Citas ziņas

Internetā publicē, iespējams, Anrija Lemberga bankas kontu izrakstus

Dienas Bizness,09.08.2010

Jaunākais izdevums

Internetā vietnē Rokasgramata.com publicēti 165 dokumenti, kas uzrādīti kā Anrija Lemberga bankas kontu izdrukas laika posmā no 2000. līdz 2006.gadam. Mājas lapas radītāja rokās esot nonākuši simtiem dokumentu, kas tikšot publiskoti tuvākajās nedēļās.

Mājaslapā Rokasgramata.com tiek norādīts, ka tās rīcībā nonākušie dokumenti atklāšot, «kā Latvijas valstij tika pat ne pārāk likumīgi nozagts tas, kam vajadzēja piederēt mums visiem». Kas ir vietnes izveidotājs, nav zināms.

«Pie mums jau sen nav spēkā norma, ka zaglim ir jāsēž cietumā. Bet zaglim – vienalga, vai viņš kļūtu par premjeru vai prezidentu – vismaz ir jāzina, ka viņš tiks pieķerts un izrādīts tiem, kuriem vēl nav vienalga, kas noticis, notiek un notiks mūsu valstī. Ar to tad mēs arī nodarbosimies,» vēstīts interneta vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Anrijs Lembergs nojautis, ka viņa konta izdrukas nāks atklātībā

Dienas Bizness,09.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anrijs Lembergs par internetā publicētajām viņa konta izdrukām nav pārsteigts un šobrīd konsultējas ar juristiem par iespējām noskaidrot un saukt pie atbildības vainīgos. “Spriežot pēc lapu numerācijas un dažās vietās ar pildspalvu veiktajiem precizējumiem, secināju, ka konta izdrukas ir ņemtas no krimināllietas,” saka A. Lembergs, kurš neslēpj arī sašutumu par to, ka informācijas publiskotāji nav visur nosvītrojuši viņa personas kodu un dzīvesvietu.

Spriežot pēc tā, ka krimināllietas materiāli pieejami tiesai, prokuroriem, advokātiem, apsūdzētajiem un cietušajiem, kopā ar tēvu [Aivaru Lembergu] viņš secinājis, ka informācija noplūdusi no cietušajiem. “Nedomāju, ka to darītu tiesa, prokurori vai advokāti. Arī mēs ar tēvu [Aivaru Lembergu] un Ansi Sormuli neesam ieinteresēti šīs informācijas publiskošanā,” potālam diena.lv aizdomas pauž A. Lembergs.

Viņš gan neprecizē, kurš no četriem cietušajiem atzītiem uzņēmējiem – Ainārs Gulbis, Valentīns Kokalis, Vladimirs Krastiņš, Jūlijs Krūmiņš – būtu ieinteresēts publiskot A. Lemberga kontu izdrukas, taču neslēpj – tas darīts politisko un ekonomisko mērķu labad, lai nomelnotu viņa tēvu un Aivara Lemberga pārstāvēto partiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lembergs cer uz vairākiem simtiem tūkstošu sterliņu mārciņu no prasītājiem Anglijas tiesā

LETA,27.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta vietnē www.rokasgrāmata.com publicēti, iespējams, Ventspils mēra Aivara Lemberga konta izraksti laika posmā no 2000. līdz 2006.gadam, kopumā uz 466 lapaspusēm.

Informācijas publiskotāji norādījuši, ka šoreiz publisko pārskatus par tiem neskaitāmajiem miljonu darījumiem, ko dažu gadu laikā veicis kāds Aivars Lembergs, kurš esot akurāt tikpat neidentificējams, cik Ventspils domes priekšsēdētājam savulaik neidentificējams šķitis Ojārs Grinbergs.

«Mēs tikai piebildīsim – ņemiet vērā, ka šeit publiskoti tikai dati par kontiem, kas uz neidentificējamā Aivara Lemberga vārda reģistrēti mūsu valstī, - bet vēl taču ir Šveice, Lihtenšteina, Nīderlande... Mēs visi ar nepacietību varam gaidīt, kad ar laiku atklātībā nonāks arī šie dati, - un droši vien tad šī Lemberga kunga īpašumu novērtējumam galā varēs pielikt vēl kādu nullīti. Jo vairāk, ņemot vērā visu to, ko publiskosim no nākamās pirmdienas,» norāda publiskotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lato Lapsa vairās atbildēt, vai viņš publicējis Anrija Lemberga kontu izdrukas

Dienas Bizness,10.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnālists Lato Lapsa skaidru atbildi, vai viņš ir publiskojis Anrija Lemberga konta izdrukas internetā īpaši izveidotā mājas lapā, nesniedz.

«Tā arī rakstiet – izmisīgi izvairījās no vairākkārt uzdotā jautājuma. Taču man ir cerība, ka informācija, ko šobrīd redzam, neaprobežosies ar to, ko ēd, dzer un kā dzīvo kaut kāds Anrijs,» laikrakstam Diena sacījis L. lapsa. Viņaprāt, sabiedrībai būtu jāiepazīstas arī ar pārējo ģimenes locekļu tēriņiem, kuriem plūstoši būtu jāpāriet trešajā sērijā – patiesajos Lemberga atmaskojošos darījumos.

Anrija Lemberga tēvs - Ventspils mērs Aivars Lembergs, uzskata, ka interneta vietnē Rokasgramata.com publicētās iespējamās Anrija Lemberga bankas kontu izdrukas publicējis L. Lapsa.

«Šīs kampaņas organizētāji ir Lato Lapsa un [Aleksandrs] Niklass, bet to finansē [Oļegs] Stepanovs un [Olafs] Berķis,» viņš sacījis aģentūrai LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv,03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta vietne rokasgrāmatas.com publicējusi, iespējams, Ventspils mēra Aivara Lemberga konta izdruku, kurā norādīts, ka viņš 2004. un 2005. gadā pārskaitījis Avi Rossini Ltd, kas ir ekskluzīvs apģērbu veikals Londonā, 118 tūkst. Ls.

www.rokasgrāmatas.com arī norādīts, ka izdrukā minētais Avi Rossini vīriešu apģērbu veikals Londonas centrālajā daļā skatlogos izlicis Holivudas zvaigžņu Džonija Depa un Nikolasa Keidža, kā arī mazpazīstamāku arābu šeihu portretus, taču piemirsis kāda nelielas Kurzemes pilsētas mēra ģīmetni. Kā arī irnorādīts, ka portāla rīcībā esot vēl 465 citas izdrukas, kuras tās varēs skatīt un lasīt rīt.

Jāatgādina, ka iepriekš portāls bija publicējis A.Lemberga dēla Anrija Lemberga un meitas Līgas Lembergas kontu izdrukas.

Iespējamās L.Lembergas konta izdrukas lielākoties atainoja depozītnoguldījumu operācijas, kā arī parāda vairākas «šopinga» tūres - iepirkumus pazīstamāko zīmolu Londonas un Milānas veikalos - Harrods, Prada, Donna Karan un citos. Konta izdruka uzrāda arī vērā ņemamas darba algas apjomus - jau 2002. gadā, piemēram, alga par jūliju Līgai Lembergai bijusi 7500 latu, novembrī a/s VB holdings darba algā viņai izmaksājusi vairāk nekā 7500 latu. Uzmanību piesaista arī pārskaitījumi no privātpersonām ar norādi, «konta papildināšana», «iemaksa kontā» par dažiem simtiem latu, kā arī izmaksa privātpersonai vairāku tūkstošu latu apmērā ar norādi «saskaņā ar vienošanos». 2005. gadā Līga lemberga aizdevusi t/c Tobago Ventspilī 250 tūkstošus latu, SIA Ala - 50 tūkstošus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ažiotāža, ko pēdējās dienās radījusi Anrija Lemberga konta izrakstu publicēšana interneta mājas lapā rokasgramata.com, personiski man ir likusi aizdomāties – vai tiešām bezskaidras naudas darījumi ir drošāki par norēķiniem skaidrā naudā?

Jā, atzīstos, arī es, tāpat kā lielākā daļa Latvijas sabiedrības, nespēju pārvarēt ziņkārību, kā rezultātā kādu brīdi pavadīju, pētot šos konta izrakstus. Un, jo vairāk es tajos iedziļinājos, jo vairāk manī radās pārliecība par to, ka turpmāk rūpīgi pārdomāšu, kurus tēriņus segšu, maksājot ar karti, bet kurus apmaksāšu skaidrā naudā. Iemesls tam ir atbildīgo institūciju nespēja un nevēlēšanās aizsargāt iedzīvotāju privātos datus.

Pat telefonu daudzi no mums jau sen runā kā padomju laikos, kad saruna sākās ar sveiciena nodošanu drošības komitejas majoram, kas klausās un ieraksta. Nu principam «visas sarunas šifrā» acīmredzot pienācis nākamais etaps – «visi privātie norēķini skaidrā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns,14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien lēma apmierināt koruptīvos noziegumos apsūdzētā bijušā Ventspils mēra, pašreizējā Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") aizstāvja lūgumu mainīt apsūdzētajam iepriekš noteikto drošības līdzekli - apcietinājumu - pret 100 000 eiro drošības naudu.

Lembergam vai kādai citai personai drošības nauda būs jāiemaksā viena mēneša laikā. Drošības naudas samaksas gadījumā Lembergam būs paredzēts arī liegums pildīt Ventspils mēra amatu.

Likums paredz, ka drošības naudu var iemaksāt persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam samaksu apliecinošu dokumentu, kā arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi.

Prokurors Aivis Zalužinskis ar preses pārstāves Aigas Eidukas starpniecību norādīja jau iepriekš tiesas sēdē pausto, ka Lemberga lūgumam par drošības līdzekļa maiņu nebija pamata un tas bija noraidāms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bendrāte pirkusi radio Lemberga vietā un par Lemberga naudu

Lelde Petrāne,20.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

9. un arī 10. Saeimas deputāte Silva Bendrāte (Vienotība) vairāk nekā trīspadsmit gadus slēpusi to, ka Aivara Lemberga vietā un par viņa naudu iegādājusies kapitāldaļas Kurzemes radio. Turklāt, pēc viņas vārdiem spriežot, līgums, kas Bendrāti faktiski padarīja par Lemberga marioneti, vēl joprojām ir spēkā un pirkuma nauda nav atmaksāta, vēsta portāls pietiek.com.

Kā liecinot Pietiek rīcībā esošs Bendrātes un Lemberga noslēgts trasta līgums, Ventspils mērs piešķīris Bendrātei (toreiz – Ērmanei) tiesības viņa vietā un par viņa naudu, bet uz tagadējās deputātes vārda iegādāties kapitāldaļas SIA Kurzemes radio.

Saskaņā ar šo līgumu Bendrātei bijis – un, spriežot pēc viņas vārdiem, vēl joprojām ir - pienākums veikt Lemberga daļu pārvaldīšanu, vadoties «tikai un vienīgi» no Lemberga «interešu viedokļa», norāda medijs.

Līgums arī nosakot, ka bez Lemberga atļaujas Bendrātei nav bijis tiesību ne izteikt savu viedokli lielākajā daļā Kurzemes radio dalībnieku sapulču balsojumu, ne spriest par radio budžetu, ne lemt par dividenžu izmaksu vai kļūt par uzņēmuma vadības pārstāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sāk kriminālprocesu saistībā ar publiskotajiem Lemberga dēla konta izrakstiem

Elīna Pankovska,19.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu par Anrija Lemberga bankas konta izrakstu publiskošanu, raksta laikraksts Neatkarīgā.

A.Lembergs iesniegumu Datu valsts inspekcijā iesniedzis pirms nedēļas, un 18.augustā policija uzsākusi kriminālprocesu, pēc Krimināllikuma 200.panta pirmās daļas par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļautu iegūšanu un izpaušanu un finanšu instrumentu tirgus iekšējās informācijas neatļautu izpaušanu.

Jāatgādina, ka interneta vietne rokasgrāmatas.com publicēja 165 dokumentus, kas uzrādīti kā Anrija Lemberga bankas kontu izdrukas laika posmā no 2000. līdz 2006.gadam. Tika arī norādīts, ka mājas lapas radītāja rokās esot nonākuši simtiem dokumentu, kas tikšot publiskoti tuvākajās nedēļās. Kā rakstīts vietnē, dokumenti atklāšot, «kā Latvijas valstij tika pat ne pārāk likumīgi nozagts tas, kam vajadzēja piederēt mums visiem». Kas ir vietnes izveidotājs, nav zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta vietnē rokasgrāmata.com publicētas, iespējams, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni liecības, kuras sniegtas Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietas ietvaros.

Liecībās ir stāstīts par dažādiem darījumiem un sarežģītām shēmām, lai par patiesā labuma guvējiem kļūtu A.Lemberga ģimene.

Jāatgādina, ka iepriekš vietnes autori norādīja: «Mums tiešām nav ziņu, ar kādām metodēm prokuratūrai izdevās piespiest Šveices advokātu ne tikai sniegt izvērstas un detalizētas liecības par savu klientu, bet arī savos arhīvos sameklēt desmitus un simtus, maigi izsakoties, atmaskojošu dokumentu par mūsu galveno varoni,» teikts autoru paziņojumā.

Viņi arī norāda, ka ļoti iespējams, ka tieši šīs liecības, kuras tiks publiskotas, un tām klātpievienotie dokumenti, kas tiks publiskoti turpmāk, tiesā kļūšot par vienu no izšķirošajiem argumentiem, lai «miljarda zaglis, kas līdz šim iecienījis strīpainus uzvalkus, agri vai vēlu ietērptos strīpainā pidžamiņā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mācības no Latvijas finanšu sistēmas krīzes

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs,20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Cena Twitter kontam ar 1000 lietotājiem Latvijā var sasniegt 800 eiro

Sanita Igaune, Jānis Šķupelis,04.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemēs nav pārsteigums, kad internetā paralēli apģērbam un kosmētikai var nopirkt arī Twitter kontu un Facebook like klikšķus. Tādējādi uzņēmums dienas laikā var tikt pie Twitter konta ar prāvu sekotāju pulciņu, tikai pirms tam jānomaina konta nosaukums. Kontu pārdošana aktuāla varētu kļūt arī Latvijā.

«Ko par sevi var liecināt uzņēmuma konts vien ar pāris sekotājiem? Izklausās nenopietni, vai ne?» DB iemeslus kontu iegādei skaidro Latvijas Interneta asociācijas izpilddiretors Viesturs Šeļmanovs-Plešs. Savukārt, ja uzņēmums lietotājus cenšas piesaistīt saviem spēkiem, tad darbiniekam ir jānopūlas vaigs sviedros, taču sekotāju auditorija tādējādi būtu kvalitatīvāka, atzīmē V. Šeļmanovs-Plešs. Lai gan Latvijā Twitter kontu iegādes prakse plaši izplatīta nav, pāris gadījumu ir bijuši un sagaidāms, ka nākotnē situācija mainīsies. Dzirdēti stāsti, kad ar dažādu akciju palīdzību Twitter konts tiek popularizēts, piesaistīti lietotāji, bet pēc laika aktivitātes apstājas un tā vietā reizi nedēļā tiek ievietots reklāmas sludinājums. «Tas, ka uzņēmumi nevēlas atzīties konta iegādē, ir saprotams. Uzņēmumam gribas, lai cilvēki domā, ka sekotāji ir nevis tāpēc, ka konts ir nopirkts, bet tāpēc, ka uzņēmuma sniegtie pakalpojumi un preces ir saistošas,» neslēpj V. Šeļmanovs-Plešs. Kopumā Latvijā uzņēmumi vēl nav apzinājušies sociālo tīklu ietekmi. Lai gan dažādos topos interneta ātrumu ziņā esam līderi, taču interneta aktivitāšu vidū ar šādiem rādītājiem lepoties nevaram. Latvijā biznesa vide ir salīdzinoši kūtra uz šādu knifu izmantošanu. Rīki ir rokā, tāpēc vajadzētu tos izmantot, sacīja V. Šeļmanovs-Plešs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Anglijas tiesa par labu Lembergam piedzinusi ceturtdaļmiljonu Lielbritānijas mārciņu

LETA,02.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anglijas un Velsas apelācijas tiesa par labu Ventspils mēram Aivaram Lembergam (Latvijai un Ventspilij) ir piedzinusi 270 000 Lielbritānijas mārciņu (216 000 latu) un liegusi prasītājiem - Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citām AS Latvijas Kuģniecības (LK) meitassabiedrībām - iesniegt kasācijas sūdzību, paziņoja Lemberga pārstāve, zvērināta advokāte Vineta Čukste.

Pēc advokātes vārdiem, Anglijas un Velsas apelācijas tiesa ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru prasītājiem uzlikts pienākums atlīdzināt Lembergam izdevumus 270 000 mārciņu apmērā, kas esot tikai daļa no kopējiem izdevumiem, bet pārējā summa tiks aprēķināta tiesas noteiktajā kārtībā, norādīja Čukste.

Advokāte paskaidroja, ka pārējo summu aprēķinās pēc taksācijas metodes, kuru veiks tiesas darbinieki.

Vienlaikus Anglijas apelācijas tiesa noraidījusi prasītāju lūgumu atļaut iesniegt kasācijas sūdzību Lordu palātai. «Tagad prasītājiem atliek vienīgi lūgt atļauju pašai Lordu palātai, bet Lemberga advokāti uzskata šādas atļaujas sniegšanu par apšaubāmu, jo apelācijas instances tiesas lēmums ir stingrs un viennozīmīgs,» skaidro advokāte. Lordu palātas lēmums varētu būt zināms līdz jūlija beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Anrijs Lembergs: Mani vajā tēva dēļ

Vēsma Lēvalde,10.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anrijs Lembergs nolēmis ar iesniegumu vērsties Ģenerālprokuratūrā un Kurzemes rajona prokuratūrā par noziedzīgu nodarījumu saistībā ar neizpaužamu ziņu publiskošanu. Viņš nolēmis arī lūgt Datu valsts inspekciju konstatēt fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumus.

Tā Ventspils mēra Aivara Lemberga dēls pauž izplatītajā paziņojumā. Anrijs Lembergs uzsver, ka bankas kontu izrakstu publiskošana, viņaprāt, vērtējama kā mēģinājums politiski ietekmēt tuvojošos vēlēšanu rezultātus, ņemot vērā viņa tēva Aivara Lemberga «pieaugošo popularitāti sabiedrībā».

Paziņojumā uzsvērts, ka konta izrakstiem tiesvedībā nav nekādas izziņas nozīmes, jo tiesiski tie neko neatklāj. Valsts ieņēmumu dienests jau 2008. gadā veicis pilnu A. Lemberga juniora ienākumu auditu.

Kontu publiskošanā viņš saskata klaju privātās dzīves tiesību pārkāpumu, norādot, ka cer uz to, ka vēlētāji netīksmināsies par viņa elektrības, gāzes un degvielas, restorānu un citiem rēķiniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rokasgramata.com:Kad bikses sāk svilt pa īstam - publicē, iespējams, Lemberga advokāta liecības

Ritvars Bīders,23.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta vietnē Rokasgrammata.com publicēts, iespējams, Lemberga advokāta Ginta Laiviņa – Laivenieka pratināšanas protokola saturs. Advokāts G.Laiviņš – Laivenieks ir viens no nozīmīgiem lieciniekiem Ventspils mēra lietā, turklāt viņš bija arī viens no pilnvarotajiem A.Lemberga kā ārzonu patiesā labuma guvēja interešu pārstāvjiem.

«Viena no briesmīgākajām lietām, kas var notikt profesionāla meļa, blēža un zagļa dzīvē, ir – pēkšņi sāk runāt īpaši pietuvināts rokaspuisis,» teikts, ievadot Rokasgrāmata.com jaunāko publikāciju, kura, pēc mājaslapu veidotāju apgalvotā, ir « neliels iesākums dokumentālajam stāstam par to, kā Latvijas valstij paslepus un pa kripatai vien tika nozagts miljards».

Db.lv jau ziņoja, ka interneta vietnē iepriekš publicētas, iespējams, Ventspils mēra Aivara Lemberga, kā arī viņa dēla Anrija Lemberga kontu izdrukas. Valsts policija saistībā ar datu publicēšanu ir uzsākts kriminālprocess par dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļautu iegūšanu un izpaušanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iespēju nedomāt par nodokļu deklarācijām izvēlējušies jau 439 pašnodarbinātie

Db.lv,07.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien vairāk pašnodarbināto izvēlas izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu jeb SDI kontu, kas ļauj viņiem pilnībā koncentrēties uz sava biznesa attīstību un aizmirst par nodokļu aprēķiniem un deklarācijām, informē Industra Bank AS.

SDI konts Latvijā pieejams jau pusotru gadu, taču aizvien daļai mazo uzņēmēju ir uzskats, ka tas ir sarežģīti. Tāpēc banka sniedz īsu ieskatu par to, kas ir SDI konts un kā tas darbojas. Apkopoti arī spilgtākie mīti par SDI kontu.

SDI konts ir īpašs konts vienkāršotai nodokļa nomaksai, šobrīd pieejams tikai Industra Bank, kura šo risinājumu izstrādāja sadarbībā ar VID. To var izmantot saimnieciskās darbības veicēji – pašnodarbinātas personas un individuālie komersanti, kas maksā mikrouzņēmumu nodokli.

Tā darbības princips ir vienkāršs – banka saziņā ar VID no katras SDI kontā ienākošās summas ietur un pārskaita uz valsts kasi 25% nodokli, un kontā paliek tie līdzekļi, kas ir brīvi pieejami uzņēmējam. Līdz ar to atkrīt arī pienākums pildīt ik ceturkšņa deklarācijas. Vienīgais SDI konta turētāja uzdevums ir ieskaitīt visus savus ieņēmumus SDI kontā, viss pārējais notiek automātiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB,29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Sprūdžs Lembergu atstādinās no Ventspils domes priekšsēdētāja amata

Dienas Bizness,19.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nolēmis no amata atstādināt Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij).

Kā žurnālistiem paziņoja Sprūdžs, viņš par šādu rīcību izšķīries pēc Lemberga atbilžu saņemšanas uz pagājušajā nedēļā nosūtīto pieprasījumu.

Ministrs pavēstīja, ka ilgāk vērtēt Lemberga jautājumu vairs nav jēgas, jo ministrijai ir svarīgāki jautājumi, ar kuriem nodarboties. Turklāt no ministrijas puses ir apkopota pietiekami spēcīga un nozīmīga juridiska argumentācija, lai Lemberg varētu atstādināt no mēra amata.

«Mēs visi zinām, cik ilgi tas jautājums ir bijis valstī aktuāls, un tā liek rīkoties tā argumentācija, kas manā rīcībā ir, un pienākums pret likumu,» teica Sprūdžs.

Viņš gan uzsvēra, ka ministrija nav tiesa un ministrijā lēmumus pieņem politiķi. «Es esmu politiķis un mans uzdevums ir pieņemt politiskus lēmumus,» viņš teica, piebilstot, ka viņa mērķis ir panākt, lai pašvaldības visā Latvijā tiktu pārvaldītas godīgi un atbildīgi, tostarp arī Ventspilī. «Šim lēmumam ir ne tikai juridiska, bet arī simboliska nozīme,» ministrs turpināja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID noliedz pienākumu pārbaudīt amatpersonu, tostarp Bendrātes, deklarāciju ziņu patiesumu; KNAB

LETA,28.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) domām Valsts ieņēmumu dienests (VID) neuzskata, ka tā kompetencē būtu pārbaudīt 10.Saeimas deputātes Jaunā laika pārstāves Silvas Bendrātes valsts amatpersonas deklarācijā norādīto ziņu patiesumu saistībā ar 2250 latu aizdevumu, kas ņemts no Ventspils mēra Aivara Lemberga Kurzemes radio daļu iegādei.

Savukārt KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs pauda neizpratni par šādu VID nostāju jautājumā par Ieņēmumu dienesta kompetenci saistībā ar valsts amatpersonu deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudēm.

Kā iepriekš vēstīja portāls Pietiek.com, Bendrāte vairāk nekā 13 gadus bija slēpusi to, ka Lemberga vietā un par viņa naudu iegādājusies kapitāldaļas Kurzemes radio. To apliecināja pagājušā gada oktobrī Pietiek.com publiskotais Bendrātes un Lemberga trasta līgums, saskaņā ar kuru Ventspils mērs bija piešķīris Bendrātei (toreiz - Ērmanei) tiesības viņa vietā un par viņa naudu, bet uz tagadējās deputātes vārda iegādāties kapitāldaļas SIA Kurzemes radio. Atbilstoši šim Bendrātei bijis - un, spriežot pēc viņas skaidrojumiem, vēl pat pēc 10.Saeimas vēlēšanām bija - pienākums veikt Lemberga daļu pārvaldīšanu, vadoties no Lemberga «interešu viedokļa».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta vietnē rokasgrāmata.com 6.septembrī tikšot publicētas Šveices advokāta Rūdolfa Meroni liecības.

«Mums tiešām nav ziņu, ar kādām metodēm prokuratūrai izdevās piespiest Šveices advokātu ne tikai sniegt izvērstas un detalizētas liecības par savu klientu, bet arī savos arhīvos sameklēt desmitus un simtus, maigi izsakoties, atmaskojošu dokumentu par mūsu galveno varoni,» teikts autoru paziņojumā.

Viņi arī norāda, ka ļoti iespējams, ka tieši šīs liecības, kuras tiks publiskotas, un tām klātpievienotie dokumenti, kas tiks publiskoti turpmāk, tiesā kļūšot par vienu no izšķirošajiem argumentiem, lai «miljarda zaglis, kas līdz šim iecienījis strīpainus uzvalkus, agri vai vēlu ietērptos strīpainā pidžamiņā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien koruptīvos noziegumos apsūdzētajam Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietinās tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 10.jūlijam, bet mājas arestā - no 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim.

Tiesa nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par zvērināta advokāta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lemberga lietā lūdz nopratināt advokātu Laiviņu-Laivenieku

Elīna Pankovska,29.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā tiesas sēdē tā dēvētajā Lemberga prāvā prokurore Ilga Paegle mudinājusi advokātus ziņot tiesībsargiem klientu noslēpumus. Minot piemērus, prokurore pat atklājusi advokātu kantori, kurš piekopj šādu praksi, raksta Neatkarīgā.

Tiesā tika pausti viedokļi, vai būtu pieļaujama Ventspils mēra Aivara Lemberga un uzņēmēja Anrija Lemberga advokāta Ginta Laiviņa-Laivinieka pratināšana. Vispirms prokurori Jānis Ilsteris un Juris Juriss norādījuši, ka G. Laiviņa-Laivinieka pratināšana būtu likumsakarīga, jo advokāts kopā ar apsūdzētajiem esot piedalījies darbībās, kuras prokurori uzskata par noziedzīgām. Tā kā arī pret advokātu izvirzīta apsūdzība, kura izdalīta atsevišķā krimināllietā, viņš esot zaudējis imunitāti un nekas neliedzot viņam tiesā liecināt, raksta laikraksts.

Aivara Lemberga advokāts Raimonds Krastiņš vērsis tiesas uzmanību, ka nav pierādījumu tam, ka, sniedzot juridisko palīdzību savam klientam, G. Laiviņš-Laivinieks būtu izdarījis kādu noziegumu, kas varētu kalpot par pamatu, lai atņemtu advokātam imunitāti. A. Lemberga advokāts Māris Mezītis tiesai atgādināja, ka advokātu no klusēšanas pienākuma nekas neatbrīvo.

Komentāri

Pievienot komentāru