Eiropā šobrīd ir parādījusies mode uzreiz pēc vēlēšanām palikt bez valdības. Pēdējā, kas šo tendenci ir turpinājusi, ir Itālija. Vēlēšanas notika jau šī gada 4. martā, tomēr šobrīd joprojām nav miņas par koalīciju, kam tad varētu uzticēt valdības veidošanu.

Kaut arī globālā un pēc tam Eiropas parādu krīze būtiski ietekmējušas iedzīvotāju noskaņojumu un radījusi populistu partiju popularitātes vilni daudzviet Eiropā, Itālijas iedzīvotāju protesta balsojumam 4. marta vēlēšanās nebija jābūt īpašam pārsteigumam.

Itālija ir trešā lielākā eiro zonas valsts, un straujas izaugsmes periodu tā nav pieredzējusi jau aptuveni divdesmit gadu. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zem 2000. gada līmeņa un tā pieaugums ir būtiski lēnāk nekā citās eiro zonas valstīs.

Šī vājā izaugsme, protams, atspoguļojas arī iedzīvotāju maciņos. Iedzīvotāju reālais ienākumu līmenis (rīcībā esošie ienākumi) kopš 2000. gada ir sarukuši par aptuveni 10%. Bezdarba līmenis – kaut arī samazinājies no 13% krīzes augstākajā punktā – turpina būt augsts jeb 11%. Bezdarbs jauniešu vidū ir viens no augstākajiem eiro zonā (34% 2017. gadā). Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas dzīvo uz nabadzības robežas. Vienlaikus palielinājies arī valsts parāda līmenis, valdības parāds pieaudzis līdz 132%, kas ir otrs augstākais eiro zonā aiz Grieķijas

Rafaēla Terlici (Raffaele Terlizzi) ģimene jau piecus gadus par savām mājām sauc Latviju, kur izveidojusi itāļu restorānu "Sale & Pepe" un piedāvā tradicionālos ēdienus.

Pirmo reizi Terlici ģimene Latvijā ieradās 2013. gadā ceļojumā un viņiem šī valsts radīja interesi. "Pirmajā reizē tas bija tūrisma brauciens. Mūsu bērniem tolaik bija 9 un 11 gadi un mums šķita, ka ir labi parādīt, ka ārpus Itālijas ir cita realitāte. Latvija kā Ziemeļvalsts ir atšķirīga no tām, ko zināju, piemēram, Vācijas. Kad atgriezāmies Itālijā, aizdomājāmies, ka varētu mēģināt veidot biznesu Latvijā. Pirms tam mums nebija mērķa pārcelties," stāsta R. Terlici. Viņa un sievas aizraušanās ir ēdiens, tāpēc radās doma atvērt restorānu.

Biznesa uzsākšanas izmaksas Itālijā esot augstākas un tur ģimene to nevarētu atļauties. "Mēs daudz domājām un nolēmām mainīt savu dzīvi un pieņemt izaicinājumu. Pārdevām māju Itālijā un šo naudu ieguldījām restorāna atvēršanā," teic R. Terlici.

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Lielbritānijas pilsētiņas Bostonas iedzīvotāji žēlojas par pārmērīgu poļu, latviešu un lietuviešu migrantu pieplūdumu.

Viena no galvenajām pilsētiņas ielām ir pārpildīta ar austrumeiropiešu preču veikaliem. Pie veikaliem izliktie gadījuma darbu piedāvājumi biežāk redzami latviešu un poļu, nevis angļu valodā.

Bostonā desmit gadu laikā ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju skaits pieaudzis par 467%, kas ir augstākais rādītājs visā Lielbritānijā. Kopš 2004.gada, kad notika tā dēvētā sprādzienveida Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās, pilsēta piedzīvojusi strauju poļu, latviešu un lietuviešu imigrantu pieplūdumu, un patlaban imigranti veido 15% pilsētas iedzīvotāju.

Pilsētiņas aktīvists Dīns Everits, kas cīnās pret imigrāciju, žēlojas, ka jūtas kā «ārzemnieks pats savā valstī». «Es dzīvoju Anglijā, es esmu anglis, es sagaidu, ka es savā valstī varēšu runāt angliski, nevis ka man būs jāmācās poļu vai latviešu valoda, lai strādātu vietējā rūpnīcā,» sūdzas Everits.

Itālija trešdien atvērusi savas robežas viesiem no pārējās Eiropas Savienības (ES) un atcēlusi aizliegumu ceļot pa reģioniem.

Ierobežojumi, kas tika noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu, tiek atviegloti, pakāpeniski samazinoties jauno inficēšanās gadījumu skaitam.

Itālijas ārlietu ministrs Luidži Di Maio norādīja, ka šī ir nozīmīga diena, uzsverot, ka valsts "atpūšas un gatavojas atgriezties pie normalitātes".

Ministrs atklāja, ka viņam plānotas vairākas tikšanās ar Eiropas kolēģiem, lai "visiem parādītu, ka Itālija ir gatava uzņemt ārvalstu tūristus".

Di Maio šodien Romā paredzēta tikšanās ar Francijas ārlietu ministru Žanu Īvu Ledriānu, bet piektdien Di Maio dosies uz Vāciju, sestdien apmeklēs Slovēniju, bet nākamo otrdien Grieķiju.

Itālijā stigri ierobežojumi cīņā ar jauno koronavīrusu tika noteikti 10.martā. Kopš maija sākuma ierobežojumi pakāpeniski atviegloti, bet drošības pasākumi, tostarp sociālās distancēšanās noteikumi joprojām ir spēkā.

Sperot līdz šim lielāko soli pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu atvieglošanā, Itālijā no pirmdienas darbu ļauts atsākt vairumam veikalu, durvis vērušas arī kafejnīcas, restorāni un muzeji.

No šodienas atļauti arī dievkalpojumi baznīcās.

"Atgriešanās pie normālā nedaudz atgādina mācīšanos staigāt," vēstulē, kas publicēta laikrakstā "Leggo", norādījis Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte.

"Pa vienam solim vien, ar piesardzību un uzmanību, lai izvairītos no krišanas un atgriešanās atpakaļ," raksta Konte, paužot pārliecību, ka Itālijai izdosies atkal nostāties stabili uz kājām.

Itālijā darbu atsākuši veikali, kafejnīcas, restorāni un muzeji, bet visām iestādēm jānodrošina sociālā distancēšanās. Starp cilvēkiem jābūt vismaz metru lielam atstatumam.

No šodienas cilvēkiem atļauts apmeklēt arī pludmales, bet joprojām jāuzturas savā reģionā.

Imigrācijai jābūt vērstai uz to, lai mums būtu tautsaimniecībai nepieciešamais darbaspēks nevis pabalstu meklētāji

Tā intervijā atzīst LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Eiropas Savienībā tikušo nelegālo bēgļu uzņemšana Latvijā – vai tas ir neizbēgami?

Ceru, ka tas nav neizbēgami, un šis ir brīdis valsts vēsturē, kad daudz kas atkarīgs no konkrētu cilvēku teikšanas un politiskās gribas. Es domāju, no mūsu, Latvijas, puses. Var iet kopā ar plūsmu un rīkoties «kā mums pateiks». Un var izskaidrot, kāpēc Latvijai nebūtu pareizi to darīt. Uzskatu, ka Latvijai lēmums uzņemt nelegālos imigrantus nebūtu pareizs.

Vai šīs nelegālo imigrantu uzņemšanas kvotas ES dalībvalstīm netiks padarītas obligātas?

Strauji sarucis nelegālo imigrantu skaits, kas ierodas Grieķijas salās, ceturtdien pavēstīja Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM).

Tā svētdien Kalimnas, Megisti, Lesbas, Hijas un Kosas salās ieradās tikai 155 cilvēki, norādīja organizācija. Novembrī tur vidēji ieradās 4500 cilvēku katru dienu.

Viens izskaidrojums ir laikapstākļu pasliktināšanās, kas riskanto braucienu laivām un nelielajiem kuģiem padara vēl bīstamāku.

Maķedonija, uz kurieni nelegālie imigranti līdz šim visbiežāk devušies no Grieķijas, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka valstī ielaidīs tikai imigrantus no Sīrijas, Irākas un Afganistānas.

Šī lēmuma rezultātā daudzi nelegālie imigranti - pārsvarā no Irānas, Pakistānas un Bangladešas - iestrēguši uz Maķedonijas-Grieķijas robežas, kur viņi izveidojuši nometni.

Sigita un Saverio Bianki ir mājražotāji, kas nodarbojas ar itāļu virtuves popularizēšanu Latvijā. Viņu radītais zīmols Lazanjas Republika ir stāsts par mīlestību pret ēdienu un dalīšanos tajā.

Bianki ģimene mājražotāju statusu ieguva 2015.gadā un pirmo reizi pašu gatavotos itāļu ēdienus piedāvāja Ziemassvētku tirdziņā Doma laukumā. Tagad viņi gan piedāvā ēdienu tirdziņos un festivālos, gan izpilda pasūtījumus - nodrošina ēdināšanas pakalpojumus korporatīviem un privātiem pasākumiem. Vasarā katru nedēļu viņi viesojas citā pilsētā, kur itāļu ēdienus pasniedz Street Food ietvarā - gards ēdiens uz ielas, nevis restorānā.

Abi pavāri satikās Pizā, Itālijā, kur studēja sabiedriskās attiecības. Saverio Bianki bija vienīgais grupā, kas mācēja sarunāties angļu valodā, tādēļ abi ātri vien kļuva par draugiem. Jau studiju laikā abi guva pieredzi profesionālā pavārmākslā: Sigita strādāja picērijā un Saverio Bianki - savu draugu restorānā.

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Itālijā, kas ir viena no jaunā koronavīrusa vissmagāk skartajām valstīm Eiropā, no 28.jūnija vairs nebūs obligāti jāvalkā sejas maskas ārtelpās, pirmdien paziņoja Veselības ministrija.

Masku valkāšanas prasības atcelšana stāsies spēkā reģionos, kas marķēti kā "baltās" zonas pēc Itālijā ieviestās koronavīrusa izplatības straujuma klasifikācijas sistēmas, sociālajā tīklā "Facebook" rakstīja veselības ministrs Roberto Speranca.

Tas jau tagad attiecas uz visiem Itālijas reģioniem, izņemot nelielo Valle d'Aostas reģionu valsts galējos ziemeļrietumos.

Masku obligāta valkāšana ārtelpās atcelta pēc Itālijas Tehniski zinātniskās komitejas (CTS) ieteikuma. Komiteja gan atzina, ka cilvēkiem vēl jābūt gataviem valkāt maskas tādos pasākumos, kur ir augstāks vīrusa izplatīšanās risks.

Eksperti paredz, ka līdz 28.jūnijam visa Itālija tiks klasificēta kā "baltā zona".

Lielbritānijas «vismazāk integrētajā pilsētā» Bostonā austrumeiropiešu imigranti jūtas vairāk kā Lietuvā, nevis Lielbritānijā, apgalvo laikraksts The Daily Express.

«Mums šeit ļoti patīk. Jūtamies gandrīz, kā dzīvojot Lietuvā,» laikrakstam teikusi kāda ģimene.

Lietuvietis Emils Kovals, kurš kopā ar ģimeni uz Bostonu pārvācās pirms sešiem gadiem, dzīvo ielā, kur 85% iedzīvotāju ir imigranti. «Mēs respektējam britu kultūru, tomēr šeit ir pārāk daudz no mūsu valsts, lai pēc tās ilgotos,» viņš stāstīja.

Ģimenes, kas no Austrumeiropas pārvākušās uz Bostonu Linkolnšīrā, nejūt vajadzību integrēties. Sestā daļa pilsētas iedzīvotāju - 11 000 imigrantu - dzīvo nošķirtas dzīves.

Daudzi imigranti stāsta, ka var tikt galā, nerunājot angliski. Bostonā pieejami austrumeiropiešu bāri, veikali un pat dažādi darba piedāvājumi īpaši austrumeiropiešiem.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Lai arī biznesam imigrantu piesaiste būtu izdevīga, tomēr jāuzmanās, lai valsts nesaņemtu bumerangu pabalstu un imigrācijas problēmu veidā; mazajām valstīm, kādas ir Latvija un Lietuva, jāspēj izspēlēt zelta trumpjus Eiropas līmenī

Baltijas valstis Latvija un Lietuva, politikas un biznesa mikslis ir sirdij tuvas tēmas SIA Voldemārs (Valdo) valdes priekšsēdētājam Valdemāram Vaļkūnam. Visu politikas un biznesa kokteili viņam labāk palīdz saprast nesen iegūtais maģistra grāds psiholoģijā. V. Vaļkūns no 2008.gada līdz 2012.gadam bijis Lietuvas Seima deputāts un neslēpj, ka politika viņu ir interesējusi vienmēr, taču Latvijā viņš vairāk ir pazīstams kā SIA Voldemārs dibinātājs. Šis uzņēmums izveidots pirms vairāk nekā 20 gadiem – 1992.gadā. V. Vaļkūns ir arī Dienas Biznesa uzņēmēja kluba biedrs, kurš apvieno ietekmīgus Latvijas biznesa pārstāvjus.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 28,2% biedru būtu gatavi nodarbināt bēgļus savos uzņēmumos, savukārt 23,1% pauda, ka viņi varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku un darbaspēka tirgu. Taču problēmas var rasties, ja imigranti nezinās vismaz kādu no valodām, kādās runā vairums mūsu valstī, teikts LTRK paziņojumā medijiem.

LTRK veica aptauju biedru vidū, aicinot atbildēt uz vairākiem jautājumiem. Pirmkārt, biedrība vēlējās noskaidrot, kādai jābūt Latvijas nostājai par bēgļu krīzi un ar to saistīto imigrāciju. Lielākā daļa jeb 57,6% uzņēmēju norādīja, ka situācija ir riskanta un mūsu valstī būtu jāuzņem pēc iespējas mazāk sveštautiešu. Savukārt 27,5% pauda viedokli, ka bēgļu skaitam jābūt proporcionāli samērīgam ar citām valstīm. Taču 14,9% respondentu uzskata, ka lielāks bēgļu skaits Latvijai ir nevis risks, bet gan iespēja, ko var izmantot.

«Ir skaidrs, ka Eiropā bēgļu jautājums kļūst arvien aktuālāks un drīzumā arī mums ar to nāksies saskarties realitātē, nevis tikai amatpersonu dokumentos un izteikumos. Uzņēmējiem jau tagad jādomā, vai viņi ir gatavi dot darbu no kara skarto zonu atceļojušajiem cilvēkiem, kā arī to, kādas prasības un vēlmes tiks izvirzītas,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Itālijā nodibināta Organiskās pārtikas ražošanas un tirdzniecības asociācija OPTA, dibinātāju vidū ir arī Latvijas uzņēmums SIA Aloja Starkelsen

Organiskās pārtikas un lauksaimniecības sistēma ir spējīga pārveidoties ilgtspējīgā pārtikas sistēmā. Itālijas pilsētā Milānā nodibināta Organiskās pārtikas ražošanas un tirdzniecības asociācija OPTA, jo tās dibinātāji uzskata, ka pašreizējā sistēma ir sasniegusi savu limitu. Jaundibinātās asociācijas mērķis ir spēcināt organiskās pārtikas un lauksaimniecības progresu Eiropā ciešā sadarbībā ar klientiem, lauksaimniekiem un citiem partneriem organiskās piegādes ķēdē, norādīja OPTA valdes loceklis Karst Kooistra (Tradin Organic).

Starp asociācijas dibinātājiem ir Latvijas uzņēmums SIA Aloja Starkelsen. «Mēs esam viens no vadošajiem bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotājiem savā nozarē. Mēs tirgū piedāvājam izejvielas, kas nozīmē, ka mums ir ļoti svarīga arī citu bioloģisko pārtikas produktu ražotāju attīstība ne tikai Latvijā, bet visā ES. Lai spēcīgāk un pārliecinošāk varētu pārstāvēt tieši bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu intereses, tika dibināta OPTA. OPTA noteikti cieši sadarbosies ar citām bioloģiskās lauksaimniecības organizācijām, tostarp IFOAM un citām ilgspējīgas ekonomikas un dabas aizsardzības atbalsta organizācijām. OPTA kļūs par ES bioloģiskās pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu pārstāvi un mēs aicinām pievienoties visus nozari pārstāvošos uzņēmumus no Latvijas, Baltijas un visas ES. Šai organizācijā katram uzņēmumam būs viena balss, neskatoties kuru valsti tas pārstāv vai kāds ir tā apgrozījums,» skaidro Jānis Garančs, SIA Aloja Starkelsen ģenerāldirektors.

2. decembrī vēstniecībā Itālijā notika seminārs Itālijas tūrisma un biznesa nozares žurnālistiem Atklāj Rīgu 360°. Semināra mērķis bija informēt Itālijas žurnālistus par jaunām biznesa un tūrisma iespējām Latvijā un Rīgā, pastāstīja Ārlietu ministrijā.

Semināru atklāja vēstnieks Itālijā Artis Bērtulis, uzsverot, ka Latvijai Itālija ir prioritārs tūrisma tirgus ar lielu izaugsmes potenciālu. Vēstnieks norādīja, ka pēdējo gadu laikā tūristu skaits no Itālijas Latvijā palielinās un Latvija ir jau kļuvusi par atpazīstamu tūrisma galamērķi Itālijā, tādejādi ir vēl svarīgāk to turpināt, lai veicinātu uzņēmēju un tūristu interesi apmeklēt Latviju.

LIAA pārstāvniecības vadītāja Itālijā Andra Minkeviča iepazīstināja klātesošos ar Latvijas biznesa vidi, makroekonomiskajiem rādītājiem un ekonomiskās izaugsmes potenciālu. Uzstāšanās laikā A. Minkeviča uzsvēra, ka Latvija ir investīcijām un uzņēmējdarbībai pievilcīga valsts, ņemot vērā tās stratēģisko novietojumu ar pieeju Ziemeļeiropas un Austrumeiropas tirgiem, kā arī labvēlīgo nodokļu režīmu un valsts atbalstu uzņēmējdarbībai.

Itālijā Lieldienu brīvdienās visā valstī tiks noteikts karantīnas režīms, liecina dekrēta projekts, ar kuru bijusi iespēja iepazīties ziņu aģentūrai "Reuters".

Gaidāms, ka valdība jau šodien apstiprinās šo dokumentu.

No 3.aprīļa līdz 5.aprīlim plānots slēgt visus veikalus, kas nepārdod pirmās nepieciešamības preces, un cilvēkiem būs atļauts atstāt mājas tikai, lai dotos uz darbu, pēc medicīniskās palīdzības vai ārkārtējos gadījumos.

Taču gaidāms, ka vairāki reģioni, tostarp Lombardija, jau no pirmdienas tiks pakļauti stingram karantīnas režīmam.

"Es ceru, kas šis būs pēdējais upuris, kas tiek lūgts mūsu pilsoņiem," sacīja Lombardijas reģiona prezidents Atilio Fontana.

Itālijā inficēto skaits šonedēļ pieaudzis par 10%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, un amatpersonas brīdinājušas, ka situācija pasliktinās, izplatoties jaunajiem lipīgākajiem koronavīrusa paveidiem.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Itālija no svētdienas atceļ prasību ievērot karantīnu tiem iebraucējiem no Eiropas Savienības (ES), Lielbritānijas un Izraēlas, kuriem Covid-19 tests ir negatīvs.

Itālija arī atļaus vairāk tā dēvēto Covid-brīvo lidojumu, kas pašreiz tiek veikti uz un no ASV, uz Kanādu, Japānu un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE).

Papildus Romai un Milānai šādi avioreisi turpmāk apkalpos arī Neapoli un Venēciju, šodien paziņoja Itālijas Veselības ministrija.

Tai pat laikā tiks pastiprināti ierobežojumi ieceļošanai no Brazīlijas.

Itālijas premjerministrs Mario Dragi ir norādījis, ka tūristu atgriešanās ir būtiska Itālijas ekonomikas atlabšanai.

Itālijas ekonomika pagājušajā gadā saruka par 8,9 procentiem, un kopš pandēmijas sākuma pēc inficēšanās ar jauno koronavīrusu Itālijā miruši vairāk nekā 120 000 cilvēku.

Pagājušajā mēnesī Itālija atļāva kafejnīcām un restorāniem atvērt terases un darbu atsākuši muzeji un kinoteātri, bet nakts komandantstundas joprojām ir spēkā.

Šajā piektdienā portāls DB saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties tiramisu tapšanas procesā restorānā Bocca Buona.

Bocca Buona dibināts 2016. gadā un atrodas Radisson Park Inn viesnīcā Rīgā. Kopš šī gada janvāra restorānā šefpavāra pienākumus pilda Fabrizio Righetti, kurš iepriekš strādājis dažādās pasaules valstīs, tostarp, Lielbritānijā, Nīderlandē, Lībijā, Monako un Ukrainā. Ierodoties uz Latviju, viņš apņēmies atsvaidzināt un pilnveidot Bocca Buona ēdienkarti. Uzsvars tajā likts uz itāļu ēdieniem, taču viņam patīk meklēt jaunas garšas un produktu kombinācijas.

Tiramisu radies Itālijā un tā nosaukums, tulkojot no itāļu valodas, ir «pacel mani», ar nozīmi uzlabot garastāvokli. Mūsdienās tiek veidotas dažādas tiramisu variācijas, taču oriģinālā recepte ir vienkārša, jāzina tikai daži «triki» tā pagatavošanai, lai deserts būtu gaisīgs.

Rīgā ir noslēdzies starptautisks bērnu modes un stila festivāls L'OFFICIEL Winter Fairytale 2016, kas tika organizēts no vadošā bērnu modes žurnāla L’Officiel Newsletter Kids kopā ar pasākumu organizēšanas aģentūras starpniecību Shiko.

Festivāla ietvaros notika skaistu un stilīgu pasākumu sērija, savukārt festivāla noslēgumā krasainajā defilē piedalījās vairāk nekā 100 bērni no Latvijas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas modeļu aģentūrām.

Jaunās modeles no modeļu aģentūras SV Models (Latvija), Star Kids (Igaunija), Little Steps (Krievija) un Fashion Kids (Baltkrievija) demonstrēja apģērbu kolekcijas no populāriem pasaules zīmoliem: Lesy (Itālija), Dolce&Gabbana (Itālija), Monnalisa (Itālija), Fun&Fun (Itālija), Silvian Heach (Itālija), Guess Jeans (ASV), kā arī tādus Latvijas zīmolus kā Hebe, Peekaboo, Linden Leaf, un Petra, kā arī Billie Blush (Francija) un Lindex (Zviedrija).

Šī nedēļa eirozonā lielā mērā paies Itālijas zīmē. Proti, Itālijas populistu valdībai ir jāiesniedz Eiropas Komisijai pārskatīts 2019. gada budžeta plāns, jo iepriekšējo EK noraidīja pārlieku lielā budžeta deficīta dēļ.

Tas ir eirozonas vēsturē nebijis gadījums, kad EK noraida kādas valsts budžeta projektu. Itālijas jaunā valdība atšķirībā no iepriekšējās valdības iecerētā budžeta deficīta 0,8% apmērā no IKP to ir paaugstinājusi līdz 2,4% no IKP. Lai gan tas ir zem Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3%, tomēr tas jāskata kontekstā ar Itālijas ārējo parādu, kas ir 131% no IKP, lai gan Māstrihtas kritēriju limits ir 60% no IKP. Turklāt, saskaņā ar EK aplēsēm, Itālijas valdības plānotie izdevumi, ņemot vērā EK prognozes par valsts izaugsmi un parāda apkalpošanas izmaksām, bīstami tuvosies 3% 2019. gadā, bet 2020. gadā tos pārsniegs. Itālijas vicepremjers Mateo Salvini jau ir paziņojis, ka vadīsies pēc saviem, nevis EK aprēķiniem un jautājumā par Itālijas budžeta deficītu negrasās piekāpties ne par milimetru.

Itālijā pieaudzis politiskās nestabilitātes risks, kas var atsaukties gan uz valsts ekonomiku, gan arī uz starptautiskajiem finanšu tirgiem, pēc tam, kad nedēļas nogalē kļuva zināms, ka valdību var pamest pieci bijušā premjera Silvio Berluskoni ministri, raisot bažas par ārkārtas vēlēšanām.

Trešdien Itālijas parlamentā paredzēts uzticības balsojums premjera Enriko Letas valdībai. «Itālijā ļoti iespējamas ir jaunas vēlēšanas, un tās nav labas ziņas attiecībā pret reformām. Tas kļuvis par šīs valsts strukturālu problēmu,» Commerzbank analītiķa Mišela Leistera (Michael Leister) sacīto citē Reuters. Reaģējot uz bažām par jaunām vēlēšanām Itālijā, pirmdien divus procentus no savas vērtības zaudēja Milānas vērtspapīru tirgus.

Ministru atkāpšanās saistīta ar valdības nespēju kavēt pievienotās vērtības nodokļa palielināšanos līdz 22%. S. Berluskoni partija jau arī iepriekš draudēja pamest E. Letas valdību. Konflikts Itālijas iekšpolitikā uzvirmoja pēc S. Berluskoni notiesāšanas apsūdzībās par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Izskanējis arī, ka ministri vai vismas daļa no tiem valdību tomēr nepametīs, tādējādi nepakļaujoties S. Berluskoni norādēm, vēsta BBC.

Eirozona patlaban pārdzīvo nopietnu sociālpolitisku fragmentāciju, kas var novest pie tālākas monetārās savienības nestabilitātes. Lielāko «cunami risku» patlaban sagādā Itālijas politiskā paralīzi, pavēstījis pazīstamais ekonomists, par doktoru Pastardienu sauktais Noriels Raubini.

Runājot Itālijā, N. Raubini norādīja, ka valsts iekšpolitiskā situācija atspoguļo lielākas problēmas, ar kurām patlaban saskaras Eiropas monetārā savienība. «Itālijā briest vētra. Itālijas vēlēšanu rezultāts ir signāls, kas liecina par to, ka lielākā daļa cilvēku ir noskaņoti pret taupības režīmu. Par to liecina ne tikai notikumi Itālijā – Lisabonā ielās protestēt devās pusmiljons cilvēku, Grieķijā bezdarbs ir 25%, Spānijā puse valsts jauniešu ir bez darba. Tas viss rada nemieru,» N. Raubini sacīto citē CNBC.

Ekonomists arī norādīja, ka ticamākais scenārijs, kādā atrisināsies politiskais saspīlējums Itālijā, ir jaunas vēlēšanas nākamo sešu mēnešu laikā. Tomēr tas radīšot visai drūmus apstākļus. «Politiskā neskaidrība tikai vairos ekonomisko nestabilitāti – mazāk investīciju, zema darba tirgus aktivitāte, samazināts iekšējais patēriņš. Ir liela iespēja, ka jaunie [politiskie spēki, kas uzvarēs atkārtotās vēlēšanās] būs daudz naidīgāk noskaņoti pret taupības režīmu. Tas radīs sadursmi Vācijas, Itālijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) starpā,» sacīja N. Raubini.