Latvijas ekonomikai turpinot stabilu izaugsmi, pēdējo gadu laikā auguši gan iedzīvotāju ienākumi, gan kopējais labklājības līmenis valstī, ļaujot sabiedrības vidusslānim pakāpeniski kļūt spēcīgākam.
Šobrīd vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pieder pie sabiedrības vidusslāņa, tomēr pašu izvirzītos vidusslāņa mājsaimniecības kritērijus izpildīt var vien retais – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Latvijā visvairāk vidusslānim piederīgi jūtas iedzīvotāji vecumā līdz 45 gadiem, ar augstāko izglītību un vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Krietni retāk šādu viedokli pauž seniori, iedzīvotāji ar pamatizglītību, kā arī ar vidēji zemiem un zemiem ienākumiem. Savukārt starp dažādu Latvijas novadu iedzīvotājiem viedokļu atšķirību nav un jautājumā par piederību vidusslānim valda zināma vienprātība. Interesanti, ka, lai gan vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju sevi asociē ar vidusslāni, vērtējot kopainu valstī, vairums iedzīvotāju jeb 60% norāda, ka Latvijā vidusslāni veido ne vairāk kā 30% mājsaimniecību.
Pēc Latvijas iedzīvotāju domām, mājsaimniecību par piederošu vidusslānim var uzskatīt, ja ikmēneša ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir vismaz 810 eiro. Bet tā ir bagāta, ja katram cilvēkam ģimenē ik mēnesi rocība pārsniedz 2600 eiro. Kā liecina pētījuma rezultāti, aptaujāto aplēstais vidusslānim raksturīgo ienākumu apjoms uz katru ģimenes locekli gan ir tikai nepilniem 29% no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri sevi pie tā pieskaita.
«Lai arī visā pasaulē nav vienotas definīcijas par to, kas tieši nosaka personas piederību vidusslānim, ir skaidrs, ka tā ir vairāku faktoru kombinācija. Visbiežāk nākas saskarties ar viedokli, ka vidusslāņa pārstāvim būtu jāpelna noteikta summa mēnesī, tomēr ienākumi vien nevar kalpot par vienīgo vidusslāņa piederības kritēriju. Ne mazāk svarīgi ir arī tas, ko ar konkrētās naudas daudzumu iespējams paveikt (to nosaka dzīves dārdzība), un kādi ir personas finanšu paradumi. Ar 1000 eiro Latvijā var paveikt krietni vairāk nekā, piemēram, Zviedrijā. Kāds ar šādu summu pamanīsies nodrošināt sev visas vajadzības un vēl iekrāt, savukārt kāds cits būs iekūlies pamatīgos parādos. Runājot par piederību vidusslānim, noteikti jāskatās uz vairākiem aspektiem vienlaikus – kādi ir vidusslāņa dzīves apstākļi, turība, ienākumi un patēriņš,» uzmanību vērš Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Savs nekustamais īpašums, stabili ienākumi, kas ļauj bez grūtībām segt ikmēneša obligātos maksājumus, un spēja vismaz reizi gadā doties septiņu dienu ilgā ārvalstu ceļojumā, - šie ir priekšnoteikumi, kas pēc Latvijas iedzīvotāju domām raksturo vidusslāni. Jāpiebilst gan, ka, attiecinot visus iepriekšminētos kritērijus uz pašiem aptaujātajiem, vidusslānim piederīgi ir vien 10%. No iekļūšanas šajā sabiedrības grupā lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju attur ārvalstu ceļojumi un grūtības segt ikmēneša obligātos tēriņus. Tikai ceturtdaļa respondentu atzīst, ka ik gadu var atļauties doties vismaz vienā septiņu dienu garā ārvalstu ceļojumā, bet ikmēneša obligātos maksājumus bez grūtībām samaksā trešdaļa aptaujāto. Turklāt vien puse iedzīvotāju, kuru ienākumi ir augsti, norāda, ka ikmēneša tēriņu slogs nav apgrūtinošs. Tas apliecina, ka ienākumu apmērs vien nenozīmē piederību vidusslānim – augot ienākumiem, rodas vēlme palielināt arī izdevumus un saglabājas izaicinājums šīs divas pozīcijas samērot.
Tiesa, pētījuma laikā iezīmējās arī kāda pozitīva tendence - ja ceļošanas kritērijs tiek aizstāts ar iedzīvotāju rīcībā esošajiem uzkrājumiem, vidusslānim atbilstošo Latvijas mājsaimniecību īpatsvars pieaug līdz pat 35%. Kā skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, šīs izmaiņas norāda, ka Latvijas iedzīvotāji dzīvo piesardzīgi un sākotnēji izvēlas veidot finanšu rezerves, nevis tērēt ceļojumiem vai papildu ikmēneša izdevumiem par restorāniem, kultūras un izklaides pasākumiem. «Lai gan vidusslānis Latvijā joprojām nesastāda tik lielu sabiedrības daļu, kā tas ir attīstītajās valstīs, Latvijas iedzīvotājiem ir iespējas uzlabot situāciju. Ieguldot savā izglītībā un rodot arvien labāk apmaksātu darbu, iespējams sasniegt vidusslānim raksturīgo dzīvesveidu – kad vienlaikus var atļauties ne vien uzkrāt līdzekļus, bet arī baudīt sava darba augļus ceļojot, izklaidējoties vai ieturot maltīti restorānā,» komentē eksperte.
Pēc Swedbank Makroekonomikas pētījumu daļas novērtējuma, laikā no 2005. līdz 2016. gadam straujākais ienākumu kāpums Latvijā bijis tieši sabiedrības vidusslānim. Novērtējumā par vidusslāni tiek uzskatīti 60% no iedzīvotājiem – viena no visbiežāk izmantotajām definīcijām. 2016. gadā tas saņēma 52.1% no visiem mājsaimniecību ienākumiem, kas ir par pusotru procentpunktu vairāk nekā 2005. gadā. Ienākumu kāpums šajā laika posmā gan bijis arī mājsaimniecībām zem vidusslāņa un virs tā, tomēr tas audzis lēnāk, kamēr Latvijas vidusslāņa mājsaimniecību kopējie ienākumi1 pat trīskāršojušies. Turklāt vidusslāņa ienākumu pieaugums bijis visaptverošs, proti, ienākumi līdzīgā ātrumā auguši gan turīgākajām, gan mazāk turīgajām šīs sabiedrības daļas mājsaimniecībām.
«Pārticis vidusslānis ir viena no attīstīto valstu pazīmēm, kā arī būtisks ķēdes posms veselīgu ekonomisko un sociālo procesu attīstībā. Valstis ar pārtikušu vidusslāni raksturo zemāka nevienlīdzība, kas veicina ražīguma kāpumu, rada labāku kopējo noskaņojumu sabiedrībā un vairo savstarpēju uzticību sabiedrībā. Šī sabiedrības grupa sniedz arī nozīmīgu pienesumu valsts budžetā. Šie visi ir svarīgi faktori ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei.,» vērtējot vidusslāņa ietekmi uz ekonomikas attīstību,stāsta Swedbank ekonomiste Linda Vildava.
Salīdzinot Latvijas un Rietumvalstu vidusslāņa ienākumus un dzīves dārdzību, laika posmā no 2005. līdz 2016. gadam, secināts, ka tie ir izlīdzinājušies. Ja pirms vairāk nekā desmit gadiem vidējā mājsaimniecība Latvijā saņēma tikai ceturto daļu no Rietumeiropas mājsaimniecības ienākumiem, tad 2016.g – jau pusi. Rietumeiropas valstu vidusslānim līdzvērtīgs dzīves līmenis ir aptuveni trešdaļai Latvijas iedzīvotāju. Kā skaidro Swedbank ekonomiste Linda Vildava, tas ir būtisks uzlabojums, salīdzinot ar 2005. gadu, kad šādu mājsaimniecību bija mazāk nekā desmitā daļa.
«Laikā, kad attīstītajās valstīs runā par augošu ienākumu nevienlīdzību un sarūkošu vidusslāņa pārticību, Latvijas vidusslānis pakāpeniski kļūst spēcīgāks. Tomēr, lai gan kuģa kurss nosprausts pareizajā virzienā, priecāties vēl ir par agru, jo dažādi pārmaiņu vēji to var mainīt. Par spīti pieaugošam mājsaimniecību īpatsvaram, kas sasniedz Rietumvalstu vidusslāņa ienākumu standartus, lielai daļai Latvijas mājsaimniecību līdz Rietumeiropas pārticības līmenim ir tālu. Arī ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir augstāka nekā citviet Eiropā - vidusslānis saņem mazāku ienākumu daļu, bet turīgā sabiedrības grupa - lielāku nekā rietumos,» komentē Swedbank ekonomiste.
