Politiskas vilcināšanās, nesaskaņas ar Eiropas Komisiju (EK) par nepieciešamo finansējumu un sliktā plānošana sekmējusi to, ka slēgtās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) kodolatkritumu glabātavas celtniecība Lietuvā atpaliek no termiņa par vismaz četriem gadiem.
Iecerētais projekts paredz, ka Lietuvā tiks uzbūvēta pagaidu kodolatkritumu glabātava, kurā būs iespējams turēt 15,5 tūkstošus izlietotās kodoldegvielas stienīšu pirms tos izvietos pazemes glabātavā, vēsta Euobserver.
Ja degvielas stieņi netiks pienācīgi uzglabāti, pastāv reāls piesārņojuma risks, sacīja Ignalinas AES ģenerāldirektors Žilvins Jurkšus. «Viena lieta ir uzcelt reaktoru, bet pavisam cita – to demontēt. Atlikšana nozīmē, ka izmaksas palielināsies,» klāstīja Ž. Jurkšus.
Pagaidu kodolatkritumu glabātavas celtniecības izmaksas ir 193 miljonu eiro apmērā, tai vajadzēja būt gatavai jau 2009. gadā, taču tad tās pabeigšanas termiņš tika atlikts līdz 2011. gadam, bet pēc tam – līdz 2013. gada decembrim. Ž. Jurškus arī pastāstīja, ka Vācijas kompānija GNS, kura nolīgta glabātavas tvertņu būvēšanai, iekļāvusi «novirzes», kuru neesot bijis sākotnējā projektā un kas varētu ietekmēt drošību.
Ignalinas AES norāda, ka nākošajā Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžetā jāatvēl 770 miljoni eiro atomelektrostacijas demontāžas pasākumiem. Paredzēts, ka līdz 2020. gadam Ignalinas AES demontāžai būs nepieciešami 870 miljoni eiro, no kuriem 100 miljonus grasās piešķirt Lietuva. Tomēr EK līdz šim Ignalinas AES piedāvājusi tikai 210 miljonus eiro.
Slēgtās atomelektrostacijas pārstāvji uzsver - ja neizdosies iegūt paredzēto finansējumu, tad Ignalinas AES nespēs nodrošināt darbības kārtībā kodoldegvielas dzesēšanas sistēmu, kā arī nevarēs uzturēt ceļamo kodolatkritumu glabātavu. Kompānija atzīmē, ka Ignalinas tipa kodolreaktorus demontēt ir īpaši grūti un neviens to nekad nav mēģinājis darīt.
Paredzēts, ka Ignalinas AES vietā 2029. gadā augs koki un zāle, taču Ž. Jurškus ir pārliecināts, ka pilnīgai demontāžai būs nepieciešami vēl papildus desmit gadi.
Db.lv jau vēstīja, ka Lietuva sākusi izmeklēt ASV kompānijas Data Systems & Solutions darbību pēc tam, kad amerikāņu varasiestādes atklājušas, ka tā devusi kukuļus slēgtās Ignalinas AES vadītājiem.
ASV kompānija atomelektrostacijā īstenojusi vairākus projektus, kuri bijuši saistīti ar drošības un novērošanas sistēmām. Projekti īstenoti laika posmā no 1999. līdz 2006. gadam un to izmaksas veidojušas desmitiem miljonu ASV dolāru.
Ignalinas AES slēgšana bija viens no priekšnoteikumiem Lietuvas dalībai ES.