Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.
Baltijas akciju tirgus
Latvija
Aizvadītajā nedēļā Baltijas indeksi sabruka par vairāk nekā 10%, kam par iemeslu kalpoja vispārējs sabrukums pasaules finanšu tirgos. Indekss OMX Riga samazinājās par 12.9%, lielu kritumu par 21.2% piedzīvoja Rīgas Fondu biržās likvīdākās akcijas - Latvijas Kuģniecība vērtspapīri. Šī gada deviņu mēnešu laikā Ventspils nafta termināls nodrošināja 46.1% no kopējiem kravu pārkraušanas apjomiem Ventspils ostā, tomēr uzņēmuma pārkraušanās apjoms samazinājās par 1 miljonu, salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2007. gadā. Mātes uzņēmuma Ventspils nafta akciju cena aizvadītajā nedēļā samazinājās par 14.7%. Uz kopējā krituma fona ir jāatzīmē Latvijas Balzams kotējumu pieaugums par 1.96%.
Lietuva
Indekss OMX Vilnius samazinājās par 18.6%. Vienas nedēļas laikā 40% no cenas zaudēja Invalda un Lifosa akcijas. Uz banku akciju pārdošanas fona visā pasaulē strauji samazinājās Lietuvas banku akciju kotējumi: - par 26.3%, Siauliu bankas - par 15.5%. Tajā pašā laikā Ūkio bankas vadība paziņoja, ka bankas tīra peļņa par 2008. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem sastādīja 89,4 mln. litu, kas ir par 31% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn.
Igaunija
Igaunijas fondu indekss samazinājās par 14.3%. Visaktīvāk tika tirgotas Tallink Grupp akcijas, kuru cenas nedēļas laikā samazinājās par 21.2%. Aizvadītajā nedēļā Arco Vara vadība paziņoja par jaunu akciju atpirkšanas programmu, kas norisināsies no 2008.gada 8.oktobra līdz 2008.gada 31. decembrim, tomēr kompānijas akciju cenas samazinājās līdzvērtīgi tirgum.
Pirmdien pasaules fondu tirgos tika novērots rallijs, jo Eiropas valstu valdības paziņoja par dažādiem pretkrīzes pasākumiem. Investori ļoti pozitīvi reaģēja uz šīm ziņām, un uz vispārējā optimisma fona arī Baltijas indeksi jau divas dienas pēc kārtas uzrāda strauju pieaugumu. Kopumā pirmdienas un otrdienas laikā indekss OMX Riga ir pieaudzis par 10,71%, OMX Vilnius – par 10,22%, kamēr Tallinas fondu biržās indeksa kāpums ir bijis ”tikai” 5,64%.
Tomēr runāt par kopējo akciju tirgus atjaunošanos vēl ir pāragri. Ja atskatāmies uz krīžu vēsturi, tad kritums ASV fondu tirgos var turpināties vismaz gadu. Ņemot vērā, ka Baltijas valstu fondu indeksu dinamika ir ļoti saistīta ar notikumiem pasaules fondu biržās, pēc augšupejošās korekcijas vēl varētu sekot kritums. Nedrīkst arī aizmirst, ka vairāki investori izmantos šo kāpumu, lai slēgtu savas pozīcijas Baltijas akcijās vai vienkārši spekulētu. Turklāt jāņem vērā, ka Baltijas valstis ieiet ekonomikas lejupslīdes fāzē, kas uz laiku atliks arī ārvalstu investoru ienākšanu Baltijas fondu tirgū.
Jautājums ir, cik daudz mēs vēl varam krist. Kopš gada sākuma Baltijas indeksi jau zaudēja 38-45% no savām vērtībām. Visdrīzāk, tikpat strauju kritumu, ka līdz šim, nenovērosim. Baltijas akciju cenas kādu laiku svārstīsies noteiktā koridorā, tādēļ šis vēl nav īstais laiks spēlēšanai uz Baltijas akciju kāpuma.
Krievijas akciju tirgus
Aizvadītajā nedēļā turpinājās Krievijas emitentu kotējumu sabrukums. Tirdzniecība tika vairākās reizes apturēta, bet piektdien akciju tirdzniecība tika apturēta pēc Finanšu tirgus federālā dienesta rīkojuma. Apkopojot nedēļas rezultātus, RTS UN MMVB indeksi sabruka par vairāk nekā 20%.
Uz naftas kotējumu krituma fona par samazinājuma līderiem kļuva naftas un gāzes sektora akcijas. Vāji izskatījās arī metalurģijas kompāniju akcijas: aizvadītajā nedēļā MMK un Severstaļ paziņoja par ražošanas apjomu samazināšanos ievērojama pieprasījuma krituma dēļ.
Banku sektora akciju cenas turpina samazināties. Šajā nedēļā VTB akciju cena samazinājās par 27.4%, bet Sberbankas akcijas uzrādīja kritumu par 23.1%. Aizvadītajā nedēļā Standard&Poor's samazināja prognozes ilgtermiņa reitingiem 13 Krievijas finanšu institūtiem finanšu krīzes iespējamās negatīvās ietekmes uz banku rādītājiem dēļ.
Neskatoties uz pasaules finanšu indeksu ralliju, Krievijas valdības plāniem īstenot Krievijas emitentu akciju pirkšanu un virkni pasākumu likviditātes uzlabošanai Krievijas banku sektorā, pirmdien Krievijas akcijas atkal demonstrēja ievērojamu kotējumu samazināšanos.
Straptautieskie akciju tirgi
Pēdējā pusotra gada laikā daudz tika runāts par krīzi finanšu tirgos, tomēr tikai tagad krīze pilnā mērā atspoguļojās akciju tirgos. Aizvadītajā nedēļā sabrukums tirgos pastiprinājās: apkopojot nedēļas rezultātus, Amerikas vadošie fondu indeksi S&P 500 un Dow Jones sabruka par 18%, Nasdaq Composite par 15%. Tādējādi, kritumu fondu tirgos var salīdzināt tikai ar indeksu virzību Lielās Depresijas laikā.
Aizvadītajā nedēļā akciju kotējumi praktiski nereaģēja uz korporatīvām un ekonomiskām ziņām, atspoguļojot investoru attieksmi pret centrālo banku, kā arī Eiropas valstu un ASV valdību centiem atjaunot līdzsvaru finanšu tirgos. Trešdien Eiropas Centrālā Banka, Federālā Rezerve, Anglijas Banka, Kanādas Banka, Šveices Nacionālā Banka un Zviedrijas Riskbanka saskaņoti samazināja bāzes procentu likmes, lai apturētu finanšu krīzi. Eiropas valstu valdības viena pēc otras paziņoja par dažādu mēru pieņemšanu situācijas stabilizēšanai. Tomēr, tirgus dalībnieki šo mēru iedarbību vērtē pietiekoši skeptiski, vismaz īstermiņa perspektīvā.
Aizvadītajā nedēļā banku sektora akcijas zaudēja 22%. Īpaši lielu kritumu par 60% aizvadītajā nedēļā demonstrēja Morgan Stanley akcijas, kam par iemeslu kalpoja Moody's paziņojumi par iespējamo bankas reitinga samazināšanu. Akciju pārdošana palielinājās pēc aizlieguma izbeigšanas uz Amerikas banku akciju «īso» pārdošanu.
S&P analītiķi samazināja rekomendācijas automobiļu kompāniju akcijām iespējamo bankrotu sektorā dēļ, kam par iemeslu varētu kalpot pasaules ekonomikas attīstības palēninājums. Nedēļas laikā Ford akciju cenas samazinājās par 51%, General Motors - par 46%.
Aizvadītajā nedēļā naftas kotējumi atkal demonstrēja dramatisku kritumu par 17%, sasniedzot līmeni 77.7 ASV dolāri par bareli. Tā rezultātā naftas un gāzes sektora vērtspapīru cenas vidēji samazinājās par 25%, Exxon akciju cena zaudēja 20%.
Eiropas kompāniju akciju indekss Dow Jones Stoxx 600 samazinājās par 22%, kas ir nedēļas vislielākais kritums visā indeksa pastāvēšanas vēsturē. Vislielāko samazinājumu demonstrēja banku sektora un apdrošināšanas kompāniju akcijas. Eiropas lielāko banku Anglo Irish Bank, ING Groep, Barclays un Royal Bank of Scotland akciju cenas nedēļas laikā zaudēja vairāk nekā 40%. Finanšu sektorā turpinās konsolidācija: Francijas lielākā banka BNP Paribas pārņēma kontroli par Fortis Beļģijā un Luksemburgā.
Ievērojami samazinājās ieguves un metalurģijas kompāniju akciju kotējumi. Credit Suisse analītiķi samazināja rekomendācijas ArcelorMittal akcijām iespējamā pieprasījuma pēc metāliem samazinājuma dēļ, kam par iemeslu kalpo globālā krīze, kas izraisīja kompānijas akciju cenu samazināšanos par 34%. Tirgi arī negatīvi reaģē uz Krievijas metalurģijas giganta Severstaļ paziņojumu par ražošanas samazināšanu rūpnīcās Krievijā, Ziemeļamerikā un Eiropā saistībā ar zemu pieprasījumu tērauda produkcijai.
Attīstības tirgos tika novērota ievērojama akciju un obligāciju kotējumu samazināšanās. Aizvadītajā nedēļā indekss MSCI Emerging Markets zaudēja 21%, kas ir rekorda liels nedēļas kritums kopš indeksa dibināšanas 1988. gadā. Tirdzniecība dažos tirgos, ieskaitot Krieviju un Brazīliju, tika apturēta pārāk strauju indeksu kustību dēļ.
Šī nedēļa ir svarīgas statistikas piesātināta: mazumtirdzniecība, aktivitāte rūpniecības sektorā un nekustamā īpašuma sektorā, ražotāju un patērētāju cenu indeksi, kā arī Bēšās grāmatas publikācijas. Eiro zonā ir jāpievērš uzmanība Vācijas indeksam ZEW un inflācijai.
Šajā nedēļā būs interesanti vērot, kā investori atrisina dilemmu – pirkt ļoti lētas akcijas vai turpināt pārdot uz neuzticības krīzes fona pasaules finanšu sektorā. Neapšaubāmi, ka pozitīvā īstermiņa korekcija ir iespējama, tomēr runāt par kopējo akciju tirgus atjaunošanos vēl ir pāragri. Ja atskatāmies uz krīžu vēsturi, tad samazinājums fondu tirgos var turpināties vēl vismaz gadu.
Izejvielu tirgi
Aizvadītajā nedēļā Amerikas dolārs turpināja nostiprināties, kas kopā ar pasaules ekonomikas recesijas pieaugošiem draudiem, turpina ietekmēt metālu un naftas cenas.
Atšķirībā no cinka, vara un citu metālu kotējumu lieliem kritumiem, zelts noslēdza nedēļu “plusā”: globālās finanšu krīzes apstākļos investori dod priekšroku ieguldījumiem tradicionālos līdzekļu uzglabāšanas instrumentos.
Aizvadītajā nedēļā naftas cenas nebija zemākas kā 80$ par bareli. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas Aģentūras prognozēm, pieprasījums pēc naftas 2009. gadā samazināsies par 0.5%.
Valūtas tirgi un procentu likmes
Trešdien, balstoties uz kopīgi pieņemto lēmumu, Eiropas Centrālā banka, Federālā rezerve, Anglijas Banka, Kanādas banka, Šveices Centrālā banka un Zviedrijas Riksbanka ir samazinājušas bāzes procentu likmes. Japānas centrālā banka atbalstīja šādu kopējo soli, tomēr jēnas bāzes likmi nemainīja, jo tā atrodas ļoti zemā līmenī – 0,5.
Šāda bezprecedenta centrālo banku kopējā darbība ir vērsta uz likviditātes nodrošināšanu finanšu tirgos. Tomēr starpbanku likmes turpināja augt.
Valūtu pāris EURLVL turpina atrasties pie Latvijas Bankas noteiktā koridora augšējās robežas. Latvijas Banka jau otro nedēļu pēc kārtas veic intervences: šajā nedēļā Latvijas Banka izpirka no tirgus 95.8 miljonus latu, lai noturētu lata kursu attiecībā pret eiro koridora ietvaros. Šajā pirmdienā interese par latu palielinājās, kas izraisīja lata kursa palielināšanos attiecībā pret eiro.