Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Valdošās koalīcijas politiķi ceturtdien joprojām nevienojās par nākamā gada valsts budžeta jautājumiem, ņemot vērā nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) lielo papildu līdzekļu pieprasījumu demogrāfijas pasākumiem.

Papildināts viss teksts

Koalīcijas partijas šodien bija iecerējušas vienoties par budžeta izdevumiem un papildu līdzekļu sadalījumu, tomēr tas nav izdevies. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc sanāksmes žurnālistiem uzsvēra, ka šis ir «normāls budžeta veidošana process» un diskusijas turpināsies. Kučinskis akcentēja, ka par daudziem jautājumiem vienošanās ir panākta, piemēram, ka netiks ieviestas jaunas nodevas, kā arī ir vienošanās par neatkarīgo institūciju finansējumu. Viņš vairākkārt minēja, ka valdība «nezīmēs virtuālus ieņēmumus» uz nodokļu izmaiņu rēķina.

«Ir jautājumi, kas katrai partijai ir ļoti svarīgi, bet fiskālā telpa ir ierobežota,» skaidroja valdības vadītājs. Līdz pirmdienai notikšot darbs, lai saprastu, ko var uzlabot pašreizējā piedāvājumā, un tad koalīcijas partneri atkal sēdīsies pie sarunu galda.

Ārvalstu investoru uzņēmējdarbības vides uztveres indeksā zemāko vērtējumu saņēmis demogrāfijas jautājums. Vērtējums indeksā tiek sniegts skalā no viens līdz pieci, kur viens ir ļoti zemas konkurētspējas novērtējums, bet pieci - ļoti augstas konkurētspējas novērtējums.

Indeksā demogrāfija novērtēta ar diviem punktiem, veselības aprūpe un sociālās aizsardzības kvalitāte novērtēta ar 2,6 punktiem, izglītības kvalitāte ar 2,8 punktiem, darbaspēka kvalitāte saņēmusi trīs punktus, pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem - 3,1 punkts, pamata infrastruktūra - 3,2 punkti, uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitāte - 3,2 punkti, attieksme pret ārvalstu investoriem - 3,2 punkti, darbaspēka efektivitāte - 3,2 punkti.

Indekss FICIL Sentiment Index 2015 ir izstrādāts pirmo reizi. Indekss ir Latvijā strādājošo ārvalstu investoru novērtējums Latvijas ekonomikas konkurētspējas potenciālam. Indekss un pētījums Investīciju klimats Latvijā: ārvalstu investoru skatījums izstrādāts, balstoties uz kvalitatīvām intervijām ar lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā. Respondentiem lūdza identificēt trīs līdz piecas jomas, kas viņu satrauc Latvijas attīstībā, īpaši attiecībā uz investīciju vidi un ilgtermiņa tautsaimniecības attīstību. Tika jautāts arī, kurās jomās Latvijai ir sekmējies vislabāk un kurās būtu jāturpina darbs. Respondenti ir lielākie līdzšinējie ārvalstu investori valstī, tāpēc tika vaicāts, vai un pie kādiem nosacījumiem viņi turpinātu investēt. Pētījums Latvijā veikts pirmo reizi ciešā sadarbībā starp Ārvalstu investoru padomi Latvijā (ĀIPL), Rīgas Ekonomikas augstskolu un Rīgas Ekonomikas augstskolas docentu Arni Sauku.

Sabiedrības novecošanās var pamainīt arī tendences vērtspapīru tirgū

Daudzām pasaules nozīmīgākajām tautsaimniecībām saskaroties ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, šīm tendencēm var būt ietekme arī uz vērtspapīru tirgiem. Daži eksperti pat sagaida, ka arvien sirmāka Rietumu pasaule nozīmēs pat kaut ko līdzīgu aktīvu cenu sabrukumam.

Tiek skaidrots, ka, pensionējoties tā saucamajai Baby Boomers paaudzei (pēckara demogrāfiskais sprādziens), daudzi šie cilvēki pārvērtīs savus uzkrājumus skaidrā naudā, lai segtu savu patēriņu jeb, citiem vārdiem sakot, agrākie vērtspapīru pircēji kļūs par pārdevējiem. Šajā pašā laikā jaunu cilvēku īpatsvars daudzās sabiedrībās sarūk, un turklāt bieži vien tie nav ieinteresēti krāšanā, kas mazinās pieprasījumu pēc visa veida investīcijām. Tādējādi pastāv viedoklis, ka šāda demogrāfiskā «laika bumba» nozīmēs dažādu aktīvu cenu kritumu, kas varot turpināties desmitiem gadu. Tāpat jāņem vērā, ka pensionāri mazāk pieprasa patēriņa preces, iekārtas, pakalpojumus, mājokļus u.c. lietas. Tādējādi arī uzņēmumiem rodas mazāka iespēja nopelnīt laikā, kad ir labs pamats nodokļu sloga pieaugumam, jo to, kas sastrādā, kļūst mazāk. Arī finanšu pasaulē var veidoties iztrūkums, jo ir arvien mazāk ieguldītāju 40 līdz 59 gadu vecumā, kas ir visaktīvākie investori.

«Latvijā demogrāfija ir ar mīnuss zīmi un mums ir jāsaprot, ka demogrāfija nav tik strauja, cik ir nepieciešams. Lai sasniegtu rezultātus, mums ir nepieciešami iedzīvotāji. Viņi neradīsies paši. Ir jāsaprot, ka bez imigrantiem mēs nevaram izdzīvot,» uzskata Kaspars Pacēvičs, SAKRET OU vadītājs Igaunijā.

Video skatāms raksta beigās!

Viņaprāt, Igaunijas valsts izaugsme nav brīnums, kas noticis pats no sevis.Tas ir ļoti ilgs darbs, kas ir ieguldīts 20 gadus iepriekš. Rezultāti panākti, īstenojot reemigrācijas, migrācijas, dzimstības politiku un tā šobrīd sāk nest augļus.

Lai risinātu iedzīvotāju trūkuma problēmu, K.Pacēvičs ir gatavs uzņemt imigrantus. «Man nav kategoriski jā, vai kategoriski nē. Biznesā ir svarīgi, lai darbs būtu izdarīts. Es nevaru izcelt vai nodalīt kādu konkrētu valsti. Domāju, ka ir jāskatās uz mentālo saderību, vienādām kultūras vērtībām. Es noteikti nevarētu sastrādāties ar kultūrām, kurās ir citas vērtības. Mums ir patiešām jāsaprot, ka igauņi brauc strādāt uz Somiju, latvieši uz Angliju un Īriju, kur mūs uzņem un mēs strādājam, tāpēc mēs nevaram pateikt nevienam citam – nebrauciet pie mums, mēs jūs neuzņemsim. Tas vienkārši nav pareizi un tas ir naturāls cikls, kas visu laiku iet uz priekšu. Amerika sastāv no Īrijas, Itālijas un tās pašas Anglijas. Mums uz lietām ir jāskatās plašāk un racionālāk. Mums var būt jebkādi uzskati, bet jāsaprot, ka bez šīm lietām mēs vienkārši nevarēsim,» uzskata uzņēmējs.

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas aizņemšanos un tās izmešanu nebūtībā, nevis ieguldīšanu nākotnē un attīstībā, uzskata Edgars Kots, SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks.

"Krīze pati par sevi nav nekas slikts, jo tā vienmēr sniedz iespējas; bīstama situācija kļūst tikai tad, ja šī krīze tiek nepareizi vadīta, un valsts sevi līdz šim nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks," atzīmē E.Kots.

"Es uzskatu, ka pašlaik mēs neveidojam ilgtspējīgu valsti, jo demogrāfija un izglītība jau gadiem ir atstātas novārtā, bet šīs jomas ir valsts nākotnes pamatā,” spriež SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks, piebilstot, ka pašlaik valsts savus ieguldījumus izvērtē sekli un tuvredzīgi. „Rītdienu ieraudzīt ir ļoti svarīgi, tāpēc arī šodienas lēmumi ir jābalsta uz nākotnes attīstību," teic E.Kots.

Fragments no intervijas

Tieši netīkama demogrāfija ir Rietumvalstu lielākā problēma, protams, ja vispār ir vēlme saglabāt esošo kultūru

Pasaulē bērnu, kuri ir jaunāki par pieciem gadiem, pirmo reizi vēsturē ir mazāk par cilvēkiem, kuriem ir virs 65. Citiem vārdiem sakot – sirmgalvju ir vairāk nekā bērnu. Apvienotās Nācijas paredz, ka nākamo 35 gadu laikā tādu cilvēku skaits, kuri ir vecāki par 60 gadiem, pasaulē palielināsies līdz 2,1 miljardam no 900 milj. 2015. gadā. Tie būs 21,5% no visiem pasaules iedzīvotājiem. Pašlaik esot 12,3%. Savukārt Starptautiskais Valūtas fonds lēsis, ka jau 2050. gadā attīstītajās valstīs vidēji uz vienu strādājošo varētu būt viens pensionārs.

Augošs vecu cilvēku īpatsvars nozīmēs Rietumvalstu sabiedrības ievērojamas pārmaiņas. Mainīsies gan patēriņa tendences, gan dažādi citi sociālekonomiskie procesi. Iemesli šim procesam ir dažādi. Cilvēki aizbildinās un paši notic tam, ka ir pārāk aizņemti, lai veidotu ģimeni. Eksperti vērš uzmanību uz jauniešu sliktajām komunikācijas spējām (neskaitot virtuālo vidi) un reliģijas nozīmes norietu (reliģijās tradicionāli runāts par ģimenes svarīgumu). Tāpat esot egocentrisma laikmets, bet ģimenes dibināšana mūsdienu pasaulē, kur tiek uzvērta neatkarība, tiek uzskatīta par vecmodīgu. Tāpat pastāv vajadzība pēc karjeras, kurai agra ģimenes dibināšana bieži vien tiek uzskatīta par šķērsli. Līdz ar šādu situāciju sievietes vēlas precēties arvien vēlāk, kas, protams, noved pie mazāka bērnu skaita. Ir arī pētījumi, kas atklāj, ka sieviešu izglītotības līmenis visai cieši korelē ar to, vai valstī ir pozitīvas vai negatīvas demogrāfiskās tendences.

Globālo investoru skats uz biznesa Eiropas karti beidzas ar Polijas robežu, viņus neinteresē Baltija, pat nerunājot par tik mazu valsti kā – Latvija. Diemžēl šāds ir mans secinājums pēc vairāku šai pavasarī notikušo forumu un konferenču apmeklēšanas, kā arī tiekoties ar pasaulē ietemīgāko investīciju kompāniju pārstāvjiem.

Ko varam piedāvāt investoriem?

Globalizācija, tehnoloģijas, demogrāfija – ir šī brīža pasaules galvenie ekonomikas virzītājspēki. Un ja mēs reāli paskatāmies uz situāciju Latvijā, tad nekas no tā nav Latvijas virzītājpamata sarakstā. Tehnoloģijas – pasaules lielie spēlētāji tehnoloģiju jomā uz tik mazu tirgu kā Latvija skatās kā uz «pirmo pakāpienu». Demogrāfija – mūsu valstī ir tikai ar mīnusa zīmi. Globalizācija – ir viena no ekonomikas attīstības tendencēm, kuru neizmantojam. Un jautājums, vai spējam savā valstī zīmolu gigantiem piedāvāt tādus nosacījumus globalizācijas kontekstā, lai viņi būtu ieinteresēti paskatīties uz mūsu pusi? Protams, savu artavu Baltijas valstu investīciju pievilcības apšaubīšanā piemetis arī konflikts Austrumu kaimiņvalstīs. Krievijas un Ukrainas konflikts investoriem liek piesardzīgi raudzīties uz reģionu kopumā, turklāt Latvijas ekonomika jau sāk saskarties ar izrietošo spiedienu, kas rada nestabilitāti valsts ekonomikā arī investoru acīs.

Demogrāfija un emigrācija ir politiķiem visai neērtas tēmas. Tādēļ arī konstruktīvu risinājumu vai pat to nopietnu meklējumu kā nav, tā nav.

Latvijas Bankas novērtējums liecina, ka pērn Latvijas valstspiederīgie no ārzemēm uz tēvzemi pārskaitījuši 574 miljonus eiro. Tie ir līdzvērtīgi 2,5% no iekšzemes kopprodukta un 4% no mājsaimniecību patēriņa apjoma. Daudz vai maz? Vienotas atbildes laikam jau nav. Viens no DB aptaujātajiem ekspertiem atzina, ka ekonomikai šis apmērs nav kritisks. Un tā ir tiesa. Vēl kāds minēja, ka filipīnieši uz mājām sūta daudz lielāku naudas īpatsvaru. Jā, latvieši (lai gan mums pašiem tas dažkārt šķiet) nebūt nav tā emigrējošākā nācija uz zemes – ne pēc absolūtajiem, ne salīdzinošiem skaitļiem. Tomēr tas viss ir tiesa caur attālinātu makroekonomikas prizmu.

Pārslodzes, spriedzes un birokrātijas dēļ, ar kuru saskaramies veicot ikdienas darbu un papildus saistībā ar nosūtīšanas kārtību Covid-19 testēšanai, ģimenes ārsti atrodas uz izdegšanas robežas, pastāstīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

"Kolēģi zvana un saka, ka viņi būtībā ir uz izdegšanas robežas," norādīja Veide, piebilstot, ka izdegšanas pamatā ir pārslodze, spriedze un birokrātija, kas tiek uzlikta uz ģimenes ārstu pleciem.

Veide uzsvēra, ka ģimenes ārstu pamatdarbs - pacientu veselības aprūpe - tiek ierobežots, jo tagad daļa darba ir jāatvēl nosūtījumu izsniegšanai, ko teorētiski varētu darīt arī ar pierakstu uz testu veikšanu un ar laboratorijām saistītie darbinieki.

Lai gan ģimenes ārsti pagaidām vēl tiekot galā, pēc Veides sacītā, ir manāms pakāpenisks pieaugums darba apjomā. Vēl vairāk visu sarežģī e-veselības sistēmas, kas tiek izmantota kā pamats dažādu dokumentu ievadei, funkcionēšanas traucējumi. Veide jau iepriekš aģentūrai LETA prognozēja, ka ar šo jauno kārtību, e-veselības sistēmā varētu rasties dīkstāves.

Abas absolūti neradnieciskās jomas uz viena šķīvja tomēr spēj izkārtot labklājības ministrs Jānis Reirs.

Vienotības ministrs intervijā DB (17.10.) apgalvo, ka labākais risinājums pensiju un sociālās vides stabilizēšanai meklējams divos veidos – vai nu demogrāfijas rādītāju palielināšanā, vai arī, dabūjot laukā no ēnu ekonomikas tur iestrēgušo mūsu valsts ekonomikas trešdaļu. No tā izriet, ka demogrāfija var turpināt buksēt, jo, izvelkot tik un tik miljardus no pelēkās ekonomikas, valsts vajadzības uz šodienu būtu apmierinātas.

Diemžēl šāds risinājums neatbild uz jautājumu par to, kas ar Latviju notiks rīt. Reira ieskatā, ēnu ekonomikas darboņi no nodokļu un sociālo iemaksu viedokļa ir tādā pašā vērtē kā demogrāfiskais pieaugums, jo, atraujot konkrētu cilvēku masu no ēnu ekonomikas, viņi nodrošinās akūtas vajadzības apmierinošo pienesumu sociālajā budžetā. Acīmredzot šāda, no sabiedrības ierēdnieciski atsvešināta attieksme arī izskaidro mūžīgo matu skaldīšanu par atbalstu ģimenēm. Sevišķi pašreizējā situācijā, kad ģimenes pabalsti mūsu valstī ir viszemākie Eiropas Savienībā, nesasniedzot pat to atbalsta apmēru, kāds ir ES saimes jaunpienācējās Bulgārijā un Rumānijā. Tas nelīmējas kopā ar negatīvo dabisko pieaugumu Latvijā, kas uz ES fona arī izskatās sevišķi slikti.

Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu īres tirgu un jaunu mājokļu projektu būvniecību reģionos, secināts bankas "Citadele" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un finanšu institūciju "Altum" organizētajā diskusijā.

Ģimenēm nav pieejami piemēroti mājokļi, tāpēc tas attur no vēlmes veidot kuplas ģimenes. Ja būtu pieejams piemērots mājoklis, 55% ģimeņu velētos vismaz trīs bērnus, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja.

"Jumts virs galvas un darbs – pēc pieredzes redzam, ka šīs ir svarīgākās lietas ģimenes mieram un izaugsmei," atzina Latvijas vecāku organizācijas Mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa. "Novērojam, ka vecāki jūtas atbildīgi, ja nespēj nodrošināt katram bērnam, īpaši pusaudžiem, savu telpu. Ne vienmēr vecāki vēlas iegādāties savu īpašumu, labprāt dzīvojamo platību īrētu, bet īres tirgus ir slikti attīstīts, un cenas nav adekvātas, tāpēc nereti lētāk ir pirkt savu īpašumu. Aicinu aktualizēt gan atbalstu viena vecāka ģimenēm, jo tādu Latvijā ir daudz un atbalsts ir vienlidz būtisks, gan valstiskā līmenī veicināt finanšu pratību. Redzam, ka ienākumu un izdevumu plūsmu ģimenēm rada stresu, tās nejūtas stabili, jo neprot plānot budžetu un veidot uzkrājumus."

Ģimenes ikdienas dzīve ir dažādu notikumu un veicamo darbu piepildīta – jāplāno darbi mājās, birojā un skolā; jāatceras par pārtikas iepirkšanu un idejām kārtējai maltītei; jārūpējas par ģimenes budžetu un brīvdienu plāniem u.tml. Mūsdienās šo aktivitāšu organizēšana vairs nav iedomājama bez ierīču un dažādu tehnoloģisko risinājumu izmantošanas, kuru darbībai nepieciešams stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko 5G kvalitātē katram otrajam Latvijas iedzīvotājam piedāvā IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”. Kā cilvēki var izmantot “Bite” tīklu, organizējot ģimenes ikdienu?

Sakari un mobilais internets mūsu ikdienas pamatvajadzība. Šobrīd pieejamību “Bite” nākamās paaudzes tīklam nodrošina 1009 bāzes stacijas, taču līdz gada beigām paredzēts izbūvēt vēl 20 bāzes stacijas, tā turpinot kāpināt tīkla kapacitāti visos Latvijas reģionos. Jau šobrīd jaudīgais Bites 5G tīkls ir pieejams katram otrajam Latvijas iedzīvotājam.

Ikdienas saziņa ģimenēs, izmantojot drošības pulksteņus un telefonus

Komunikācijai ir izšķiroša nozīme ģimenes ikdienas dzīves organizēšanā, īpaši, ja ģimenē ir vairāk nekā viena atvase. Lai plānotu un saskaņotu ikdienas gaitas, mobilās ierīces un bērnu drošības pulksteņi, viedpulksteņi ir kļuvuši par neatņemamiem palīgiem.

Uzsākt savu biznesu nav vienkārši. Jārēķinās ar nozīmīgām pārmaiņām – garantētas algas vietā būs jānopelna pašam, jāmeklē klienti un jāpiesaista darbinieki, jāatrod finansējums, telpas un jārisina simtiem citu jautājumu.

Tomēr cilvēki aizvien dibina uzņēmumus un sāk biznesu “no nulles”, jo iegūst to, kas atsver sarežģījumus – brīvību ikdienā nodarboties ar sev patīkamu lietu un iespēju pašam noteikt savu dienaskārtību. Jaunam cilvēkam sākt šo ceļu ir vieglāk, jo stabilas darba attiecības vēl nav izveidojušās, ir vairāk uzņēmības un augstāka risku tolerance. Latvijas ekonomikai jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā ir kritiski svarīga, jo mazais un vidējais bizness ir un būs mūsu ekonomikas pamats, – jo tas būs lielāks, jo vairāk nākotnē veidosies arī globāla mēroga veiksmes stāstu.

Jauni uzņēmumi un demogrāfija

Statistika rāda, ka uzņēmējdarbību lielākoties uzsāk cilvēki vecumā no 30 līdz 45 gadiem. Šajā vecumā ir apgūta kāda profesija, radusies izpratne par saviem spēkiem un stiprajām pusēm, uzkrāts uzņēmējdarbībai nepieciešamais sākumkapitāls, strādājot algotu darbu. Ņemot vērā 2000. gadu sākuma demogrāfisko bedri, tuvojas laiks, kad Latvijā būs salīdzinoši maz trīsdesmitgadnieku un attiecīgi – var sarukt no jauna dibinātu uzņēmumu skaits. Lursoft dati par jaundibinātajiem uzņēmumiem liecina, ka šī gada astoņos mēnešos ir reģistrēti 6169 jauni uzņēmumi, – lai nākotnē palielinātu, vai vismaz saglabātu jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu esošajā līmenī, ir nepieciešams aktivizēt uzņēmējdarbību jauniešu vidū.

Valdība šodien vienojās par gadu pārcelt laiku, līdz kuram ārstniecības iestādēm un aptiekām jānoslēdz līgumi par e-veselības izmantošanu, kā arī jāsāk lietot tikai elektroniskas darba nespējas lapas.

Veselības ministrija (VM) šodien nāca uz valdību ar aicinājumu atlikt šo termiņu uz pusgadu, tomēr, uzklausot ģimenes ārstu iebildumus, nolemts šo termiņu pagarināt vēl - līdz 2016.gada 1.decembrim.

Valdība vienojās, ka līdz tam ministrija kopā ar ģimenes ārstu asociācijām strādās, lai uzlabotu atsevišķus punktus. Savukārt vismaz mēnesi pirms tam, proti, līdz 1.novembrim, VM sniegs valdībai izvērtējumu par paveikto.

«No šīs dienas gada laikā jāsadūšojas un jāsāk strādāt ar e-slimības lapu, e-recepti, jo galu galā mēs esam gadiem ilgi uz to gājuši,» valdības sēdē norādīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Pēc Lielbritānijā pavadītiem 12 gadiem bērnu apģērba zīmola Lazy Francis īpašniece Olga Krūze ir atgriezusies Latvijā un cer eksportēt savu produkciju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Man bija labs darbs – es organizēju pasākumus lieliem korporatīviem klientiem, savā laikā biju arī laba restorāna menedžere. Darbs patika, un nebiju plānojusi atgriezties, bet satiktu savu tagadējo vīru un atgriezos viņa dēļ,» viņa stāsta. Pēc atgriešanās Olgai piedzima meita, taču viņa visu mūžu ir strādājusi, tāpēc mājās nosēdēt nevarēja. Meitai bija gads, kad Olga jau bija nodibinājusi savu uzņēmumu.

Fokusā – eksports

Sākot biznesu, Olgai uzreiz bija doma par eksportu. «Ne tikai Latvijas pirktspējas dēļ, bet arī tāpēc, ka esam tikai divi miljoni. Uzreiz bija doma attīstīt zīmolu šeit un eksportēt. Mums ir sava darbnīca, internetveikals, noliktava, veidojam klientu datubāzi. Pamats ir izveidots, jautājums ir tikai par pārdošanas attīstīšanu un eksporta apjoma palielināšanu. Man ir diezgan labi kontakti ārzemēs, jo ilgi dzīvoju Lielbritānijā. Esmu dzīvojusi arī Amerikā un Francijā, man ir kursabiedri no dažādām valstīm,» viņa stāsta. Visvairāk Olgu interesē Lielbritānija, Krievija un Amerika. Ir sākta sadarbība ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem. «Turienes uzņēmēji meklē kaut ko atšķirīgu, greznu. Viņu kultūra atļauj pucēties, un viņi to arī dara,» viņa teic. Olgai ir biznesa partnere Lielbritānijā, un tur piesaistīti divi pārdošanas menedžeri. Viens strādās mazajiem un vidējiem veikaliem, bet otrs specializējas darbā ar lielajiem klientiem, veikalu tīkliem un vairumtirgotājiem. Runājot par to, cik lielus apjomus var izpildīt, ja pārdošanas vadītāju darbs būs sekmīgs, Olga norāda, ka uzņēmums kritiski izvērtē savas iespējas un līdz 10 tūkst. vienību sezonā varot saražot tepat Latvijā.

Adekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.maija numurā lasi:

Statistika

Investoru piesaiste palikusi nemainīga

Intervija

Namu ilgtspēju apdraud nepabeigta privatizācija. Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” Rīgas nodaļas vadītājs Ingārs Daibe

Tēma

Arodskolas absolvents saņem vairāk nekā zinātņu doktors

Mūsu valsts demogrāfija 30 gadu laikā vēl aizvien parāda – mēs kā sabiedrība neesam piemērojušies jaunai kārtībai vai ekonomiskam modelim un pāreja no Padomju Savienības Eiropas Savienībā ik gadu Latvijai maksā ne mazāk kā 10 tūkstošu iedzīvotāju zaudējumu.

Jo smagākas ir ekonomiskās svārstības, jo lielāka ir krīze un tirgus izmaiņas, jo lielāki dzīvā spēka zaudējumi piemeklē valsti, turklāt smagākie zaudējumi ir tieši migrācijas jomā, kuras sekas ir palielināta mirstība. Proti, jo vairāk jaunu cilvēku reproduktīvā vecumā pamet valsti, jo lielāka arī ir mirstības ietekme uz kopējo demogrāfijas līkni.

Tas nozīmē, ka liela daļa no aizbraukušajiem līdz kārtējai krīzei ir labprāt dzīvojuši un strādājuši Latvijā, bet problēmu gadījumā nespēj pielāgoties, un šī pielāgošanās spēja ir izglītības jautājums, tādēļ Dienas Bizness šajā numurā analizē – ko, cik daudz un kā izglīto vispārējā izglītības sistēma. Par pieaugušo izglītību rakstījām iepriekš, tā neapšaubāmi ir liela daļa no kopējās problēmas, tomēr, ja nespējam piemērot savu jaunatni vietējam darba tirgum – mēs paliksim par Eiropas Savienības darbaspēka eksporta lielvalsti arī turpmāk.

Latvijā šogad «mirušo» uzņēmumu skaits par trešdaļu pārsniedz jaundzimušo skaitu, pērn aizsākusies tendence pieņemas spēkā

To liecina SIA Lursoft apkopotie dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām.

Dati rāda, ka šā gada septiņos mēnešos jau ir likvidēti 7922 uzņēmumi, bet reģistrēti tikai 5997, tādējādi mirušo skaits par 1925 pārsniedz jaundibināto uzņēmumu skaitu. Turklāt likvidēto uzņēmumu pārsvars pār jaunreģistrētajiem salīdzinājumā ar 2016. gada datiem (1020) faktiski teju vai dubultojies.

Vairāki DB aptaujātie uzskata, ka uzņēmumu skaita samazināšanās ir saistīta ar neaktīvo uzņēmumu likvidāciju, ko veicinājis noteiktais 50 eiro nodoklis par tukšu uzņēmumu.

Proti, šo kompāniju īpašnieki, samaksājuši minēto 50 eiro nodokli, devās uz Uzņēmumu reģistru un iesniedza pieteikumu savu uzņēmumu likvidācijai. Tomēr tas neesot uzskatāms par vienīgo iemeslu, jo daudz būtiskāks esot tirgus sarukums un patērētāju mazā pirktspēja.

Ekonomikas rudens prognozēs Eiropas Komisija vērš Latvijas uzmanību uz paredzamo konkurētspējas mazināšanos, turpinoties negatīvām demogrāfijas tendencēm līdz ar sabiedrības novecošanu un izceļošanu.

Negatīvā demogrāfija EK vērtējumā ir galvenais faktors bezdarba sarukumam turpmāk, un 2017. gadā tam Latvijā vajadzētu būt 8,8% apmērā no darbaspējīgajiem. Tas radīs spiedienu uz algu celšanu straujāk, nekā paredzami augs darba ražīgums. Tas gan Latvijā, līdzīgi kā Baltijā vispār, pieaug straujāk nekā ES vidēji, tomēr nepietiekami, lai izlīdzinātu vidējā atalgojuma pieauguma tendenci.

Uz tuvojošos risku DB norāda arī Latvijas vadošo banku ekonomisti, sakcīdami – jaunākā tendence ir tāda, ka nepieaug Latvijas eksportētāju daļa citu valstu importa tirgos, kas uz izmaksu rēķina strauji pieauga pēc krīzes 2010. – 2012. gadā. Darba ražīgumu ir grūti novērtēt, jo uzņēmumu specifika ir atšķirīga, saka Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, tāpēc mērķa valstu importa tirgus daļas mērījums ir kvalitatīvāks, un tas neko labu Latvijai nerāda.

Pērn Latvijā, tāpat kā 2016. un arī tālajā 1997. un 1998. gadā, jauni uzņēmumi dzimuši mazāk nekā nomiruši, likvidācijas cunami rezultātā 2017. gadā kopējā kompāniju bilance ir negatīva, jo kopējais skaits sarucis par 6269, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Tas rāda, ka valstī samazinājies jaunreģistrēto uzņēmumu skaits un pieaudzis likvidēto. Pērn reģistrēts zemākais jauno uzņēmumu skaits kopš 2009. gada, savukārt likvidēto uzņēmumu rādītājs uzrāda absolūto rekordu, jo likvidēts visu laiku lielākais uzņēmumu skaits.

Gada laikā likvidēto uzņēmumu skaits palielinājies par 34,8%, pagājušajā gadā sasniedzot jau 16 479 uzņēmumus. 2017. gads vēsturē ieies ar zemāko jauno uzņēmumu skaitu kopš 2009. gada, bet lielāko likvidēto uzņēmumu skaitu Latvijas vēsturē.

Jāatgādina, ka pēdējo reizi, neskaitot 2016. gadu, šāda situācija, ka likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedza jaundibināto, bija vērojama pirms 20 gadiem. Proti, 1997. un 1998. gadā uzņēmumu likvidāciju ietekmējis pienākums uzņēmējiem pārreģistrēt uzņēmumu pamatkapitālu (SIA no 100 Ls (142 eiro) līdz 2000 Ls (2840 eiro)), ko neizdarot, tika uzsākta uzņēmuma likvidācija, kā arī Krievijas defolts, kas ietekmēja daudzu Latvijas uzņēmumu maksātspēju. Ir gan kāda nianse, proti, savulaik likvidācija notika likuma prasību neizpildes dēļ, savukārt pērn un aizpērn – biznesa lēmuma un tukšo uzņēmumu «izslēgšanas» dēļ.

Situācija, kad uz austrumu robežas tiks novilkts dzelzs aizkars, kurš, visticamāk, pastāvēs pietiekami ilgi un būtiski ietekmēs daudzas nozares Latvijā, arī darba vietas, nodokļu ieņēmumus, un būs katalizators reālām pārmaiņām valsts pārvaldē, tās funkcionalitātē, arī skaitliskajā apmērā.

Šādas atziņas skan no dažādu jomu uzņēmējiem, biznesa nevalstiskajām organizācijām un arī no tiem, kuri savulaik ir strādājuši un pat vadījuši valsts iestādes. Vienlaikus skan atziņas, ka, valsts pārvaldei dodot uzdevumu, būtībā cerēt uz būtiskām pārmaiņām neesot pamata, un to pierādot nosacīti pēdējās valsts pārvaldes reforma, kuras izpildījumu un rezultātu kritizējusi Valsts kontrole.

Tiek izteiktas idejas par to, ka valsts pārvaldes darba samaksa ir jāpiesaista reālajai situācijai, – ja ir reāla, nevis tikai virtuāla izaugsme, tad jāsaņem vairāk, bet, ja iestājas krīze, tad attiecīgi arī mazāk, tāpat esot jāpārvērtē valsts pārvaldei noteikto funkciju nepieciešamība, lietderība un jēga, vienlaikus centralizējot visu, ko vien var, – grāmatvedību, IT utt., tādējādi samazinot valsts pārvaldes tēriņus.

Kopš marta beigām, parādoties Covid-19, bezdarbs strauji pieauga, tomēr tagad, vadoties pēc operatīvajiem datiem, pirmo reizi novērojams neliels bezdarba sarukums, informē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Par to liecina arī NVA apkopotie dati par 30.jūniju un 31.jūliju, no kuriem izriet, ka šajā laika periodā reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī samazinājās par 268 cilvēkiem. Pagājušā mēneša beigās šāds statuss bija oficiāli noteikts kopumā 77 998 iedzīvotājiem, savukārt jūnija beigās - 78 266. Lai gan Latgales reģionā bezdarbnieku skaits šajā laika periodā ir pieaudzis, visur citur tas ir krities.

Raugoties procentuāli, bezdarba sarukums par 0,1% novērojams Kurzemes reģionā, savukārt par 0,2% - Zemgales reģionā.

Neliels pieaugums, pēc NVA direktores paustā, novērojams arī reģistrēto vakanču skaitā. Lai gan vasarā tradicionāli pieaug pieprasījums pēc sezonālajiem darbiem, arī tādas nozares, kam nav sezonāls raksturs, piemēram, transporta pārvadājumi un būvniecības sadaļa, kuru neietekmē sezona, saglabāja pieprasījumu pēc darbaspēka.

Pēc bēdīgi slavenās 2008. gada finanšu krīzes tika secināts, ka strukturālas reformas nevar atlikt, pat ja šķiet, ka nav īstais laiks, un budžets ir ierobežots. Šis princips šodien ir īpaši aktuāls, kad tiek apspriests jaunais skolu finansēšanas modelis “Programma skolā”.

Manuprāt, mūsu šā brīža situācija skaidri parāda vienu būtisku atziņu, kuru var izmantot kā spēcīgu argumentu – atlikt lietas uz nenoteiktu laiku nozīmē tikai vēl vairāk attālināt risinājumu. Jo ilgāk mēs kavējamies, jo ilgāk saglabājas problēma, un tās risinājums kļūst arvien sarežģītāks un dārgāks.

Latvijā jau ilgstoši pastāv daudz ar izglītības sistēmu saistītu problēmu, ko vairs nevar ignorēt. Pirmkārt, trūkst motivētu pedagogu. Algu līmenis daudzās mazajās skolās, īpaši reģionos, neļauj ne tikai nodrošināt kvalitatīvu izglītību skolēniem, bet arī piesaistīt un noturēt kvalificētus pedagogus. Tas rada situāciju, ka jaunie skolotāji vai nu paliek strādāt Rīgā un citās lielās pilsētās, vai arī vispār pārprofilējas.

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.