Vienkopus pulcējot visus sadarbības partnerus, Tukuma novada Tumes kultūras namā atzīmēti Tumes saules enerģijas parka būvniecības uzsākšanas svētki.

Tumes saules enerģijas parks, ar kopējo jaudu 174 megavati (MW), būs viens no vērienīgākajiem šāda veida projektiem Baltijā, un sadarbību ar vietējām kopienām un pašvaldību attīstītājs ir izvirzījis kā vienu no prioritātēm.

“Šis ir trešais Ignitis Renewables saules enerģijas projekts Latvijā, kas apliecina uzņēmuma apņemšanos veicināt visa reģiona virzību uz videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku nākotni. Turpinot darbības paplašināšanu, mēs mērķtiecīgi strādājam pie zaļās enerģijas projektu attīstības. To veiksmīga īstenošana nav iedomājama bez ciešas sadarbības ar vietējām pašvaldībām, kopienu organizācijām un uzticamiem sadarbības partneriem. Augstu novērtēju līdzšinējo sadarbību ar Tukuma pašvaldību šī projekta pirmajos soļos un ticu, ka kopā izveidosim gaišāko saules enerģijas parku ar mājvietu Tumes pagastā, bet tā saražotā zaļā enerģija spoži izgaismos mājsaimniecības ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā," skaidro Baiba Lāce, Ignitis Renewables vadītāja Latvijā.

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Ignitis Renewables" ieguldījis 270 000 eiro Latvijas reģionu kopienu attīstības projektos, informēja uzņēmumā.

Uzņēmums īsteno atbalsta programmu vietējām kopienām, kas atrodas "Ignitis Renewables" topošo saules un vēja enerģijas parku tuvumā. Kopš 2024.gada atbalsta programma tiek īstenota arī Latvijā.

"Ignitis Renewables" Latvijā atbalsta astoņus projektus Bauskas, Kuldīgas un Saldus novados.

Kompānijas atbalsta programmas finansējums tiek piešķirts konkursa kārtībā nozīmīgiem vietējo kopienu projektiem dažādās jomās, kas veicina ekonomisko un sociālo labklājību, stiprina sporta un kultūras daudzveidību, kā arī atbalsta vides aizsardzības, ekoloģijas un ilgtspējas risinājumus reģionā.

Bauskas novadā "Ignitis Renewables" finansējumu projekta realizācijai piešķirs trīs projektiem labklājības un aktīva dzīvesveida atbalstam. Tostarp "Fizisko aktivitāšu fondam" videi draudzīgu fizisko aktivitāšu veicināšanai un popularizēšanai, vienlaikus nodrošinot iedzīvotāju izglītošanu, veselības stiprināšanu un socializēšanos.

Eiropas Savienība (ES) piešķīrusi 16 miljonus eiro Ignitis ON, lieljaudas elektroauto uzlādes tīklam Baltijā, informē uzņēmums.

Šis ir nozīmīgs atbalsts 500 jaunu uzlādes punktu uzstādīšanai visās trīs Baltijas valstīs. Tas ir lielākais finansējums, kas jebkad piešķirts uzlādes tīkla operatoram Baltijā.

“Mēs priecājamies, ka mūsu pieteikums izturēja konkurenci un tika apstiprināts kopā ar citiem Eiropas elektroauto uzlādes infrastruktūras līderiem, piemēram, E.ON un Milence. Šie līdzekļi ļaus būtiski paplašināt mūsu tīklu un kopīgiem spēkiem samazināt ES atkarību no fosilajiem degvielas avotiem. Mēs apņemamies uzstādīt 222 uzlādes stacijas trīs gadu laikā, kurās vienlaikus varēs uzlādēt 500 elektroauto. Taču mēs ne tikai paplašināsim savu tīklu, bet arī padarīsim to ērtāku gan vieglo, gan smago elektroauto īpašniekiem,” saka Ignitis Group e-mobilitātes vadītājs Eimantas Balta.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” publicētajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 26 uzņēmumi no Lietuvas, 16 no Igaunijas un tikai astoņi no Latvijas.

Lai arī mūsu valsts uzņēmumu pārstāvniecība reitingā ir pieticīga, pelnošākā kompānija no visām reitingā iekļautajām ir tieši no Latvijas – “Latvenergo”. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas uzņēmumu skaits reitingā pieaudzis no sešiem līdz astoņiem. Kopumā Latvijas uzņēmumi nodrošina 11,46% no reitingā iekļauto uzņēmumu kopējā apgrozījuma un 25,2% no peļņas.

Baltijas Top50 uzņēmumu kopējais apgrozījums 2023. gadā sasniedza teju 69,7 miljardus eiro, bet peļņa – 2,8 miljardus eiro. Pirmās piecas vietas šī gada reitingā ieņem Lietuvas uzņēmumi, pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas un viens Latvijas uzņēmums.

Par Top50 reitinga līderi kļuva mazumtirdzniecības un aptieku tīklu pārvaldītājs “Vilniaus prekyba”, kura apgrozījums pieaudzis līdz teju 7,7 miljardiem eiro, bet peļņa – par 38%, sasniedzot teju 287 miljonus eiro. Otrajā vietā ierindojas enerģētikas uzņēmums “Orlen Lietuva”, kura peļņa pērn pieauga par iespaidīgiem 260%, sasniedzot 294 miljonus eiro. Trešajā vietā ir mazumtirdzniecības tīkla uzņēmumu grupa “Maxima grupė”, kuras apgrozījums pieaudzis līdz 5,8 miljardiem eiro, bet peļņa par 76,9%, sasniedzot 184 miljonus eiro. Ceturtie topā ir Lietuvas enerģētikas uzņēmumu grupas mātes uzņēmumam “Ignitis grupė", bet piektie - Lietuvas tirdzniecības uzņēmums “Maxima LT”.

Elektroenerģijas ražošanas un patēriņa ziņā Latvija ir tuvu tam, lai kļūtu par enerģijas eksportētāju, raugoties gada griezumā. Turklāt mēs šim slieksnim esam vistuvāk no visām Baltijas valstīm. AS “Augstsprieguma tīkls” dati par 2023. gadu parāda, ka Latvija pērn vairāk nekā 88% valsts patēriņa nosedza ar vietējo ģenerāciju .

Lietuvā šis skaitlis bija vien 46.6%, bet Igaunijā – 57.4%. Latvijā jau tagad mēdz būt mēneši, kuros saražojam vairāk elektroenerģijas nekā patērējam. Tas, galvenokārt, pateicoties hidroelektrostacijām.

Latvija un Baltija var kļūt par nozīmīgu “zaļās enerģijas līci”

Kopā Baltijas reģionā no atjaunīgajiem dabas resursiem ir iespējams ražot pat līdz septiņām reizēm vairāk elektroenerģijas nekā tiek ražots šobrīd. Mums ir vējš, saule, biomasa, ūdens. Tas nozīmē, ka laika gaitā tieši elektroenerģija var kļūt par Latvijas un visa reģiona vienu no svarīgākajām eksporta “precēm”. Ja Ziemeļjūra ir slavena ar naftas ieguvēm, Baltijas potenciāls ir atjaunīgā enerģija.

Runājot par Latvijas Valsts klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu līdz 2030.gadam, ierasti runājam tikai par šķēršļiem, riskiem tos nesasniegt un draudošajām ES sankcijām. Taču tieši šobrīd Saeimā tiek izskatīti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas var sniegt ieguvumu gan atjaunīgās enerģijas tirgus attīstībai, gan klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai.

Grozījumi ir veidoti visām iesaistītajām pusēm aktīvi diskutējot un vienojoties par kompromisu, kas, risinot tīkla jaudas pieejamības jautājumus, nodrošinātu straujāku atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanu. Klimata un enerģijas ministrijas uz otro lasījumu iesniegtie grozījumi nodrošina taisnīgus un ilgtspējīgus risinājumus, respektē uzņēmumu atšķirīgās līdzšinējās pieejas un projektu attīstības fāzes, ļaujot gan pārejas periodā atteikties no rezervētajām jaudām, gan pielāgot nākamo projektu attīstīšanas stratēģijas. Tomēr jāatzīst, ka panāktais kompromiss joprojām ir trausls, tādēļ ir svarīgi saglabāt un nesamazināt hibridizācijas procesiem nepieciešamos minimālos laika termiņus. Šobrīd darbs ar grozījumiem ļauj Saeimas deputātiem dziļi izprast tiesiskā regulējuma nozīmi nozares attīstībā. To mērķis ir sniegt skaidrību visām iesaistītajām pusēm par tālāk veicamajiem soļiem projektu ieviešanas procesā. Turklāt šie grozījumi sasaucas arī ar nesenajām Valsts kontroles rekomendācijām samazināt administratīvos šķēršļus un veicināt elektroenerģijas ražotāju aktīvāku iesaisti atjaunīgo energoresursu jaudu attīstībā.

Eiropas Savienība (ES) piešķīrusi 22,6 miljonu eiro līdzfinansējumu elektrouzlādes staciju izveidei Baltijas valstīs, informēja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.

Ir noslēdzies Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projektu konkurss alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanai Eiropas transporta tīklā (TEN-T). Kopumā EISI projektu konkursā piešķirti gandrīz 422 miljoni eiro 39 projektu īstenošanai.

Tostarp ES līdzfinansējums 22,6 miljonu eiro apmērā piešķirts trijiem alternatīvo degvielu infrastruktūras projektiem, kurus AS "Latvenergo", Lietuvas "Ignitis" un Igaunijas "Eesti Energia" īstenos arī Latvijas teritorijā.

"Latvenergo" projektam "Elektrum Drive" e-mobilitātes tīkla izveidei Baltijas valstīs piešķirts ES līdzfinansējums 2,6 miljonu eiro apmērā. Projekta mērķis ir uzlabot nacionālo e-mobilitāti, piedāvājot elektrouzlādes pakalpojumus gar TEN-T autoceļu tīklu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kopumā izbūvējot 54 publiski pieejamās diennakts uzlādes stacijas ar 130 uzlādes punktiem. Tostarp Latvijā plānots izveidot 20 uzlādes staciju.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka pie šī brīža notikumu attīstības “airBaltic” uz doto brīdi vairs nav iespējams pasniegt kā veiksmes stāstu potenciālajam investoram un IPO stratēģijai un svarīgi, lai tas “gādīga saimnieka” trūkuma dēļ netiktu pārdots par “vienu eiro” jeb pazeminātu cenu.

Jāmin, ka Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas nav spējusi līdz šim uzsākt savu kapitālsabiedrību kotēšanu biržā pretēji Igaunijas un Lietuvas valdībām, bet “kotēšana biržā” bija no valsts puses izvirzītais “airBaltic” uzdevums.

“Raugoties no finanšu ekspertu prizmas, skaidrs, ka šobrīd ir sabrucis publiski kultivētais “kāršu nams” par “airBaltic” kā veiksmīgu IPO stāstu. Jau līdz šim tas bija diezgan trausls un raisīja vairāk jautājumus nekā pārliecību par pamatotību ar augstajām obligāciju likmēm, lētāku publisko piedāvājumu u.tml., bet šobrīd dzinēju apkopes problēmas un izvēlētā stratēģija atteikties no citu lidsabiedrību lidmašīnu pagaidu nomas nozīmēs arī vietējās Baltijas sabiedrības, kas ir galvenais un lojālākais klients, uzticēšanās samazināšanos un priekšroku došanu citām lidsabiedrībām, kas rezultēsies pārdoto biļešu apjoma kritumā. Visticamāk pārskatāmā nākotnē tas būtiski atspoguļosies uz kompānijas finanšu rezultātiem, un tie vairs nebūs iepriecinoši, lai uzturētu līdzšinējo veiksmes stāstu,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris.

Svinīgā apbalvošanas ceremonijā katrā Baltijas biržā Nasdaq (NDAQ) godinājis Nasdaq Baltic Awards 2025 uzvarētājus.

Balvas tiek pasniegtas par Nasdaq Baltic biržās kotēto uzņēmumu izciliem sasniegumiem investoru attiecību jomā, kā arī tiek izcelti kapitāla tirgus dalībnieki un notikumi, kas ir devuši vislielāko ieguldījumu Baltijas un vietējā kapitāla tirgus attīstībā.

"Pēdējo 20 gadu laikā kopējā investoru attiecību kvalitāte Baltijā ir sasniegusi ievērojamu progresu. Būt par patiesi caurskatāmu uzņēmumu un rūpīgi kopt attiecības ar investoriem šobrīd lielākā daļa biržas sarakstā iekļauto uzņēmumu uzskata par standarta praksi," sacīja Nasdaq Baltijas biržu vadītājs Kaarel Ots. "Mērķtiecīgi plānotas un labi īstenotas investoru attiecības ir būtiskas, lai uzturētu un vairotu investoru uzticību. Svinot šī gada sasniegumus, mēs godinām mūsu biržas uzņēmumu ietekmi uz Baltijas kapitāla tirgu. Katrs no tiem var kalpot par izcilības piemēru pārējiem".

Elektroauto kļūst par ikdienas sastāvdaļu arvien lielākam cilvēku un uzņēmumu skaitam. Ar šo tendenci mainās arī uzņēmējdarbības vide — daudzi uzņēmumi sāk izmantot elektroauto uzlādes stacijas ne tikai kā ērtību saviem darbiniekiem vai klientiem, bet arī kā daļu no stratēģiskas biznesa attīstības. Šajā rakstā aplūkosim, kā uzņēmumi gūst priekšrocības, izmantojot uzlādes infrastruktūru.

Papildu ērtības klientiem un darbiniekiem

Uzlādes stacijas pie uzņēmuma ēkām kļūst par pievienoto vērtību, ko novērtē gan klienti, gan darbinieki.

Uzlāde darba laikā

Uzņēmumi, kas nodrošina uzlādes iespējas saviem darbiniekiem darba laikā, sniedz ne tikai ērtību, bet arī motivāciju izvēlēties ilgtspējīgākus transporta veidus. Šāds solis var uzlabot darbinieku apmierinātību un stiprināt uzņēmuma tēlu kā videi draudzīgam darba devējam.

Klientu lojalitātes veicināšana

Veikali, restorāni un pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā elektroauto uzlādes iespējas, bieži piesaista vairāk klientu. Kamēr elektroauto īpašnieks uzlādē savu auto, viņš pavada laiku uzņēmuma telpās, izmantojot pakalpojumus vai iegādājoties preces. Šis ir veids, kā pagarināt klienta uzturēšanās laiku un palielināt ieņēmumus.

Alūksnes putnu ferma nodevusi ekspluatācijā jaunāko infrastruktūras paplašinājumu – trīs specializētas ēkas, kuru kopējā platība pārsniedz 6500 m2, un to izbūve ļaus palielināt olu ražošanas jaudu par 60% jeb sasniegs 180 miljonus olu gadā.

Šī investīciju kārta, kuras kopējais apjoms sasniedz 13 miljonus eiro, palielina APF Grupas kopējās investīcijas Alūksnē līdz aptuveni 30 miljoniem eiro. Jaunās novietnes ir aprīkotas ar modernākajām Big Dutchman (Vācija) iekārtām, tostarp klimata kontroles - dējējvistu novietnes aprīkotas arī ar izplūdes emisiju samazinošu risinājumu, barošanas un atkritumu apsaimniekošanas sistēmām, kas nodrošina augstu produktivitāti un vides ilgtspēju. Galvenais būvuzņēmējs – AIMASA ir viens no vadošajiem būvniecības uzņēmumiem Latvijā, kura pirmsākumi, līdzīgi kā APF, ir meklējami Vidzemē.

“Šis projekts noslēdz stratēģiski būtisku investīciju posmu. Mēs esam nostiprinājuši savas pozīcijas kā viens no vadošajiem ārpus sprostiem dētu olu ražotājiem Ziemeļvalstu–Baltijas reģionā. Vēl svarīgāk – modernas papildus ražošanas jaudas veido pamatu APF kļūšanai par nozīmīgu spēlētāju Eiropas dzīvnieku izcelsmes proteīna tirgū, īpaši augstvērtīgu olbaltumu produktu segmentā, stiprinot mūsu spēju ieviest inovācijas ar ilgtermiņa fokusu,” teic Jurijs Adamovičs, APF Holdings dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Interese par atjaunīgās enerģijas risinājumiem Latvijas uzņēmumos pieaug, neraugoties uz dažādiem izaicinājumiem, kas saistīti ar to ieviešanu.

Turpinot virzīt tehnoloģiskās inovācijas, īstenojot atbalstošu valsts politiku, kā arī padarot zaļo enerģiju pieejamāku un finansiāli izdevīgāku, jau tuvāko gadu laikā pieredzēsim būtiskas pārmaiņas gan patērētāju paradumos, gan uzņēmējdarbības praksē.

Lai pievērstu uzmanību šim un citiem ar atjaunīgo enerģiju saistītiem jautājumiem, ir jāmeklē iespējas, kā par to pastāstīt skaļi un veicināt ideju un pieredzes apmaiņu. Viens no veidiem ir dalība Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvā. Izceļot veiksmīgus piemērus un sasniegumus un parādot, kā zaļā enerģija var sniegt pienesumu ne tikai videi, bet arī uzņēmumu konkurētspējai, varam iedrošināt un sniegt motivāciju tiem uzņēmumiem, kuri par to domā, bet vēl nav pieņēmuši lēmumu.

Globālās enerģijas tirgus izmaiņas, jaunas tehnoloģijas un klimata pārmaiņu ietekme veicina strauju enerģētikas sektora attīstību, un arī Latvijā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas. Elektrības ražošana, sadale un patēriņš kļūst arvien dinamiskāki un inovatīvāki, ietekmējot arī elektroenerģijas cenu. Šajā rakstā apskatīsim, kādas izmaiņas sagaidāmas elektroenerģijas nākotnē tuvākajos gados un kā tās varētu ietekmēt ikvienu no mums.

Atjaunojamo enerģijas avotu pieaugums

Viens no lielākajiem nākotnes izaicinājumiem un iespējām ir atjaunojamo enerģijas avotu pieaugums. Gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā tiek pievērsta liela uzmanība saules, vēja un citu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai, lai samazinātu atkarību no fosilajiem kurināmajiem un mazinātu oglekļa emisijas. Plānošanas dokumenti un valsts atbalsta programmas paredz ievērojamu investīciju pieaugumu tieši šajā jomā.

Pieaugot atjaunojamo enerģijas avotu daļai, tiek prognozēts, ka elektroenerģijas cena laika gaitā var kļūt stabilāka, jo enerģijas ražošana kļūs mazāk atkarīga no resursu importa un cenu svārstībām. Saules un vēja enerģijas tehnoloģiju izmaksas turpina samazināties, padarot tās pieejamākas plašākai sabiedrībai un uzņēmumiem.

Pasniegtas Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas 11 kategorijās, informēja pasākuma rīkotāji.

Kategorijā "Klimata inovācijas" pirmo vietu ieguvis Igaunijas uzņēmums "UP Catalyst", otro vietu ieguvis Igaunijas "eAgronom", savukārt trešo vietu ieguvis Latvijas uzņēmums "Jūrmalas ūdens".

Pirmo vietu kategorijā "Aprites ekonomika" ieguvis Igaunijas "Neular", otro vietu - Igaunijas "Aio tech", bet trešo vietu ieguva Latvijas uzņēmums "Naco Technologies".

Savukārt kategorijā "Enerģētikas tehnoloģijas" uzvarējis Lietuvas "SoliTek", otrajā vietā ir Lietuvas uzņēmums "Atnaujinkime miesta", bet trešajā vietā - "Jūrmalas ūdens".

Kategorijā "Sociālās iniciatīvas" uzvaru izcīnījis Lietuvas uzņēmums "Atnaujinkime miesta", otro vietu saņēma Lietuvas Neformālās izglītības aģentūra, bet trešajā vietā ir Igaunijas "GreenDice".