Citas ziņas

Indulis Emsis: varat nest no birojiem ārā krēslus, cik gribat, birokrātiju tas nemazinās

Dienas Bizness,06.11.2013

Jaunākais izdevums

«Politiķi līdz šim ir apkarojuši birokrātisko sistēmu, samazinot krēslu skaitu. Bet jūs varat nest ārā no biroja krēslus, cik gribat, kamēr normatīvo aktu sistēma pieprasīs kādu darbību, ierēdņu skaita samazināšana padarīs situāciju tikai sliktāku, jo norma likumā ir palikusi, bet ierēdņu, kam ar to būtu jāstrādā, pietrūkst, tātad uzņēmējam uz atbildi būs jāgaida tikai vēl ilgāk.»

Tā intervijā žurnālam Playboy norāda ekspolitiķis Indulis Emsis, ar kura vārdu no Atmodas sākuma līdz pat 2004. gadam asociējās visa vides aizsardzības politika Latvijā.

Emsis, atspēkojot uzskatu, ka viens no uzņēmējdarbības attīstības šķēršļiem Latvijā ir pārāk stingras vides aizsardzības prasības, norāda, ka «nevienam nav šaubu, ka prasības ir objektīvi nepieciešamas vides ilgtspējai». «Problēma ir birokrātiskās sistēmas sapiņķerētība. Uzņēmējiem ir grūti orientēties šajā sistēmā,» tā viņš.

Atbildot uz jautājumu, ko šādā situācijā darīt, Emsis norāda: «Samazināt šo sistēmu regulējošo normatīvo aktu apjomu un skaitu. Tā ir vienīgā debirokratizēšanas sistēma pasaulē. Politiķi līdz šim ir apkarojuši birokrātisko sistēmu, samazinot krēslu skaitu. Bet jūs varat nest ārā no biroja krēslus, cik gribat, kamēr normatīvo aktu sistēma pieprasīs kādu darbību, ierēdņu skaita samazināšana padarīs situāciju tikai sliktāku, jo norma likumā ir palikusi, bet ierēdņu, kam ar to būtu jāstrādā, pietrūkst, tātad uzņēmējam uz atbildi būs jāgaida tikai vēl ilgāk. Integrējot vides aizsardzības sistēmu Eiropas sistēmā, mēs diezgan nekritiski pārņēmām prasību kopu, kas ir nepieciešama, bet kas būtu jāpadara paveicama mazai valstij. Mēs nevaram mūsu ierēdniecības kapacitāti salīdzināt, teiksim, ar Vāciju vai Franciju, mums jāņem piemērs no Šveices.»

Visu interviju ar Induli Emsi lasiet jaunākajā žurnāla Playboy numurā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmuma SIA Matthai Latvija vadītājs Jovits Gurčus intervijā laikrakstā Diena.

Problēma ir milzīgā, pārspīlētā birokrātija

Jūsuprāt, valstij vajadzētu vairāk finansējuma atvēlēt galvenās nozīmes autoceļu pilnveidošanai vai arī nomaļāko ceļu, kas ir ļoti bēdīgā stāvoklī, sakārtošanai?

Situācija ir tāda, ka ir jāizvēlas pēc prioritātēm - pēc satiksmes intensitātes un drošības. Drošu apstākļu kritērijam noteikti neatbildīs ļoti sliktā stāvoklī esošais nomaļais ceļš, bet noslodze šādam ceļam ir niecīga, un pa to brauc pat par daudziem tūkstošiem mazāks skaits auto nekā pa valsts galvenajiem autoceļiem. Pirms dažiem gadiem Latvijā tiešām visa uzmanība bija fokusēta tikai uz A klases ceļiem, bet vairs tā nav, arī B klases jeb reģionālas nozīmes autoceļi ļoti intensīvi tiek uzlaboti, top jauni projekti, tiek izsludināti konkursi. Pieļauju, ka par nozari atbildīgās amatpersonas domā arī par citiem ceļiem, ne tikai A klasi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ne jau VID ir vainīgs pie tā, ka uzņēmēji nespēj izdzīvot

Uzņēmējs, Turības docētājs Eduards Aksjoņenko,11.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd sabiedriskajā telpā aktīvi izskan uzņēmēju viedokļi par VID represīvo attieksmi un nekvalitatīvo apkalpošanu. Izskan apgalvojumi, ka valsts iestādes neuzticas uzņēmējiem, birokrātija neļauj izdzīvot u.tml. Medijos izskan uzņēmēju pieredzes stāsti, kuri savus uzņēmumus reģistrējuši Igaunijā un uzteic kaimiņvalsts ērto sistēmu. Ne jau VID ir vainīgs pie tā, ka uzņēmēji nespēj izdzīvot, uzņēmējs nedrīkst apvainoties, jābeidz čīkstēt un jāsāk mācīties no savām kļūdām, bet labāk no citu kļūdām!

Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Latvija zaudējusi piecas pozīcijas 2016./2017. gada Globālās konkurētspējas indeksa tabulā un ieņem 49. vietu no 138 valstīm. Gan Ekonomikas ministrija, gan iedzīvotāji, protams, ir sašutuši, no visām ES valstīm konkurētspējas jomā esam topa apakšgalā. Nenoliedzami, birokrātijas slogs ir viens no zemās konkurētspējas iemesliem, nemaz nerunājot par nodokļu politiku vai tiesiskā regulējuma efektivitāti, taču, manuprāt, tas nav šķērslis tiem, kuri ir uzņēmīgi un zinoši. Ja Latvijā ir šāda situācija, tā vienkārši ir jāpieņem un uzņēmējam jāspēj adaptēties. Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties, nav taču tā, ka pērn viss bijis vislabākajā kārtībā un šogad pēkšņi – viss ir slikti. Nav šaubu, ka Latvija ir brīnumu zeme. Prognozējami neprognozējamā vide paver kā riskus, tā arī iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Īsti patiesi pret klimatu ir pateikt – ieviešam CO2 nodokli. Tas ir (būs) nepopulāri, taču bez šāda nodokļa nekas netiks atrisināts, vēl jo vairāk, ja vairākās ES dalībvalstīs jau tiek sperti soļi ceļā uz šāda nodokļa ieviešanu,» teic bijušais premjers un vides ministrs Indulis Emsis, komentējot Latvijas klimata politikas plānus.

2019. gadā būs jārada ceļa karte virzībai uz oglekļa mazietilpīgu attīstību, lai īstenotu siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu līdz 2030. gadam. Tas secināts Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, skatot Latvijas klimata politiku 2030. un 2050. gada ES un globālo mērķu kontekstā. DB jau vairākkārt vēstījis, ka klimata mērķi «apgāzīs» visu – gan ekonomiku, gan dzīvesveidu, jo klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2050. gadam izvirzītais siltumnīcu gāzu emisijas samazinājums 80 līdz 95% salīdzinājumā ar 1990. gadu liks mainīties transportam, enerģētikai un arī lauksaimniecībai.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs,31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmija nav vienīgā uzņēmējdarbības problēma, risinājumus gaida arī citas

Db.lv,05.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, valdībai ir jārisina arī tādas ielaistas problēmas kā iedzīvotāju emigrācija, kvalificēta darba spēka trūkums un arvien augošais birokrātijas slogs.

Tā, tiekoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentu Aigaru Rostovski, sprieduši Vidzemes biznesa vides pārstāvji

Diskutējot par valdības ceturtdien atbalstīto Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, Vidzemes reģiona uzņēmēji pauda bažas, vai fonda izlietojums sekmēs vienmērīgu valsts attīstību, uzsverot to, ka būtisku pienesumu valsts budžetam sniedz arī uzņēmumi reģionos, taču fonda līdzekļus pamatā plānots izlietot Rīgā.

Savukārt, diskutējot par Covid-19 pandēmijas mazināšanas ierobežojumiem, Vidzemes biznesa vides pārstāvji uzsvēra reģionālo iedzīvotāju problemātiku pielāgoties ilgajiem tirdzniecības ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Šokējoši, cik dziļā birokrātijā mēs grasāmies iedzīt savus uzņēmējus

Db.lv,19.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā 18.aprīlī tika apstiprināti tiešmaksājumu noteikumi. Tie regulēs pieteikšanās kārtību, atbalsta likmes un kontroles mehānismus atbalsta maksājumiem nākamajiem pieciem gadiem. Šie noteikumi paredz lielu birokrātisko slogu ikvienai lauksaimnieciskajai darbībai, norāda biedrība Zemnieku saeima.

Šobrīd, lai saņemtu līdzvērtīgu atbalstu kā pērn, lauksaimniekiem teju jākļūst par IT speciālistiem – pieteikumi jāpilda divās vai pat trīs platformās, un jāuzskaita: kad dodas uz lauka, ko tur dara un kāpēc, manuāli sistēmās jāvada iekšā saimniecības pavadzīmes, un tā tālāk.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Satrauc ne tikai birokrātija, bet arī tās neloģiskums. Šobrīd, kad līdz ražas novākšanai palikuši aptuveni 3 mēneši, ir apstiprināti noteikumi, kas regulē, kā šī raža būs jāaudzē. Raža jau aug vismaz pus gadu, un nedz sējumi, nedz ganāmpulki nav ierēdniecības dokumenti - ar atpakaļejošu datumu lauksaimniecībā darbus nevar veikt. Tas ir šokējoši, cik dziļā birokrātijā mēs grasāmies iedzīt savas valsts uzņēmējus, lauku saimniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvija pēc 20 gadu dalības Eiropas Savienībā varēja būt labākā "sportiskā" formā?

Andrejs Ždans, SIA “Forevers” dibinātājs un vadītājs,02.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms divdesmit gadiem Latvija ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) pārrakstīja tās līdzšinējo vēsturi. Eiropas Savienība mainīja mūsu kā uzņēmēju domāšanas veidu, sekmēja pielāgošanos globālajām modernizācijas tendencēm, kā arī pavēra līdz tam nebijušas attīstības iespējas.

Vienlaikus, kā jau raksturīgi jebkurai jaunai situācijai, nesa gan ieguvumus un iespējas, gan radīja zaudējumus un jaunus riskus. Katram sapnim ir sava cena, bet galvenais, lai tā nebūtu augstāka par ieguvumiem, ko saņemam.

Ko mēs kā valsts ieguvām

Viens no galvenajiem ieguvumiem ir Eiropas pases un brīvas pārvietošanās iespējas, samazinot birokrātiskos šķēršļus formalitāšu kārtošanai. Ceļojam bez vīzām, strādājam bez ierobežojumiem. Uzņēmējdarbības vide ieguva piekļuvi starptautiskajam kapitālam, kā arī izmaksu samazināšanu uz valūtu konvertēšanas, importa kvotu, muitošanas un citu nodevu rēķina. Latvijai tā bija iespēja vieglākā ceļā nokļūt pasaules tirgū un iegūt neierobežotu piekļuvi tam, vienlaikus kļūstot daudz pievilcīgākai ārvalstu investoriem un vietai, kur ieguldīt. Tā rezultātā Latvija piedzīvoja salīdzinoši strauju ekonomisko attīstību, salīdzinot ar pozīcijām pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Nogalināt birokrātu. Politiski, protams

Didzis Meļķis
,20.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plaisa starp Briseli un Eiropas tautām apdraud ES uzbūvi; risinājums ir politikas maiņa

Atraušanās no tādām reālām, konkrētām lietām kā vienotais tirgus ir sagādājusi Eiropai zaudēto desmitgadi, saka Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas (EESK) prezidents Anrī Maloss.

EESK darbs katrā ziņā ir arī sociālais dialogs, kas ir viena no lielākajām Eiropas problēmām. Kas par lietu – kāpēc dialogs nerisinās kā nākas? Kāpēc ir leģitimitātes krīze?

Eiropā tiešām ir leģitimitātes krīze – institūciju krīze, pirmām kārtām ar to saprotot EK. Ja runājam par birokrātiju un leģitimitātes trūkumu, tad tas nav par EP vai mūsu komiteju, vai ES Padomi, bet par EK ar tās 25 tūkstošiem darbinieku. Ir cerība, ka jaunās EK laikā ar [Žanu Klodu] Junkera kungu un arī [Valda] Dombrovska kungu kā «jaunām asinīm» kaut kas varētu mainīties. Proti, birokrātija varētu mazināties, un mēs tiktu pie vairāk politiski orientētiem ES lēmumu pieņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO, VIDEO: NATO gadadienas ceļojumā uzņēmēji dalās pieredzē un diskutē par nākotni

Db.lv,17.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības vide un tās attīstība, ekonomiskā izaugsme, valsts kā investīciju galamērķis, konkurētspējīgi eksporta produkti ir cieši saistīti ar nodokļu politiku. Protams, nodokļu politika nav vienīgais instruments, bet tai noteikti ir ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un nodokļu ieņēmumiem.

Savukārt iekasēto nodokļu apjoms korelē ar iespējām nodrošināt sabiedrības labklājību, kas attiecīgi atspoguļojas demogrāfijā, izglītībā, veselībā u.tml.

Diemžēl turpat stāvoša ir ēnu ekonomika – nenomaksāto un neiekasēto nodokļu apjoms, kas uzglūn ne tikai uzņēmēju motivācijai un godprātīgumam, bet ir kā smagi sprunguļi ceļā uz tautsaimniecības izrāvienu.

Latvijas ekonomikas un attīstības salīdzināšana ar tuvākajiem kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā ir kļuvusi kā mēraukla gan labajām, gan ne tik labajām lietām – ekonomikas izaugsmē atpaliekam, nodokļu konkurētspējā atpaliekam, ēnu ekonomikas apmēros nevirzāmies uz būtisku samazinājumu. Ja vēlamies Latviju un tās iedzīvotāju labklājību redzēt augam, nedrīkstam turpināt tikai sekot līdzi rādītājiem samierinoties ar tiem. Mums ir jāatgūst ne tikai pārliecība, ka gan mazās uzņēmējdarbības attīstība, gan biznesa vienradži, gan milži var izaugt mūsu valstī, bet, virzienu mainītu, ir jāpieņem atbilstoši un drosmīgi lēmumi, kas radītu vidi un priekšnosacījumus straujākai izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Valsts bremzē inovācijas

Māris Ķirsons,13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecībā strauji jāsamazina radītais emisiju apjoms, bet valsts mēroga projekti šķietami netiek iekļauti gala aprēķinos.

SIA “Mežu un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta” direktors Andrejs Domkins sarunā ar “Dienas Biznesa” žurnālistu Māri Ķirsonu atklāj, kā valstī valdošā birokrātija ierobežo koksnes izmantošanas attīstību būvniecības nozarē. Analītisku un zinātnē balstītu lēmumu pieņemšana ir izšķiroša tagad, pirms Latvija kļūst tikai par izejmateriālu eksportētāju, tā vietā, lai ļautu attīstīties kokrūpniecības nozarei.

Skaties video un uzzini vairāk par izaicinājumiem kokrūpniecībā, Latvijā un pasaulē īstenotajiem projektiem koka būvniecībā un veidiem, kā sekmēt nozares attīstību.

Video apspriestās tēmas:

  • SIA “Mežu un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta” īstenotie projekti un darbs komercijas labā
  • Nepieciešamība modernizēt izglītības sistēmu
  • Būvniecības izmaksām pieaugot, jāmeklē izdevīgākas alternatīvas
  • Spilgtākie piemēri koksnes izmantošanā būvniecībā
  • Sķeldas ceļi - ekonomisks risinājums?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Antonovs gatavs atdot Raimondam Paulam Krājbankā zaudēto naudu, turklāt ar procentiem

Dienas Bizness,08.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais AS Latvijas Krājbanka īpašnieks Vladimirs Antonovs gatavs personīgi ierasties pie Raimonda Paula un atdot viņam bankā zaudētos ietaupījumus ar procentiem.

Tā pusotru gadu pēc Snoras un Krājbankas kraha portālam Delfi atzīst V. Antonovs.

«Manuprāt, patiesībā tas, kas notika ar Snoras bija politiski motivēts, lai arī tiek saukti citi iemesli,» uzsver V. Antonovs. «Godīgi sakot, tik lielas bankas nemēdz būt ideāli veselas. Visas Austrumeiropas un Krievijas bankas ar kaut ko slimo, īpaši tad, ja pārdzīvota krīze. Visām ir problēmas,» viņš norāda.

«Visas zviedru bankas saņēma valsts palīdzību, lai tiktu galā ar saviem sliktajiem kredītiem. Mēs to nekad nedarījām. Bet jebkurai bankai ir problēmas, un parasti, ja regulatori tādas redz, notiek sarunas ar īpašniekiem. Ja ir vajadzīga nacionalizācija, tas notiek civilizēti, kā Parex gadījumā, kad banku pārņēma, sadalīja labajā un sliktajā bankā un tā turpina strādāt. Ar Snoras notika pavisam citādi, banku, manuprāt, pretlikumīgi pārņēma. Manuprāt, tam, kas notika ar Snoras, ir vairāki iemesli,» uzskata V. Antonovs. «Lietuvas vara, saprotot, ka tuvojas vēlēšanas un Convers Group faktiski ir pieejami neierobežoti finansiālie resursi. Mēs vienmēr ieņēmām politiski neitrālu pozīciju, bet visi lieliski zināja, ka Baranauskam ir ļoti labas attiecības ar sociāldemokrātiem, ka mūsu rīcībā ir ļoti ievērojami finanšu resursi, kas pieder Krievijas pilsonim. »

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Iepazīstoties ar dokumentu, mani nepameta sajūta, ka lasu feļetonu

Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola,06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas ir būtiskāks – saturs vai forma? Kā teicis slavenais arhitekts Frenks Loids Raits: "Form and function are one." Skaidrs, ka viens bez otra nevar. Tieši tas man nāk prātā, lasot jaunās Izglītības attīstības pamatnostādnes, kas publiskotas pirmajai apspriešanai.

Tā gribētos, lai lielie izglītības politikas dokumenti būtu jaunu ideju caurvīti un iedvesmojoši, bet ... Nemainīgs ir palicis pat ierastais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) stils - svarīgus dokumentus virzīt uz priekšu vasarā, kad pedagogiem ir atvaļinājums.

Iepazīstoties ar jauno dokumentu, mani nepameta sajūta, ka lasu feļetonu. Īsajā variantā it kā ietverts viss būtiskais - mērķi, uzdevumi, rezultāti un vizualizācija, bet garajā – sliktā valodā uzrakstīts sacerējums, kurā ir daudz pretrunu, tiešu tulkojumu, kaitinoši bieža dažādu terminu atkārtošana un liekvārdība, piemēram, "pierādījumos balstīta izglītības politikas veidošana", "lietotājcentrēts", "privātu līdzekļu finansētas skolas", bet "darba vidē balstītas mācības" (DBV) ir pieminēts tik bieži, ka jau sāk izklausīties pēc izsmiekla un visur izskan kā panaceja, kas visu sakārtos, it kā mācīšanās pati par sevi vairs nebūtu vērtība. Tāpat ir noplicināts arī jēdziens "uz izcilību vērsts". Dokumenta valoda ir tik infantila, ka es nespēju saturu uztvert nopietni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai ārkārtējās situācijas laikā Ministru prezidentam kā valdības vadītājam ir pietiekamas pilnvaras, vai to apmērs ir jāpalielina? Vai pašlaik ir īstais laiks to darīt?

Uz šiem un citiem jautājumiem atbild seši bijušie premjeri “Dienas Bizness” un Tiesību zinātņu pētniecības institūts rīkotajā diskusijā.

Ņemot vērā, ka premjerministra pilnvaras lēmumu pieņemšanas procesā šobrīd, ārkārtējās situācijas laikā, ir tādas pašas, kā ierastā dzīvē, tad par valdības vadītāja pilnvaru palielināšanu sāk runāt ne tikai kuluāros, bet arī parlamenta tribīnē.

Tas tiek motivēts ar to, ka Ministru prezidents sāk atgādināt ministru sēdes vadītāju, nevis valsts pirmo personu, kurš spēj izvest no krīzes. Diskusijā aicināti nevis juristi teorētiķi, bet lietpratēji, kuri paši ir nesuši smago Ministru prezidenta atbildības nastu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits šodien "Jaunās vienotības" (JV) politiķi, pašreizējo premjeru Krišjāni Kariņu oficiāli nominēs Ministru prezidenta amatam.

Levits par Kariņa nominēšanu šodien paziņoja preses konferencē, piebilstot, ka attiecīgu dokumentu vēl parakstīs vēlāk dienas gaitā.

Prezidents stāstīja, ka iepazinies ar topošo valdības deklarāciju un esot guvis "pilnīgi skaidru pārliecību", ka topošā koalīcija ir pietiekami stabila un ka tai ir pietiekami daudz kopīgu uzstādījumu, kas var būt par pamatu nākamās valdības darbībai nākamajos četros gados.

Abi politiķi tikšanās laikā esot pārrunājuši valdības deklarācijas pirmo melnrakstu, informēja Levits. Kariņš dokumentu esot nosūtījis prezidentam izskatīšanai jau pirmdien. Deklarācijā ir paredzēti pieci bloki. Viens no tiem ir drošība un ārpolitika, kurā iezīmēta valdības rīcība šajās jomās. Nākamais bloks ir izglītība, kas, prezidenta ieskatā, ir ārkārtīgi svarīga joma. Viņaprāt, topošās valdības partiju pārstāvjiem pie šīs sadaļas būtu rūpīgāk jāpiestrādā - īpaši pie augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nav skaidrs, kāpēc politiķi grib grūst valsti jaunā tiesvedībā

Dienas Bizness,13.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima pirmajā lasījumā pieņēmusi lēmumu par gāzes tirgus liberalizāciju Latvijā no 2015. gada 1. janvāra. Skan, protams, skaisti, taču loģiku šādam solim atrast tikpat grūti kā Sniegbaltīti vasaras vidū.

Vispirms jau jāmin fakts, ka savulaik noslēgtais līgums ar šobrīd vienīgo dabasgāzes piegādātāju mūsu valstij – a/s Latvijas gāze (LG) – paredz šai kompānijai monopoltiesības līdz 2017. gada aprīlim. Tātad iznāk, ka mūsu politiķi ir apņēmības pilni minēto līgumu neņemt vērā.

Varbūt kāds šādu soli sauks par drosmīgu, taču var arī teikt, ka tas ir muļķīgs bez gala. Šajā kontekstā vien jāatgādina, ka savulaik LG tika atteikts apstiprināt gāzes cenu palielināšanas procesu, un jau nākamajā brīdī valsts bija ierauta starptautiskajā tiesvedībā, uzradās ekonomikas teorijās grūti sastopams termins «saprātīgā negūtā peļņa», un tiesa nosprieda, ka Latvijas nodokļu maksātājiem «jāsamet» vairāki miljoni latu, ko kompensācijas veidā pārskaitīt LG. Kādas ir izredzes, ka, liberalizējot gāzes tirgu Latvijā divarpus gadus pirms monopollīguma beigām, LG vēlreiz neaizspersies uz tiesu? Vispār nekādas! LG jeb tās akcionāriem E.ON Ruhrgas International AG, Gazprom un Itera Latvija būs dota ideāla iespēja mēģināt nopelnīt ne vienu vien miljonu eiro nevis reāli piegādājot gāzi, bet gan iesniedzot pieteikumu tiesā. Grūti iedomāties, kuram varētu ienākt prātā šādu iespēju palaist garām. Savukārt, zinot Latvijas līdzšinējo pieredzi starptautiskajā tiesvedībā, var prognozēt, ka mūsu izredzes nav īpaši spožas. Protams, būs speciālisti, kas norādīs, ka gāzes tirgus liberalizāciju noteiktā termiņā mums prasa veikt Eiropa. Iespējams, taču arī tādā gadījumā jāņem vērā pāris būtiski aspektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietus ir nauda, kas birst no gaisa, un tā šogad nav, saka zemnieku saimniecības Namdari R īpašnieks Juris Reinis

Viņš nepilnos 150 hektāros audzē kartupeļus, zemenes un ziemas kviešus.

Pērnais gads bija labāks, jo sausums pieturējās visā Eiropā, līdz ar to radās produkcijas deficīts. Kartupeļiem bija laba cena – 0,23 līdz pat 0,30 eiro par kilogramu, tāda tā ir reizi 10 gados, teic J. Reinis, kura rūpals tupeņu audzēšana ir jau vairākus gadu desmitus. Nesen atgriezies no Polijas, zemnieks zina teikt, ka tur, atšķirībā no viņa saimniecības Dobeles rajona Auru pagastā, kārtīgi nolijis. Visa kā pietiks. «Bizness ir tad, kad maz jāstrādā un daudz nopelna, nevis otrādi. Kāds būs šis gads, vairāk varēšu spriest rudenī. Pagaidām gan pilnīgs vāks, jo zeme ir kā tuksnesī. Zemenes zied, bet nav tādas kā katru gadu. Laistīšana ir tikai dzīvības uzturēšana. Un kopumā nevaram konkurēt, piemēram, ar poļu produkciju. Viņi kartupeļus tirgo pat par zemāku cenu nekā pašizmaksa,» tā J. Reinis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Strauji augošs uzņēmums: Latvijas Aletio palīdzēs ieviest eiro Lietuvā

Linda Zalāne,13.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums no ražošanas uzņēmumu puses pēc biznesa vadības sistēmas ieviešanas pieaug, turklāt ne tikai Rīgā, bet arī reģionos.

«Strādājam ar ražošanas, tirdzniecības un mežisztrādes uzņēmumiem, kā arī kredītiestādēm. Tas ir izaicinājums panākt, lai uzņēmums optimizācijas rezultātā kļūtu konkurētspējīgāks tirgū,» stāsta biznesa vadības sistēmu ieviesēja SIA Aletio valdes loceklis Artūrs Agadžanovs.

Biznesa vadības sistēmas ieviešana neesot tikai IT risinājuma instalēšana. Vispirms tiekot veikta rūpīga uzņēmuma analīze. «Tas ir ilgstošs izpētes process, kur runājām ne tikai par IT lietām, bet par mērķiem, kurus uzņēmums vēlas sasniegt,» stāsta SIA Aletio valdes loceklis Andris Stramkals. IT biznesa vadības sistēmas palīdz uzņēmumiem automatizēt un vadīt procesus. No pašām vienkāršākajām lietām, piemēram, rēķinu izrakstīšanas, noliktavu uzskaites sistēmas ievešanas, līdz sarežģītākiem biznesa procesiem – ražošanas automatizācijai un tās apsekošanai, cenas politikas noteikšanai, darbinieku uzskaitei, kā arī algu aprēķiniem, kas balstīti uz ražošanas vai pārdošanas rādītājiem. Tā ir sistēma, kas ļauj uzņēmumam šos procesus apkopot, vadīt tos un analizēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārslodzes, spriedzes un birokrātijas dēļ, ar kuru saskaramies veicot ikdienas darbu un papildus saistībā ar nosūtīšanas kārtību Covid-19 testēšanai, ģimenes ārsti atrodas uz izdegšanas robežas, pastāstīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

"Kolēģi zvana un saka, ka viņi būtībā ir uz izdegšanas robežas," norādīja Veide, piebilstot, ka izdegšanas pamatā ir pārslodze, spriedze un birokrātija, kas tiek uzlikta uz ģimenes ārstu pleciem.

Veide uzsvēra, ka ģimenes ārstu pamatdarbs - pacientu veselības aprūpe - tiek ierobežots, jo tagad daļa darba ir jāatvēl nosūtījumu izsniegšanai, ko teorētiski varētu darīt arī ar pierakstu uz testu veikšanu un ar laboratorijām saistītie darbinieki.

Lai gan ģimenes ārsti pagaidām vēl tiekot galā, pēc Veides sacītā, ir manāms pakāpenisks pieaugums darba apjomā. Vēl vairāk visu sarežģī e-veselības sistēmas, kas tiek izmantota kā pamats dažādu dokumentu ievadei, funkcionēšanas traucējumi. Veide jau iepriekš aģentūrai LETA prognozēja, ka ar šo jauno kārtību, e-veselības sistēmā varētu rasties dīkstāves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Asociācijām ļauj sadalīt 28 miljonus eiro, trešdaļa – vēl neapgūta

Dienas Bizness,22.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sešpadsmit dažādu nozaru asociācijas saņēmušas visai vērtīgu un dāsnu finansējumu no Eiropas struktūrfondiem – 28 miljonus eiro par uzņēmumos strādājošo apmācīšanu. Dažas biedrības iepērk nodarbības par diviem miljoniem, citas par miljonu, citas – pusmiljonu, svētdien, 21. septembrī, ziņoja Latvijas televīzijas raidījums de facto. Asociācijām, tērējot Eiropas naudu, kopš gada sākuma arī vairs nav saistošs pienākums iepirkumā izvēlēties lētāko piedāvājumu. Savukārt valsts kā vienīgo atskaites mērvienību uzstādījusi apmācīto cilvēku skaitu.

Gandrīz miljons eiro Latvijas Datortehnoloģiju asociācijai, gandrīz miljons - Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijai, pa pusmiljonam Viesnīcu un restorānu asociācijai un Pārtikas uzņēmumu federācijai. Tik lieli iepirkumi izsludināti šajā vasarā vien. Tomēr tas nebūt nav viss. Pēdējo trīs, četru gadu laikā 16 lielas nozaru asociācijas katra ieguvusi iespējas tērēt līdz pat divarpus miljoniem eiro strādājošo apmācībām.

Asociācijas un uzņēmēji, kuri izcīnījušies cauri birokrātijas veidlapām, un tikuši līdz kārotajām apmācībām, atzīst, ka ne vienmēr var saņemt to, ko vēlas, vai vajag visvairāk. Piemēram, logu un durvju ražotāji, kuri eksportē preci uz Norvēģiju, labprāt mācītos norvēģu valodu, ko par šo atbalsta naudu nevar apgūt. «Valsts ir kases turētājs un tā arī nosaka [toni],» saka Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas izpilddirektors Ivars Brants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VARAM lēmums par Rīgas plānojumu - ļoti negatīvs signāls investoriem

Db.lv,23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmums neapstiprināt jauno Rīgas teritorijas plānojumu atstās negatīvas sekas uz investoru uzticību secīgam teritorijas plānošanas un attīstības procesam Rīgā, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Nekustamā īpašuma attīstītāji, plānojot nākotnes projektus, ir rēķinājušies, ka spēkā stāsies jaunais plānojums un tajā ietvertās attīstības iespējas. Tā vietā šobrīd spēkā turpina būt esošais plānojums – tas samazinās Rīgas pievilcību investoru acīs, kavēs turpmāko projektu attīstību un vēl vairāk palielinās atpalicību no abām pārējām Baltijas galvaspilsētām. Nozare pauž bažas par jauna plānojuma redakcijas operatīvu apstiprināšanu.

VARAM aptur Rīgas teritorijas plānojumu 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas...

“Nekustamā īpašuma attīstītāji Rīgā ir kļuvuši par ķīlniekiem valsts un pašvaldību institūciju nespējai vienoties par azartspēļu ierobežošanas pasākumiem, kas ietekmē pilsētvides plānojuma likteni. Tas nav labs signāls investoriem. Tagad uzņēmējiem ir divas iespējas – gaidīt, kad stāsies spēkā jaunais Rīgas plānojums, vai uzsākt lokālplānojuma procesu saviem īpašumiem, lai mēģinātu panākt tādus pašus nosacījumus, kādus paredz Rīgas jaunais plānojums. Tādā veidā tiks palielināta nevajadzīga birokrātija un pasliktināta investīciju vide Rīgā,” norāda NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Jaunais Rīgas teritorijas plānojums tika gatavots deviņus gadus. Nekustamā īpašuma attīstītāji kopumā iesniedza aptuveni 90 priekšlikumus Rīgas attīstības plāna izstrādei, un diskusijas par tiem pēc būtības notika jau 2018. un 2019. gadā.

“Ņemot vērā ilgo plānojuma izstrādes un apstiprināšanas procesu, šķiet mazticami, ka Rīgas dome spēs izstrādāt jaunu plānojuma redakciju, ietverot arī Rīgas vēsturiskā centra teritoriju, 8 mēnešu laikā – kā to iezīmē VARAM. Ceram, ka Satversmes tiesa tomēr lēmumu pārskatīs un apstiprinās plānojuma šobrīd izstrādāto redakciju,” papildina M. Vanags.

Savukārt Rīgas mērs Mārtiņš Staķis preses konferencē norādīja, ka VARAM) uz vairākiem gadiem apturējusi Rīgas attīstību.

Šāds ministrijas un ministra Artūra Toma Pleša (AP) solis esot bijis pārsteigums, jo Rīgas teritorijas plānojumu bijusi iespēja apturēt atsevišķās sadaļās, kurās bijušas domstarpības, kaut vai sadaļā attiecībā uz azartspēlēm. Savukārt pārējo plānu varēja apstiprināt.

Taču ministrs esot apturējis visu attīstības plānu, kas nozīmējot, ka tiks liegta pilsētas attīstība, pašvaldībā neieplūdīs investīcijas daudzu miljonu eiro apmērā.

Esot neizprotams, kāpēc laikā, kad VARAM esot norādījusi uz kļūdām Rīgas teritorijas plānojuma izstrādē, šīs kļūdas savulaik neesot labojis arī VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics, kurš desmit mēnešus vadīja Rīgas pašvaldības pagaidu administrāciju, piebilda Staķis.

Viņš uzsvēra, ka VARAM nosaukto labojumu izstrādei būs nepieciešami gadi, nevis mēneši, kā apgalvojot ministrija.

Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, preses konferencē informēja ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pārvalde tiek kritizēta par ļoti sarežģītām iepirkumu procedūrām. Mana pārliecība: mums ir jāļauj Latvijas ekonomisko nākotni būvēt nevis uz lētiem Āzijā ražotiem iekārtu pakaļdarinājumiem, bet uz labām tehnoloģijām, kuru izvēle ir uzņēmuma kompetences ziņā, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols.

Fragments no intervijas

Pirms kādiem četriem gadiem daudz tika runāts, ka institūciju, kas administrē Eiropas naudas, ir par daudz. Tagad ir viena. FM saka, ka tas ir labi, jūs – ka slikti.

Jautājums ir, no kura skatpunkta raugāmies – kam izdevīgāk. Administrēšanai jeb valsts pārvaldei izdevīgāk, ja viss ir unificēts un vienveidīgs. Klientam jeb lietotājam ļoti svarīgi, lai birokrāts valsts pusē piemērojas klienta vajadzībām. Šāda piemērošanās ir notikusi Lauku atbalsta dienestā, tāpēc Laimdota Straujuma izlēma šo dienestu saudzēt un nepakļaut vienotai sistēmai. Līdzīgi specifiski jau no paša sākuma ir LIAA, kurā es strādāju jau vairāk nekā 11 gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) iepazīstināja valdību ar Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par situāciju piensaimniecībā saistībā ar svaigpiena iepirkuma cenu pazemināšanos un nepieciešamo rīcību piena nozares stabilizēšanai un iedzīvotāju nodrošināšanai ar vietējiem piena produktiem, informē ZM.

Lai situāciju risinātu ZM norāda, ka nepieciešams vienoties ar lauksaimniecības nozari par valsts atbalsta finansējuma iekšējo pārdali piena krīzes risināšanai, bet ja divu mēnešu laikā svaigpiena iepirkuma vidējā cena valstī turpina nozīmīgi samazināties (vismaz par 20%, sākot ar 2023.gada februāri), tad ZM vērsīsies Ministru kabinetā ar informāciju par situāciju piensaimniecībā un priekšlikumiem par atbalstu piena nozares stabilizēšanai.

Tāpat nepieciešams izstrādāt kārtību piena pircēju un ražotāju ilgtermiņa līgumu ieviešanai valstī, paredzot indeksācijas faktoru cenu svārstību gadījumā.

ZM skaidro, ka Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti paredz iespēju dalībvalstīm to teritorijā noteikt par obligātiem iepriekš noslēgtus līgumus, tostarp nosakot minimālo ilgumu, cenu veidojošos faktorus un citus parametrus, starp piena ražotāju un iepircēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eiropas ražotāji 2016.gadā saņems 111 miljonus eiro jaunu tirgu apguvei

Dienas Bizness,13.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā Eiropas ražotāji saņems atbalstu 111 miljonu eiro apmērā, kuru varēs izmantot, lai atrastu jaunus tirgus un veicinātu patēriņu ES un ārpus tās. Veicināšanas pasākumi ir svarīga daļa no Eiropas Komisijas piedāvāto lauksaimnieku atbalsta pasākumiem, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Izbaudi, ražots Eiropā! ir jaunā Eiropas Komisijas šodien pieņemtā veicināšanas politika, kas palīdzēs nozares profesionāļiem iekļūt vai nostiprināties starptautiskajos tirgos un informēs Eiropas patērētājus par Eiropas lauksaimnieku ieguldīto darbu. Šā mērķa sasniegšanai Komisija padarīs pieejamus vairāk resursu, palielinās līdzfinansējuma daļu un samazinās birokrātiju projektu apstiprināšanā. Tas tiek veikts, lai pakāpeniski palielinātu veicināšanai pieejamo ES budžeta daļu no 61 miljona eiro 2013. gadā, kad jaunie noteikumi tika ierosināti, līdz 200 miljoniem eiro 2019. gadā.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem ES līdzfinansējuma daļa arī palielināsies no 50 % uz 70–80 % (līdz 85 % Grieķijai un Kiprai). Vienlaikus tiek atcelta valsts līdzfinansējuma daļa, tādējādi visās dalībvalstīs radot vienlīdzīgus konkurences nosacījumus. Ievērojami tiks samazināta birokrātija projektu atlases procesā, kas atvieglos pieteikšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru