Veļas ražošanas uzņēmumā SIA "New Rosme" veikta iekšēja akcionāru sastāva reorganizācija, pavēstīja uzņēmuma valdes loceklis Edgars Štelmahers.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka kopš janvāra beigām uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas uzņēmums "Rosme Holding", bet iepriekš vienīgais īpašnieks bija Zviedrijas uzņēmums "Swegmark Invest".

Štelmahers skaidro, ka 2022.gada sākumā "New Rosme" veica iekšēju akcionāru sastāva restrukturizāciju ar mērķi radīt koncentrētākas īpašumtiesības. "New Rosme" īpašnieki joprojām ir Svegmarku ģimene, un īpašumtiesības tiek nodrošinātas caur Zviedrijā bāzētu holdinga kompāniju.

"New Rosme" tagad pieder Svegmarku ģimenes locekļiem Ebbai, Karinai, Ingridai Svegmarkiem un Ilvai, Erikam un Olofam der Hagopianiem. Savukārt Martinam, Marijai un Annai Svegmarkiem tagad pieder Zviedrijas uzņēmums "Underwear Sweden".

Sieviešu apakšveļas ražotāja SIA New Rosme finanšu rādītāji pērn piedzīvoja ievērojamu kritumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, pērn par aptuveni 20% saruka New Rosme apgrozījums, kas gada nogalē bija 7,558 miljoni eiro. Pagājušajā gadā uzņēmums iekļuva 743,449 tūkstošu eiro zaudējumos, savukārt 2013. gadā tā peļņa bija mērojama ar 136,009 tūkstošiem eiro. Ievērojami samazinājās arī New Rosme rentabilitātes rādītājs, kas gada nogalē bija ar negatīvu iezīmi jeb -12,35.

Aizvadītais gads uzņēmumam bija īpaši aktīvs un bagāts ar dažādiem attīstības pagriezieniem, kas saistīti ar noieta tirgu pārpozicionēšanu no Krievijas un Ukrainas uz Eiropas Savienības valstu tirgiem. New Rosme pērn turpināja savu un franšīzes veikalu atvēršanu Baltijas valstīs un jaunajos tirgos. Jānorāda, ka uzņēmums pērn, ņemot vērā augstās ražošanas izmaksas, pieņēma lēmumu par ražotnes slēgšanu Tallinā, pārceļot ražošanas jaudas Linettes produktu ražošanai uz Rīgas ražotni.

Apakšveļas ražotāja SIA "New Rosme" apgrozījums pagājušajā gadā bija 5,221 miljons eiro, kas ir par 9,8% mazāk nekā 2019.gadā, bet uzņēmuma peļņa palielinājās par 79,1% un bija 363 677 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "New Rosme" pērn strādāja pie apgrozāmā kapitāla efektivizācijas pasākumiem un pastāvīgi ražoto artikulu optimizācijas, panākot būtiskus uzlabojumus gatavās produkcijas noliktavas darbībā un likviditātē.

Vadības ziņojumā teikts, ka jau 2020.gada martā uzņēmums sāka sejas masku ražošanu, kā arī sniedza piegriešanas pakalpojumus citiem sejas masku ražotājiem. Tas Covid-19 krīzes smagākajā posmā ļāva saglabāt ražošanas jaudas, bet jau vasarā, palielinoties pieprasījumam pēc korsešu izstrādājumiem, uzņēmums pilnībā pārgāja uz pamatprodukcijas ražošanu.

Pērn martā "New Rosme" sāka tirdzniecību internetveikalā ar produkcijas piegādi visos Baltijas valstu tirgos. Šogad plānots turpināt internetveikala attīstību.

SIA "New Rosme" 2020.gadā plāno audzēt ražošanas apjomus un par 5–10% palielināt apgrozījumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, biznesa portālam db.lv pastāstīja apakšveļas ražotāja vadītājs Edgars Štelmahers.

2018. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 5,97 miljoni eiro, bet 2019.gada rezultāti būs apkopoti aprīlī.

"Kopējie eksporta apjomi varētu pieaugt par 7-12%. Plānojam uzlabot darbības rādītājus esošajos eksporta tirgos," saka E. Štelmahers.

Tāpat uzņēmums šogad veiks investīcijas darbības efektivitātes un ražīguma palielināšanā. Tiks investēts iekārtās Baltkrievijas ražotnē, lai celtu produkcijas ražošanas jaudas šajā valstī.

"Dienas Bizness" jau rakstīja, ka darbaspēka izmaksu un tā pieejamības problēmu dēļ daļu produkcijas SIA "New Rosme" ražo arī ārpus Latvijas – Baltkrievijā un Ukrainā. Tieši šajās valstīs šogad iecerēts ražošanas apjomu pieaugums. E. Štelmahers gan neatklāj, cik daudz veļas tur tiek saražots.

Lai arī SIA New Rosme veic izmaiņas veļas kolekcijās, orientējot tās uz Rietumvalstu picējām, šogad uzņēmums plāno palielināt eksporta apjomus uz Krieviju, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā SIA New Rosme eksports uz Krieviju veidoja tikai 8% no uzņēmuma apgrozījuma, kas bija viszemākais eksporta apjoms uz šo valsti uzņēmuma darbības vēsturē. Lai arī šogad eksports uz Krieviju varētu sasniegt 15%, produkcijas realizācijas apjomi uz kaimiņvalsti ne tuvu nav tādi kā pirmskrīzes laikā.

2016. gads SIA New Rosme bija visnotaļ aktīvs un izaicinošs, uzņēmums turpināja noieta tirgus restruktizāciju, veica izmaiņas kolekcijās, vairāk orientējot tās uz Rietumvalstu pircējām, stāsta SIA New Rosme vadītājs Edgars Štelmahers, uzsverot, ka no produkta idejas līdz tā nokļūšanai veikalu plauktos paiet 1,5–2 gadi. «2017. gada finansiālās darbības rezultāti liecina, ka esam strādājuši pareizajā virzienā – pieaug gan pārdošanas apjomi, gan rentabilitātes rādītāji. Veļas ražošanas bizness no citiem atšķiras ar to, ka produkta izstrādes cikls ir ļoti garš. Tā nav desu ražošana, kad, reaģējot uz tirgus pieprasījumu, var piešaut klāt ķiplokus un salīdzinoši ātri sākt ražot desu ar ķiplokiem. Ir nepieciešama tirgus izpēte, materiālu piegādātāju atrašana, konstrukciju izstrāde un notestēšana, pilnas izmēru skalas izveidošana, ražošana, dalība izstādēs, piegādes mārketinga u.c. aktivitātes. Arī klienta pusē šis cikls ir ļoti garš, piemēram, ja mēs braucam šajā pavasarī prezentēt jaunās kolekcijas, tad pirmos pasūtījumus varam sagaidīt tikai nākamā gada sākumā,» apakšveļas ražošanas biznesa specifiku raksturo E. Štelmahers. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija aptuveni 5,2 milj. eiro. Tas bija 2015. gada līmenī, bet uzņēmums ir būtiski samazinājus zaudējums. E. Štelmahers prognozē, ka 2017. gadā SIA New Rosme apgrozījums pieaugs par 5–10% un pēc ilgāka laika tiks gūta peļņa.

Pagājušajā gadā apakšveļas ražotāja SIA New Rosme apgrozījums sasniedzis 9,383 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2012.gadu, ir par 12,67%, liecina Lursoft dati.

Tāpat arī palielinājusies apakšveļas ražotāja peļņa, kura pērn augusi vairāk nekā divas reizes, sasniedzot 146 tūkstošus eiro.

SIA New Rosme norāda, ka 2013.gadā uzņēmums aktīvi strādājis pie savu un franšīzes koncepta veikalu skaita palielināšanu, kā rezultātā gada nogalē uzņēmums atvēris 2 jaunus veikalus Rīgā, kā arī 2 jaunus veikalus Sanktpēterburgā.

Uzņēmuma vadība arī piebilst, ka svarīgs notikums uzņēmuma attīstībā pērn bijis arī Igaunijas veļas ražotāja un tirgotāja Linette Retail OU iegāde, kā rezultātā iegūts papildus 8 veikalu plašs tīkls Igaunijā ar nelielu ražošanas cehu.

2013.gadā Šogad SIA New Rosme iecerējusi strādāt pie turpmākās izaugsmes, panākot pieaugumu Baltijas tirgū un attīstot eksportu un franšīzes tīklu.

«Zem smukām kleitām ir jābūt arī smukai veļai,» norāda latviešu modes dizainere Keita, kas uzsākusi sadarbību ar apakšveļas ražotāju New Rosme, izstrādājot jauno 2016. gada pavasara / vasaras kolekciju.

«Šis divu mēnešu eksperiments ir bijis jauns izaicinājums manā dzīvē,» atzīst Keita, iezīmējot pārmaiņas uzņēmuma produkcijas mākslinieciskajā rokrakstā, ko jau esot novērtējuši ārvalstu klienti.

«Keitas darba pieredze rietumvalstu tirgos ļaus paaugstināt mūsu konkurentspēju un pārdošanas apjomus valstīs, kurās speram pirmos soļus ROSME pozīciju nostiprināšanā,» skaidro uzņēmuma valdes loceklis Edgars Štelmahers.

New Rosme korsešu izstrādājumu šūšanu uzsāka 1952. gadā Rīgā. SIA New Rosme vienīgā īpašniece ir Zviedrijas holdingkompānija Swegmark Invest AB.

Latvijas un Baltijas apakšveļas ražotājas SIA New Rosme apgrozījums pērn samazinājās par 30%, sasniedzot 5,22 miljonus eiro, liecina Firmas.lv informācija.

2014.gadā uzņēmums apgrozīja 7,55 miljonus eiro. Pērn nedaudz samazinājās uzņēmuma zaudējumi - no 743 449 eiro 2014.gadā līdz 710 197 eiro 2015.gadā.

Vadības ziņojumā teikts, ka New Rosme pērn turpināja pozīciju pārpozicionēšanu Krievijas, Eiropas Savienības (ES) un ASV tirgos. Uzņēmums turpināja pozīciju nostiprināšanu Baltijas tirgos, atverot divus jaunus veikalus Lietuvā un vienu Latvijā.

Pagājušajā gadā, turpinoties ekonomikas un patēriņa lejupslīdei Krievijā, uzņēmums veica izmaksu samazināšanas pasākumus. Tāpat ir sākta sadarbība ar potenciāli nozīmīgiem klientiem Vācijā, Čehijā un Ungārijā.

Šogad uzņēmums plāno veicināt izaugsmi, kā arī veicināt pieaugumu ES valstu tirgū, kā arī tirgos ārpus ES, norādīts vadības ziņojumā.

Valstī noteikto karantīnas ierebežojumu laikā ir būtiski krities veikalu apgrozījums apakšveļas ražotāja "Rosme" veikalos, informē uzņēmumā.

Šī iemesla dēļ lielāko daļu veikalu uz karantīnas laiku ir nācies slēgt, veikalu darbiniekus noformējot dīkstāvē.

Tas mudinājis uzņēmumu atvērt interneta veikalu rosmelingerie.com ar piegādēm visā Baltijas teritorijā. Sortimentā vairāk nekā 200 dažādi modeļi, kā arī, saistībā ar pašreizējo pieprasījumu, piedāvājumā ir arī aizsargājošas sejas maskas ar antibakteriālu pārklājumu.

Šā gada sākumā Db.lv vēstīja, ka SIA "New Rosme" 2020.gadā plāno audzēt ražošanas apjomus un par 5–10% palielināt apgrozījumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Ukrainas un Krievijas politiskie notikumi, kā arī valūtu svārstības liek eksportētājiem meklēt alternatīvas .

2013. gads tekstila ražošanas nozarē noslēdzies veiksmīgi – audzis gan kopējais ražošanas apjoms, gan eksporta īpatsvars, liecina Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) apkopotie dati. Arī šā gada pirmais ceturksnis lielākajai daļai uzņēmumu aizvadīts ar plusa zīmi. Taču tie ražotāji, kuru galvenais noieta tirgus ir Muitas ūnijas valstis un Ukraina, jau izjūt valūtas svārstību ietekmi un tirgus sabremzēšanos. Nelabvēlīga scenārija gadījumā daļa uzņēmumu var pārtraukt vai ievērojami sašaurināt ražošanu Latvijā.

Skatās uz Krieviju

SIA Viola-stils Jēkabpilī pērn gadu noslēgusi ar aptuveni 60 tūkst. eiro apgrozījuma pieaugumu, DB informēja uzņēmuma īpašnieks Juris Bružuks. Šā gada pirmais ceturksnis Jēkabpils ražotnē bijis ritmisks, neesot iemesla sūdzēties. Tomēr ar politiskajiem notikumiem jārēķinās – 90% Viola-stils produkcijas tiek pārdota Krievijā. «Tikko bijām izstādē Maskavā, tur mūsu produkciju turpina pasūtīt,» stāsta J.Bružuks, piebilstot, ka divi klienti gan no sadarbības nobijušies un atsaukuši pasūtīto. Lielākas problēmas sagādā rubļa kursa kritums – par 10% nācies pazemināt izstrādājumu vairumcenu. Tā kā izejmateriālus jēkabpilieši iepērk Itālijā, norēķinoties eiro, pašu ieņēmumi samazinās. Uzņēmējs cer, ka tādu savstarpēju sankciju, kas aizvērtu Krievijas tirgu, nebūs, taču pieļauj, ka var pieaugt muitas tarifi. Galējā situācijā viņš neizslēdz ražošanas pārcelšanu uz Krieviju. «Interese Krievijā ir, man ir piedāvāts braukt un palīdzēt ieviest līdzīgu ražošanu kā mums,» viņš stāsta. Jautāts par iespējamo tirgus diversifikāciju, uzņēmējs ir skeptisks. «Eiropu ar trikotāžu ir pārpludinājusi Ķīna un Bangladeša. Turklāt eiropiešiem nepatīk mūsu nosacījums par priekšapmaksu. Arī piedāvātā cena – 6–7 mārciņas par izstrādājumu – mums nav pieņemama,» skaidro J. Bružuks. Grūtāk veicas Viola-stils saistītajam uzņēmumam Ukrainā. Politisko notikumu kontekstā ražotne Kijevā mēnesi nav strādājusi, darbs atsākts tikko. Ukrainā ir tirgus stagnācija, un Krievijas tirgū ukraiņu ražojumus neielaiž. Kijevā ir nodarbināti aptuveni 20 cilvēki, un ražotnē ir četras adāmmašīnas. Politiskie notikumi Ukrainā ietekmē arī medicīnisko preču ražotāju Tonus Elast, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Dace Mihņenoka. Ražošanas jauda martā jau samazināta par 20%, tāpēc vadītāju uztrauc tālākais notikumu scenārijs. Ja ES piemēros sankcijas pret Krieviju, tas būtiski ietekmēs Tonus Elast ražojumu noietu šajā tirgū, viņa apgalvo. «Pārdošanas kāpums, kāds bija plānots 2014.gadā, visticamāk, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, netiks sasniegts, tomēr ceram uz situācijas stabilizēšanos,» saka D. Mihņenoka. Krievija ir uzņēmuma lielākais noieta tirgus, otrs nozīmīgākais ir Kazahstāna, kur šobrīd notiek nacionālās valūtas tenges devalvācija.

Komandai jāstrādā kā vienotam mehānismam Lielākie vadītāja izaicinājumi saistās ar spēju pielāgoties, ātri reaģēt un pareizi vadīt komandu, domā SIA New Rosme valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers.

Katrs darbinieks ir personība, vadītājam jāmāk visus šos dažādos cilvēkus savienot vienotā mehānismā tā, lai viņi kopā spēj sasniegt biznesam nepieciešamos rezultātus, pauž E. Štelmahers. Viņš uzsver, ka spēcīga komanda var veidoties tikai no spēcīgiem cilvēkiem, tāpēc vadītājam nav jābaidās no zinošiem un gudriem darbiniekiem.

Labā komandā katram tās dalībniekam savā pozīcijā ir jābūt spēcīgākam par uzņēmuma vadītāju, teic E. Štelmahers. “No tā nav jābaidās. Katram darbiniekam ir jābūt augsta līmeņa speciālistam, kurš ir gatavs nemitīgi attīstīties un pilnveidoties. Ja visi būs tikai klusi izpildītāji, sasniegt lielus mērķus uzņēmumam būs ļoti grūti. Tāpat svarīga ir komandas savstarpējā ķīmija – cilvēkiem ir jāstrādā vienā virzienā, nevis jākonfliktē,” secina New Rosme vadītājs, kurš savas darba gaitas deviņdesmitajos gados sāka nozarē, kas nebūt nebija saistīta ar tekstila ražošanu.

«Tas ir riskants tirgus, un noteikti mēs darīsim visu iespējamo, lai tā ietekmi proporcionāli samazinātu. Tā jau samazinās. Kad pirms gadiem četriem atnācu uz New Rosme, kompānija apmēram 90% produkcijas eksportēja uz Krieviju, šobrīd – mazāk nekā 60%,» tā, atbildot uz jautājumu par Krievijas tirgu, intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis veļas un peldkostīmu ražotājas SIA New Rosme valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers.

«Krievija laiku pa laikam pieņem dažādus bloķējošus lēmumus attiecībā uz šprotēm, autopārvadājumiem, cūkgaļu, kādiem lauksaimniecības produktiem. Pagaidām tekstilizstrādājumi nav skarti, bet jābūt gataviem, ka var ķerties arī pie tiem,» atzinis uzņēmuma vadītājs.

Viņš arī paudis viedokli, ka Latviju «ļoti ilgstoši vada viduvējības».

«Redzot to, kā mēs motivējam valdības locekļus, deputātus, ekspertus, ir skaidrs, ka lielākoties tur ir gatavi strādāt vai nu viduvējības, vai, kā iepriekš, savtīgu interešu vadīti cilvēki. Nesaku, ka vajag visiem dubultot algas. Līdzīgi kā uzņēmējdarbībā, arī valsts pārvaldē jābūt daudzpakāpju motivācijas sistēmai, vismaz ministru un valsts sekretāru līmenī, lai nebūtu tā, ka finanšu ministrs atsakās turpināt darbu, kas viņu nemotivē. Ja ministram maksā algu vidēja uzņēmuma grāmatveža algas līmenī, tad potenciāli šajā pozīcijā varam atrast vidēja uzņēmuma grāmatvedi. Tad jāsamierinās, ka valsti vada viduvējības, nevis labākie nozarē. Bet, ja ir, piemēram, teicama nodokļu iekasēšana, jābūt kaut kādai motivācijas sistēmai, kā pateikt paldies tiem, kas to veicinājuši. Šai sistēmai jābūt pietiekami caurspīdīgai, reāli strādājošai, tad varētu dabūt atbildīgās pozīcijās augsta līmeņa speciālistus, kuri arī šos mērķus sasniegs,» skaidrojis E. Štelmahers.

Sagaidāms, ka tekstila nozare šogad piedzīvos apgrozījuma kritumu; lielā mērā to ietekmējusi minimālās algas celšana.

Izaugsmes ziņā 2018. gads tekstila nozarē vairs nebūs tik veiksmīgs cik iepriekšējais, paredzams, ka tekstila izstrādājumu ražošanas un eksporta apjomi saruks vai, labākajā gadījumā, paliks 2017. gada līmenī, lēš Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds. Tas galvenokārt ir saistīts ar minimālās algas celšanu par 50 eiro – līdz 430 eiro, kas negatīvi ietekmējuši nelielos šūšanas uzņēmumus, īpaši tos, kuri atrodas Latvijas reģionos, kur nozarē strādājošie pārsvarā saņem valstī noteikto minimālo atalgojumu.

Savukārt daudziem lielajiem nozares uzņēmumiem šogad ir klājies patiešām labi – DB aptaujātie ražotāji sagaida apgrozījuma pieaugumu 10–20% robežās.

Valdība ceturtdien lems mainīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārstāvi Rīgas brīvostas valdes locekļa amatā, aizstājot Viesturu Zepu (LA) ar Rīgas domes deputātu Edgaru Štelmaheru (NA/LRA).

Zepu šajā amatā iecēla 2019.gada 26.februārī kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra virzītu pārstāvi.

Rīkojuma projekts tiek virzīts vienlaicīgi ar projektu "Par atļauju Edgaram Štelmaheram savienot amatus", kurā paredzēts atļaut Štelmaheram savienot Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu ar Rīgas domes deputāta amatu, SIA "New Rosme" valdes locekļa amatu, SIA "Funky Fish" valdes locekļa amatu un Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas prezidenta amatu.

Kā norādīts rīkojuma projekta anotācijā, Štelmaheram ir bakalaura grāds biznesa administrācijā un vadībā, kā arī pieredze vairāku juridisko personu valdes locekļu amatos.

Štelmahers laika periodā no 2017.gada līdz 2022.gadam darbojies uzņēmuma SIA "Uprent" padomē. Uzņēmums nodarbojās ar gruntsūdeņu pazemināšanas projektiem, lielapjoma industriālu šķidrumu pārsūknēšanu, karjeru izstrādi, sūkņu tirdzniecību visās Baltijas valstīs un Polijā.

Rīgas brīvostas valdes sēdē 26.jūlijā par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Gints Sīviņš, bet valdes priekšsēdētāja vietnieks turpmāk būs Edgars Štelmahers.

“Mans pienākums kā valdes priekšsēdētājam būs turpināt uzsākto darbu ostas efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšanā, kas būs gana izaicinoši šajā nenoteiktību pilnajā laikā. Manuprāt, ir svarīgi paātrināt ostas procesu digitalizāciju un automatizāciju, kā arī turpināt ostas infrastruktūras sakārtošanas projektus. Tāpat viena no prioritātēm būs ostas industrializācija, piesaistot gan ārvalstu, gan vietējās investīcijas ostas teritorijām. Vienlaikus vēlētos attīstīt ostu par videi un apkaimēm draudzīgu loģistikas izcilības centru, uzsākot jaunas sadarbības ar augstskolām, pētniekiem, nevalstiskajām organizācijām un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem”, norāda jaunais Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs G. Sīviņš.

Aust no mežģīnēm sanāk nedaudz lēnāk nekā, piemēram, no T-kreklu vai legingu audumiem, atzīst Ludes audēja Ieva Altena. Ir jāskatās, lai mežģīnes neizspruktu laukā un cilpiņas būtu līdzenas. Jau sākotnēji paredzēts, ka 80% no Latvijas vecmāmiņu rokām no Laumas un Rosmes tekstila atgriezumiem darināto paklāju ceļos uz ārzemēm.

Tiesa gan, Ludē ražo paklājus ne tikai no uzņēmumu New Rosme un Lauma Lingerie tekstila pārpalikumiem, bet arī no mazāku Latvijas apģērbu ražotāju piegādātā auduma, piemēram, legingu tirgotāja ZIB vai labdarības veikala Otrā Elpa, kas nespēj izpārdot visus sev piegādātos T-kreklus.

Ludē pie stellēm sēž kundzes, kuras noslēgušas savas darba gaitas, bet vēl jūt gana spara, lai sevi nodarbinātu. Ieva Altena Ludē darbojas kopš pagājušā gada augusta, kad tapa vieni no pirmajiem paklājiem. Viņa stāsta, ka ar aušanu nodarbojusies jau jaunībā, taču viņas darba dzīve bijusi saistīta ar pavisam citu jomu, tādēļ tagad ir prieks atkal sēsties pie stellēm. Vienu paklāju var noaust trīs dienu laikā.

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 68 komercķīlas, bet 136 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 189 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 128 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 60 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu devusi AS Balticovo – 68,7 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS Swedbank. AS Balticovo valdes priekšsēdētājs Andris Platais skaidro, ka šis pagājušā gada decembrī 10. putnu novietnei ņemtais kredīts ticis sadalīts divos atsevišķos kredītos uzņēmuma interesēs, tāpēc tika pārreģistrētas komercķīlas un hipotēkas.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA ARS Būve un SIA Abora, bet kā parādnieks reģistrēta SIA Abora – tās maksimālā prasījumu summa ir 9,1 miljons eiro. Ķīlu ņēmusi AS Danske Bank.

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) šoruden veiktā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptauja par dzimumu līdztiesības situāciju Latvijā un tās dinamiku pēdējo 13 gadu laikā apliecina, ka stereotipu maiņa par dzimumu līdzvērtību praksē notiek lēni. Lai arī vairāk kā puse (65%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju prasības darbavietās pret sievietēm un vīriešiem atzīst kā līdzvērtīgas, joprojām būtiska sabiedrības daļa uzskata, ka darba tirgū vīrietim ir izdevīgākas pozīcijas un lielākas iespējas nekā sievietei. Stereotipi, ar kuriem visvairāk tiek sasaistīta nevienlīdzīga attieksme, ir atalgojuma samērs par vienāda apjoma un satura darbu, kā arī sociālo lomu un pienākumu sadale ģimenē.

Vienlaikus interesanti – salīdzinot ar 2001. gada aptauju, gandrīz divkārt pieaudzis to respondentu skaits, kuri uzskata, ka ar lielākiem tiesību ierobežojumiem vairāk saskaras vīrieši – no 3,6% 2001. gadā līdz 6,5% šā gada aptaujā. Turklāt šādu uzskatu pauduši gan aptaujātie vīrieši, gan arī sievietes. Savā ziņā tas varētu būt labs signāls tam, ka dzimumu līdztiesības jomā Latvijā, lai arī ļoti lēni, tomēr sāk samazināties atšķirība starp vīriešu un sieviešu tiesībām. Vienlaikus – tas vairāk varētu liecināt par to, ka sabiedrība īsti negrib pieņemt situāciju, kad sieviešu loma darba tirgū un sadzīvē kopumā kļūst līdzvērtīga vīriešu lomai, jo pārējie aptaujas dati diezgan krasi iezīmē atšķirību starp vīriešu un sieviešu iespējām mūsu sabiedrībā – vēl joprojām par sliktu sievietēm.