Valdība šodien vienojās par gadu pārcelt laiku, līdz kuram ārstniecības iestādēm un aptiekām jānoslēdz līgumi par e-veselības izmantošanu, kā arī jāsāk lietot tikai elektroniskas darba nespējas lapas.

Veselības ministrija (VM) šodien nāca uz valdību ar aicinājumu atlikt šo termiņu uz pusgadu, tomēr, uzklausot ģimenes ārstu iebildumus, nolemts šo termiņu pagarināt vēl - līdz 2016.gada 1.decembrim.

Valdība vienojās, ka līdz tam ministrija kopā ar ģimenes ārstu asociācijām strādās, lai uzlabotu atsevišķus punktus. Savukārt vismaz mēnesi pirms tam, proti, līdz 1.novembrim, VM sniegs valdībai izvērtējumu par paveikto.

«No šīs dienas gada laikā jāsadūšojas un jāsāk strādāt ar e-slimības lapu, e-recepti, jo galu galā mēs esam gadiem ilgi uz to gājuši,» valdības sēdē norādīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija valdības sēdē norādīja uz virkni neskaidrību saistībā ar jauno sistēmu, piemēram, tika norādīts, ka tā vizuāli nav redzēta, līdz ar to nav skaidrs, ko tad īsti pēc pusgada jāsāk ieviest. Tāpat ārsti ir neapmierināti, ka darba nespējas lapās tagad tiek norādītas un arī turpmāk tiek plānots norādīt pacienta diagnozes, paužot bažas, ka tā tiek pārkāpa personas datu drošība.

Pārstāvot abu asociāciju viedokli, LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide arī teica, ka pastāv bažas par visu ģimenes ārstu spējām nodrošināt elektronisku darba nespējas lapu izsniegšanu, jo ne visiem ir datori, turklāt 10% ģimenes ārstu ir pensijas vecumā. Viņasprāt, ir nepieciešama pakāpeniska un brīvprātīga pieeja šajā jautājumā.

Juriste, medicīnas tiesību eksperte Solvita Olsena sēdē minēja, ka, lielā mērā tic e-veselības sistēmas risinājumu nepieciešamībai, tomēr pašreizējais piedāvājums un arī esošā norma par diagnozes norādīšanu darba nespējas lapā neatbilstot Satversmes pantam, kas aizsargā cilvēku privāto dzīvi, un neatbilstot arī atsevišķām pacientu tiesību likuma normām. «Pastāv reāls drauds cilvēku privātās dzīves aizsardzībai, cilvēki viņu veselības datu dēļ var tikt pazemoti un diskriminēti,» pauda Olsena, norādot, ka esot bijuši gadījumi, kad, piemēram, HIV diagnozes dēļ bērnu neuzņem skolā, esot bijis arī gadījums, kad tuberkulozes dēļ atlaiž darbinieku, un vēl citi. Tāpat viņa pauda, ka arī apdrošinātāji, redzot, cik daudz darba nespējas lapu un ar kādām diagnozēm tiek izsniegtas konkrētajam cilvēkam, kaut kādā ziņā varētu rīkoties negodprātīgi.

Vairums ministru valdības sēdē iestājās par atbalstu sistēmai, vienlaikus norādot uz vairākām lietām, kas, viņuprāt, jāuzlabo.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) teica, ka pēc procedūras neredz nekādas pretenzijas. Komentējot ģimenes ārstu teikto par personu atlaišanu diagnozes dēļ vai apdrošinātāju iespējamu negodprātīgu rīcību, tieslietu ministrs skaidroja, ka bažas šajā gadījumā ir nevis par normatīvo aktu, bet par tā piemērotājiem, proti, vai viņi būs pietiekami likumpaklausīgi un zinoši, piemērojot konkrētas normas. «Gan datubāzes turētājiem, gan piemērotājiem jau tagad vajadzētu rēķināties, ka ļoti daudz kas ir atkarīgs no tā, vai viņi rīkosies likumīgi un atbilstoši konkrētiem mērķiem,» teica ministrs, solot atbilstošus sodus tiem, kuri rīkosies pretēji.

Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) uzsvēra, ka tie, kuri negodprātīgi piemēros jaunās normas, saņems pelnītu sodu. Kopumā ministrs ir par e-veselības sistēmas ieviešanu, uzsverot, ka visa valsts pārvalde virzās uz darbu šādā formā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aicināja atbalstīt VM sākotnējo ierosinājumu par sistēmas ieviešanu jau pēc pusgada, norādot, ka kaimiņvalstīs līdzīgas sistēmas jau strādā. Arī finanšu ministrs Jānis Reirs (V) norādīja, ka redz ļoti pozitīvu pielietojumu šai sistēmai.

Tāpat virzīties uz priekšu ar grozījumiem aicināja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), uzsverot, ka tas ir ļoti nepieciešams, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra varētu veiksmīgāk administrēt darba nespējas lapas. «Mēs to jau sen gaidām,» teica ministrs.

Tikmēr zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) aicināja izvērtēt ģimenes ārstu bažas par to, vai visi ģimenes ārsti laukos pratīs izmantot šo sistēmu. «Es pārstāvu lauku ļaudis un esmu runājis Piebalgas pusē ar ģimenes ārstiem, un viņiem tiešām ir bažas par praktisko pielietojumu - internetu - un vecākajiem dakteriem, kā viņi to varēs lietot,» teica ministrs.

«Labi būtu, ja šī gada laikā spētu kaut ko pamācīties, savā starpā saprasties, lai šīs sistēma tomēr darbotos [..]. Noteikti neesmu par to, ka rakstīsim visu uz papīra vēl desmit gadu garumā. Ceru, ka būs labs rezultāts,» sacīja Dūklavs.

Atbildīgās nozares ministrs Belēvičs solīja, ka līdz jaunajam sistēmas ieviešanas termiņam nodemonstrēs, ka tā ir viegli un ērti lietojama arī laukos. Tāpat, pēc premjeres Laimdotas Straujumas (V) norādījumiem, tiks izvērtēts datu drošības jautājums, par kuru ārsti pauda bažas.

Belēvičs arī uzsvēra, ka līdz e-veselības sistēmas ieviešanai Nacionālajam veselības dienestam ir uzdots pilnībā novērst visas Valsts kontroles revīzijā konstatētās nepilnības datu drošības jomā, tai skaitā veikt pilnu sistēmas drošības auditu.