Aust no mežģīnēm sanāk nedaudz lēnāk nekā, piemēram, no T-kreklu vai legingu audumiem, atzīst Ludes audēja Ieva Altena. Ir jāskatās, lai mežģīnes neizspruktu laukā un cilpiņas būtu līdzenas. Jau sākotnēji paredzēts, ka 80% no Latvijas vecmāmiņu rokām no Laumas un Rosmes tekstila atgriezumiem darināto paklāju ceļos uz ārzemēm.
Tiesa gan, Ludē ražo paklājus ne tikai no uzņēmumu New Rosme un Lauma Lingerie tekstila pārpalikumiem, bet arī no mazāku Latvijas apģērbu ražotāju piegādātā auduma, piemēram, legingu tirgotāja ZIB vai labdarības veikala Otrā Elpa, kas nespēj izpārdot visus sev piegādātos T-kreklus.
Ludē pie stellēm sēž kundzes, kuras noslēgušas savas darba gaitas, bet vēl jūt gana spara, lai sevi nodarbinātu. Ieva Altena Ludē darbojas kopš pagājušā gada augusta, kad tapa vieni no pirmajiem paklājiem. Viņa stāsta, ka ar aušanu nodarbojusies jau jaunībā, taču viņas darba dzīve bijusi saistīta ar pavisam citu jomu, tādēļ tagad ir prieks atkal sēsties pie stellēm. Vienu paklāju var noaust trīs dienu laikā.
Jau sākot šo projektu, Solvitai Kostjukovai un partnerei Zanei Bojārei, esot bijis skaidrs – 80% tirdzniecības apjomu būs jāmeklē ārpus Latvijas robežām. Pašlaik lielākā interese par Ludē austajiem paklājiem ir no Lielbritānijas, taču paklāji ir aizceļojuši arī, piemēram, uz Dāniju un Zviedriju.
Tā kā Ludes paklāji nav masu produkcija, ar paklāju pircējiem notiek diezgan aktīva komunikācija. Nereti pēc tam, kad paklājs ir saņemts, klienti iesūta Ludei fotogrāfijas ar paklāju tā jaunajās mājās. Tādā veidā iespējams gūt tiešu atgriezenisko saiti, kā arī novērtēt, kā paklāji izskatās dažādos interjeros, stāsta Ludes līdzīpašniece S. Kostjukova.
Nākotnē, kad paklāji būs kļuvuši pieprasītāki un nonākuši lielāka cilvēku skaita mājokļos, Lude plāno piedāvāt iespēju vecos paklājus nodot atpakaļ uzņēmumā, šādā veidā turpinot atkritumu pārstrādes ķēdi.
Sākotnējās investīcijas bija personīgie ieguldījumi aptuveni divu tūkstošu latu (2,8 tūkst. eiro) apjomā, biznesa uzsākšanas atbalsta programmas Brigāde grants aptuveni pieci tūkstoši latu (7 tūkst. eiro) apjomā, tāpat tiek apgūts Latvijas Kultūrkapitāla fonda finansiālais atbalsts trīs tūkstošu latu (4,2 tūkst. eiro) apjomā. Investīciju fāze pašlaik vēl nav noslēgusies, jo tiek meklēti ceļi uz eksportu.
Šā gada laikā Ludes līdzīpašnieces plāno palielināt paklāju pārdošanas apjomus, apgrozījumu audzējot 2-3 reizes. Tāpat šogad tiek plānots atrast noieta tirgus Skandināvijā un sākt sagatavošanas darbus eksportam uz Japānu un ASV, atklāj S. Kostjukova.
Lielākā finansējuma daļa novirzīta ārpakalpojumu, piemēram, mārketinga aktivitāšu pakalpojumiem un ekspertu piesaistei. «Dāmas nāca darbā bez priekšzināšanām, un tādēļ viņas vispirms izgāja aušanas apmācības kursu. Eksperts tika algots arī paša produkta izveidei,» skaidro S. Kostjukova, kas paklāju aušanas apmācības procesu izgāja pirmā un pārzina visu tā tapšanas procesu, lai nepieciešamības gadījumā varētu palīdzēt seniorēm. Ikdienā viņa pati gan darbojas, kārtojot citas lietas.
Lai vairāk uzzinātu par paklāju tapšanas procesu, aplūkojiet galeriju augstāk!
#1/50
Šonedēļ Db.lv piedāvā aplūkot paklāju tapšanas procesu sociālajā uzņēmumā Lude, kur paklājus no lielāku un mazāku uzņēmumu tekstilatkritumiem darina pensionētas kundzes. Sociālās uzņēmējdarbības zīmols Lude nodarbina senioru dāmas, kuras no potenciāliem tekstila atkritumiem auž dizaina paklājus. Tādējādi tiek domāts par senioru iesaistīšanu darba un sociālajā dzīvē pēc pensionēšanās. Tāpat postā netiek laisti tekstila atkritumi, kas tiek gūti gan no Latvijas lielajiem veļas ražotājiem – Lauma Lingerie un New Rosme, kā arī no mazajiem apģērbu ražotājiem, piemēram, ZIB, kas ražo legingus. «To ko viņi mestu ārā, viņi dod mums,» stāsta Solvita Kostjukova, uzņēmuma līdzīpašniece. Tāpat materiāli dizaina paklāju ražošanai tiek gūti no labdarības veikala Otrā Elpa, kas piegādā Ludei T-kreklus.
#2/50
#3/50
«Aust jau visiem patīk, bet stelles iekārtot arī vajag,» smaida Ieva Altena, viena no trim Ludes paklāju meistarēm. Viņa ar aušanu nodarbojās jau jaunībā, taču vēlāk aušanai nav atlicis daudz laika.
#4/50
Vienā mēnesī no ražotājiem Lude saņem aptuveni divus šādus maisus mežģīņu. Šīs baltās mežģīnes nākušas no uzņēmuma New rosme. Viens no zīmolu Lauma un Rosme ieguvumiem ir tas, ka ražotāju vārds izskan pozitīvā gaismā kā uzņēmums, kurš samazina savus atkritumus un nodrošina materiālus, ko darbā izmanto seniori.
#5/50
Baltās, melnās un bēšās mežģīnes Ludē nonāk vairumā, taču, piemēram, brūnā auduma mežģīnes piegādātas ierobežotā skaitā, tādēļ no tām darinātie paklāji ir unikāli un ierobežotā daudzumā. Šīs mežģīnes nāk no uzņēmuma Laume Lingerie.
#6/50
Kad mežģīnes saņemtas tās ir jāsagriež mazākās strēlēs, ko izmantos paklāju aušanā.
#7/50
Mežģīņu sagatavošanas process.
#8/50
No mežģīnēm tiek veidotas garas sloksnes.
#9/50
Tāpat aušanā tiek izmantots legingu un T-kreklu audums. Piemēram, no viena T-krekla var gūt aptuveni 20 metrus garu auduma sloksni, ko tad izmanto paklāju izgatavošanā.
#10/50
Balto mežģīņu kamoli
#11/50
Balto mežģīņu kamoli
#12/50
Tāpat kastēs glabājās dažādu citu krāsu un materiālu audumi. Ņemot vērā to, cik daudz audumu atrodas Ludes nelielajā «noliktavā», interneta vietā Etsy tiek norādīts pieejamo paklāju daudzums.
#13/50
Legingu audums
#14/50
«Pārdošanas apjomi vēl nav tik lieli, tādēļ mēs nevaram izmantot visus audumu atgriezumus, ko mums piegādā,» norāda S. Kostjukova.
#15/50
Pašlaik Ludei ir piecas dizaina līnijas. Piemēram, no T-krekliem tiek ražoti vienkrāsaini paklāji; no legingu un T-kreklu audumiem ražo etnogrāfiskos un svītrainos paklājus; no Rosmes un Laumas mežģīņu pārpalikumiem – top mežģīņu paklāji.
#16/50
Aust no mežģīnēm sanāk nedaudz lēnāk nekā, piemēram, no T-krekliem vai legingiem, atzīst audēja. Ir jāskatās, lai mežģīnes neizspruktu laukā un cilpiņas būtu līdzenas. Vienu paklāju var noaust trīs dienu laikā. Tāpat laiku prasa materiāla sagatavošana.
#17/50
Audējas mēģina dažādot savu darbu un aust atšķirīgu stilu paklājus, taču jāskatās, kāds ir pieprasījums. Piemēram, svītrainie paklāji pavisam nesen bija ļoti pieprasīti un tos nācies aust vairāk, stāsta Ieva Altena, viena no trim Ludes audējām.
#18/50
Ludē uz stellēm tiek likti gan baltie, gan melnie velki - atkarībā no tā, kādu krāsu paklāji tobrīd ir vairāk pieprasīti.
#19/50
I. Altena Ludē strādā kopš pagājušā gada augusta, kad sāka aust pirmos paklājus. Viņa ar laiku gribētu roku iemēģināt gobelēna tehnikā, kurai nepieciešamas īpašas prasmes un zināšanas.
#20/50
Darbošanās Ludē ir arī socializācijas process seniorēm. Tā ir iespēja darīt arī kaut ko citu, ne vien pieskatīt mazbērnus, par aktīvo novecošanos stāsta S. Kostjukova.
#21/50
Viena paklāja aušanā tiek izmantoti 70 metri mežģīņu.
#22/50
Viena paklāja kārta ir mežģīnes, bet otra – trikotāža.
#23/50
#24/50
#25/50
Kad paklājs gatavs, katram no tiem tiek pievienota informācija par to, cik daudz auduma izmantots tā tapšanā, kā arī, no kurienes izejmateriāls nācis.
#26/50
#27/50
Pēc paklāju noņemšanas jāveic pēcapstrāde – jānosien diedziņi, jānolīdzina velki ar šķērēm, jāievelk izveidojušās cilpiņas.
#28/50
#29/50
#30/50
Tā top krāsaini paklāji
#31/50
#32/50
Pieprasījums pēc dažādiem paklājiem ir viļņveidīgs, taču «strīpainie» ir vieni no pieprasītākajiem.
#33/50
#34/50
Ludē tiek izpildīti arī speciāli pasūtījumi, piemēram, šis gobelēns.
#35/50
Audējām tiek dota iespēja izvēlēties, kurus paklājus viņas varētu aust. Pārsvarā audējas vēlas mainīt dažādus paklāju stilus, lai darbs būtu interesantāks.
#36/50
Ludes produkcijas lielākā daļa tiek tirgota interneta tirdzniecības platformā Etsy, kā arī Latvijas veikalos, piemēram, Rijā, Luka Bukā, Pienenē un citur.
#37/50
Gatavs no mežģīnēm darināts paklājs.
#38/50
#39/50
#40/50
#41/50
#42/50
#43/50
S. Kostjukova - viena no Ludes līdzīpašniecēm.
#44/50
Dekorācijas Ludē
#45/50
Brīvbrīžos Ludē top arī citas, lietas, piemēram, šādas aproces...
#46/50
... un čības.
#47/50
...kā arī spraudītes
#48/50
Pašlaik Lude cītīgi cenšas paplašināties eksporta tirgos, kur tiek meklēti sadarbības partneri. Eksportā plānots doties, apvienojoties ar citiem etniskā dizaina uzņēmumiem. Šie plāni gan vēl ir sākuma stadijā.
#49/50
Lude līdzīpašnieces Solvita Kostjukova un Zane Bojāre
