Ceļu būves uzņēmuma SIA Matthai Latvija vadītājs Jovits Gurčus intervijā laikrakstā Diena.

Problēma ir milzīgā, pārspīlētā birokrātija

Jūsuprāt, valstij vajadzētu vairāk finansējuma atvēlēt galvenās nozīmes autoceļu pilnveidošanai vai arī nomaļāko ceļu, kas ir ļoti bēdīgā stāvoklī, sakārtošanai?

Situācija ir tāda, ka ir jāizvēlas pēc prioritātēm - pēc satiksmes intensitātes un drošības. Drošu apstākļu kritērijam noteikti neatbildīs ļoti sliktā stāvoklī esošais nomaļais ceļš, bet noslodze šādam ceļam ir niecīga, un pa to brauc pat par daudziem tūkstošiem mazāks skaits auto nekā pa valsts galvenajiem autoceļiem. Pirms dažiem gadiem Latvijā tiešām visa uzmanība bija fokusēta tikai uz A klases ceļiem, bet vairs tā nav, arī B klases jeb reģionālas nozīmes autoceļi ļoti intensīvi tiek uzlaboti, top jauni projekti, tiek izsludināti konkursi. Pieļauju, ka par nozari atbildīgās amatpersonas domā arī par citiem ceļiem, ne tikai A klasi.

Šobrīd sabiedriskajā telpā aktīvi izskan uzņēmēju viedokļi par VID represīvo attieksmi un nekvalitatīvo apkalpošanu. Izskan apgalvojumi, ka valsts iestādes neuzticas uzņēmējiem, birokrātija neļauj izdzīvot u.tml. Medijos izskan uzņēmēju pieredzes stāsti, kuri savus uzņēmumus reģistrējuši Igaunijā un uzteic kaimiņvalsts ērto sistēmu. Ne jau VID ir vainīgs pie tā, ka uzņēmēji nespēj izdzīvot, uzņēmējs nedrīkst apvainoties, jābeidz čīkstēt un jāsāk mācīties no savām kļūdām, bet labāk no citu kļūdām!

Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Latvija zaudējusi piecas pozīcijas 2016./2017. gada Globālās konkurētspējas indeksa tabulā un ieņem 49. vietu no 138 valstīm. Gan Ekonomikas ministrija, gan iedzīvotāji, protams, ir sašutuši, no visām ES valstīm konkurētspējas jomā esam topa apakšgalā. Nenoliedzami, birokrātijas slogs ir viens no zemās konkurētspējas iemesliem, nemaz nerunājot par nodokļu politiku vai tiesiskā regulējuma efektivitāti, taču, manuprāt, tas nav šķērslis tiem, kuri ir uzņēmīgi un zinoši. Ja Latvijā ir šāda situācija, tā vienkārši ir jāpieņem un uzņēmējam jāspēj adaptēties. Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties, nav taču tā, ka pērn viss bijis vislabākajā kārtībā un šogad pēkšņi – viss ir slikti. Nav šaubu, ka Latvija ir brīnumu zeme. Prognozējami neprognozējamā vide paver kā riskus, tā arī iespējas.

«Īsti patiesi pret klimatu ir pateikt – ieviešam CO2 nodokli. Tas ir (būs) nepopulāri, taču bez šāda nodokļa nekas netiks atrisināts, vēl jo vairāk, ja vairākās ES dalībvalstīs jau tiek sperti soļi ceļā uz šāda nodokļa ieviešanu,» teic bijušais premjers un vides ministrs Indulis Emsis, komentējot Latvijas klimata politikas plānus.

2019. gadā būs jārada ceļa karte virzībai uz oglekļa mazietilpīgu attīstību, lai īstenotu siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu līdz 2030. gadam. Tas secināts Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, skatot Latvijas klimata politiku 2030. un 2050. gada ES un globālo mērķu kontekstā. DB jau vairākkārt vēstījis, ka klimata mērķi «apgāzīs» visu – gan ekonomiku, gan dzīvesveidu, jo klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2050. gadam izvirzītais siltumnīcu gāzu emisijas samazinājums 80 līdz 95% salīdzinājumā ar 1990. gadu liks mainīties transportam, enerģētikai un arī lauksaimniecībai.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, Zemnieku saeima un Latvijas Kokrūpniecības federācija nosūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentei, Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministriem, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrei, uzsverot kritisko situāciju mežistrādes jomā un aicinot nekavēties ar svarīgu lēmumu pieņemšanu.

Vēstules autori norāda, ka ir pagājis vairāk kā pusgads kopš meža nozares protesta, kura laikā valdība solīja sabalansēt vides un saimnieciskās intereses, samazināt birokrātisko slogu un ieviest taisnīgas kompensācijas meža īpašniekiem, ja to īpašumos būs ciršanas liegumi. Lai gan sākotnēji bija vērojams zināms progress, valdības lēmumi vēl aizvien nav pieņemti, un tas nopietni apdraud meža nozari un tās turpmākās investīcijas. Apdraudēts ir arī valsts budžets, kuru finanšu ministrs nodēvējis kā "ļoti nospriegotu", bet eksperti jau tagad dēvē par optimistisku. Tas nozīmē nepietiekamu finansējumu aizsardzībai, veselības aprūpei un izglītībai.

Uzskaitot uzkrājušās problēmas, vēstules parakstītāji min, ka ir pieņemts informatīvais ziņojums par kompensāciju sistēmu reformu meža īpašniekiem, ja to īpašumos būs ciršanas liegumi, bet valdības lēmums par godīgu kompensāciju un reālu finanšu līdzekļu piešķiršanu atlikts līdz nākamā gada septembrim. Tāpat izstrādāti un saskaņoti grozījumi, kas atjaunotu kārtību, kāda bija pirms Satversmes tiesas atceltās tiesību normas, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs, bet kad par tiem lems valdībā, nav zināms.

Kas ir būtiskāks – saturs vai forma? Kā teicis slavenais arhitekts Frenks Loids Raits: "Form and function are one." Skaidrs, ka viens bez otra nevar. Tieši tas man nāk prātā, lasot jaunās Izglītības attīstības pamatnostādnes, kas publiskotas pirmajai apspriešanai.

Tā gribētos, lai lielie izglītības politikas dokumenti būtu jaunu ideju caurvīti un iedvesmojoši, bet ... Nemainīgs ir palicis pat ierastais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) stils - svarīgus dokumentus virzīt uz priekšu vasarā, kad pedagogiem ir atvaļinājums.

Iepazīstoties ar jauno dokumentu, mani nepameta sajūta, ka lasu feļetonu. Īsajā variantā it kā ietverts viss būtiskais - mērķi, uzdevumi, rezultāti un vizualizācija, bet garajā – sliktā valodā uzrakstīts sacerējums, kurā ir daudz pretrunu, tiešu tulkojumu, kaitinoši bieža dažādu terminu atkārtošana un liekvārdība, piemēram, "pierādījumos balstīta izglītības politikas veidošana", "lietotājcentrēts", "privātu līdzekļu finansētas skolas", bet "darba vidē balstītas mācības" (DBV) ir pieminēts tik bieži, ka jau sāk izklausīties pēc izsmiekla un visur izskan kā panaceja, kas visu sakārtos, it kā mācīšanās pati par sevi vairs nebūtu vērtība. Tāpat ir noplicināts arī jēdziens "uz izcilību vērsts". Dokumenta valoda ir tik infantila, ka es nespēju saturu uztvert nopietni.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Pirms divdesmit gadiem Latvija ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) pārrakstīja tās līdzšinējo vēsturi. Eiropas Savienība mainīja mūsu kā uzņēmēju domāšanas veidu, sekmēja pielāgošanos globālajām modernizācijas tendencēm, kā arī pavēra līdz tam nebijušas attīstības iespējas.

Vienlaikus, kā jau raksturīgi jebkurai jaunai situācijai, nesa gan ieguvumus un iespējas, gan radīja zaudējumus un jaunus riskus. Katram sapnim ir sava cena, bet galvenais, lai tā nebūtu augstāka par ieguvumiem, ko saņemam.

Ko mēs kā valsts ieguvām

Viens no galvenajiem ieguvumiem ir Eiropas pases un brīvas pārvietošanās iespējas, samazinot birokrātiskos šķēršļus formalitāšu kārtošanai. Ceļojam bez vīzām, strādājam bez ierobežojumiem. Uzņēmējdarbības vide ieguva piekļuvi starptautiskajam kapitālam, kā arī izmaksu samazināšanu uz valūtu konvertēšanas, importa kvotu, muitošanas un citu nodevu rēķina. Latvijai tā bija iespēja vieglākā ceļā nokļūt pasaules tirgū un iegūt neierobežotu piekļuvi tam, vienlaikus kļūstot daudz pievilcīgākai ārvalstu investoriem un vietai, kur ieguldīt. Tā rezultātā Latvija piedzīvoja salīdzinoši strauju ekonomisko attīstību, salīdzinot ar pozīcijām pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.

Bez Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, valdībai ir jārisina arī tādas ielaistas problēmas kā iedzīvotāju emigrācija, kvalificēta darba spēka trūkums un arvien augošais birokrātijas slogs.

Tā, tiekoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentu Aigaru Rostovski, sprieduši Vidzemes biznesa vides pārstāvji

Diskutējot par valdības ceturtdien atbalstīto Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, Vidzemes reģiona uzņēmēji pauda bažas, vai fonda izlietojums sekmēs vienmērīgu valsts attīstību, uzsverot to, ka būtisku pienesumu valsts budžetam sniedz arī uzņēmumi reģionos, taču fonda līdzekļus pamatā plānots izlietot Rīgā.

Savukārt, diskutējot par Covid-19 pandēmijas mazināšanas ierobežojumiem, Vidzemes biznesa vides pārstāvji uzsvēra reģionālo iedzīvotāju problemātiku pielāgoties ilgajiem tirdzniecības ierobežojumiem.

Ministru kabinetā 18.aprīlī tika apstiprināti tiešmaksājumu noteikumi. Tie regulēs pieteikšanās kārtību, atbalsta likmes un kontroles mehānismus atbalsta maksājumiem nākamajiem pieciem gadiem. Šie noteikumi paredz lielu birokrātisko slogu ikvienai lauksaimnieciskajai darbībai, norāda biedrība Zemnieku saeima.

Šobrīd, lai saņemtu līdzvērtīgu atbalstu kā pērn, lauksaimniekiem teju jākļūst par IT speciālistiem – pieteikumi jāpilda divās vai pat trīs platformās, un jāuzskaita: kad dodas uz lauka, ko tur dara un kāpēc, manuāli sistēmās jāvada iekšā saimniecības pavadzīmes, un tā tālāk.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Satrauc ne tikai birokrātija, bet arī tās neloģiskums. Šobrīd, kad līdz ražas novākšanai palikuši aptuveni 3 mēneši, ir apstiprināti noteikumi, kas regulē, kā šī raža būs jāaudzē. Raža jau aug vismaz pus gadu, un nedz sējumi, nedz ganāmpulki nav ierēdniecības dokumenti - ar atpakaļejošu datumu lauksaimniecībā darbus nevar veikt. Tas ir šokējoši, cik dziļā birokrātijā mēs grasāmies iedzīt savas valsts uzņēmējus, lauku saimniekus.

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Plaisa starp Briseli un Eiropas tautām apdraud ES uzbūvi; risinājums ir politikas maiņa

Atraušanās no tādām reālām, konkrētām lietām kā vienotais tirgus ir sagādājusi Eiropai zaudēto desmitgadi, saka Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas (EESK) prezidents Anrī Maloss.

EESK darbs katrā ziņā ir arī sociālais dialogs, kas ir viena no lielākajām Eiropas problēmām. Kas par lietu – kāpēc dialogs nerisinās kā nākas? Kāpēc ir leģitimitātes krīze?

Eiropā tiešām ir leģitimitātes krīze – institūciju krīze, pirmām kārtām ar to saprotot EK. Ja runājam par birokrātiju un leģitimitātes trūkumu, tad tas nav par EP vai mūsu komiteju, vai ES Padomi, bet par EK ar tās 25 tūkstošiem darbinieku. Ir cerība, ka jaunās EK laikā ar [Žanu Klodu] Junkera kungu un arī [Valda] Dombrovska kungu kā «jaunām asinīm» kaut kas varētu mainīties. Proti, birokrātija varētu mazināties, un mēs tiktu pie vairāk politiski orientētiem ES lēmumu pieņēmējiem.

Starp dažādām politiskajām grupām Eiropas Parlamentā atšķiras viedokļi, kā vislabāk padarīt Eiropas Savienības (ES) ekonomiku konkurētspējīgāku, lai gan deputāti atbalsta ieceri strādāt, lai tā būtu spēcīgāka un noturīgāka, ceturtdien žurnālistiem norādīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

EP deputāti varēja iztaujāt politiķi, kurš izvirzīts ekonomikas un produktivitātes komisāra amatam. Dombrovskis, kurš jaunajā Eiropas Komisijā (EK) būs atbildīgs arī par "ieviešanas un vienkāršošanas" jautājumiem, uzsvēra, ka daudzos jautājumos būs svarīgi atrast pareizo politisko balansu starp dažādām politiskajām grupām, lai priekšlikumi gūtu EP vairākuma atbalstu.

Savā ievadrunā politiķis akcentēja, ka ES jāpadara vieglāka uzņēmējdarbības sākšana un attīstība, jāpalīdz cilvēkiem attīstīt vajadzīgās prasmes un jāsamazina birokrātija, vienlaikus jāturpina uzlabot sociālo taisnīgumu un kohēziju. Taujāts, kur bloks visdrīzāk izjutīs birokrātijas samazināšanos, Dombrovskis skaidroja, ka EK kā prioritāru jautājumu izvirzījusi ES konkurētspēju un viens no darba virzieniem ir birokrātijas mazināšana.

Uzņēmējdarbības vide un tās attīstība, ekonomiskā izaugsme, valsts kā investīciju galamērķis, konkurētspējīgi eksporta produkti ir cieši saistīti ar nodokļu politiku. Protams, nodokļu politika nav vienīgais instruments, bet tai noteikti ir ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un nodokļu ieņēmumiem.

Savukārt iekasēto nodokļu apjoms korelē ar iespējām nodrošināt sabiedrības labklājību, kas attiecīgi atspoguļojas demogrāfijā, izglītībā, veselībā u.tml.

Diemžēl turpat stāvoša ir ēnu ekonomika – nenomaksāto un neiekasēto nodokļu apjoms, kas uzglūn ne tikai uzņēmēju motivācijai un godprātīgumam, bet ir kā smagi sprunguļi ceļā uz tautsaimniecības izrāvienu.

Latvijas ekonomikas un attīstības salīdzināšana ar tuvākajiem kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā ir kļuvusi kā mēraukla gan labajām, gan ne tik labajām lietām – ekonomikas izaugsmē atpaliekam, nodokļu konkurētspējā atpaliekam, ēnu ekonomikas apmēros nevirzāmies uz būtisku samazinājumu. Ja vēlamies Latviju un tās iedzīvotāju labklājību redzēt augam, nedrīkstam turpināt tikai sekot līdzi rādītājiem samierinoties ar tiem. Mums ir jāatgūst ne tikai pārliecība, ka gan mazās uzņēmējdarbības attīstība, gan biznesa vienradži, gan milži var izaugt mūsu valstī, bet, virzienu mainītu, ir jāpieņem atbilstoši un drosmīgi lēmumi, kas radītu vidi un priekšnosacījumus straujākai izaugsmei.

Bijušais AS Latvijas Krājbanka īpašnieks Vladimirs Antonovs gatavs personīgi ierasties pie Raimonda Paula un atdot viņam bankā zaudētos ietaupījumus ar procentiem.

Tā pusotru gadu pēc Snoras un Krājbankas kraha portālam Delfi atzīst V. Antonovs.

«Manuprāt, patiesībā tas, kas notika ar Snoras bija politiski motivēts, lai arī tiek saukti citi iemesli,» uzsver V. Antonovs. «Godīgi sakot, tik lielas bankas nemēdz būt ideāli veselas. Visas Austrumeiropas un Krievijas bankas ar kaut ko slimo, īpaši tad, ja pārdzīvota krīze. Visām ir problēmas,» viņš norāda.

«Visas zviedru bankas saņēma valsts palīdzību, lai tiktu galā ar saviem sliktajiem kredītiem. Mēs to nekad nedarījām. Bet jebkurai bankai ir problēmas, un parasti, ja regulatori tādas redz, notiek sarunas ar īpašniekiem. Ja ir vajadzīga nacionalizācija, tas notiek civilizēti, kā Parex gadījumā, kad banku pārņēma, sadalīja labajā un sliktajā bankā un tā turpina strādāt. Ar Snoras notika pavisam citādi, banku, manuprāt, pretlikumīgi pārņēma. Manuprāt, tam, kas notika ar Snoras, ir vairāki iemesli,» uzskata V. Antonovs. «Lietuvas vara, saprotot, ka tuvojas vēlēšanas un Convers Group faktiski ir pieejami neierobežoti finansiālie resursi. Mēs vienmēr ieņēmām politiski neitrālu pozīciju, bet visi lieliski zināja, ka Baranauskam ir ļoti labas attiecības ar sociāldemokrātiem, ka mūsu rīcībā ir ļoti ievērojami finanšu resursi, kas pieder Krievijas pilsonim. »

Būvniecībā strauji jāsamazina radītais emisiju apjoms, bet valsts mēroga projekti šķietami netiek iekļauti gala aprēķinos.

SIA “Mežu un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta” direktors Andrejs Domkins sarunā ar “Dienas Biznesa” žurnālistu Māri Ķirsonu atklāj, kā valstī valdošā birokrātija ierobežo koksnes izmantošanas attīstību būvniecības nozarē. Analītisku un zinātnē balstītu lēmumu pieņemšana ir izšķiroša tagad, pirms Latvija kļūst tikai par izejmateriālu eksportētāju, tā vietā, lai ļautu attīstīties kokrūpniecības nozarei.

Skaties video un uzzini vairāk par izaicinājumiem kokrūpniecībā, Latvijā un pasaulē īstenotajiem projektiem koka būvniecībā un veidiem, kā sekmēt nozares attīstību.

Video apspriestās tēmas:

Vai ārkārtējās situācijas laikā Ministru prezidentam kā valdības vadītājam ir pietiekamas pilnvaras, vai to apmērs ir jāpalielina? Vai pašlaik ir īstais laiks to darīt?

Uz šiem un citiem jautājumiem atbild seši bijušie premjeri “Dienas Bizness” un Tiesību zinātņu pētniecības institūts rīkotajā diskusijā.

Ņemot vērā, ka premjerministra pilnvaras lēmumu pieņemšanas procesā šobrīd, ārkārtējās situācijas laikā, ir tādas pašas, kā ierastā dzīvē, tad par valdības vadītāja pilnvaru palielināšanu sāk runāt ne tikai kuluāros, bet arī parlamenta tribīnē.

Tas tiek motivēts ar to, ka Ministru prezidents sāk atgādināt ministru sēdes vadītāju, nevis valsts pirmo personu, kurš spēj izvest no krīzes. Diskusijā aicināti nevis juristi teorētiķi, bet lietpratēji, kuri paši ir nesuši smago Ministru prezidenta atbildības nastu.

Valsts prezidents Egils Levits šodien "Jaunās vienotības" (JV) politiķi, pašreizējo premjeru Krišjāni Kariņu oficiāli nominēs Ministru prezidenta amatam.

Levits par Kariņa nominēšanu šodien paziņoja preses konferencē, piebilstot, ka attiecīgu dokumentu vēl parakstīs vēlāk dienas gaitā.

Prezidents stāstīja, ka iepazinies ar topošo valdības deklarāciju un esot guvis "pilnīgi skaidru pārliecību", ka topošā koalīcija ir pietiekami stabila un ka tai ir pietiekami daudz kopīgu uzstādījumu, kas var būt par pamatu nākamās valdības darbībai nākamajos četros gados.

Abi politiķi tikšanās laikā esot pārrunājuši valdības deklarācijas pirmo melnrakstu, informēja Levits. Kariņš dokumentu esot nosūtījis prezidentam izskatīšanai jau pirmdien. Deklarācijā ir paredzēti pieci bloki. Viens no tiem ir drošība un ārpolitika, kurā iezīmēta valdības rīcība šajās jomās. Nākamais bloks ir izglītība, kas, prezidenta ieskatā, ir ārkārtīgi svarīga joma. Viņaprāt, topošās valdības partiju pārstāvjiem pie šīs sadaļas būtu rūpīgāk jāpiestrādā - īpaši pie augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju jautājumiem.

Vēršot uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un visus meža nozarē strādājošos, meža nozare 5. martā rīkos protesta akciju pie Ministru kabineta. Nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.

“Mežu īpašnieki nav pret saprātīgu dabas aizsardzības politiku – mūsu pašu interesēs ir saglabāt Latvijas mežu teritoriju īpatsvaru un kvalitāti. Taču cilvēki visā Latvijā ir nonākuši beztiesiskā stāvoklī, jo, lai arī ne formāli, bet pēc būtības viņu zeme tiek nacionalizēta,” stāsta Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, uzsverot, ka šobrīd, nosakot mežu zemes aprobežojumus, kompensācijas to īpašniekiem ir klaji netaisnīgas.

Par vienu hektāru, kurā meža īpašniekam tiek liegta vai būtiski ierobežota saimnieciskā darbība, tiek maksāti 50 līdz 190 eiro gadā, kas var būt pat mazāk par 1% no reālās meža vērtības. Tāpēc meža nozare prasa tūlītēju rīcību, nosakot taisnīgu kompensāciju, kas atbilst mežaudzes tirgus vērtībai.

Dizaina papīrlietu veikals Manilla uzsācis tirdzniecību internetā, papildinot vietni manilla.lv ar interneta veikalu, kur būs pieejami gan Manilla ražojumi, gan arī citi produkti no dažādiem latviešu un ārvalstu zīmoliem.

Lojālie klienti esot interesējušies par iespējām iepirkties Manillā neesot uz vietas Rīgā. «Manilla sāk piedāvāt aizvien vairāk paši sava zīmola radītos produktus, līdz ar to ir kļuvis vēl svarīgāk paplašināt teritoriju, kur tie ir pieejami pircējiem,» sacīja SIA Manilla dibinātāja Linda Lukstiņa.

Biznesa portālam db.lv viņa pastāstīja, ka kopā šajā projektā investēti aptuveni 4000 eiro, taču tas ietver arī atjaunotu noliktavas sistēmu tradicionālajam veikalam, lai visi pircēji vienmēr redzētu precīzus pieejamo preču atlikumus. «Izmaksās gan neesam rēķinājuši savu darbinieku iztērēto laiku, jo interneta veikalu izstrādājām paralēli citiem projektiem,» piebilst uzņēmēja.

Latvijas Banka šonedēļ noslēdza šā gada reģionālo sarunu ciklu, kura laikā tikās ar uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas ekonomikas aktualitātes un finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos, kā arī situāciju mājokļu kreditēšanā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver: "Latvijas reģionos ir nepieciešama lielāka komercbanku klātbūtne un risinājumi, kas nodrošina individuālāku pieeju. Vienlaikus jāapzina un valsts pusē dažādos procesos jānoņem šķēršļi, kas traucē uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei. Standartizācija ir digitalizācijas un birokrātijas blakne, kas uzņēmējiem nereti sarežģī vēlamā rezultāta sasniegšanu, īpaši, ja runājam par kreditēšanu vai citu sarežģītāku finanšu pakalpojumu saņemšanu. Komercbanku un to klientu attiecībās zemākais punkts ir aiz muguras, arī kreditēšanas tempi pakāpeniski kļūst straujāki. Augstākas ambīcijas un cieņpilna banku attieksme pret to klientiem ir ekonomikas izaugsmes pamatā. Otrs problēmu bloks ir birokrātija un valsts pusē identificēto problēmu pārāk lēna risināšana. Reģionu pašvaldībām un uzņēmējiem rūp Latvijas nākotne un ekonomikas izaugsme, un valsts pārvaldei un banku sektoram šie centieni ir jāatbalsta."

Iecere 15. jūlijā ne tikai Valgā, bet arī Valkā atvērt mājas kafejnīcas ir apdraudēta. Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID) to uzskata par saimniecisko darbību un atsūtījis garu uzskaitījumu, kas no šiem cilvēkiem tiek prasīts, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Mājas kafejnīcas ideja Igaunijā īstenota gadus desmit. Kustība aizsākās Hijumā un pakāpeniski izpletusies pa daudzām Igaunijas pilsētām. Pērn vienu dienu atvērās mājas kafejnīcas arī Valgā. Šogad igauņi aicināja pievienoties arī valcēniešus, un kāpēc gan ne, jo arī mūspusē cilvēki prot ko gardu pagatavot un savā pagalmā vai dārzā varētu izveidot improvizētu kafejnīcu. Diemžēl Latvijā kāju priekšā šai idejai pieliek birokrātija, precīzāk sakot, likumdošana vai VID likuma skaidrojums, vēsta medijs.

Latvijas – Igaunijas institūta direktore Mārīte Uibo paskaidro Ziemeļlatvijai, ka viņi kā pasākuma organizatori saņēmuši VID skaidrojumu, kurā teikts – Latvijā arī vienas dienas pasākums, kad cilvēks kaut ko pārdod, kaut vai tēju un pīrādziņu, skaitās saimnieciskā darbība. Ir virkne noteikumu, kas šādam saimnieciskās darbības veicējam jāizpilda, un ir visai lielas šaubas, ka cilvēki uzņemsies šādu slogu.

Latvijas Būvniecības padomē šā gada 9. novembrī tika uzņemts oktobrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Būvniecības komitejas vadītāja amatā ieceltais A/S RERE Grupa valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš–Āboliņš.

Jaunais amats Būvniecības padomē būs primāri saistīts ar darbu pie Latvijas būvniecības nozares attīstības stratēģijas 2017.–2024. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanas.

«Tā kā viens no galvenajiem būvniecības jomas uzdevumiem ir produktivitātes celšana, sekmēšu nozares uzņēmumu vadītājiem un speciālistiem pieejamu apmācību programmu ieviešanu, kā arī veicināšu arvien jaunu un efektīvāku darba organizācijas metožu un tehnoloģiju meklēšanu. Ņemot vērā, ka negodprātīgas konkurences radītās sekas izjūt daudzi profesionāli būvniecības uzņēmumi, uzskatu, ka ir vitāli svarīga nozares ģenerālvienošanās parakstīšana par minimālajām atalgojuma likmēm. Tāpēc strādāšu arī pie tā, lai tiktu rasti efektīvi un godīgi risinājumi virsstundu apmaksas jautājumam,» sola G. Āboltiņš–Āboliņš.

Latvijā darbaspēka izmaksas joprojām aug straujāk nekā produktivitāte, ceturtdien, prezentējot jaunāko Latvijas produktivitātes ziņojumu, sacīja Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīcas LV PEAK" (LV PEAK) direktore un Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka produktivitāte pēdējo gadu laikā neaug vai aug minimāli, tikmēr darba samaksas tempi kopš 2015.gada apsteidz produktivitāti.

Šteinbuka norādīja, ka joprojām saglabājas arī būtiska Latvijas produktivitātes līmeņa atpalicība, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) augsti attīstītajām valstīm. Tāpat pētījumā secināts, ka produktivitātes pieaugumam arvien vairāk būs jābalstās uz zinātņietiplīgām darbībām, kuru īpatsvars ekonomikā šobrīd ir mazs.

Šteinbuka minēja, lai veiktu izrāvienu inovāciju jomā, ir jāmaina sabiedrības attieksme un attiecīgi jāuzlabo inovāciju stimuli, kā arī jāpaaugstina ieguldījumi pētniecībā un attīstībā.

Pētījumā arī secināts, ka pilnīga digitalizācijas un mākslīgā intelekta iespēju izmantošana ir būtiska, lai kāpinātu produktivitāti un dzīves līmeni. Tāpat arī darbaspēka pieejamība un kvalitāte ir būtiska produktivitātes paaugstināšanā. Savukārt, redzot, ka nākotnē darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, ir nepieciešams stiprināt pieaugušo izglītības sistēmu, akcentēja Šteinbuka.

Joprojām būvniecība ir nozare, kurā ir vislielākā ēnu ekonomika, iepazīstinot ar pētījumu «Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015-2017» rezultātiem atklāja SSE Riga asociētais profesors , BASE valdes loceklis Dr. Arnis Sauka.

Taču pētnieks uzsvēra, ka nav neviena nozare Latvijā, kurā ēnu ekonomika ir samazinājusies par 5%. Ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē 2016. gadā veidoja 38,5%, bet 2017. gadā 35,2% no IKP.

Galvenie ēnu ekonomikas cēloņi būvniecības nozarē - asā konkurence, apjoma trūkums, sistemātiskas pieejas trūkums, birokrātija.

Pētījums veikts pēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pasūtījuma, sadarbojoties biedrībai «Business Against Shadow Economy» (BASE) un Rīgas Ekonomikas augstskolai (SSE Riga). Pētījumā atklātas būvniecības nozares ēnu ekonomikas apjoma izmaiņas 2017. gadā. Kā arī apkopoti būvniecības nozares uzņēmēju un ekspertu viedokļi attiecībā uz galvenajām ēnu ekonomikas problēmām būvniecības nozarē, ieteikumi ēnu ekonomikas mazināšanai, kā arī vērtējums par īstenotajām un plānotajām aktivitātēm ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecībā.