Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) biedru kopsapulcē 23.martā par LIKTA prezidenti vienbalsīgi ievēlēta prof. Signe Bāliņa, kura šo amatu pilda jau kopš 2009. gada.

LIKTA valde ievēlēta šādā sastāvā: Signe Bāliņa, Edmunds Beļskis, Ainārs Bemberis, Juris Binde, Jānis Bokta, Jānis Dambergs, Uldis Dzenis, Mārtiņš Gataviņš, Māra Jākobsone un Uldis Tatarčuks.

Kā IT klastera sekcijas deleģēts LIKTA valdes loceklis tika apstiprināts Jānis Čupriks un kā Asociēto biedru sekcijas deleģētā pārstāve – Elīna Rītiņa.

“Jau ilgstoši vadot LIKTA, mani galvenie mērķi ir veidot pozitīvu IKT nozares tēlu, uzlabot visas sabiedrības digitālo pratību, kā arī veicināt sadarbību starp LIKTA biedriem, IKT nozares uzņēmumiem, pētniekiem un publisko sektoru visos līmeņos. Šie ir priekšnoteikumi, lai Latvijā tiktu attīstīta digitālā sabiedrība, un nenoliedzami būtiska nozīme šajā procesā ir LIKTA kā nozares vadošajai asociācijai. Esmu pagodināta, ka man atkārtoti ir uzticēts atbildīgais LIKTA prezidentes amats, un apņemos kopā ar jaunievēlēto valdi turpināt darbu pie IKT nozares attīstības visas sabiedrības un Latvijas tautsaimniecības interesēs,” pēc ievēlēšanas teica Signe Bāliņa.

Latvijas informāciju un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares apgrozījums 2011. gadā veidoja 1,5 miljardus Ls, kas ir par 146 miljoniem Ls vairāk nekā iepriekšējā gadā, citējot Centrālās statistikas pārvaldes datus, ziņo Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) pārstāvji.

IKT nozares uzņēmumu pievienotā vērtība augusi no 402 miljoniem latu 2010. gadā uz 419 miljoniem 2011. gadā, un veido 3,3% no valsts kopējā IKP.

IKT tirgū ienāk aizvien vairāk jauni dalībnieki - 2011. gadā darbu uzsākuši vairāk nekā 200 IKT nozares uzņēmumi. Jaunpienācēji pārsvarā darbojas datorprogrammēšanas, konsultēšanas un ar to saistītajās darbības jomās, informē LIKTA pārstāvji.

«Pieaugošais pieprasījums pēc IKT pakalpojumiem veicina jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū, nodrošina darbavietas augsta līmeņa IT speciālistiem un liecina ne tikai par nozares izaugsmi, bet informācijas sabiedrības attīstību Latvijā,» gandarījumu par IKT nozares apgrozījuma kāpumu pauž LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ir vienojusies par sadarbību ar “Microsoft” 90 000 ASV dolāru apmērā, kas arī 2023. gadā ļauj turpināt izglītības un kvalifikācijas uzlabošanas programmu “Virtuālās prakses Baltijā”, informēja LIKTA prezidente profesore Signe Bāliņa.

Šī būs “Virtuālo prakšu Baltijā” programmas trešā kārta. LIKTA šo projektu īsteno kopā ar Latvijas Universitātes Inovāciju centru LUMIC un sadarbības partneriem Lietuvā un Igaunijā.

Pēc LIKTA prezidentes paustā, projektā visiem interesentiem Baltijā tiek piedāvāti bezmaksas kursi par aktuāliem digitālajiem rīkiem un programmām, kas palīdz vienkāršot un uzlabot darbu un ir pielietojamas ikdienā. Dziļākas intereses gadījumā šīs mācības var pavērt ceļu karjerai informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomā. Dalībnieki kursos iegūst praktiskas zināšanas, pēc tam piedalās virtuālajās praksēs, kur apgūtās prasmes izmēģina reālai darba videi identiskos apstākļos, apgūstot praktiskas iemaņas dažādās Baltijas organizācijās.

Ilgtspējīga tautsaimniecības attīstība mūsdienās nav iedomājama bez mērķtiecīgām investīcijām modernajās tehnoloģijās un augstas pievienotās vērtības risinājumos, kas ir īpaši būtiski Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanas kontekstā. Tas nozīmē, ka valdībai būtu jārada tādi priekšnosacījumi, kas sekmētu straujāku informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomas izaugsmi. Diemžēl pēdējā laika notikumi liecina par pretējo.

Pirmkārt, Finanšu ministrija jau atkārtoti nepilna pusgada laikā samazina ES fondu investīciju apjomu prioritārajam virzienam «IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi». Tādējādi rodas pamatots jautājums – vai varam atļauties ietaupīt tagad un pēc tam maksāt desmitkārtīgi, strādājot ar novecojušām tehnoloģijām, nespējot pilnvērtīgi iekļauties pārrobežu sadarbības ķēdēs un e-biznesa apritē? Igaunija, piemēram, nākamā plānošanas perioda laikā plāno divas reizes lielākas IKT investīcijas uz vienu iedzīvotāju, nekā Latvija.

Otrkārt, nav izprotama valdības iniciatīva uzlikt par pienākumu elektronisko sakaru komersantiem ierobežot piekļuvi Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām, kas radīs ievērojamas izmaksas IKT uzņēmumiem, rezultātā sadārdzinot e-pakalpojumus galapatērētājiem.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) balvai Platīna pele 2012 iesniegts rekordliels skaits pieteikumu - 51. Vislielākais pieteikumu skaits ir šogad jaunieviestajā nominācijā «Labākais E-skolotājs».

Nominācijā «Labākais E-skolotājs» pieteikti 29 skolotāji, e-prasmju pasniedzēji un citi pretendenti no Latvijas reģioniem, kas snieguši nozīmīgu ieguldījumu e-prasmju veicināšanā un e-vides lietotāju izglītošanā.

Daudz pieteikumu saņemts arī pārējās nominācijās: «E-pārvalde», «E-pakalpojumi» un «E-biznesa risinājumi un pakalpojumi uzņēmumiem», informē LIKTA pārstāvji.

Nominācijām «E-pārvalde» un «E-pakalpojumi» kopā iesniegti 12 projekti, savukārt nominācijai «E-biznesa risinājumi un pakalpojumi uzņēmumiem» saņemti desmit pieteikumi. Finālistus noteiks žurijas komisija šā gada 7. novembrī. Par finālistiem visās nominācijās ikviens varēs balsot vadošajā biznesa portālā www.db.lv.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) izsludina pieteikšanos Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju balvai Platīna pele 2013. Balvas mērķis ir apzināt un cildināt pēdējo gadu laikā Latvijā radītos labākos e-pakalpojumus, e-biznesa risinājumus un inovācijas, kā arī informēt par tiem biznesa vidi un sabiedrību.

Otro gadu tiks sumināts arī uzvarētājs nominācijā Labākais E-skolotājs. Balvas tiks pasniegtas LIKTA gadskārtējā konferencē 5.decembrī.

«Veicinot IKT nozares attīstību un informācijas sabiedrības veidošanos Latvijā, mums ir svarīgi informēt ikvienu par tehnoloģiju radītajām iespējām un ieguvumiem, tādējādi paplašinot elektronisko pakalpojumu izplatību, kā arī vairot IT speciālistu un e-prasmju skolotāju prestižu. Platīna pele jau vairākus gadus cildina nozīmīgākos projektus un cilvēkus, kas devuši paliekošu labumu sabiedrībai un tautsaimniecībai,» stāsta Signe Bāliņa, Dr. oec., Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente.

IKT nozarei ierēdņi vēlas par 47 milj. eiro samazināt finansējumu, taču šīs jomas pārstāvji uzskata, ka tādējādi e-pārvaldes attīstībā iebrauksim grāvī un zaudēsim konkurētspēju ar igauņiem.

Finanšu ministrija (FM) piedāvā Eiropas Savienības (ES) fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā par 43 milj. eiro samazināt finansējumu e-pakalpojumu attīstībai, bet IT sistēmu attīstībai novirzīt par 4,5 milj. eiro mazāk, nekā iepriekš plānots. Pret šādu ieceri iebilst IT nozares asociācijas – Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) un Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA), jo tas nesaskan ar valsts plāniem ceļā uz e-pārvaldes ieviešanu. LATA un LIKTA apvieno lielākos IT uzņēmumus Latvijā.

Mazāk nekā Igaunijā

Ņemot vērā to, kāda apjoma ieguldījumi IKT, tāpat pētniecībā un attīstībā tiek veikti citās Eiropas valstīs, nav saprotama Latvijas valdības vēlme būtiski samazināt ES fondu ieguldījumus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pieejamībā, e-pārvaldē un pakalpojumos, DB uzsver LIKTA prezidente Signe Bāliņa. Igaunijas valdība, piemēram, IKT pavisam plāno ieguldīt ap 233 milj. eiro. Mūsu valstī sākotnēji bija paredzēti 216 milj., bet tagad tiek piedāvāts finansējumu samazināt, skaidroja S. Bāliņa. Pēc LIKTA rīcībā esošās informācijas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs samazinājumam 47 milj. eiro apmērā nav piekritis un piedāvājis 24 milj. eiro novirzīt e-pārvaldei no citiem mērķiem plānotiem fondiem.

Par Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidenti ievēlēta Signe Bāliņa. LIKTA prezidentes amatā S. Bāliņa ievēlēta trešo reizi un pienākumus pildīs līdz 2015.gadam.

Savukārt LIKTA valdē nākamos divus gadus darbosies S. Bāliņa, Jānis Bergs (FMS Group), Eva Butāne (RIX Technologies), Juris Gulbis (Lattelecom), Mikus Ozols (Telia Latvija), Uldis Semeiks (Datakom), Māra Jākobsone (LIKTA individuālā biedre) un Armands Magone (LIKTA individuālais biedrs).

Tādējādi LIKTA valdi vairs nepārstāv Ģirts Bērziņš, Juris Binde, Sandis Kolomenskis un Andrejs Vasiļjevs.

LIKTA izveidota 1998. gadā un aptver Latvijas IKT nozari − elektroniku, datoru aparatūru un programmatūru, telekomunikācijas un pakalpojumu sniedzējus. LIKTA mērķi ir veicināt informācijas sabiedrības izveidi un nozares attīstību Latvijā. LIKTA apvieno vairāk nekā 200 biedrus − nozares organizācijas, kā arī individuālos biedrus un asociācijas.

Lielākās intrigas – vai arī turpmāk Bāliņa ieņems LIKTA prezidentes amatu, un vai valdē būs abu lielāko telekomunikāciju uzņēmumu vadītāji – Gulbis un Binde, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ir vadošā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) asociācija Latvijā, kuras viedoklī ieklausās ne tikai IKT nozare, bet arī valdība un valsts augstākās amatpersonas. Šonedēļ, 24.martā ir gaidāmas LIKTA valdes vēlēšanas, kam šoreiz uzmanība tiek pievērsta daudz vairāk nekā iepriekš, galvenokārt, divu iemeslu dēļ. Pirmais aktuālais jautājums ir par asociācijas prezidentes vietu. Proti, vai to arī turpmāk ieņems pašreizējā LIKTA prezidente Signe Bāliņa. Viedokļi par to dalās, ir nozares cilvēki, kuri uzskata, ka nedienas un publiskā informācija par skolas.lv nedienām met ēnu pār S. Bāliņas reputāciju, bet daļa tam nepiekrīt un problēmas šajā jomā nesaskata. Vienlaikus aktuāls ir pieļāvums, ka informācija par konkrētiem projektiem, iespējams, ir izskanējusi medijos tieši šī iemesla dēļ, lai S. Bāliņa neieņemtu LIKTA prezidentes vietu, taču kā tas viss izvērsīsies – būs zināms otrdien.

Bizness mūsdienās vairs nav iedomājams bez informācijas tehnoloģijām – to izstrāde attīstās visā pasaulē, radot arvien izteiktāku pieprasījumu pēc izglītotiem un talantīgiem darbiniekiem, kuri spētu darboties IKT nozarē. Tāpat Latvijā un visā Eiropā patlaban pieaug deficīts pēc informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistiem, kuri pārvaldītu uzņēmumu datorsistēmas vai sniegtu tām nepieciešamos ārpakalpojumus.

Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka IKT profesionāļu trūkuma dēļ 2015. gadā visā Eiropā var palikt neaizpildīti pat 700 000 – 900 000 vakanču. Kaut arī pagājušajā gadā Latvijā diplomus saņēma 1186 jaunu IT speciālistu, LIKTA biedru un dažādu IKT nozares uzņēmumu aprēķini liecina, ka Latvijas IKT industrija kopumā uz brīvām darba vietām ir gatava piesaistīt vēl 1000 darbiniekus gadā jeb vismaz trīs tūkstošus nākamo 3 gadu laikā. Šobrīd vienā darba piedāvājumu portālā tiek uzrādītas 269 vakances IT nozarē un vēl 50 telekomunikāciju un elektronikas jomā (avots: CV Online, 14.02.2014).

Lielā mērā patlaban ir izdevies samazināt Latvijas izglītības sistēmas tendenci – nesamērīgu studējošo pārsvaru humanitārajās specialitātēs, radot tehnisko speciālistu iztrūkumu. Pateicoties LIKTA un IKT nozares uzņēmumu sadarbībai ar Izglītības un zinātnes ministriju un augstskolām, pozitīvās pārmaiņas tiek nostiprinātas. Arvien vairāk vidusskolēnu apzinās, ka izvēloties apgūt IT, viņi veic daudzsološu investīciju savā nākotnē. Latvijas augstskolās 2013. gadā šajās specialitātēs ir uzņemti 2533 studenti. Šie nākamie speciālisti būs nepieciešami ne vien IT nozarē, bet praktiski jebkurā citā ekonomikas nozarē, tāpat arī valsts un pašvaldību iestādēs.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) gadskārtējā kopsapulcē 24.martā noteiktas nākotnes prioritātes un ievēlēta jauna vadība turpmākajiem diviem gadiem – ceturto reizi par LIKTA prezidenti tika ievēlēta Signe Bāliņa, informē LIKTA pārstāvis Toms Kursītis.

LIKTA valdē turpinās darboties līdzšinējie valdes locekļi Eva Butāne, Juris Gulbis, Mikus Ozols, Uldis Semeiks, Māra Jākobsone, Armands Magone, kā arī no jauna ievēlēti valdes locekļi Juris Binde, Uldis Dzenis, Mārtiņš Gataviņš, Toms Meisītis (asociēto biedru sekcijas izvirzīts pārstāvis) un Elmārs Gengers (Latvijas IT Klastera izvirzīts pārstāvis).

LIKTA kopsapulcē tika prezentēts un apstiprināts LIKTA valdes ziņojums par paveikto, kā arī noteiktas piecas galvenās prioritātes turpmākajam asociācijas darbam: IKT izglītības un e-prasmju attīstība, starptautiskā sadarbība, iesaiste jaunā perioda ES fondu aktivitāšu plānošanā un labās prakses vadlīnijas projektu pārvaldībā, kā arī aktivitātes sabiedrisko attiecību jomā.

Arī šogad portālā db.lv katram lasītājam gandrīz divas nedēļas bija iespēja izteikt savu vērtējumu nominētajiem projektiem un izvēlēties savas Platīna peles 2012. Jāatzīst, ka cīņa starp atsevišķiem projektiem bija visai saspringta, savukārt jaunajā nominācijā Labākais e-skolotājs ir izteikts balsojuma līderis.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas gadskārtējā konferencē Elektroniskā identitāte – iespēju brīvība nule kā pasniegtas balvas Platīna peles laureātiem.

Labākais E-pārvaldes projekts: Universāla darbavieta, kas vairākas pašvaldības sistēmas apvienojis vienotā darba virsmā (pasūtītājs Rīgas pašvaldība, izstrādātājs: ZZ Dats). Šajā nominācijā starp pirmo un otro vietu bija tikai trīs balsu atšķirība, otrajā vietā atstājot projektu Elektronisko iepirkumu sistēma.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) aicina radošo nozaru skolēnus, studentus un entuziastus piedalīties konkursā LIKTA logo izstrādei.

Jaunajam asociācijas logotipam jāatspoguļo LIKTA izstrādāto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares prioritāšu hartu. Rakstiskajā apliecinājumā iezīmēti galvenie virzieni, kuros LIKTA grasās strādāt turpmākos piecus gadus.

Hartā noteiktās prioritātes ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā izglītoti un ar e-vides infrastruktūru aprīkoti iedzīvotāji, moderna e-pārvalde, uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām balstīta konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide, aktīva labklājība un ērti pieejams kultūras mantojums. mērķiem. Pašlaik LIKTA hartai atbalstu izteikušas aptuveni 20 nevalstiskās organizācijas un darba devēju organizācijas, augstskolas, nozares uzņēmumi un valsts iestādes, norāda asociācijas pārstāvji.

Nominācijā «e-pakalpojumi» IKT balvu Platīna pele 2013 no Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) saņēma datu vizualizācijas aplikācija Infogr.am, kuras izstrādātājs ir Infogram.

Nominācijā «E-biznesa risinājumi un inovācijas» IKT balvu saņēma Jelgavas pilsētas skolēnu un iedzīvotāju personalizēta bezkontaktu karte, ko pasūtīja Jelgavas autobusu parks, bet galvenais izstrādātājs bija SEB banka. Savukārt nominācijā «Labākais e-skolotājs» balvu saņēma Laura Katkeviča, Liepājas Raiņa 6.vidusskolas angļu valodas skolotāja, kreatīvās angļu valodas skolotāja, un Roberts Rožkalns, direktora vietnieks izglītības jomā (multimediju speciālists), kreatīvās angļu valodas skolotājs, informātikas skolotājs.

Kopumā IKT balvas Platīna pele 2013 žūrija bija izraudzījusies deviņus pretendentus, no kuriem trīs tika apbalvoti. Paralēli vadošajā biznesa portālā www.db.lv līdz trešdienai norisinājās balsošana par LIKTA žūrijas izraudzītajiem deviņiem pretendentiem, lai izraudzītos trīs sabiedrības simpātiju specbalvas. Tās LIKTA konferencē pasniedza Dienas Biznesa galvenais redaktors Gatis Madžiņš.

Digitalizācija uzņēmusi tempu Eiropā un pasaulē, tāpēc informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozarei darba pilnas rokas, turklāt arvien lielāku nozīmi perspektīvā iegūs mākslīgā intelekta risinājumi, bet tik un tā gala lēmumu pieņēmējs bija un būs cilvēks.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa, kura šo amatu pilda jau kopš 2009.gada un marta nogalē tajā tika pārvēlēta atkārtoti. Viņa norāda, ka ikgadējais pieprasījums pēc nozares produktiem un pakalpojumiem turpina pieaugt, bet pēdējā gada laikā īpaši strauji audzis pieprasījums pēc kiberdrošības speciālistiem un jauniem risinājumiem tieši saistībā ar digitālo drošību.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija informācijas un komunikācijas tehnoloģijas segmentā?

Nozare visu laiku dinamiski attīstās, un izaugsmes temps ir straujš. Proti, aug nozarē strādājošo skaits, tas pārsniedz jau 40 000, arvien lielāks ir nozares produktu un pakalpojumu eksporta apjoms, kas pārsniedz 2,7 miljardus eiro, un loģiski, ka arī audzis uzņēmumu neto apgrozījums un peļņa. Turklāt nozares eksporta apjoms naudas izteiksmē pārsniedz pašmāju apgrozījumu. Tas nozīmē, ka būtībā IKT ir nozare, kura orientēta uz eksportu. Pagaidām vēl precīzu nozares datu par 2022. gadu nav, bet arī 2021. gada skaitļi ir iespaidīgi. Proti, IKT nozares īpatsvars IKP sasniedz 6%; par 149 miljoniem eiro augusi IKT nozares uzņēmumu peļņa, pārsniedzot 598 miljonus eiro; IKT darbaspēka izmaksas augušas par 187 miljoniem eiro, pārsniedzot 1,1 miljardu eiro. Savukārt IKT uzņēmumu skaits ir samazinājies par 390, jo mainījusies uzņēmumu uzskaites metodika, un kopējais skaits 2021.gada beigās sasniedzis 6700.

Kultūras ministrijas (KM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par datu nesēju atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas kārtību neveicina Latvijas informāciju komunikāciju tehnoloģiju (IKT) attīstību un kavē uzņēmēju konkurētspēju. Savukārt datu nesēju un iekārtu atlīdzības apjoms ir neproporcionāls reālajam materiālo nesēju izlietojumam darbu kopēšanai privātām vajadzībām.

To uzsver Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācija (LIKTA). Asociācija norāda, ka KM noteikumu projektā norādītais datu nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzību apmērs ir nepamatots, nesamērīgs un negatīvi ietekmē Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, nostādot Latvijas uzņēmējus neizdevīgāk situācijā pret citu Baltijas valstu komersantiem.

LIKTA aplēsusi, ka gadā iekasējamās nesēju nodevas apmērs pārsniegs pusmiljonu latu, kas esot trīs reizes vairāk par Autortiesību un komunicēšanas aģentūras/ Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) pērn iekasēti atlīdzību summu.

Ministru kabineta komitejā šodien tika atbalstīti KM izstrādātie grozījumi, kas paredz, ka autortiesību atlīdzība būs jāmaksā arī par USB atmiņām. Maijā Satversmes tiesa uzdeva valdībai papildināt sarakstu ar datu nesējiem un reproducēšanai izmantojamām iekārtām, par kurām maksājama autoratlīdzība.

Nepilnības likumdošanā un kopējā datu nesēju un iekārtu atlīdzības sistēmā Latvijā kavē ne tikai dažādu nozaru, tai skaitā IKT attīstību, bet arī uzņēmēju kopējo konkurētspēju valstī. Lai gan 18. aprīlī, Saeimas plenārsēdē trešajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Autortiesību likumā, tomēr izmaiņas neattiecas uz datu nesēju nodevas iekasēšanu, norāda Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

LIKTA aicina pārskatīt datu nesēju un iekārtu atlīdzības sistēmu kopumā, izvērtējot iespēju atcelt nesēju nodevas vispār, un meklēt jaunus, alternatīvus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu. Viens no iespējamiem risinājumiem ir tiesību īpašnieku kompensācijas mehānisms no valsts budžeta līdzekļiem (Spānijas piemērs). Šis risinājums, pēc LIKTA novērojumiem, arī atbilst Kultūras ministrijas pētījuma rezultātiem. Proti, kopēšanas nodarītais kaitējums ir minimāls, jo vairums cilvēku neveic kopēšanu, tādējādi kopiju izgatavošanas sasaiste ar datoru tirdzniecību ir mākslīga.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA) turpinās vadīt Signe Bāliņa, kura gadskārtējā kopsapulcē atkārtoti ievēlēja par asociācijas prezidenti, informē LIKTA.

Vadību LIKTA ievēl uz diviem gadiem. Valdē turpinās darboties līdzšinējie valdes locekļi Juris Binde, Eva Butāne, Uldis Dzenis, Mārtiņš Gataviņš, Elmārs Gengers, Juris Gulbis, Māra Jākobsone, Armands Magone, Toms Meisītis, Mikus Ozols, kā arī Renāte Strazdiņa, kas LIKTA valdē ievēlēta pirmo reizi.

LIKTA kopsapulcē tika prezentēts un apstiprināts LIKTA valdes ziņojums par paveikto, kā arī noteiktas prioritātes turpmākajam asociācijas darbam. Biedru sapulce vienojās, ka viena no galvenajām prioritātēm būs datos balstītas sabiedrības un valsts attīstība, veicinot digitālo datu pieejamību un izmantošanu un datos balstītas sabiedrības iesaisti publiskās pārvaldības procesos, sekmējot datos un tehnoloģijās balstītu inovāciju attīstību un to komercializāciju.

Izpratne mainās un tagad jautājuma «Kur ir Latvijas Nokia?» vietā var uzdot jautājumu «Kur ir Latvijas Angry Birds?», šodien Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) diskusijā par IKT nozares prioritāšu hartu norādīja tehnoloģiju pārzinātājs, Swedbank valdes loceklis Ģirts Bērziņš.

Pēc viņa skaidrotā, agrāk bija izpratne, ka nepieciešama rūpnīca, taču tagad tā mainījusies. Spēli Angry Birds viņš raksturoja kā spožu ideju, spožu intuitīvu risinājumu, kura lietošanai cilvēki nav ilgstoši jāapmāca, un, piemēram, bērni ātri saprot, kā to spēlēt.

Bērziņš arī norādīja, ka elektroniskās iespējas strādā, ja risinājumi ir savstarpēji integrēti un ja tie ir intuitīvi. Viņš pauda neizpratni, kāpēc cilvēkam jāpārvieto informācija no vienas sistēmas uz otru. «E-pārvalde valstī darbosies, kad iedzīvotājiem pazudīs termins «izziņa»,» teica Bērziņš. Viņš mudināja apzināt situācijas, kurās šāda veida dokumenti vispār ir nepieciešami.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) izsludina pieteikšanos Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) balvai Platīna pele 2014, inform'we LIKTA pārstāvis Toms Kursītis.

Latvijas IKT 2014. gada balvai kategorijās Risinājumi pārvaldei un Risinājumi biznesam var pieteikt projektus, kas nodrošina valsts pārvaldes institūciju, publiskā sektora vai biznesa pilnīgu vai daļēju pakalpojumu sniegšanu elektroniski. Tā kā cilvēki ikdienā aizvien vairāk izmanto mobilās ierīces un mobilās lietojumprogrammas, tāpēc šogad sadarbībā ar kategorijas partneri SIA Latvijas Mobilais Telefons pirmo reizi Platīna pele tiks pasniegta jaunā kategorijā - Mobilās lietotnes. Ekspertu žūrija, izvērtējot iesniegtos projektus, pievērsīs uzmanību projekta sociālajai ietekmei (uz cik plašu sabiedrību vērsti), uz to, ko iegūst lietotāji un ieviesēji, uz projekta saturu un unikalitāti, kā arī izstrādātā risinājuma drošības līmeni.

Latvijā būtu jāievieš daļēji centralizēts publiskā sektora informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pārvaldības modelis, otrdien Saeimas Ilgstpējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēdē sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) uzdevumā veiktā pētījuma autoru "KPMG Baltics" pārstāve Dana Behmane.

Starp pārējiem pētījumā secinātajiem ieteikumiem Behmane minēja augstas stratēģiskās prioritātes piešķiršanu IKT jomai valsts pārvaldē, kā arī neatkarīgas IKT ieviešanas iestādes izveidošanu ar centralizētu budžetu.

"Šo ieteikumu mērķis ir mainīt IKT pārvaldību, lai efektīvi pārvaldītu resursus un virzītos uz procesu automatizāciju," sacīja Behmane.

Viņa stāstīja, ka ĀIPL uzdevumā veiktajā pētījumā atklāts, ka valsts sektorā ir izteikts IKT speciālistu ar nepieciešamajām kompetencēm trūkums, bet vidējā IKT speciālistu alga valsts sektorā ir tikai 67% no vidējās algas IKT nozarē. Tāpat ir ierobežots IKT apmācību budžets.

Tāpat pētījums atklājis, ka IKT nav noteikta par stratēģisko prioritāti. IKT jomas vadībā publiskajā sektorā nav pietiekami centralizēta atbildība augstāko amatpersonu līmenī, kā arī nav ieviesta publiskā sektora IKT centralizācija - katrai iestādei ir savs IKT budžets, ir grūtības ieviest centralizētus IKT pakalpojumus.

Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas asociācija (LIKTA) un Ekonomikas ministrija (EM) šā gada 30. jūlijā parakstīs Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) prioritāšu hartu.

LIKTA izstrādātā IKT nozares prioritāšu harta ir rakstisks apliecinājums, kas ietver asociācijas apņemšanos palīdzēt sabiedrībai būt inovatīvai, tehnoloģiski izglītotai un attīstītai un ietver būtiskākos virzienus, kuros strādāt turpmākos piecus gadus, veicinot IKT izmantošanu valsts un privātajā sektorā.

LIKTA un Ekonomikas ministrijas tikšanās notiks, lai vienotos par sadarbību un pārrunātu IKT lomu Latvijas tautsaimniecības un konkurētspējas veicināšanā. Tās laikā LIKTA un Ekonomikas ministrija parakstīs IKT nozares prioritāšu hartu un diskutēs, kā izmantot IKT, lai sekmētu Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, attīstītu inovatīvu uzņēmējdarbības vidi un veidotu efektīvu valsts pārvaldi.

Eiropas Savienībā (ES) viens no svarīgākajiem jautājumiem saistībā ar 5G tīkla izbūvi ir saistīts ar to, vai ļaut tajā piedalīties Ķīnas uzņēmumam Huawei.

Lai gan tā tehnoloģijas ir lētākas nekā tā sāncenšiem Eiropā – Ericsson un Nokia – , tomēr bažas rada tas, vai Huawei savas tehnoloģijas, būvējot 5G tīklu, neizmantos spiegošanai. Šā iemesla dēļ Huawei liegts piedalīties 5G infrastruktūras izbūvē tādās valstīs kā ASV, Austrālija, Jaunzēlande un Japāna. Tikmēr ES dalībvalstis, neraugoties uz ASV spiedienu, negatavojas izslēgt Huawei no dalības publiskajos iepirkumos par 5G tīkla izbūvi. Tomēr Eiropas Komisijas drošības komisārs Džulians Kings ir paziņojis, ka drošībai ir jābūt pirmajā vietā un cena nedrīkst dominēt.

Jāatgādina, ka visām dalībvalstīm līdz jūnija beigām bija jāveic ar 5G saistīto kiberrisku izvērtējums, kas rezultēsies plašā ES kopējā risku izvērtējumā, kas nāks klajā 1.oktobrī. Balstoties uz to, dalībvalstīm līdz gada beigām būs jāīsteno pasākumi risku novēršanai. Pašlaik kopējā ES nostāja ir tāda, ka no publiskajiem iepirkumiem netiks izslēgts neviens uzņēmums, taču tā tehnoloģijām būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, jābūt sertificētām ES. Tikmēr Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) savu biedru rindās uzņēmusi SIA Huawei Technologies Latvia.

Sociālie un sadarbības partneri, uzņēmumi un nozaru organizācijas parakstījušas memorandu, apņemoties veidot Latvijā efektīvu un ilgtspējīgu publisko iepirkumu sistēmu, kas nodrošina godīgas konkurences apstākļus un taisnīgas iespējas ikvienam komersantam.

Memorandu kopumā parakstīja 16 organizācijas un uzņēmumi: Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”, Latvijas Autoinženieru asociācija (LAIA), Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA), Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA), Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Drošības Nozares Kompāniju Asociācija (DNKA), SIA “Golin Riga”, AS „Latvijas valsts meži” un AS BAO.