Politiskas vilcināšanās, nesaskaņas ar Eiropas Komisiju (EK) par nepieciešamo finansējumu un sliktā plānošana sekmējusi to, ka slēgtās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) kodolatkritumu glabātavas celtniecība Lietuvā atpaliek no termiņa par vismaz četriem gadiem.

Iecerētais projekts paredz, ka Lietuvā tiks uzbūvēta pagaidu kodolatkritumu glabātava, kurā būs iespējams turēt 15,5 tūkstošus izlietotās kodoldegvielas stienīšu pirms tos izvietos pazemes glabātavā, vēsta Euobserver.

Ja degvielas stieņi netiks pienācīgi uzglabāti, pastāv reāls piesārņojuma risks, sacīja Ignalinas AES ģenerāldirektors Žilvins Jurkšus. «Viena lieta ir uzcelt reaktoru, bet pavisam cita – to demontēt. Atlikšana nozīmē, ka izmaksas palielināsies,» klāstīja Ž. Jurkšus.

Pagaidu kodolatkritumu glabātavas celtniecības izmaksas ir 193 miljonu eiro apmērā, tai vajadzēja būt gatavai jau 2009. gadā, taču tad tās pabeigšanas termiņš tika atlikts līdz 2011. gadam, bet pēc tam – līdz 2013. gada decembrim. Ž. Jurškus arī pastāstīja, ka Vācijas kompānija GNS, kura nolīgta glabātavas tvertņu būvēšanai, iekļāvusi «novirzes», kuru neesot bijis sākotnējā projektā un kas varētu ietekmēt drošību.

Krievijas armija Ukrainā apšauda Zaporižjas AES un tajā izcēlies ugunsgrēks, piektdienas rītā savā "Telegram" kanalā paziņoja Enerhodaras pilsētas mērs Dmitro Orlovs.

Iepriekš bija ziņots, ka pie Zaporižjas AES jau vairāk nekā stundu turpinās sīvas kaujas starp Krievijas armiju un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas aizsargā šo Eiropā lielāko atomelektrostaciju.

"Draudi pasaules drošībai. Ienaidniekam nepārtraukti apšaudot Eiropas lielākās AES ēkas un energoblokus, ir aizdegusies Zaporižjas AES!" paziņoja Orlovs.

Zaporižjas apgabala Enerhodaras pilsētai, kurā atrodas Zaporižjas AES, trešdien pietuvojās Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks. Pretī ienaidniekam izgāja iedzīvotāji, kas to neielaida pilsētā.

Mērs Orlovs ceturtdien paziņoja, ka pilsētai tuvojas vairāk nekā 100 Krievijas smagās tehnikas vienību kolonna. Viņš vēlāk piebilda, ka blokpostenī šajā pilsētā notiek kauja, ienaidnieka šāviņi trāpījuši dzīvojamos namos un vienā no tiem izcēlies ugunsgrēks, un ir ievainotie civiliedzīvotāju vidū.

Lietuvas Bankas valde ceturtdien vēlu vakarā nolēma likvidēt nacionalizēto Snoras banku un vērsties attiecīgās iestādēs, lai pret to tiktu vērsta bankrota lieta, vēsta Leta.

«Atklājām to, ko nedomājām atklāt,» medijiem sacījis Lietuvas Bankas priekšsēdētājs Vits Vasiļausks.

Bankas īpašumi no gandrīz astoņiem miljardiem litu (1,6 miljardiem latu) esot samazinājušies līdz 3,4 miljardiem litu (693,6 miljoniem latu).

Esot pazuduši noguldījumi par 600 miljoniem litu (122,4 miljoni latu) ārvalstu bankās, investīcijas Kaimanu salu fondos - par 550 miljonu litu (112,2 miljoniem latu). To vienkārši nav, teicis Vasiļausks.

«Nav cita veida, kā risināt problēmu, - [Snoras] banka jālikvidē,» sacījis Lietuvas Bankas vadītājs.

Viņš piebildis, ka, nacionalizējot banku, vēl cerēts, ka to varēs restrukturizēt.

Lietuva sākusi izmeklēt ASV kompānijas Data Systems & Solutions darbību pēc tam, kad amerikāņu varasiestādes atklājušas, ka tā devusi kukuļus slēgtās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) vadītājiem.

«Prokuratūra uzsākusi izmeklēšanu saistībā ar iespējamu korupciju un Ignalinas AES vadītāju dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu,» pausts Lietuvas Ģenerālprokuratūras izplatītajā paziņojumā.

Iepriekš ASV Tieslietu departaments nāca klajā ar paziņojumu, ka kompānija Data Systems & Solutions devusi kukuļus Ignalinas AES vadībai, lai nodrošinātu sev izdevīgus līgumus. Kā aģentūrai AFP norādīja Ignalinas AES pārstāve Daiva Rimasauskaite, ASV kompānija atomelektrostacijā īstenojusi vairākus projektus, kuri bijuši saistīti ar drošības un novērošanas sistēmām. Projekti īstenoti laika posmā no 1999. līdz 2006. gadam un to izmaksas veidojušas desmitiem miljonu ASV dolāru.

Lietuva nesekos Latvijas piemēram, kad pirms dažiem gadiem, sabrūkot bankai Parex, Latvijai vajadzēja lūgt palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā sacījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Nešaubos, ka Lietuva ir spējīga pati tikt galā. Šī banka Lietuvas banku sistēmā aizņem vien desmito daļu. Gan valdībai, gan Lietuvas Bankai ir pietiekami līdzekļu, lai sniegtu garantijas visiem Lietuvas noguldītājiem - ne tikai Snoras [noguldītājiem] - par esošo apdrošināšanas summu 350 tūkstošiem litu (71,4 tūkstoši latu),» skaidroja Grībauskaite.

Viņa arī paudusi atbalstu valdības rīcībai, lemjot par piektās pēc aktīvu apmēra lielākās komercbankas Lietuvā Snoras nacionalizēšanu. Bankas nacionalizācija «palīdzēja apturēt nekaunīgu uzbrukumu Lietuvas banku sistēmai un tās iedzīvotāju interesēm», tā viņa.

Lietuvas valdība pieņēmusi lēmumu - nacionalizēt komercbanku Snoras. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad Lietuvas centrālās bankas vadība pārtraukusi Snoras darbību un iecēlusi pagaidu administratoru.

Pēc sasauktās Lietuvas valdības ārkārtas sēdes Lietuvas Finanšu ministre Ingrīda Šimonīte paziņoja, ka Snoras tiks pārņemta, savukārt norēķini ar akcionāriem tiks veikti saskaņā ar izstrādātiem noteikumiem.

Lietuvas centrālās bankas vadītājs V. Vasiļauskas norādīja, ka bankai draud maksātnespēja: «Mēs neredzējām citu izeju,» skaidro viņš. Vienlaikus viņš norāda, ka visi noguldījumi ir drošībā un bankas darbība tuvākajā laikā tiks atjaunota.

Jau vēstīts, ka šodien vēlā pēcpusdienā tika pieņemts lēmums apturēt Snoras darbību kā arī iecelt bankai administratoru. «Ar šo lēmumu vēlamies nodrošināt bankas klientu aizsardzību, kā arī nostiprināt finanšu sistēmas stabilitāti un tās uzticību,» skaidro Lietuvas centrālā banka. Lietuvas centrālā banka uzsver, ka šādu lēmumu tā esot pieņēmusi pēc tam, kad izvērtējusi Snoras finanšu stāvokli, pēdējā laika tendences un pēdējās pārbaudes rezultātus. Tāpat atcelta arī bankas vadība. Lietuvas Centrālās bankas paziņojumā teikts, ka Snoras savu darbību atsāks 21. novembrī.

Lietuvas centrālās bankas Lietuvas Bankas valde pirmdienas naktī atcēla zināmus ierobežojumus nacionalizētās komercbankas Snoras operācijām.

Centrālās bankas valde plāno pieņemt galīgos lēmumus par pasākumiem Snoras noguldītāju, kreditoru un citu klientu interešu aizsardzībai līdz 24.novembrim.

Centrālā banka ziņoja, ka Snoras klientu nauda, kas no pagājušās trešdienas nebija nonākusi saņēmēju kontos citās bankās, atgriezīsies atpakaļ Snoras klientu kontos.

Centrālās bankas valde, kas pagājušajā ceturtdienā bija atļāvusi Snoras klientiem veikt operācijas ar saviem bankā esošajiem līdzekļiem apmērā līdz 500 litiem (125 latiem) dienā no katra konta ar maksājumu karti, atļāva bankas administratoram no 23.novembra veikt šīs operācijas arī bankas nodaļās.

Telekanāla HBO seriāla «Chernobyl» («Černobiļa») panākumi ir vairojuši tūrisma pieplūdumu Lietuvā, kur notika seriāla filmēšana un slēgtā Ignalinas atomelektrostacija (AES) ir veidota pēc tā paša prototipa, kā Černobiļas AES.

Tā dēvētie atomtūristi dodas apmeklēt dažādas vietas Viļņā, kur filmēts HBO augstu popularitāti un kritiķu atzinību ieguvušais seriāls, kā arī Ignalinu, kur mirdzoši urāna stieņi dziest betona baseinos.

Ignalinas AES ir atvērta tūristiem, un jūlijā vien to apmeklējuši 1630 cilvēku. Pērn kopumā AES uzņēma 2240 tūristus. Ignalinas AES amatpersonas norāda, ka tūristu interese arvien pieaug.

«Šķiet, ka viņi ir uztaisījuši labu filmu. Tomēr tas, kas notika tik sen, mūs vairs neuztrauc. Domāju, ka skatīšanās pagātnē nav laba,» ziņu aģentūrai AP sacījis inženieris Mihails Nefedjevs, kurš vada ekskursijas pirms desmit gadiem slēgtajā Ignalinas AES.

160 kilometrus uz ziemeļiem no Viļņas esošajā Ignalinas AES tiek piedāvāta trīs stundas ilga ekskursija, kuras laikā cita starpā tiek stāstīts arī par Černobiļas AES katastrofas apstākļiem. Ekskursijas cena ir 67 eiro.

Vēja enerģijas attīstīšana Lietuvā var palīdzēt valstij uzlabot savu enerģētisko neatkarību un kompensēt iztrūkumu elektroenerģijas bilancē, kas radies slēdzot Ignalinas atomelektrostaciju (AES).

Kā aprēķinājusi Lietuvas Vēja enerģijas asociācija, līdz 2015. gadam kaimiņvalstī vēja enerģijas kapacitāte varētu sasniegt 500 megavatus, kas savukārt nodrošinātu ceļu uz enerģētisko neatkarību bez kodolenerģijas, vēsta Bloomberg.

Oktobrī vairāk nekā 60 procenti Lietuvas vēlētāju nesaistošā referendumā noraidīja Visaginas AES celtniecību, kas tiktu izbūvēta slēgtās Ignalinas AES vietā. Novecojušās Ignalinas AES slēgšana bija viens no pamatnoteikumiem, lai Lietuva varētu iestāties Eiropas Savienībā (ES). Iepriekš Ignalinas AES saražoja aptuveni 85% no Lietuvas patērētās elektroenerģijas un kopš tās slēgšanas ievērojami pieauga kaimiņvalsts elektrības importa apmēri.

Astravjecas atomelektrostacija (AES) dos labumu gan Baltkrievijai gan Latvijai, ceturtdien Minskā tiekoties ar Latvijas premjerministru Māri Kučinski, paziņojis Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

«Tā ir Baltkrievijas stacija. Mēs ejam uz globalizāciju, robežas arvien vairāk izzūd. Pienāks laiks, kad tā būs kopīga vērtība - Baltkrievijas un Latvijas,» Lukašenko teikto citē Baltkrievijas prezidenta preses dienests.

Lukašenko arī paudis pateicību, ka Latvija nekritizē Baltkrieviju par Astravjecas AES būvniecību, un izteicis pārliecību, ka šī AES dos labumu ne tikai pašreizējai, bet arī nākamajām paaudzēm.

Baltkrievijas prezidents piebildis, ka savu AES būvē arī Polija, un pret to neviens neiebilst. «Mēs staciju vienalga uzcelsim. Mēs taču to būvējam saskaņā ar starptautisko tiesību principiem. Un es bieži saku - domāsim kopā, kā to izmantot,» teicis Lukašenko.

Lietuvas ģenerālprokurors Dariuss Valis (Darius Valys) parakstījis Eiropas Savienības orderi Snoras bankas akcionāra Vladimira Antonova un Snoras prezidenta Raimonda Baranauska apcietināšanai.

Abi baņķieri tiek turēti aizdomās par nelegālu īpašuma iegūšanu lielos apmēros, kā arī dokumentu viltošanu. Baranausks tiek turēts aizdomās arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un krāpšanos grāmatvedībā.

Baranauskis, pēc neoficiālas informācijas, šobrīd varētu atrasties Ukrainā, kur patlaban izdotajam orderim nav juridiskā spēka, savukārt par Antonovu nekādu ziņu nav. Zināms vien tas, ka Antonovs pēdējos pāris gadus pārsvarā uzturējies Lielbritānijā.

Kā vēstīts, Lietuvas Ģenerālprokuratūra, pēc informācijas saņemšanas no Lietuvas centrālās bankas par iespējamajiem pārkāpumiem komercbankā Snoras, sāka izmeklēšanu, kuras laikā konstatēts, ka Snoras bankā pazuduši aktīvi aptuveni miljards litu (vairāk nekā 200 miljonu latu) apmērā.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un premjerministrs Sauļus Skvernelis pauduši pretējus viedokļus par to, kādai jābūt valsts attieksmei pret Baltkrievijā netālu no abu valstu robežas topošo Astravjecas atomelektrostaciju (AES).

Līdz šim Lietuva aktīvi centusies pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību apstāklim, ka šī spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības, un aicinājusi nepieļaut tās ekspluatāciju vai arī bloķēt tajā ražoto elektroenerģiju, ja AES tomēr tiktu iedarbināta.

Taču premjers negaidīti paziņojis, ka gatavojas Baltkrievijai piedāvāt «racionālu risinājumu» kā alternatīvu AES slēgšanai.

Prezidente savukārt izteikusi pārliecību, ka Lietuvai jāturpina censties panākt šīs spēkstacijas slēgšanu.

Pēc viņas teiktā, runas par iespējamu «pragmatisku attieksmi» pret Astravjecas AES vērtējamas kā «mēģinājums tirgoties ar cilvēku drošību, kas nav attaisnojams šobrīd un nebūs attaisnojams nekad».

Lietuvas bankrotējušās bankas Snoras kredītportfelis, kura vērtība ir 1,6 miljardi litu (563,77 miljoni eiro), tiks pārdots starptautiskam konsorcijam, kuru vada investīciju banka, kas pagaidām nevēlas, lai tiktu publiskots tās nosaukums.

Iepriekš plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka par portfeļa pārdošanu tiek runāts ar Vācijas banku Deutsche Bank un vēl diviem pretendentiem, kas iepriekš izteikuši interesi par Lietuvas bankas Finasta un tās meitasuzņēmumu iegādi no Snoras.

Savukart Snoras piektdien paziņoja, ka bankas bankrota administrators turpinās sarunas ar konsorciju, kas ir iesniedzis vislabāko priekšlikumu.

«Kreditoru komiteja ir apstiprinājusi cenas grīdu aizdevuma portfelim un tā pārdošanas metodi. Uzskatām šo aktīvu pārdošanu par prioritāti, un mēs ceram, ka šis darījums tiks noslēgts - ar kreditoriem visizdevīgākajiem nosacījumiem - līdz šā gada beigām,» aģentūrai BNS sacīja Lietuvas valstij piederošā noguldījumu un investīciju apdrošināšanas fonda Indeliu ir investiciju draudimas vadītāja un Snoras kreditoru komitejas priekšsēdētāja Aurēlija Mažintiene.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.

«Runas par «brīvi pieejamo miljardu» Visaginas AES projektam ir jāaizmirst. Tāda nav, un tas «radīsies» tikai tad, ja projekts būs komerciāli izdevīgs un šādu finansējumu projekta īstenotāji spēs piesaistīt,» Latvijas Vēstneša portālā norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, uzsverot, ka Latvija nepakļausies spiedienam parakstīt kādus saistošus dokumentus, kamēr no Lietuvas puses nebūs saņemtas atbildes uz neskaidriem jautājumiem par Visaginas AES.

«Miljards eiro, ko daudzos un dažādos veidos mīl piesaukt kā ieguldījumu Lietuvas ekonomikā, «ko taču varētu izmantot tepat Latvijā», patlaban nestāv valsts budžetā vai Latvenergo kasē un «negaida», kad liksim to lietā. Tā ir summa, kas būtu pieejama, turklāt ne no valsts budžeta līdzekļiem, tikai šim konkrētajam projektam, Latvenergo piesaistot finansējumu no starptautiskām eksportkredītu aģentūrām un finanšu institūcijām,» norāda ekonomikas ministrs.

Viņš pauž, ka nevar izslēgt iespēju, ka Latvenergo investīcijas Visaginas AES būvniecības laikā varētu samazināt Latvenergo peļņas dividendes valstij, bet, īstenojot komerciāli izdevīgu projektu, stacijas darbības laikā, kas būs 60 gadi, Latvenergo peļņa potenciāli var pieaugt un attiecīgi – arī izmaksātās dividendes.

Krievija aizvada sarunas ar Eiropas energokompānijām par atomelektrostacijas (AES) celtniecību Kaļiņingradā, pavēstījusi energokompānija Rosatom.

«Pašlaik tiek aizvadītas sarunas ar lielām Rietumeiropas energokompānijām, kas ir izrādījušas nopientu vēlmi piedalīties Kaļiņingradas AES celtniecībā,» sacīja Rosatom inženierprojektu vadītājs Sergejs Bojarkins, vēsta Ria Novosti.

Krievija Baltijas AES celtniecību Kaļiņingradā uzsāka 2010. gadā. Paredzēts, ka AES pirmais bloks darbību uzsāks 2017. gadā, bet otrā bloka celtniecība jāuzsāk šogad un jāpabeidz 2018. gadā.

Db.lv jau vēstīja, ka eskperti iepriekš apšaubījuši Kaļiņingradas AES drošību. «AES būvniecība ir ļoti dārgs projekts, un, iespējams, Kaļiņingradas AES drošības aspekts būs zemāks, nekā varētu vēlēties,» sacīja Fizikālās enerģētikas institūta izpētes vadītājs profesors Viktors Zēbergs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 21. novembra sēdē nolēmusi apturēt Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra, Db.lv paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Saskaņā ar šo komisijas lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki, kas veic bankas pārvaldīšanu un iegūst bankas valdes un padomes tiesības. Pilnvarnieku grupas uzdevums ir veikt bankas pārvaldi ar nolūku nodrošināt bankas aktīvu saglabāšanu. Par pilnvarnieku grupas vadītāju ir iecelts komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.

Baltkrievija iesniegusi Lietuvai protesta notu saistībā ar šonedēļ medijos publiskoto informāciju par problēmām ar radioaktīvo atkritumu sakārtošanu pirms astoņiem gadiem apturētajā Ignalinas atomelektrostacijā (AES).

Kā ziņots, portāls «15min.lt», atsaucoties uz informētiem avotiem, vēstīja, ka decembra beigās spēkstacijā noticis incidents, par kuru nav paziņots sabiedrībai. Proti, veicot tā dēvēto karsto testēšanu kodoldegvielas uzglabāšanas iekārtām un izceļot radioaktīvos atkritumus no vecajām glabātavām, izrādījies, ka šo atkritumu radioaktivitātes līmenis ir lielāks par aprēķināto, tādēļ darbs pārtraukts.

Reaģējot uz šo publikāciju, Lietuvas Valsts kodoldrošības inspekcija (VATESI) paziņoja, ka minētais notikums saskaņā ar Starptautisko kodolincidentu un radioloģisko incidentu skalu (INES) notikušais nav uzskatāms par incidentu, jo darbinieki nav saņēmuši tādas apstarojuma devas, kas pārsniedz kritiskās robežas un nav konstatēta radioaktīvo vielu noplūde vidē vai pieļaujamā radioaktivitātes līmeņa pārsniegšana.

Pēc tam, kad Lietuvas centrālā banka apturēja komercbankas Snoras darbību, bet valsts valdība vēlāk banku izlēma nacionalizēt, Latvijas Krājbanka nav novērojusi pastiprinātu klientu interesei par bankā noguldītajiem līdzekļiem.

«Pēc ziņas nonākšanas medijos, bankas Zvanu centrā tika saņemti daži klientu zvani, kas interesējās, kā Snoras darbības apturēšana ietekmēs Krājbanku un viņu līdzekļus. Taču pastiprinātu klientu aktivitāti mēs šodien nenovērojam,» Db.lv pastāstīja Latvijas Krājbankas sabiedrisko attiecību speciāliste Gundega Pakalne.

Latvijas Krājbanka uzsver, ka Lietuvas centrālās bankas regulējums attiecībā uz bankas Snoras darbību attiecas vienīgi uz Lietuvas banku Snoras. Latvijas Krājbankai tas nav saistošs, jo Latvijas komercbanku tirgu regulē Latvijas likumdošana un to pārrauga Finanšu un Kapitāla tirgus komisija.

Daudz runājot par karu Ukrainā, Krievijas iebrukumu, sankcijām un citiem militāriem un enerģētiskiem aspektiem, dažādajās publiskajās diskusijās nav analizēts (vismaz ne publiski) kāds ļoti nopietns jautājums – Ukrainas kodolreaktori un ar to saistītie riska, ģeopolitiskie un militāri stratēģiskie faktori.

Kāda ir pasaules līdzšinējā pieredze šajā jomā? Daži precedenti kodolreaktoru bombardēšanā pasaulē ir, bet to nav daudz, un nav zināms, ka kaut reizi būtu apšaudīts vai bombardēts darbojošs atomreaktors.

Pirmo zināmo aviācijas uzlidojumu kodolreaktoram ir īstenojusi Irāna 1980.gada 30.septembrī, un pēc tam Izraēla 1981.gada 7.jūnijā, kad tika sekmīgi bombardēts Irākas kodolreaktors Osirak pie Bagdādes. Tiesa gan tas bija vēl nestrādājošs kodolreaktors būvniecības fāzē, kurš vēl nebija iedarbināts. Šis Irākas Osirak kodolreaktors bija neliels pētniecības reaktors kuru bija paredzēts darbināt ar 12 kg 93% bagātināta urāna pildījumu. 1980. un ari 1981.gadā tas vēl nebija darbojošs reaktors. Svarīgi atzīmēt, ka neskatoties uz to, ka tas bija neliels, vēl neiedarbināts reaktors, Irāna katram gadījumam nebombardēja galveno reaktora ēku, bet gan tikai reaktora kontroles centru, dažādas palīgēkas un centrafūgas, jo baidījās, ka reaktorā jau varētu būt ielādēta kodoldegviela, kas radītu plašāku radioaktīvu piesārņojumu. Izraēla gan pēc tam reaktoru sabombardēja, bet urāns tur vēl nebija ievietots, un radiācijas piesārņojuma nebija.

Eiropas Komisija pavēstījusi, ka starptautiskie «donori», no kuriem lielākais ir Eiropas Savienība (ES), lēmuši par Ignalinas atomelektrostacijas demontāžas projektam paredzēto fondu iesaldēšanu, ziņo euractiv.com.

Ignalinas atomelektrostacijas (AES) demontāžas projekts paredz kodolatkritumu glabātavas celtniecību. Jau vēstīts, ka Lietuvai jāizbūvē kodoldegvielas stieņu pagaidu glabātuvi, kurai vajadzēja būt gatavai jau 2009. gadā. Ignalinas AES demontēšanai, kā norādījusi Lietuva, ES budžetā jāatvēl 770 miljoni eiro (541,16 miljoni latu), lai varētu līdz 2029. gadam pabeigt visus demontāžas darbus un agrākās AES vietā zaļotu zāle. Kopējās izmaksas tiek lēstas 2,8 miljardu eiro apmērā, bet ES piekritusi līdz 2013. gadam sniegt atbalstu 1,37 miljardu eiro apmērā.

Ceturtdien pieņemtais lēmums, ka Ignalinas AES demontāžai paredzētie līdzekļi tiks «iesaldēti», jo pēc divus gadus ilgušām diskusijām starp Lietuvu un AES pārvaldītāju – Vācijā un ASV bāzētu kompāniju Nukem vēl nav pieņemts lēmums, kā tieši šo projektu realizēt. Lietuva jau iepriekš vairākkārt paudusi neuzticību par Nukem nodrošināto konteineru drošību.

Bijušais Latvijas Krājbankas un Lietuvas bankas Snoras īpašnieks Vladimirs Antonovs, ko Lietuva grib saukt pie atbildības par Snoras īpašumu piesavināšanos lielā apmērā un dokumentu viltošanu, Maskavas arbitrāžas tiesā iesniedzis prasību pret Lietuvas valsti, vēloties pietiesāt 40 miljardus rubļu (555 miljonus eiro) par kaitējumu, kas, viņaprāt, nodarīts viņa mantai un reputācijai.

Kā atbildētāja lietā norādīta Lietuvas Tieslietu ministrija. Prasība iesniegta 5.augustā, bet pirmā tiesas sēde paredzēta 22.septembrī.

Savus materiālos zaudējumus Antonovs novērtējis par aptuveni 20,2 miljardiem rubļu, bet kaitējumu savai lietišķajai reputācijai - par 19,9 miljardiem rubļu.

Turklāt viņš vēlas, lai tiktu atzīti par nepatiesiem Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites 2011.gadā izskanējušie izteikumi, ka Snoras darbība vērtējama kā nekaunīgs uzbrukums Lietuvas banku sistēmai un Lietuvas pilsoņu interesēm.

Kā liecina tiesas materiāli, Antonova prasības nodrošināšanai tiesa aizliegusi atsavināt Snoras nekustamā īpašuma objektus Krievijas teritorijā - divpadsmit nedzīvojamās ēkas Maskavā un vēl dažas Maskavas apgabalā, kā arī divus betona žogus Krievijas galvaspilsētā aptuveni 400 metru kopgarumā.

Lietuvai nav oficiāli apstiprinātas informācijas par to, kad Baltkrievija plāno iedarbināt netālu no abu valstu robežas uzcelto Astravjecas atomelektrostaciju (AES), trešdien paziņojis Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas vadītājs Daiņus Gaižausks, komentējot neoficiālas ziņas, ka šī spēkstacija varētu tikt iedarbināta jau piektdien.

Baltkrievijas Enerģētikas ministrija otrdien paziņoja, ka Astravjecas AES pirmā reaktora "fiziskas iedarbināšanas operācijas plānots sākt jau tuvākajās dienās".

Lietuva iepriekš paudusi bažas, ka šo spēkstaciju, ko tā uzskata par nedrošu, paredzēts iedarbināt, "apzināti pieskaņojoties vēlēšanu kalendāram" pirms svētdien, 9.augustā, gaidāmajām valsts prezidenta vēlēšanām.

"Šobrīd nevaram teikt, ka Astravjecas AES netiks iedarbināta piektdien. Varu tikai sacīt, ka viss tiek darīts steigā. Nav veikti visi izmēģinājumi, kas saistīti ar drošību, kā arī stresa testi," Gaižausks norādījis pēc komitejas sēdes, kurā apspriesta Lietuvas sagatavotība kodolspēkstacijas iedarbināšanai kaimiņvalstī.

Lietuvas Ārlietu ministrija piektdien iesniegusi Baltkrievijai protesta notu, kurā asi nosoda kaimiņvalstī uzsākto kodoldegvielas ielādēšanu Lietuvas robežas tuvumā uzceltās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) reaktorā.

Kā teikts notā, Baltkrievija ar šādu rīcību pārkāpusi atklātuma, caurskatāmības un labu kaimiņattiecību principus. Dokumentā norādīts, ka šīs spēkstacijas darbība rada tiešu apdraudējumu Lietuvas nacionālajai drošībai, videi un iedzīvotājiem, ņemot vērā tās atrašanos Lietuvas galvaspilsētas Viļņas tuvumā, neatrisinātās kodoldrošības problēmas un negarantēto būvdarbu procesa drošumu.

Lietuva aicina Baltkrieviju pārtraukt Astravjecas AES iedarbināšanu, iekams nav izpildītas Eiropas Savienības (ES) stresa testu rekomendācijas, un sadarboties ar Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupu, Eiropas Komisiju un citām starptautiskajām organizācijām.

"Kodoldrošības standartu un vides prasību ievērošana ir būtiska gan Lietuvai, gan pašai Baltkrievijai. Tā ir ne tikai divpusēja, bet arī reģionāla un ES mēroga problēma, kā to ne vienreiz vien uzsvēruši ES vadītāji. Šajos jautājumos nav vietas kompromisiem, un mēs neskatām iespēju vienoties ar Baltkrieviju," notā uzsvēris Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

Situācija Lietuvas komercbankā Snoras šobrīd izskatās sarežģītāka, nekā domāts iepriekš, pirmdien paziņojis premjerministrs Andrjus Kubiļus, aicinādams bankas valdes priekšsēdētāju Raimondu Baranausku atgriezties Lietuvā un paskaidrot, kur palicis miljards litu (204 miljoni latu), kas investēti vērtspapīros.

«Banku sektoram jābūt tikpat caurskatāmam kā citām mūsu dzīves jomām. Domāju, izmeklēšana parādīs, cik lielā mērā Snoras darbojusies kā atbildīga komercbanka un cik - vienkārši kā mašīna neskaidru finanšu plūsmu regulēšanai,» viņš uzsvēris pēc valdības sēdes, tomēr situāciju bankā sīkāk nav komentējis.

Kā tikmēr pastāstījis Lietuvas Bankas valdes loceklis Vaidievutis Geralavičs, bankā Snoras īpašuma izrādījies mazāk, nekā domāts, bet mahināciju - vairāk.

Premjers pirmdien vēl tiksies ar biznesa aprindu pārstāvjiem un apspriedīs iespējamos soļus, kas ļautu palīdzēt mazajiem uzņēmējiem, kuriem ir konti šai bankā.