Gluži ar šādu jautājumu klājā nāca LTV raidījums De Facto šā gada 1. decembrī, kurā konstatēts, ka Lielbritānija noteikusi sankcijas Aivaram Lembergam un Līgai Lembergai, un tālāk šķetina visādas iespējas, kas tagad notiks.

Lembergu ģimene plašākā mērogā vēl aizvien ir bagātāko Latvijas ģimeņu sarakstā, liecina izdevums Miljonārs, un tas arī nosaka iespējamās sekas.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts jaunākajā žurnālā Miljonārs 

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar žurnālistu un publicistu Lato Lapsu, un Lursoft...

Lembergu ģimene - bagātāko sarakstā

Izdevums Miljonārs vēl aizvien Lembergu ģimeni min Latvijas bagātāko ģimeņu sarakstā, kur pieminētas arī viņu oficiālās īpašumu daļas dažādos uzņēmumos. Pie Lembergu ģimenes izdevums pieskaita tikai uzvārda nesējus – Anriju Lembergu, Līgu Lembergu un pašu Aivaru Lembergu. Jāteic, ka ģimenes īpašumi Latvijā ir krietni sarukuši un dalība uzņēmumos gadu gaitā tāpat. Līgai Lembergai piederošajam uzņēmumam SIA Osmium Holdings pašu kapitāls ir negatīvs. No īpašumu struktūras izmaiņām redzams, ka ģimene lielu daļu līdzekļu pārcēlusi ārpus Latvijas.

Jānis Austriņš, Līgas Lembergas vīrs, pagaidām pie ģimenes atklāti netiek pieskaitīts - nedz De Facto, nedz izdevumā Miljonārs, nedz arī Lielbritānijas sankciju sarakstos.

Tomēr nevar noliegt, ka, lai arī Austriņš nav uzvārdā Lembergs, saikne ar ģimeni ir nepārprotama un neņemt vērā viņu kā ģimenes daļu nav iespējams. Tas, visticamāk, var notikt jau visai drīz darījumu aprindās, kad uzņēmēji novērtēs sadarbības riskus.

Raksta pielikumā grafikā varat skatīt visu ģimenes locekļu uzņēmumu zirnekļus pirmajā stadijā. Proti, netiek norādīti meitas uzņēmumi, mazmeitas un tālāki atvasinājumi.

Austriņš - patiesā labuma guvēju TOPā

Izdevuma Miljonārs patiesā labuma guvēju TOP-ā Jānis Austriņš ir vienīgais no Lembergu ģimenes, kurai viņš nepieder vien pēc uzvārda. Uzņēmumu kopskaits Latvijā, kuros Austriņš reģistrēts kā patiesā labuma guvējs, – 10. Šo uzņēmumu kopējā peļņa ir 9,8 miljoni eiro, bet apgrozījums veido aptuveni 214 miljonus eiro.

Aivars Lembergs ir dalībnieks deviņās organizācijās, no kurām četras ir sabiedriska rakstura, piemēram, partija Latvijai un Ventspilij. Ieņēmumi no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ir nepietiekami, lai iekļūtu patiesā labuma guvēju TOP-ā izdevumā Miljonārs. Līdzīgi arī Līgai Lembergai dalība ir tikai trīs Latvijas uzņēmumos, no kuriem būtiskākais SIA Osmium Holdings.

Anrija Lemberga pieminēšana šajā Lielbritānijas noteikto sankciju lietā ir vien saistīta ar piederību ģimenei, jo viņam šobrīd sankcijas no šīs valsts nav noteiktas.

Par Lembergu ģimenes īpašumiem ārvalstīs un tieši Lielbritānijas jurisdikcijā ir De Facto norādes, ka “prokuratūras ieskatā, Lembergam (Aivaram) pieder akcijas un patiesā labuma guvēja tiesības padsmitos kompāniju Apvienotajā Karalistē un arī Britu Virdžīnu salās, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija”. Tā min De Facto avots.

Ietekme būs netieša

Patiesā Lielbritānijas sankciju ietekme uz visiem ģimenes locekļiem, kā arī uz sankcionētajiem būs netieša. Proti, šīs sankcijas rada nopietnu reputācijas risku visai ģimenei, bet sankcionētajiem locekļiem var tikt apgrūtinātas bankas operācijas. Lai arī lielākās Latvijas bankas pakļaujas Eiropas Centrālās bankas lēmumiem, tomēr Lielbritānijas nostāja var ietekmēt banku izvēli apkalpot klientus.

Savukārt no Lielbritānijas nesankcionēto ģimenes locekļu aktivitāti var apgrūtināt biznesa vides attieksme. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka ASV jau iepriekš sankcionējusi Aivaru Lembergu, un noteikti uz nesankcionēto ģimenes locekļu pleciem guls tikai nedaudz lielāka nasta nekā iepriekš.

Pats A. Lembergs jau sociālajos tīklos ir paudis savu nostāju, sakot, ka sankcijas viņam uzliktas tādēļ, ka nav nabags. Viņš šo sankciju pamatā saskata Šveices manīgā jurista Rūdolfa Meroni pirkstu. Pilnīgi precīza ir norāde, ka R. Meroni nav valstij nodevis Lemberga krimināllietā arestēto mantu. Viņš videouzsaukumā norāda, ka viņu sankcijas Britu salās neskars, jo nekas tur nepiederot.

Vēl jāpiebilst, ka šogad Lembergs vairs nav AS Ventbunkers patiesā labuma guvējs.

Sankciju jēga

Lielbritānija novembra izskaņā noteica sankcijas pret astoņām personām - dažādu valstu pilsoņiem -, ko varasiestādes apsūdz plaša mēroga starptautiskā korupcijā, un viņu vidū ir arī Aivars Lembergs un viņa meita Līga Lemberga, vēstī LETA.

Lielbritānijas valdības paziņojumā teikts, ka Lembergs ir vai ir bijis iesaistīts nopietnā korupcijā, proti, Lembergs, būdams Ventspils mērs, ir bijis atbildīgs par nopietnu korupciju vai ir bijis iesaistīts nopietnā korupcijā kukuļošanas un mantas piesavināšanās veidā.

Savukārt Lemberga meita Līga sekmējusi vai atbalstījusi nopietnu korupciju, kā arī guvusi finansiālu labumu vai ieguvusi jebkādu citu labumu no nopietnas korupcijas, proti, Lemberga meita ir bijusi iesaistīta tēva kukuļņemšanā un piesavināšanā.

Noteiktās sankcijas viņiem ietver aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumu.

Lielāko Ziemassvētku dāvanu, iedzīvotāju ieskatā, šogad pelnījis Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), savukārt visvairāk žagaru būtu pelnījuši labklājības ministre Ilze Viņķele (V) un premjers Valdis Dombrovskis (V), liecina jaunākā DNB Latvijas barometra aptauja.

Jautāti, kurš sabiedrībā zināms cilvēks būtu pelnījis vislielāko Ziemassvētku dāvanu, ievērojami biežāk nekā citus cilvēkus iedzīvotāji nosauca Rīgas mēru Ušakovu - viņam dāvanu novēl 20%.

Iedzīvotāju viedokļi par to, kurš par šogad paveikto būtu pelnījis lielāko dāvanu, būtiski atšķiras atkarībā no sarunvalodas ģimenē. Ja no iedzīvotājiem ar krievu sarunvalodu ģimenē Ušakovu nosauca 42% aptaujāto, tad no latviski runājošajiem Rīgas domes priekšsēdētāju minēja vien 5%. Latviski runājošie savukārt par cilvēku, kurš visvairāk būtu dāvanas cienīgs, uzskatījuši premjeru Dombrovski. Viņam dāvanu vēl 13% latviski runājošo un 1% aptaujāto iedzīvotāju ar krievu sarunvalodu.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kuram uzticēts pārvaldīt arestētās 3/7 Ventbunkers akciju daļas, šobrīd pretēji patieso īpašnieku - Igora Skoka un Genādija Ševcova - gribai «pārvalda» vēl 2/7 daļas.

Viņi apliecina, ka Ventbunkers, kuras īpašnieki nemainīgi vairākus gadus «esam mēs un Lembergu ģimene», kopš 2010. gada faktiski atrodas bez vadības, jo valsts atbildīgās institūcijas nespēj nodrošināt ātru noziegumu izmeklēšanu, kuriem pateicoties Ventbunkers institūcijās pretēji īpašnieku gribai tika nelikumīgi ieceltas R. Meroni uzticamas un nekompetentas personas.

Lembergu ģimene un divi no citiem minētajiem īpašniekiem savas tiesības akciju sabiedrībā realizēja ar juridisku personu starpniecību, kuras par labu īpašniekiem, saskaņā ar īpašnieku instrukcijām un uz īpašnieku rēķina, ilgu laiku pārvaldīja R. Meroni un viņa kontrolētas personas, minēts paziņojumā. Tajā atgādināts, ka 2007. gadā minētais advokāts sniedza liecību krimināllietā pret savu klientu, bet tūlīt pēc tam viņa pārvaldībā nonāca par labu valstij arestētās klientam piederējušās 3/7 daļas.

Latvijas bagātākā ģimene ir Lembergu ģimene - Aivars, Anrijs un Līga Lembergi, kuru īpašumu kopvērtība gada laikā augusi par desmit miljoniem latu, sasniedzot 140 miljonus latu, secināts Baltic Screen pētījumā.

Saraksta veidotāji norāda, ka Ventspils mēra ģimenei joprojām ir divi būtiski atšķirīgi īpašumu saraksti - viens, kas atrodams Aivara Lemberga amatpersonas deklarācijā un publisko reģistru datos par viņu pašu un bērniem Līgu un Anriju, - tajā redzams, ka ģimenes īpašumu kopvērtība nekādi nepārsniedz 10-12 miljonus latu (pašam ģimenes galvam oficiāli pieder seši nekustamie īpašumi Rīgā un Ventspils novadā, uz dēla vārda reģistrētas kapitāldaļas SIA Baltimar VT, AS VB Holdings un SIA LSF Holdings, kā arī 48 nekustamie īpašumi Rīgā, Ventspilī, Ventspils un Krimuldas novadā, bet uz meitas vārda ir 25 nekustamie īpašumi Rīgā, Ventspilī, Ventspils un Kuldīgas novadā).

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Visbagātākie, vispelnošākie, patiesā labuma guvēji un bagātākās ģimenes, zaudētāji un uzvarētāji. Miljonārs ir strukturēts statistikas stāsts par Latvijas bagātākajiem cilvēkiem, kuru veido Lato Lapsa un Kristīne Bormane.

Par izdevuma tapšanu, metodoloģijas niansēm un izmaiņām Dienas Bizness izjautāja žurnālistu un publicistu Lato Lapsu.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts jaunākajā žurnālā Miljonārs 

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar žurnālistu un publicistu Lato Lapsu, un Lursoft...

Atskatoties uz šo Latvijas bagātāko cilvēku TOP, vai ir kādas vispārējas piebildes par metodoloģiju?

Ir izmaiņas, vai klāt nākušas jaunas metodes? Informāciju par patiesajiem labuma guvējiem un ieņēmumiem iegūt ir tikpat viegli vai grūti kā iepriekš?Lai rezultāti gadu pēc gada būtu salīdzināmi, metodoloģijai jābūt vienai un tai pašai, faktiski nemainīgai, strādājot vienīgi pie sīkiem uzlabojumiem. Jau pirms daudziem gadiem mēs atteicāmies no uzņēmumu novērtējuma, kas jebkurā gadījumā ir vairāk vai mazāk subjektīvs, visi Miljonāra saraksti tiek balstīti uz publiski ticamiem Uzņēmumu reģistra datiem, ko apstrādā uzņēmums Lursoft.

Salīdzinoši ar kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem - mūsu bagātnieku sniegums ir pavājš. Šķiet, ka Lietuvas TOP 100 mūsējie netiktu. Jau iepriekš Dienas Biznesam esi teicis, ka Latvija pārlieku ilgi ir nomocījusies ar pārdali. Vai šī problēma vēl aizvien pastāv? Tavuprāt, vai Latvijā vēl aizvien cenšas pārdalīt esošo mantojumu, nevis radīt jaunu vērtību?

Es neesmu iedziļinājies lietuviešu un igauņu sarakstu veidošanas metodikā pēdējos gados, taču, cik atminos, savulaik viņi izmantoja uzņēmumu vērtēšanas metodiku, un tādā veidā ir daudz vieglāk nonākt pie vēlamā miljarda. Piemēram, mūsu pašu Mikrotīkla reālā vērtība – tā, ko šis uzņēmums būtu vērts biržā, - nozīmīgi pārsniedz tā pašu kapitālu, kas ir tā summa, ar kādu tas un attiecīgi abi tā īpašnieki tiek atspoguļoti Miljonāra sarakstos. Taču, protams, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas mūsu politiskā elite jau gadus desmit ir mērķtiecīgi darbojusies, iznīcinot uzņēmējdarbības brīvību un ierobežojot brīvu konkurenci, tā ka rezultāts ir likumsakarīgs – Latvijai savu miljardieru nav, Lietuvai un Igaunijai ir. Lietuvas privātā aviokompānija ir pelnoša bez valsts atbalsta, Latvijas valsts aviokompānija noēd nodokļu maksātāju simtus miljonu un slīkst zaudējumos.

Kurus uzņēmumus vai personas tu izdalītu kā zelta uzņēmējus? Te es domāju, kuri, tavuprāt, ir tie, kuri liekami uz pjedestāla kā šīs zemes bagātības vairotāji, līdztekus augot viņu kapitālam?

Pavisam īsi un skaidri – neatkarīgi no mērogiem Latvijas zelta uzņēmēji ir visi tie, kas pelna naudu, eksportējot savas preces un pakalpojumus, un peļņu iegulda ražošanā, infrastruktūrā un pirmām kārtām cilvēkos Latvijā.

Ir mums vietas miljonāru sarakstā zaudējušo saraksts. Kāda kopīga iezīme?

Nē, kopīgas iezīmes nav, bet, ja mums būtu, piemēram, Ekonomikas ministrija, nevis Ekonomikas ministrijas izstrādājums, kas pamatā nodarbojas ar lietu kārtošanu un Eiropas naudas parazītisku apgūšanu, tad tā noteikti nopietni analizētu gan šo sarakstu, gan arī 100 lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju sarakstu.

Otrs saraksts ir uzreiz aiz pirmā 100-nieka palikušie. Kurš no viņiem, tavuprāt, būs sarakstā nākamgad un kādēļ tādas aizdomas?

Godīgi sakot, tas nav būtiski. Saraksta beigu daļās vienmēr ir vērojamas nelielas izmaiņas atkarībā gan no dažādu tautsaimniecības nozaru veiksmes vai neveiksmju perioda, gan no konkrētu uzņēmumu pieņemtiem lēmumiem un tās pašas veiksmes vai neveiksmēm.

Žurnālā ir arī Latvijas bagātāko ģimeņu saraksti. Piemēram, Karginu ģimene, Lembergu ģimene. Ir vēl dažas, par kurām varētu domāt, ka šie cilvēki jau labu laiku visu glabā ārzemēs. Tiešām šīs ģimenes pēc Latvijā atrodamiem datiem ir turīgākās šeit, vai arī tiek ņemts vērā vēl kaut kas?

Kā var pamanīt pietiekami uzmanīgs Miljonāra lasītājs, atsevišķi šie uzņēmēji nevienā no sarakstiem nefigurē - šī sadaļa jau pirms daudziem gadiem tika izveidota tāpēc, ka precīzi pateikt, piemēram, reālo, nevis formālo Šķēļu ģimenes locekļu īpašumu sadalījumu ģimenes uzņēmumos cilvēkam no malas, iztiekot tikai ar publiski ticamiem datiem, ir faktiski neiespējami, savukārt šos uzņēmējus vienkārši nepieminēt arī nebūtu pamatoti. Tad nu tika atrasts šāds risinājums. Protams, ja kādas ģimenes īpašumi Latvijā vairs vispār nebūs saskatāmi publiski ticamos datos, šī ģimene no attiecīgās saraksta sadaļas izzudīs.

Pērn atklāji Zemzemes ekspedīciju Kolaboracionisms un kolaboracionisti. Populāra ļoti. Vai, tavuprāt, pastāv saikne starp šīs zemes un cilvēku nodevējiem un turīgiem ļaudīm? Proti, vai tie, kas mantoja varu, spēja iegūt arī lielu finanšu labumu no tā? Vai starp Latvijas miljonāriem ir kāds, kurš pie mantas ticis, jo bijis labs nodevējs?

Īsi un skaidri – Latvijā attiecībā uz okupācijas varas kolaboracionistiem nenotika neviena veida lustrācija nevienā jomā. Formāli tika izveidotas jauna nosaukuma valsts pārvaldes struktūras, taču uz tām pārceļoja tie paši okupācijas varas kolaboracionisti, kas taisīja karjeru padomju okupācijas sistēmā, un viņiem pat formāli nevajadzēja nožēlot savu līdzšinējo darbību. Līdzi šie kolaboracionisti paņēma savus padomju okupācijas laika nomenklatūras tikumus un savu okupācijas varas apstākļos kultivēto izpratni par tiesiskumu, godīgumu, likumību, ko iepotēja un nodeva jaunajai paaudzei. Starpība tikai tā, ka nosacītais kapitālisms deva viņiem daudz lielākas iespējas nekā komunistiskās ideoloģijas periodā. Rezultātus mēs tagad redzam faktiski visās valsts pārvaldes un tautsaimniecības sfērās, un runa nav par kādu atsevišķu miljonāru. Runa diemžēl ir par koruptu sistēmu.

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Gada laikā Latvijas 100 bagātāko cilvēku vai ģimeņu īpašumu kopvērtība vēl nedaudz samazinājusies, bet pēdējo trīs gadu laikā sarukusi gandrīz dubulti: 2008. gadā tā bija 3,17 miljardi latu, bet nu – vairs tikai 1,7 miljardi latu. Liecina jaunais Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts.

Sarakstā, kas tapis, balstoties uz Lursoft un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem un korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars veikto uzņēmumu vērtējumu, salīdzinot ar situāciju pirms gada, nedaudz samazinājušies arī vidējie rādītāji.

«Zelta simtnieka» dalībnieka «caurlaides» vērtība nu ir tikai seši miljoni latu – vēl pirms gada bija nepieciešami vismaz septiņi. Simtnieka dalībnieka vidējā īpašumu vērtība ir 17 miljoni latu – pirms gada bija gandrīz 18, pirms trim – nepilni 32. Desmit valsts visbagātāko cilvēku īpašumu kopvērtība nu ir 543 miljoni latu, kaut pirms gada bija 571 miljons.

Latvijas bagātākā ģimene joprojām ir Lembergu ģimene - Aivars, Anrijs un Līga, kuru īpašumu kopvērtība gada laikā saglabājusi 140 miljonus latu, savukārt visstraujāk augusi Karginu ģimenes bagātība - par desmit miljoniem latu.

Pētījumu par Latvijā bagātākajām ģimenēm veidoja žurnālisti Lato Lapsa un Kristīne Jančevska, SIA Baltic Screen, korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars un SIA Lursoft.

Saraksta veidotāji norāda, ka Latvijas bagātāko cilvēku vidū ir arī miljonāru ģimenes, par kurām puslīdz droši var pateikt tikai to, kuru aktīvi formāli pieder katram ģimenes loceklim, kaut skaidrs, ka šī formālā piederība neatspoguļo reālo situāciju. Šī iemesla dēļ desmit bagātākās Latvijas ģimenes tika iekļautas atsevišķā sarakstā ārpus «Latvijas miljonāru Top 100».

Igaunijas bagātāko uzņēmēju sarakstā atrodas dažādu uzņēmējdarbības jomu pārstāvji, tomēr paša pārtikušākā Igaunijas uzņēmēja godu ir saglabājis lielveikalu īpašnieks Hilars Teders. Viņa aktīvu apjoms ir 350 milj. eiro, liecina Igaunijas biznesa laikraksta Äripäev izveidotais saraksts.

H. Teders attīsta un pārvalda iepirkšanās centrus Krievijā un Ukrainā, un viņam pieder viens no Krievijas lielākajiem iepirkšanās centriem O'Key. Tiesa gan, gada laikā H. Tedera bagātības nedaudz sarukušas, jo vēl pērn viņam piederošo aktīvu apjoms tika lēsts 383 milj. eiro apmērā, tomēr bagātākā Igaunijas vīra gods ir saglabāts.

Otrs bagātākais uzņēmējs Igaunijā ir Oļegs Osinovskis, kurš nodarbojas ar dzelzceļa pārvadājumu biznesu. Viņa kapitāls ir 223 milj. eiro. Savukārt trešajā vietā ar 182 milj. eiro bagātībām atrodas Fjodors Bermans, kuram pieder kuģu būves uzņēmums BLRT Grupp. Viņa bagātību apjoms mērāms 182 milj. eiro apmērā, kas salīdzinot ar pagājušo gadu, ir sarukušas par septiņiem miljoniem eiro. Tādēļ attiecīgi pērn O. Osinovskis atradās bagātāko uzņēmēju saraksta trešajā vietā, bet F. Bermans – otrajā vietā.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Norvēģijas teroristam Andersam Beringam Breivīkam bijuši banku konti arī Igaunijā un Latvijā, kurus viņš izmantojis naudas atmazgāšanai, ziņo bbn.ee.

Saskaņā ar dn.no ziņoto Breivīkam banku konti bija nepieciešami, lai atmazgātu naudu, ko viņš ieguvis, pārdodot viltotus sertifikātus internetā.

Starp 2003. un 2006. gadu viņš ārvalstu banku kontos esot ieguldījis aptuveni 230 tūkstošus eiro.

Viņam bijuši banku konti kopumā septiņās valstīs un 14 bankās.

Breivīks galvenokārt esot izmantojis Latvijas banku kontus, lai atmazgātu līdzekļus, bet viņam bijuši arī banku konti Igaunijā, Lietuvā, ASV un citviet.

Pēc naudas atmazgāšanas viņš to nelielos daudzumos izņēmis no bankomātiem Oslo.

Saskaņā ar policijas veikto izmeklēšanu viņš devis naudu savai mātei, kura ieskaitījusi to savā bankas kontā un vēlāk pārskaitījusi Breivīkam.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto budžeta ieņēmumu kontu skaitu sola samazināt desmitkārtīgi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau gadus desmit tiek runāts par nepieciešamību samazināt VID administrēto budžeta ieņēmumu kontu skaitu, jo tik liels tas ir apgrūtinošs uzņēmējiem. To apliecina milzīgais veicamo maksājumu skaits, tai skaitā ievērojamais kļūdaino maksājumu daudzums. Tāpēc Finanšu ministrija sadarbībā ar VID ir izstrādājusi risinājumus, kas ietverti informatīvajā ziņojumā par administratīvā sloga mazināšanu nodokļu maksātājiem. Tas izskatīts valdībā un apstiprināts. Visi DB aptaujātie eksperti un uzņēmēji uzsver, ka vienotu kontu sistēmas ieviešana ir pozitīvs solis un atvieglos uzņēmumu dzīvi.

Šobrīd valsts budžeta maksājumu uzskaite VID notiek pēc naudas plūsmas principa, kas paredz valsts budžeta ieņēmumu atzīšanu brīdī, kad maksājums saņemts valsts budžeta ieņēmumu kontos. Ziņojumā norādīts, ka nodokļu administrēšanā papildu slogu rada lielais budžeta ieņēmumu kontu skaits. Valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumi tiek klasificēti septiņās grupās un apakšgrupās atbilstoši budžetu ieņēmumu kategorijām. Nodokļu ieņēmumu grupa ietver deviņas apakšgrupas, no kurām katra ietver vēl smalkāku sadalījumu, piešķirot katram ieņēmumu veidam atbilstošu klasifikācijas kodu. Savukārt nenodokļu ieņēmumu grupā ir noteiktas sešas apakšgrupas ar iekļautu zemāka klasifikācijas līmeņa detalizāciju. Saskaņā ar Valsts kases mājaslapā publicēto valsts budžeta ieņēmumu kontu sarakstu VID administrētie ir 113 konti, valsts nodevu apmaksām noteikti 72 konti, naudas sodiem un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem ir 55 konti, citiem maksājumiem vēl 29 konti.

Šā gada Latvijas 100 bagātāko cilvēkus saraksta pirmās vietas dala AS ABLV Bank īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, kuru bagātība tiek lēsta attiecīgi 108 un 105 miljonu latu apmērā. Tikmēr pagājušā gada līderi - Lembergu ģimene - nav atrodama pat saraksta pirmajā desmitniekā.

Kā liecina Baltic Screen veidotais pētījums, Latvijas bagātāko iedzīvotāju saraksta trešo vietu ar 79 miljoniem latu ieņem Sergejs Zaharjins, kurš ir AS Liepājas Metalurgs akcionārs.

Ceturtajā vietā atrodas AS Rietumu banka akcionārs Leonīds Esterkins (68 milj. Ls), piektajā – kompānijas Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (51 milj. Ls), sesto, septīto un astoto vietu dala Vadims Telica, Josifs Apts, kuri ir AS Repharm akcionāri, kā arī Kirovs Lipmans, kuru bagātība tiek lēsta aptuveni 43 miljonu latu apmērā. Devītajā vietā ierindojies Justs Karlsons (42 milj. Ls), kurš ir ASV advokāts un Bergu dzimtas īpašumu mantinieks. Pirmo desmitnieku noslēdz Valērijs Maligins (39 milj. Ls), AS Olainfarm akcionārs.

Viens no treknākajiem kumosiem, kas patiesībā esot iekārdinājis britu investorus Roulendus, ir telekomunikāciju giganti Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), kuru valstij piederošās kapitāla daļas ir privatizējamo valsts īpašumu saraksta augšgalā.

Darījuma cena, kuru gatavi solīt britu investori, esot miljards dolāru – iespaidīgs cipars, kas līdzvērtīgs cenai, kādu pirms pāris gadiem piedāvāja abu uzņēmumu līdzīpašniece, ziemeļvalstu TeliaSonera. Līdz velēšanām diskusijām par Lattelecom un LMT privatizāciju pielikts punkts. Pēc tām – jautājums būs valdības kompetencē, norāda B. Rulle.

Žurnāliste gan skaidro, ka šobrīd, visticamāk, nav iespējams iegūt dokumentus, piemēram, Dienas pirkšanas, pārdošanas un pārvaldes līgumus, pilnvaras, kas juridiski apstiprinātu, ka Dienas patiesie īpašnieki ir vietējie oligarhi. «Taču līdzšinējā pieredze, šķetinot gan ar Lembergu, gan ar Šķēli saistītas lietas, vedina cerēt, ka tas ir tikai laika jautājums. Agrāk vai vēlāk dokumenti parādīsies,» tā B. Rulle.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Ventspils mērs un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera kandidāts Aivars Lembergs noliedz, ka stāv aiz laikraksta Diena pirkuma. Dienu iepriekš to noliedza arī Andris Šķēle un Ainārs Šlesers. A. Lembergs trešdien uz žurnālistu lūgumu komentēt šīs aizdomas, skaidroja, ka tās ir tikai publiski tiražētas baumas, jo, ja jau jau esot aizdomas par A. Šķēli un A. Šleseru, tad kā vienmēr tiekot piesaukts arī viņš, «lai ir visi trīs ļaunuma centri kopā». «Nu kā bez Lemberga...» retoriski izteicās Ventspils mērs. A. Lembergs arī ironiski, līdzībās runājot, izteicās, ka ik gadu Latvijā vientuļajām mātēm dzimst desmitiem bērnu, kuriem nav tēva un viņš varot pieteikties par to tēvu.

Uz jautājumu, vai pazīst Dienas mediju uzņēmumu jauno padomes priekšsēdētāju Jāni Ogstu un valdes locekli Mārtiņu Dukātu, A. Lembergs atjautāja: «A kas tas tāds – Ogsts?» Jautāts, vai abas šīs personas kādreiz ir līdzējušas Lembergu ģimenei finanšu darījumu kārtošanā, Ventspils mērs uzsāka garu skaidrojumu, kas, viņaprāt, ir ģimene Civillikuma izpratnē.

Portāls Diena.lv otrdien rakstīja, ka apvienības Par labu Latviju līderi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers preses konferencē apgalvoja, ka nekādā veidā neesot saistīti ar laikrakstu Diena un Dienas medijiem, kad žurnālisti lūdza viņiem izteikties par šīm pēdējā laika neoficiālajām ziņām. «Man nav nekāda sakara ar Dienu,» teica A. Šlesers. Savukārt A. Šķēle uzsvēra, ka viņš pat neesot laikraksta Diena abonents.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veicis kratīšanu arī Andra Šķēles (Par labu Latviju, Tautas partija) kāda darbinieka kabinetā, bet viņa paša īpašumos kratīšana neesot veikta.

To Šķēle apstiprināja aģentūrai BNS, atsakoties nosaukt darbinieka vārdu un kratīšanas vietu. Tomēr paša Šķēles īpašumos KNAB kratīšana neesot veikta.

Šķēle pieļāva, ka tas saistīts ar nākamnedēļ gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Savukārt Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (Par labu Latviju, LPP/LC) aģentūrai BNS norādīja, ka šo jautājumu nekomentēs, jo viņa ģimenē ir pieaugums un tas pašlaik aizņemot visu prātu un rūpes.

Jau vēstīts, ka KNAB veic kratīšanu Rīgas brīvostā, meklējot dokumentus saistībā ar Šķēli, Šleseru un Ventspils mēru Aivaru Lembergu, aģentūrai BNS apstiprināja ostas pārstāvis advokāts Jānis Rozenbergs.

Trešo gadu pēc kārtas Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksta pirmajās vietās ierindoti AS ABLV Bank īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars un SIA Lursoft pētījums.

Fiļa bagātība gada laikā augusi par 64 miljoniem eiro, sasniedzot 299 miljonus eiro. Arī Berņa bagātība gada laikā augusi par 64 miljoniem eiro, sasniedzot 296 miljonus eiro.

Šogad trešo vietu saglabājis AS Rietumu banka lielākais īpašnieks Leonīds Esterkins, kura īpašumu kopvērtība gada laikā augusi par 114 miljoniem eiro, sasniedzot 256 miljonus eiro.

Ceturtajā vietā ierindots otrs lielākais Rietumu bankas līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko, kura īpašumu vērtība gada laikā augusi par 58 miljoniem eiro, sasniedzot 131 miljonu eiro.

Savukārt piektajā vietā ierindojies kompānijas Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, kura īpašumu vērtība gada laikā nav mainījusies un ir saglabājusies 80 miljonu eiro vērtībā.

Interneta vietnē rokasgrāmata.com publicētas, iespējams, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni liecības, kuras sniegtas Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietas ietvaros.

Liecībās ir stāstīts par dažādiem darījumiem un sarežģītām shēmām, lai par patiesā labuma guvējiem kļūtu A.Lemberga ģimene.

Jāatgādina, ka iepriekš vietnes autori norādīja: «Mums tiešām nav ziņu, ar kādām metodēm prokuratūrai izdevās piespiest Šveices advokātu ne tikai sniegt izvērstas un detalizētas liecības par savu klientu, bet arī savos arhīvos sameklēt desmitus un simtus, maigi izsakoties, atmaskojošu dokumentu par mūsu galveno varoni,» teikts autoru paziņojumā.

Viņi arī norāda, ka ļoti iespējams, ka tieši šīs liecības, kuras tiks publiskotas, un tām klātpievienotie dokumenti, kas tiks publiskoti turpmāk, tiesā kļūšot par vienu no izšķirošajiem argumentiem, lai «miljarda zaglis, kas līdz šim iecienījis strīpainus uzvalkus, agri vai vēlu ietērptos strīpainā pidžamiņā».

Ir sajūta, ka pārmetumiem, ko starptautiskās organizācijas attiecina uz visu sistēmu, ir atrasts viens grēkāzis – privāto tiesību subjekts –, ar ko mēģina piesegt ierēdņu un politiķu neizdarību daudzu gadu garumā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ABLV Bankas likvidācijā pārstāv tās akcionārus. Viņš atzīst, ka tas nav pirmais gadījums, kad Latvijā jaunāko laiku vēsturē valsts puse savu padarīto vai nepadarīto ar visu atbildību vēlas novelt uz konkrētiem privātuzņēmumiem, kuri rīkojās tā, kā atļāva normatīvo aktu prasības.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar ABLV Bankas pašlikvidāciju?

Nākamā gada februārī būs pagājuši divi gadi no tā brīža, kad aizsākās šīs bankas reālās darbības apturēšana, kam par iemeslu sākotnēji kalpoja FinCen ziņojums, bet pēc tam bankas darbību neļāva turpināt Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Bankā ir iesaldēti ap diviem miljardiem eiro līdzekļu, un pagaidām to izmaksa ir tikai lēnām sākusies.

Likvidējamajā a/s Latvijas Krājbanka (Krājbanka) esošos privatizācijas sertifikātukontus centralizēti varētu pārcelt uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) 2013.gada pirmajā pusē.

Ministru kabineta sēdē šodien atbalstīti grozījumi privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumos, kas atvieglo kārtību, kādā privātpersonas individuāli un par samazinātu samaksu var pārcelt savus sertifikātu kontus uz citu banku.

Grozījumi tika izstrādāti, jo patlaban Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15. Personām, kuras dzīvo reģionos un kurām ir nepieciešams norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem noslēgto līgumu ietvaros, un kuru privatizācijas sertifikātu konti atrodas Krājbankā, katru reizi, lai veiktu norēķinus, ir jādodas uz vienīgo atvērto Krājbankas klientu apkalpošanas centru Rīgā.

ASV lielākā banka JPMorgan Chase&Co, kurai ASV regulators ir licis pastiprināt drošību saistībā ar naudas atmazgāšanas darījumiem, apstādinājis dolāru pārskaitījumus uz Latvijas bankām, raksta Bloomberg. Latvijas banku uzraugi norāda, ka lēmums nav vērsts tikai uz Latviju.

Tādējādi turpmāk vienīgie Rietumu partneri, ar kuru palīdzību Latvijas bankas var veikt starptautiskos dolāru pārskaitījumus, paliek divas bankas – Deutsche Bank AG un Commerzbank AG. Dažas vietējās bankas dolāru klīringā paļaujas uz partneriem Krievijā un Ukrainā, kuriem ir korespondējošie konti ar ASV partneriem.

«Nav šaubu, ka JPMorgan bija nozīmīgs parneris,» norāda LKA vadītājs Mārtiņš Bičevskis, piebilstot, ka tas netraucēs strādāt bankām tālāk un meklēt jaunus partnerus.

JPMorgan atteicies šo informāciju komentēt, bet Deutsche Bank AG un Commerzbank AG nekomentējuši iespējamo JPMorgan lēmuma ietekmi uz biznesu.

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.