Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar trim akciju tirgus ekspertiem, kuri sniedz padomu, kas būtu jāņem vērā, sākot darboties akciju tirgū, nepieciešamajām summām, riska un citiem faktoriem, ar kuriem jārēķinās potenciālajam investoram.
Uz jautājumiem atbild:
- Nordea Markets vadītājs Ritvars Kumpiņš;
- SEB Unibankas Brokerpakalpojumu un vērtspapīru emisijas nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska;
- Hansabankas brokeris Juris Jankovskis.
- Kā cilvēkam Latvijā, kuram nav speciālu zināšanu/izglītības, bet, zinot daudzos veiksmes stāstus, ir vēlme, uzsākt darbību akciju tirgū? Kādi būtu pirmie soļi, kas jāveic, ar ko labāk sākt?
Nataļja Točelovska: Uzsākot darbību akciju tirgū, noteikti ieteiktu vismaz sākotnēji konsultēties ar bankas speciālistiem (vērtspapīru speciālistiem, brokeriem). Jāatzīst, ka interesenti var aktīvi izmantot arī iespēju, ko piedāvā, piemēram, SEB Unibanka. Konsultāciju kampaņas 60 minūtes laikā, ikviens var saņemt bankas speciālistu konsultācijas par ieguldjumu veikšanu dažādos ieguldījumu pakalpojumos, arī akcijās. Potenciālie ieguldītāji var ikdienā sazināties arī ar vērtspapīru speciālistiem vai brokeriem, lai izmantotu bezmaksas konsultācijas un izrunātu ieguldīšanas iespējas akcijās. Ja ieguldītājam ir priekšzināšanas un pieredze, noteikti var izmantot Rīgas Fondu biržas tirdzniecības platformu E-brokers, lai patstāvīgi veiktu darījumus ar akcijām.
Juris Jankovskis: Pirms uzsākt darbību akciju tirgos es tomēr ieteiktu nākamajam investoram sīki izpētīt kā darbojas birža, lai saprastu, kas ir tie galvenie iemesli, kāpēc akcijas cenas pieaug vai krītas, kādi ir galvenie riska faktori utt., kā arī veikt investīcijas sākotnēji ar mazāku summu, tādējādi pasargājot sevi no potenciālajiem zaudējumiem, kas droši vien radīsies pieredzes trūkuma dēļ. Tāpat laba alternatīva investīcijām akciju tirgos ir dažādi ieguldījumu fondi, kas šobrīd plašā klāstā ir pieejami Latvijas tirgū.
Ritvars Kumpiņš: Tā vien šķiet, ka jāsāk vienkārši pirkt un pārdot. Taču tā ir riskanta pieeja. Domāju, ka svarīgākais ir noskaidrot, vai darbība vērtspapīru tirgū vispār klientam ir interesanta. Sākumam pietiktu, ja cilvēks apmeklētu lielāko banku, biržu un specializēto vērtspapīru brokeru mājas lapas, lasot pārskatus un analītiķu komentārus. Ja pēc tā potenciālais investors saprot, ka lasītā informācija ir saistoša, kā arī ir izprotamas likumsakarības un ir vēlme iet soli tālāk - sākt iedziļināties akcijām piesaistīto uzņēmumu tālākā izpētē un prognozēšanā, tas liecina par to, ka vispār ir vērts mēģināt nodarboties ar vērtspapīru tirdzniecību.
- Ar cik lielām izmaksām jārēķinās un cik liela summa nepieciešama, lai uzsāktu un turpinātu darbību akciju tirgū?
Nataļja Točelovska: Tradicionāli minimālā ieguldījuma summa, lai ieguldītu akcijās, ir sākot ar 2000 LVL. Tomēr, kā liecina statistika, ieguldīt akcijās cilvēki sāk ar dažādām summām - arī no 100 - 200 latiem un uz augšu. Jāatceras, ka katra uzņēmuma akcijai ir sava cena. Vienas akcijas cena faktiski arī ir minimālā summa, kas nepieciešama, lai šo akciju iegūtu savā īpašumā. Tajā pašā laikā ikvienam investoram ir jāizvērtē arī vērtspapīru konta uzturēšanas izmaksas. Lai sāktu akciju tirdzniecību, investoram ir jābūt norēķinu un vērtspapīru kontam bankā. Tiem, kas akciju iegādi veic pirmo reizi, ir iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas par ieguldīšanu akcijās, satiekoties ar SEB Unibankas brokeriem. Ja ņem vērā faktu, ka, uzsākot darījumus ar akcijām, tirdzniecība un darījumi tiek veikti regulāri, komisijas ir zemas.
Juris Jankovskis: Tas ir atkarīgs, kādā tirgū investors vēlas darboties, ja tā ir Rīgas Fondu birža, tad varētu sākt jau ar dažiem simtiem latu.
Ritvars Kumpiņš: Darījuma summas vērtspapīru tirgos parasti nav ierobežotas. Savukārt transakciju (pirkuma/pārdevuma) komisijas parasti nepārsniedz 0.5% no darījumu summas. Bieži vien gan transakcijas izpildītājs nosaka arī fiksētu minimālo komisiju, kuras apmērs ir pāris latu līdz desmitu apmērā. Komisijas var atšķirties no darījumu specifikas, proti, vai tie tiek veikti ar Baltijas vērtspapīriem, vai, piemēram, ar ASV vērstpapīriem. Līdz ar to svarīgi ir sekot, vai komisiju izdevumi nav pārāk augsti, atbilstoši veiktā darījuma apmēram.
- Ko/Kuros tirgos Jūs ieteiktu pirkt, lai pelnītu 1) droši un maz 2) vidēji daudz 3) riskanti un daudz?
Nataļja Točelovska: 1) Izveidot portfeli, izmantojot Rīgas Fondu biržā kotētās akcijas jeb ieguldīt vietējos uzņēmumos, kas Latvijas iedzīvotājiem ir zināmi un to darbība ir skaidra.
2) Sabalansētu portfeli, kas sastāv no Eiropas uzņēmumu akcijām un obligācijām, iekļaujot likvīdas un aktīvi tirgotas akcijas no Eiropas vadošajām kompānijām.
3) Krievijas akcijas, kur iespējams iegūt augstu ienesīgumu, Emerging market akcijas.
Juris Jankovskis: Katrā ziņā visi akciju tirgi ir riskanti, tāpēc labāk būtu jāskatās katra akcija atsevišķi, jo ir nozares kuras ir vairāk svārstīgas un riskantas citas savukārt mazāk. Tāpat arī ir jāpievērš uzmanību, cik aktīvi akcija tiek tirgota, kāda ir tās likviditāte tas ir, vai nebūs vēlāk problēma akciju pārdot būtiski nezaudējot tās vērtību, kā arī kādi ir uzņēmuma finanšu rezultāti, prognozes un perspektīvas.
Ritvars Kumpiņš: Sākumposmā jau nerekomendētu ieguldīt lielas summas vispār. Svarīgākais ir "apbružāties šajā biznesā" - pamācīties, nevis nopelnīt vai zaudēt. Tikai tad, kad amats ir rokā, jaunajam investoram jāsāk veidot SAVA stratēģija. Parasti jau investori izmanto tirgū pieejamo informāciju, savas un citu analītiķu prognozes un daļu azarta, lai veiktu pirmās investīcijas.
Vērtspapīru speciālisti klientiem parasti vairās izteikt rekomendācijas. Jo tomēr vērtspapīru tirdzniecība ir riskanta. Līdz ar to speciālisti var piedāvāt faktuālu informāciju, prognozes, pieņēmumus. Taču lēmums jāpieņem klientam. Par investīciju veiksmi vai neveiksmi var pārliecināties tikai pēc kāda laika.
- Cik droša ir tirgošanās ar akcijām, izmantojot internetu? Kādi ir lielākie riski?
Nataļja Točelovska: Tā kā SEB Unibanka kā interneta risinājumu darījumiem ar akcijām saviem klientiem piedāvā E-brokeri, tad jāatzīst, ka šāda veida risinājums ir drošs. Kas attiecas uz cita veida risinājumiem - noteikti jāzina banka vai finanšu iestāde, kas akciju tirdzniecību piedāvā, lai pārliecinātos arī par noteiktā tehniskā risinājuma drošību.
Darbojoties internetā lielākie riski ir iespējamie krāpnieku uzbrukumi, tāpēc jāpārliecinās par mājas lapu vai citu risinājumu drošību, bez tam jārūpējas arī par savu personīgo datu drošību. Jāatzīst, ka arī paši varam kļūdīties, ievadot datus un rīkojoties ar attiecīgo tirdzniecības risinājumu.
Juris Jankovskis: Latvijas banku piedāvātie risinājumi akciju tirdzniecībai (piemēram hanza.net Investors) ir droši un ērti lietošanā, kā arī piedāvā dažādas papildu iespējas, piemēram, akciju apskatus un analīzi.
Ritvars Kumpiņš: Darījumiem internetā ir tādi paši riski kā jebkurām interneta transakcijām. Ja investors uzticas pakalpojuma sniedzējam vai arī veic transakcijas uzticamas bankas internetbankā, var teikt, darījumi ir droši. Savukārt, ja klients atklāj savu informāciju trešajai pusei, par kuru nav pārliecības, klients ir pakļauts iespējamiem krāpnieciskiem darījumiem.
- Miniet dažus veiksmes un neveiksmes piemērus akciju tirgū, piemēram, cilvēku, kurš savu bagātību ieguvis vai zaudējis, darbojoties tieši ar akcijām.
Nataļja Točelovska: Skaidrs ir viens, ka cilvēki nestrādā akciju tirgū ar pēdējo naudu, tā ir brīvā nauda, kuru viņi grib pasargāt no inflācijas un veiksmīgi ieguldīt. Tā tam vajadzētu būt. Kļūšana par bagātnieku nav vienas dienas jautājums, liela daļa miljonāru savu kapitālu ir veidojuši dažādu investīciju rezultātā. Bet, kas attiecas uz akciju tirgu kopumā, šajā tirgū var gan vinnēt, gan zaudēt.
Ritvars Kumpiņš: Par leģendu jau ir kļuvis stāsts par deviņdesmito gadu nogalē veiktajām investīcijām Krievijas valsts parāda vērtspapīros. Banku krīze, bankrotējuši uzņēmumi, izputināti vērtspapru spekulanti - tāds bija šo investoru liktenis. Un diametrāli pretējs, taču klasisks stāsts ir par investīcijām savulaik mazās un nezināmās kompānijās kā Microsoft vai Google. ... ja vien es to būtu zinājis, ka dzīve tā iegrozīsies...
- Ar cik lielu laika patēriņu jārēķinās cilvēkam, kurš vēlas darboties akciju tirgū? Vai viņš šo darbību varēs apvienot arī ar algotu ikdienas darbu? Vai teorētiski iespējams izdzīvot tikai no darbošanās akciju tirgos?
Nataļja Točelovska: Tradicionāli tie ir cilvēki, kas strādā algotu darbu, bet kuriem darījumi ar akcijām ir hobijs. Tie noteikti ir zinoši cilvēki, veic darījumus teju katru dienu. Šādiem klientiem ir uzinstalēts E-brokeris arī darbā - darījumu veikšana var aizņemt no 1-2 stundām dienā, ar laiku - daudz mazāk. Lai varētu patstāvīgi veikt darījumus, ieguldītājiem būtu jāklausās un jāskatās jaunākās ziņas. Sākotnēji noteikti būs nepieciešamas arī brokeru konsultācijas. Attiecībā uz akciju tirdzniecību ar mērķi gūt ienākumus ikdienas tēriņiem, ir cilvēki, kas to sev nodrošina, bet cilvēkam ir vajadzīga liela pieredze un ievērojams investīcijām paredzamais kapitāls, lai savus ienākumus nodrošinātu tikai ar darījumu veikšanu akciju tirgū.
Juris Jankovskis: Katrā ziņā, ja investors vēlas gūt panākumus, darbojoties akciju tirgū, tad jāsaprot, ka samērā daudz laika nāksies veltīt šai nodarbei, it sevišķi sākumposmā, kamēr tiks apgūti paši pamati. Domāju, ka var apvienot gan algotu ikdienas darbu, gan investīciju veikšanu akcijās, vienīgi tad jārēķinās, ka būs jāziedo kādu daļu brīvā laika. Ir iespējams izdzīvot tikai no darbošanās akciju tirgos, taču tad ir jābūt lielam sākumkapitālam, kā arī, protams, investīcijām ir jābūt veiksmīgām.
Ritvars Kumpiņš: Ldzīgi kā profesionāli pokera vai golfa spēlētāji, arī vērtspapīru tirgotāji no tā var pārtikt un pat izveidot savas impērijas. Taču nodefinēt laika limitu, kas būtu jāvelta tirdzniecībai ar vērtspapīriem, nav iespējams. Citiem pietiek ar spontāniem ātriem un pārsteidzoši veiksmīgiem lēmumiem, dažiem nepieciešamas ilgas stundas un, iespējams, vēl garāks laika intervāls, lai pieņemtu svarīgu un pārdomātu lēmumu par portfeļa strukturēšanu vai pat vienas individuālas kompānijas akciju iegādi.
- Kāda ir pieredzējuša akciju tirgus darboņa dienaskārtība?
Nataļja Točelovska: Mediju lasīšana rīta pusē, ziņas, jāorganizē sava diena tā, lai konkrētās biržas darba laikā varētu veikt darījumus. Rīgas Fondu biržā tirdzniecība notiek no 10.00-14.00. Šajā laikā var analizēt notikumus biržā. Pirms biržās atvēršanas noteikti jāizvērtē kādas ziņas iznākušas par konkrēto uzņēmumu, jāieskatās nacionālajās ziņu aģentūrās BNS vai Leta, kā arī jāpārlapo Dienas Bizness, kurā pieejama jaunākā informācija par notikumiem finanšu un naudas tirgos, kā arī jaunākā informācija par notiekošos Latvijas uzņēmumos.
Juris Jankovskis: Sekmīgam akciju tirgus darbonim ir jābūt lietas kursā par galvenajiem notikumiem gan tajā tirgū, kurā viņš veic investīcijas, gan arī par citiem pasaules tirgiem. Ir jāredz lietu kopsakarības un jāprot analizēt, kā viens vai otrs notikums varētu ietekmēt viņa akciju vērtību. Tāpēc lielāko daļu laiku investors velta esošās informācijas analīzei, kā arī seko notikumiem tirgos.
Ritvars Kumpiņš: Tā kā tirdzniecība notiek 24 stundas diennaktī - vienā planētas pusē ir nakts un darījumi nenotiek, otrā pasaules malā tiek veikti darījumi - vērtspapīru investors pats izvēlas sev vēlamākās darba stundas pēc tirgus pievilcības. Šie investori analizē, kādas globālās izmaiņas ir notikušas vienā pasaules malā, un tās ņem vērā, jo ar pāris stundu starpību, iespējams, tās būs aktuālas citos tirgos. Tālāk investors veic regulāro iepazīšanos ar tirgus un uzņēmumu paziņojumiem, un tad atbilstoši pieņem lēmumus par iespējamām izmaiņām savā investīciju portfelī.
- Cik liela daļa no Latvijas iedzīvotājiem patlaban izmēģina veiksmi akciju tirgū? Vai/kā šis skaits nākotnē varētu mainīties? Kāda ir situācija, salīdzinot ar kaimiņvalstīm?
Nataļja Točelovska: Salīdzinot ar kaimiņiem, Latvijas iedzīvotāji ir daudz konservatīvāki ieguldījumu pakalpojumu izmantošanā. Tomēr cilvēku skaits, kas izvēlas vērtspapīrus saviem ieguldījumiem, pieaug. Amerikā gandrīz katra mājsaimniecība izmanto iespēju piedalīties akciju tirgū. Piemēram, Spānijā 20% no visiem ieguldījumiem veikti akcijās un obligācijās, Itālijā - 35%, Vācijā - 18%, Latvijā - zem 5%.
Juris Jankovskis: Šobrīd vēl diezgan maza daļa iedzīvotāju izvēlas ieguldīt akcijās, taču domājams šis skaitlis varētu palielināties, ja Rīgas fondu biržā ienāktu jauni un interesanti uzņēmumi. Kaimiņvalstīs šī iedzīvotāju aktivitāte un interese par biržu gan ir daudz lielāka.
Ritvars Kumpiņš: Tādu cilvēku skaits ir ļoti mazs. Arī starp atbilstošās mērķa auditorijas cilvēkiem, proti, kam ir stabils ienākums, uzkrājumi vai pieeja naudai, apveltīti ar atbilstošu ekonomisko izglītību, šādu cilvēku īpatsvars pēc mūsu pieņēmumiem varētu būt tikai daži procenti. Kas ir pārsteidzoši, ka mērķa auditorijas vidū vēl zemāks varētu būt pašreizējais pieprasījums pēc investīciju fondiem, kuri patiesībā ir vienkāršāki un visumā arī mazāk riskanti. Starp citu, investīciju fondi ir laba alternatva, lai sktu investīcijas vērtspapīros. Joprojām potenciāli ienesīgs produkts, mazāk riskants, turklāt analītisko darbu investīciju fondu gadījumā veic investīciju portfeļa pārvaldnieks.
- Vai darbība ar akcijām ir sarežģīta un riskanta?
Nataļja Točelovska: Nevar teikt, ka tas ir sarežģīti, bet darījumi ar akcijām prasa noteiktas zināšanas, pieredzi var iegūt regulāri konsultējoties ar brokeriem. Ekspertīze rodas ar laiku. Kas attiecas uz risku, akcijas nav konservatīvs ieguldīšanas veids. Akcijās cilvēki iegulda ar mērķi pelnīt vairāk, lielāks ienesīgums iet paralēli riskam.
Juris Jankovskis: Tā nav īpaši sarežģīta, taču riskanta gan. Taču risks ir jāmāk kontrolēt un labāk veikt investīcijas vairākās akcijās, tādējādi samazinot risku, ka viena ieguldījuma neveiksme varētu būtiski ietekmētu visa investīciju portfeļa vērtību.
Ritvars Kumpiņš: Riskanta? Noteikti! Vai sarežģīta? Vērtspapīru konta atvēršana un akciju iegāde un pārdošana ir tikpat vienkārša, kā norēķini par komunālajiem pakalpojumiem. Cits jautājums ir zināšanu akumulācija ar mērķi veikt pārdomātas investīcijas dažādās akcijās, valstīs, industrijās, kompānijās. Te jau ir atkarīgs no katra cilvēka individuāli. Citam tas nāk nepiespiesti, ar augstu ieinteresētību un ātri. Citam smagi un ar mēģinājumu/kļūdu pieeju.
- Kuru grāmatu vai citu informācijas avotu Jūs ieteiktu izlasīt tiem, kuri vēlas izmēģināt laimi akciju tirgū?
Nataļja Točelovska: Finanšu fitnesu, Dienas biznesu, ziņu aģentūru regulāro informāciju, konsultēties ar brokeriem, virkni citu labu grāmatu.
Juris Jankovskis: Latviešu valodā ir maz grāmatu par šo tēmu, taču pamati aprakstīti ir grāmatā Vērtspapīru tirgus zinbas, kam būtu jābūt arī grāmatnīcās. Tāpat milzum daudz informācijas par akciju tirgiem ir atrodama internetā gan angļu, gan krievu valodā.
Ritvars Kumpiņš: Visvienkāršākais būtu iepazīt informāciju dažādu valstu biržu mājas lapas. Nākamais solis - pievienoties kādam blogam, kur interešu grupas pārstāvji apspriež dažādus ar vērstpapīru tirdzniecību un stratēģijām saistītus jautājumus. Kas jau varētu būt augstāka pilotāža - pieprasījums pēc regulāriem vērtspapīru analītiķu pārskatiem un kāda grāmata no Rīgas Ekonomikas Augstskolas bibliotēkas par korporatīvajām finansēm, kuru ar entuziasmu var lasīt jaunie finanšu fani.
- Kādām rakstura īpašībām jāpiemīt cilvēkam, kurš vēlas darboties akciju tirgū?
Nataļja Točelovska: Spējai analizēt un ātri reaģēt uz notikumiem, tas noteikti ir cilvēks, kurš ir atvērts jaunām zināšanām un iespējām pelnīt.
Juris Jankovskis: Investoram ir jāsaprot, ka lielākai peļņai līdzi nāk noteikti arī lielāks risks, tāpēc tas ir jāspēj adekvāti novērtēt. Jābūt nosvērtam un jāspēj pieņemt adekvātus lēmumus, kā arī jābūt vēlmei papildināt savas zināšanas šajā jomā un mācīties gan no savām, gan citu kļūdām.
Ritvars Kumpiņš: Noteikti ne naudas kārei. Nauda vai tās trūkums ir galarezultāts spekulācijām akciju tirgos. Svarīgākais ir interese par akcijām, kompānijām, industrijām un finanšu pasauli vispār. Uzņēmība, azarts, analītiskās spējas un noteikti veiksme - šīs tad būtu tās svarīgākās īpašības.
- Kam jānotiek, lai akciju tirgū gūtu patiešām lielu peļņu?
Nataļja Točelovska: Ātri noreaģēt - pirkt un pārdot pareizajā brīdī - nopirkt, kad cena ir zemas, un pārdot, kad tā strauji uzkāpusi. Reizēm - rīkoties pretēji citu tirgus dalībnieku rīcībai. Nepakļauties masu psihozei.
Juris Jankovskis: Lai investors gūtu labu peļņu, kompānijām, kurās viņš ir veicis investīcijas, ir jāstrādā sekmīgi, jābūt izaugsmes perspektīvām, kā arī vispārējiem tirgus un nozares apstākļiem ir jābūt labvēlīgiem. Tāpat jāsaprot , ka visu laiku pareizus lēmumus pieņemt tāpat neizdosies un var gadīties arī zaudējumi, un tāpēc ja akcijas cena strauji krīt, tad labāk pie kāda līmeņa tomēr to pārdot un skatīties pēc citiem veiksmīgākiem ieguldījumiem, nevis cerēt, ka tomēr akcijai izdosies atgūties.
Ritvars Kumpiņš: Ir tāds apgalvojums, ka karš virza progresu. Turbulences, nebijušas uzņēmumu stratēģijas, inovatīvi pakalpojumi, ko ievieš atbilstošās akciju sabiedrības - šie tad ir faktori, kas visvairāk ietekmē akciju cenu svārstības. Tas arī nozīmē visaugstāko potenciālo peļņu. Diemžēl arī potenciālu augstu risku. Ja būtu viena veiksmes formula, kā gūt patiešām fantastisku peļņu, es pašlaik, visticamāk, būtu atradies kādā citā vietā, un atbildes sagatavotu kāds cits cilvēks, kas nebūtu lietas kursā par šīs formulas noslēpumiem :)
