīgā. SIA New Rosme vienīgā īpašniece ir Zviedrijas holdingkompānija Swegmark Invest AB.

Brīdī, kad tekstilmateriāls kādam šķiet lieks, sākas tā ceļojums. Galamērķi ir vairāki, bet parasti tas tiek apglabāts poligonā; pagaidām Latvijā neviena rūpnīca neveic tekstila pārstrādi , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir vairāki šķirošanas laukumi, kur tiek pieņemti tekstilizstrādājumi, lielākoties tos cilvēki izmet konteinerā kopā ar citiem sadzīves atkritumiem, kas pēc tam nonāk atkritumu poligonā un tur arī tiek apglabāti. Latvijas poligonos apglabātie tekstila materiāli ir vidēji 3% no visām saimnieciskajām drazām. Eiropas valstīs vidēji tie ir 12%, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati.

Ik gadu sadzīves atkritumos nonāk liels daudzums apģērbu, un lielākā daļa no šīm drēbēm varētu tikt izmantotas vēlreiz, atkal lietotas vai pārstrādātas. Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas iedzīvotājiem nodot tekstilizstrādājumus pārstrādei.

SIA "Kuldīgas tekstils" uz desmit dienām apturējis darbību, jo uzņēmumā vairāki darbinieki saslimuši ar Covid-19, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtā informācija liecina, ka Kuldīgā šonedēļ apstiprināti kopumā 27 inficēšanās gadījumi ar Covid-19, kas visi ir saistīti ar ražošanas uzņēmumu SIA "Kuldīgas tekstils".

SPKC ir apzinājis inficēto cilvēku kontaktpersonas, kuras atrodas izolācijā un nedodas uz darbu vai izglītības iestādi. Informēti arī kontaktpersonu ģimenes ārsti. Kontaktpersonu vidū ir vairāku Kuldīgas izglītības iestāžu audzēkņi un arī atsevišķi darbinieki.

"Kuldīgas tekstila" valdes locekle Jolanta Krūmkalne apstiprināja, ka kopumā uzņēmumā ir inficējušies 27 darbinieki, bet par inficētiem darbinieku ģimenes locekļiem viņas rīcībā nav informācijas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Lai paplašinātu tekstila materiālu šķirošanas un atkārtotas izmantošanas iespējas, AS "Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Eco Baltia vide" no aizvadītā gada septembra līdz šā gada februārim īstenoja tekstila šķirošanas pilotprojektu. Sešos mēnešos savāktas 108,5 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila.

Projekta organizatori uzskata - tas apliecina iedzīvotāju lielo vēlmi atbrīvoties no nolietotā vai nevajadzīgā apģērba un apaviem jēgpilnā, dabai draudzīgā veidā, nododot tos pārstrādei vai atkārtotai lietošanai.

Projekta ietvaros dažādās vietās Rīgā un Pierīgā tika izvietoti 20 tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji varēja un arī turpmāk varēs nodot nolietoto apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tostarp mājas tekstilu – aizkarus, gultasveļu utt. Vidēji pilotprojekta laikā vienā konteinerā ievietoti 883 kg tekstīliju mēnesī, bet pie veikaliem "RIMI" izvietotajos tekstila šķirošanas konteineros pat divreiz vairāk – 1500 kg mēnesī.

Latvijas un Baltijas apakšveļas ražotājas SIA New Rosme apgrozījums pērn samazinājās par 30%, sasniedzot 5,22 miljonus eiro, liecina Firmas.lv informācija.

2014.gadā uzņēmums apgrozīja 7,55 miljonus eiro. Pērn nedaudz samazinājās uzņēmuma zaudējumi - no 743 449 eiro 2014.gadā līdz 710 197 eiro 2015.gadā.

Vadības ziņojumā teikts, ka New Rosme pērn turpināja pozīciju pārpozicionēšanu Krievijas, Eiropas Savienības (ES) un ASV tirgos. Uzņēmums turpināja pozīciju nostiprināšanu Baltijas tirgos, atverot divus jaunus veikalus Lietuvā un vienu Latvijā.

Pagājušajā gadā, turpinoties ekonomikas un patēriņa lejupslīdei Krievijā, uzņēmums veica izmaksu samazināšanas pasākumus. Tāpat ir sākta sadarbība ar potenciāli nozīmīgiem klientiem Vācijā, Čehijā un Ungārijā.

Šogad uzņēmums plāno veicināt izaugsmi, kā arī veicināt pieaugumu ES valstu tirgū, kā arī tirgos ārpus ES, norādīts vadības ziņojumā.

Veļas ražotāja SIA New Rosme plāno pievērsties arī vīriešu apakšveļas ražošanai, un paredz, ka no kopējiem apjomiem veļa vīriešiem aizņems aptuveni 5%, Db.lv stāstīja uzņēmuma pārstāve Margita Pleikšne.

Apakšveļas kolekcija vīriešiem – Rosmen – līdz ar pārējo rudens/ziemas kolekciju tika prezentēta New Rosme klientiem no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lielbritānijas, Izraēlas, kā arī Baltijas valstīm. Vīriešu kolekcijas izveidošana ir New Rosme eksperiments; tā kā Rosmen kolekcija, kas tika izrādīta konferences noslēgumā, guva atzinību, uzņēmums lēmis par labu tās ražošanai. Līdz ar to vīriešu kolekcijas Rosmen tirdzniecība tiks uzsākta vienlaicīgi gan Latvijā, gan eksporta tirgos, Db.lv stāstīja M. Pleikšne.

Vīriešu apakšveļas kolekcijas klāstā ietilpst bokseršorti un klasiskās vīriešu apakšbikses.