Politiskas vilcināšanās, nesaskaņas ar Eiropas Komisiju (EK) par nepieciešamo finansējumu un sliktā plānošana sekmējusi to, ka slēgtās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) kodolatkritumu glabātavas celtniecība Lietuvā atpaliek no termiņa par vismaz četriem gadiem.

Iecerētais projekts paredz, ka Lietuvā tiks uzbūvēta pagaidu kodolatkritumu glabātava, kurā būs iespējams turēt 15,5 tūkstošus izlietotās kodoldegvielas stienīšu pirms tos izvietos pazemes glabātavā, vēsta Euobserver.

Ja degvielas stieņi netiks pienācīgi uzglabāti, pastāv reāls piesārņojuma risks, sacīja Ignalinas AES ģenerāldirektors Žilvins Jurkšus. «Viena lieta ir uzcelt reaktoru, bet pavisam cita – to demontēt. Atlikšana nozīmē, ka izmaksas palielināsies,» klāstīja Ž. Jurkšus.

Pagaidu kodolatkritumu glabātavas celtniecības izmaksas ir 193 miljonu eiro apmērā, tai vajadzēja būt gatavai jau 2009. gadā, taču tad tās pabeigšanas termiņš tika atlikts līdz 2011. gadam, bet pēc tam – līdz 2013. gada decembrim. Ž. Jurškus arī pastāstīja, ka Vācijas kompānija GNS, kura nolīgta glabātavas tvertņu būvēšanai, iekļāvusi «novirzes», kuru neesot bijis sākotnējā projektā un kas varētu ietekmēt drošību.

Lietuva sākusi izmeklēt ASV kompānijas Data Systems & Solutions darbību pēc tam, kad amerikāņu varasiestādes atklājušas, ka tā devusi kukuļus slēgtās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) vadītājiem.

«Prokuratūra uzsākusi izmeklēšanu saistībā ar iespējamu korupciju un Ignalinas AES vadītāju dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu,» pausts Lietuvas Ģenerālprokuratūras izplatītajā paziņojumā.

Iepriekš ASV Tieslietu departaments nāca klajā ar paziņojumu, ka kompānija Data Systems & Solutions devusi kukuļus Ignalinas AES vadībai, lai nodrošinātu sev izdevīgus līgumus. Kā aģentūrai AFP norādīja Ignalinas AES pārstāve Daiva Rimasauskaite, ASV kompānija atomelektrostacijā īstenojusi vairākus projektus, kuri bijuši saistīti ar drošības un novērošanas sistēmām. Projekti īstenoti laika posmā no 1999. līdz 2006. gadam un to izmaksas veidojušas desmitiem miljonu ASV dolāru.

Telekanāla HBO seriāla «Chernobyl» («Černobiļa») panākumi ir vairojuši tūrisma pieplūdumu Lietuvā, kur notika seriāla filmēšana un slēgtā Ignalinas atomelektrostacija (AES) ir veidota pēc tā paša prototipa, kā Černobiļas AES.

Tā dēvētie atomtūristi dodas apmeklēt dažādas vietas Viļņā, kur filmēts HBO augstu popularitāti un kritiķu atzinību ieguvušais seriāls, kā arī Ignalinu, kur mirdzoši urāna stieņi dziest betona baseinos.

Ignalinas AES ir atvērta tūristiem, un jūlijā vien to apmeklējuši 1630 cilvēku. Pērn kopumā AES uzņēma 2240 tūristus. Ignalinas AES amatpersonas norāda, ka tūristu interese arvien pieaug.

«Šķiet, ka viņi ir uztaisījuši labu filmu. Tomēr tas, kas notika tik sen, mūs vairs neuztrauc. Domāju, ka skatīšanās pagātnē nav laba,» ziņu aģentūrai AP sacījis inženieris Mihails Nefedjevs, kurš vada ekskursijas pirms desmit gadiem slēgtajā Ignalinas AES.

160 kilometrus uz ziemeļiem no Viļņas esošajā Ignalinas AES tiek piedāvāta trīs stundas ilga ekskursija, kuras laikā cita starpā tiek stāstīts arī par Černobiļas AES katastrofas apstākļiem. Ekskursijas cena ir 67 eiro.

Vēja enerģijas attīstīšana Lietuvā var palīdzēt valstij uzlabot savu enerģētisko neatkarību un kompensēt iztrūkumu elektroenerģijas bilancē, kas radies slēdzot Ignalinas atomelektrostaciju (AES).

Kā aprēķinājusi Lietuvas Vēja enerģijas asociācija, līdz 2015. gadam kaimiņvalstī vēja enerģijas kapacitāte varētu sasniegt 500 megavatus, kas savukārt nodrošinātu ceļu uz enerģētisko neatkarību bez kodolenerģijas, vēsta Bloomberg.

Oktobrī vairāk nekā 60 procenti Lietuvas vēlētāju nesaistošā referendumā noraidīja Visaginas AES celtniecību, kas tiktu izbūvēta slēgtās Ignalinas AES vietā. Novecojušās Ignalinas AES slēgšana bija viens no pamatnoteikumiem, lai Lietuva varētu iestāties Eiropas Savienībā (ES). Iepriekš Ignalinas AES saražoja aptuveni 85% no Lietuvas patērētās elektroenerģijas un kopš tās slēgšanas ievērojami pieauga kaimiņvalsts elektrības importa apmēri.

Astravjecas atomelektrostacija (AES) dos labumu gan Baltkrievijai gan Latvijai, ceturtdien Minskā tiekoties ar Latvijas premjerministru Māri Kučinski, paziņojis Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

«Tā ir Baltkrievijas stacija. Mēs ejam uz globalizāciju, robežas arvien vairāk izzūd. Pienāks laiks, kad tā būs kopīga vērtība - Baltkrievijas un Latvijas,» Lukašenko teikto citē Baltkrievijas prezidenta preses dienests.

Lukašenko arī paudis pateicību, ka Latvija nekritizē Baltkrieviju par Astravjecas AES būvniecību, un izteicis pārliecību, ka šī AES dos labumu ne tikai pašreizējai, bet arī nākamajām paaudzēm.

Baltkrievijas prezidents piebildis, ka savu AES būvē arī Polija, un pret to neviens neiebilst. «Mēs staciju vienalga uzcelsim. Mēs taču to būvējam saskaņā ar starptautisko tiesību principiem. Un es bieži saku - domāsim kopā, kā to izmantot,» teicis Lukašenko.

Baltkrievija iesniegusi Lietuvai protesta notu saistībā ar šonedēļ medijos publiskoto informāciju par problēmām ar radioaktīvo atkritumu sakārtošanu pirms astoņiem gadiem apturētajā Ignalinas atomelektrostacijā (AES).

Kā ziņots, portāls «15min.lt», atsaucoties uz informētiem avotiem, vēstīja, ka decembra beigās spēkstacijā noticis incidents, par kuru nav paziņots sabiedrībai. Proti, veicot tā dēvēto karsto testēšanu kodoldegvielas uzglabāšanas iekārtām un izceļot radioaktīvos atkritumus no vecajām glabātavām, izrādījies, ka šo atkritumu radioaktivitātes līmenis ir lielāks par aprēķināto, tādēļ darbs pārtraukts.

Reaģējot uz šo publikāciju, Lietuvas Valsts kodoldrošības inspekcija (VATESI) paziņoja, ka minētais notikums saskaņā ar Starptautisko kodolincidentu un radioloģisko incidentu skalu (INES) notikušais nav uzskatāms par incidentu, jo darbinieki nav saņēmuši tādas apstarojuma devas, kas pārsniedz kritiskās robežas un nav konstatēta radioaktīvo vielu noplūde vidē vai pieļaujamā radioaktivitātes līmeņa pārsniegšana.

Daudz runājot par karu Ukrainā, Krievijas iebrukumu, sankcijām un citiem militāriem un enerģētiskiem aspektiem, dažādajās publiskajās diskusijās nav analizēts (vismaz ne publiski) kāds ļoti nopietns jautājums – Ukrainas kodolreaktori un ar to saistītie riska, ģeopolitiskie un militāri stratēģiskie faktori.

Kāda ir pasaules līdzšinējā pieredze šajā jomā? Daži precedenti kodolreaktoru bombardēšanā pasaulē ir, bet to nav daudz, un nav zināms, ka kaut reizi būtu apšaudīts vai bombardēts darbojošs atomreaktors.

Pirmo zināmo aviācijas uzlidojumu kodolreaktoram ir īstenojusi Irāna 1980.gada 30.septembrī, un pēc tam Izraēla 1981.gada 7.jūnijā, kad tika sekmīgi bombardēts Irākas kodolreaktors Osirak pie Bagdādes. Tiesa gan tas bija vēl nestrādājošs kodolreaktors būvniecības fāzē, kurš vēl nebija iedarbināts. Šis Irākas Osirak kodolreaktors bija neliels pētniecības reaktors kuru bija paredzēts darbināt ar 12 kg 93% bagātināta urāna pildījumu. 1980. un ari 1981.gadā tas vēl nebija darbojošs reaktors. Svarīgi atzīmēt, ka neskatoties uz to, ka tas bija neliels, vēl neiedarbināts reaktors, Irāna katram gadījumam nebombardēja galveno reaktora ēku, bet gan tikai reaktora kontroles centru, dažādas palīgēkas un centrafūgas, jo baidījās, ka reaktorā jau varētu būt ielādēta kodoldegviela, kas radītu plašāku radioaktīvu piesārņojumu. Izraēla gan pēc tam reaktoru sabombardēja, bet urāns tur vēl nebija ievietots, un radiācijas piesārņojuma nebija.

Paredzams, ka tuvākajos gados Baltijā pieaugs elektroenerģijas ģenerējošo jaudu deficīts, tāpēc jādomā par jaunu jaudu uzstādīšanu, to intervijā DB norāda Rīgas Tehniskās universitātes enerģētikas institūta direktors, profesors Antans Sauhats.

Viņš atklāj, ka pēc Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas Baltijā izveidojies elektrības jaudu deficīts, kas līdz ar iespējamo Igaunijas degslānekļa elektrostaciju slēgšanu tuvākajā nākotnē varētu tikai palielināties. Nākotnes izaicinājumus enerģētikas nozarē profesors saista arī ar atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas atbalsta shēmas pilnveidošanu, siltumapgādes sektora liberalizāciju, enerģētikas, transporta, rūpniecības un citu ekonomikas sektoru elektrifikāciju, viedo tehnoloģiju ieviešanu un Baltijas valstu tīklu sinhronizāciju ar Eiropu.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat enerģētikas nozares attīstību pēdējos gados – kas būtu nozīmīgākie notikumi, raugoties, piemēram, piecpadsmit gadus tālā pagātnē?

Pēc Lietuvā notikušā referenduma, kurā kaimiņvalsts iedzīvotāji neatbalstīja Visaginas atomelektrostacijas (AES) celtniecību, Latvenergo gaidīs Lietuvas valdības un parlamenta lēmumus, sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš piekrita vērtējumam, ka referenduma iznākums Lietuvā palielina riskus, kas saistīti ar Visaginas AES celtniecību. Esošo situāciju varētu salīdzināt ar braukšanu vilcienā, kad projekta dalībnieki brauc vienā vilcienā ar noteiktu galamērķi un lokomotīves vagonā atrodas Lietuvas komanda, kura pēkšņi uzsākusi nopietnas diskusijas un pārdomas vai vispār braukt uz priekšu.

A. Žīgurs tomēr norādīja, ka patlaban vilciens vēl ir uz sliedēm un iet uz priekšu. «Cik es zinu, Lietuvā patlaban strādā vairāki desmiti Japānas kompānijas Hitachi speciālisti, kuri veic dažādus priekšdarbus. Latvijas un Igaunijas energokompānijās strādā projektu komandas, kuru uzdevums ir savākt maksimāli daudz informācijas,» skaidroja Ā. Žīgurs.

Patlaban par a/s Latvenergo iepirkumu konkursa par finanšu konsultāciju sniegšanu Visaginas AES projektā uzvarētāju noteikta kāda Lielbritānijas firma Project Financing Solutions Limited, kurai ir trīs darbinieki un kuras gada apgrozījums ir 722 tūkst. Ls.

Par konkursa rezultātiem sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniedzis zvērinātu auditoru un konsultāciju uzņēmums Deloitte Latvia, kurš gan patlaban vēl nesniedz informāciju par sūdzības iemeslu.

Savukārt a/s Latvenergo no IUB ir saņēmusi informāciju par iesniegumu, «kurā SIA Deloitte Latvia pauž savu neizpratni par to,

ka starp trim pretendentiem ir izvēlēts lētākais piedāvājums (mēneša maksa 27,5 tūkst. eiro) , nevis par aptuveni 54% (60 tūkst. eiro) vai 60% (79 tūkst. eiro) augstākās citu pretendentu noteiktās cenas», norāda Latvenergo pārstāvji. A/s Latvenergo pauž, ka izvērtēšana tika veikta pēc saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma.

Īstenojot enerģētikas projektus kopīgi, trīs Baltijas valstis būtiski ietaupītu gan līdzekļus, gan laiku, samazinātu riskus un nostiprinātu savu drošību - šādu viedokli portālam Delfi.lt paudis uzņēmuma Lietuvos energija ģenerāldirektors Daļus Misjūns, kas būs viens no galvenajiem runātājiem ceturtdien un piektdien Palangā paredzētajā Baltijas valstu biznesa līderu konferencē Lūzuma punkts.

Kopā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāju Sandoru Līvi viņš šai forumā runās par Baltijas valstu enerģētisko neatkarību.

Lai gan līdz šim katra valsts par šo mērķi lielākoties cīnījusies saviem spēkiem, Misjūns uzskata, ka ir daudz iemeslu, kādēļ to vajadzētu uztvert kā kopīgu reģionālu izaicinājumu, bet vienlaikus ir būtiski, lai svarīgākie infrastruktūras objekti ģeogrāfiski atrastos dažādās vietās.

Enerģētikas infrastruktūra mūsu valstis saista ne mazāk kā kopīgā vēsture. Gandrīz visās enerģētikas nozarēs mūsu sistēmas ir integrētas - elektrotīkls, gāzesvads. Resursu ziņā arī esam līdzīgā situācijā. Tātad ir gan loģisks, gan tehnisks pamats uzlūkot enerģētisko neatkarību kā reģiona attīstības jautājumu. Protams, ja ir vēlēšanās, to var nodrošināt arī nacionālajā līmenī, bet tas būtu krietni dārgāk, viņš norādījis.

Saražotās elektroenerģijas apjoms Latvijā pakāpeniski pieaug, eksperti prognozē, ka šāda tendence varētu saglabāties arī turpmāk

Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms pieaudzis par 781 GWh jeb 13,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai gan ražošanas tendences pēdējo 25 gadu laikā bijušas svārstīgas, pēdējos gados novērojams pakāpenisks pieaugums. Līdz ar ražošanas attīstību būtiski palielinājies arī elektrības eksports.

Ignalinas AES slēgšana mainīja Lietuvas statusu no elektroenerģijas eksportētājvalsts uz milzīgu enerģijas deficīta punktu Eiropas kartē, kur vietējā elektroenerģijas ražošana nosedz vien trešo daļu valsts patēriņa, norāda energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers. Viņš uzsver, ka AES slēgšanas rezultātā ievērojami saruka enerģijas imports no Lietuvas un Latvija palielināja savu lomu kā tranzīta valsts. CSP dati liecina, ka Latvijā saražotās elektroenerģijas eksports uz Lietuvu strauji palielinājās 2007. gadā, kad uz kaimiņvalsti tika eksportēts 13 reizes vairāk elektroenerģijas nekā gadu iepriekš. Pēc Ignalinas slēgšanas eksporta apjoms dubultojās, sasniedzot 3053 GWh 2010. gadā un 3725 GWh 2016. gadā.

Nesamērīgais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros ir ilgtermiņa problēma, kas būs jārisina arī jaunajai valdībai, piektdien, 27.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš atbalsta saņēmēju kontrolei, kā arī jāmeklē kompromiss, lai pārtrauktu šo bezjēdzīgo valsts atbalsta politiku, intervijā DB norāda uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs un bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis. Viņš nenoliedz, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumi meklējami viņa valdības laikā, taču piebilst, ka līdz 2007.gadam OIK slogs bija neliels un samērīgs.

Kā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju, kad OIK slogs elektroenerģijas patērētājiem kļuvis nepanesams?

Jāsaka, ka jebkurš nesamērīgs atbalsts ir slogs patērētājiem. Atbalsts obligātā iepirkuma (OI) ietvaros nesamērīgs kļuva 2009.gadā, kad Valda Dombrovska valdība pieņēma lēmumu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.221, kas pavēra vārtus neierobežotai OIK sloga uzkraušanai patērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau toreiz valdību brīdināja, ka, piemērojot MK noteikumos ietverto formulu arī stacijām, kuru jauda pārsniedz četrus megavatus, elektroenerģijas OI izmaksas un lietotāju maksājumi par elektroenerģiju palielināsies. Neraugoties uz SPRK iebildumiem, grozījumi tika apstiprināti. Jāpiebilst, ka svarīgi ir atskatīties arī uz OIK vēsturi. Laikā, kad es biju valdības vadītājs, Eiropas Savienība (ES) izvirzīja mērķi līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru enerģijas gala patēriņā. OIK lielākā problēma ir tā, ka viss tika salikts vienā katlā, jo atbalsts zaļajai enerģijai un subsīdijas koģenerācijai ir divas dažādas lietas. Ja mēs vērtējam procentuāli, tad atbalsts AER veido tikai nelielu daļu no kopējā OIK sloga. Šobrīd nozares, kas saņem atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, tiek uzskatītas par sliktām, bet patiesībā viss slēpjas samērīgumā.

Likuma galīgajā versijā Lietuvas Seims tomēr svītrojis punktu par 50% elektrības tarifa atlaižu piešķiršanu iedzīvotājiem

Par to DB informēja Visaginas atomelektrostacijas projekta (VAE) valdes priekšsēdētājs Rimantas Vaitkus, norādot uz oficiālajā Lietuvas vēstnesī Valstybės Žinios pagājušās nedēļas nogalē ievietoto likuma gala versiju. Šajā gala versijā vairākas likuma par Visaginas atomelektrostacijas būvniecību iniciatīvas, kas parādījās Lietuvas Seima mājaslapā publicētajā šī likuma projektā un uz ko savā 29.06.2012. DB savā rakstā Visagina vilinās ar elektrības tarifu atlaidi atsaucās, ir svītrotas. Tajā skaitā vairāku deputātu rosinātais priekšlikums par to, ka Visaginas projekta kompānija kopš AES būvniecības uzsākšanas brīža apņemas segt 50% no elektrības tarifa iedzīvotājiem, kas dzīvo 50 km rādiusā ap jaunceļamo elektrostaciju. «Lietuvas parlamentā bija dažādas deputātu ierosmes, kas attiecās uz iedzīvotājiem, kas dzīvo ap plānoto Visaginas AES, bet tās netika akceptētas,» norāda R. Vaitkus. Viņš piebilda, ka savulaik ap Ignalinas AES dzīvojošiem cilvēkiem tika piemērotas elektrības tarifa atlaides, tomēr konkrētā projekta gadījumā iedzīvotāju iespējamais atbalsts atstāts pašvaldību rokās.

Elektrības cenai sasniedzot rekordaugstu līmeni, Lietuva izvērtē, vai valstij būtu nepieciešami mazjaudīgi kodolreaktori, paziņojusi Lietuvas enerģētikas viceministre Inga Žiliene.

Žiliene informēja, ka Lietuva apsver, vai būtu iespējams izbūvēt mazjaudīgus kodolreaktorus un vai tos varētu iekļaut jaunajā valsts enerģētikas stratēģijā.

"Runājot par nākotni, viena no iespējām ir izvērtēt, cik daudz mazjaudas kodolreaktoru būtu vajadzīgi mūsu sistēmai, enerģētikas sektoram, cik tie ir elastīgi, vai var būt daļa no tirgus un vai var stabilizēt tirgu," Žiliene klāstījusi parlamenta opozīcijā esošās "Lietuvas Zemieku un zaļo savienības" frakcijas deputātiem.

Tādus reaktorus varētu uzbūvēt līdz 2030.gadam, viņa lēsa.

Lietuva, Latvija, Igaunija un Japānas kompānija "Hitachi" plānoja būvēt jaunu atomelektrostaciju (AES) līdzās 2009.gadā slēgtajai Ignalinas AES.

Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi atļaut darboties slēpošanas centriem, taču, ņemot vērā joprojām spēkā esošos pārvietošanās ierobežojumus, uz tiem vismaz pagaidām varēs doties tikai attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji.

Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz Ārkārtējo situāciju komisijas ieteikumu. Šonedēļ, konsultējoties ar ekspertiem, paredzēts lemt arī par to, vai un kad atļaut daļēji atsākt darbu nepārtikas preču veikaliem, ja tiem ir atsevišķa ieeja no āra, un skaistumkopšanas saloniem; iecerēts, ka līdz februāra beigām skolās varētu atgriezties sākumskolas klašu skolēni, drīzumā varētu tikt pārskatīti arī stingrie ierobežojumi, kas kopš decembra vidus liedz bez īpašas nepieciešamības atstāt savas pašvaldības teritoriju.

Āra slēpošanas centri varēs sākt darboties jau otrdien, bet slēgtais ziemas sporta komplekss "Snow arena" Druskininkos apmeklētājus uzņemt vēl nedrīkstēs. Slēpošanas centru apmeklējumam būs iepriekš jāpiesakās, un biļetes varēs iegādāties tikai elektroniski, turklāt inventāra noma un citi ar slēpošanas trašu darbību tieši nesaistīti pakalpojumi joprojām nebūs atļauti. Pieļaujamās apmeklētāju plūsmas tiks aprēķinātas tā, lai, rēķinot uz vienu pacēlāju, slēpošanas centrā vienlaikus neatrastos vairāk par 30 apmeklētājiem.

Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošā Astravjecas atomelektrostacija (AES) ir drauds Lietuvas un Baltijas drošībai, tāpēc tās būvniecība ir jāaptur

To vizītes laikā Latvijā uzsvēra Lietuvas īpašais vēstnieks Astravjecas AES jautājumos Darjus Degutis. Baltkrievija stacijas būvei izraudzījusies vietu aptuveni 20 kilometrus no Lietuvas robežas un 40 kilometrus no Viļņas, kas nozīmē, ka tās darbība varētu ietekmēt trešdaļu Lietuvas iedzīvotāju, norādīja D. Degutis. Viņš atklāja, ka 2016. gadā Baltkrievijā topošajā AES notikuši vismaz seši incidenti, tajā skaitā divi īpaši nopietni, kuru laikā bojāts reaktora korpuss.

Pozīcija skaidra

Lietuvai ir pieredze AES būvniecībā, tāpēc mēs esam pārliecināti, ka Astravjecā netiek ievērotas visas drošības prasības, atklāj D. Degutis. «Mēs zinām, kā izmantot atomenerģiju, – savulaik mums bija Ignalina, pēc tam ilgus gadus strādājām pie Visaginas projekta, mēs redzam, kad tiek pieļautas kļūdas. Pirmkārt, nepareizi izvēlēta ir pati atrašanās vieta,» atzīmē D. Degutis, uzsverot, ka stacija atrodas pārāk tuvu pilsētām. Tāpat vieta AES būvniecībai nav piemērota iespējamo seismisko aktivitāšu dēļ, jo topošās stacijas tuvumā ir reģistrētas zemestrīces. «1993. gadā to apstiprināja arī pati Baltkrievija, norādot, ka AES būvniecība šajā vietā nav pieļaujama tektonisko aktivitāšu dēļ, tāpēc nav skaidrs, kāpēc šobrīd tomēr lemts par labu šāda projekta attīstīšanai Astravjecā,» pauž D. Degutis.

Trešais Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas 102,35 milj. eiro vērtais starpsavienojums sāks darboties 2020. gadā, būvnieku konkursu sludinās rudenī, bažas par tarifu pieaugumu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Tas nav tikai Latvijas, bet gan visas Eiropas Savienības (ES) kopīgs interešu projekts, ko apliecina tas, ka šis projekts ir iekļauts asociācijas Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (ENTSO-E) izstrādātajā Kopienas tīklu desmitgades attīstības plānā, un tam ir atvēlēts arī līdzfinansējums 65% apmērā,» stāsta AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis Arnis Staltmanis. Viņš norāda, ka šis starpsavienojums kopā ar pārējo Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmu Eiropas nākotnes (2030.–2050. gads) plānos iezīmēts kā otrs (pirmais – cauri Dānijai) tranzītkoridors, pa kuru no Ziemeļvalstīm plūst zaļā elektroenerģija uz Viduseiropu. Pašlaik noslogotākais ir Igaunijas–Latvijas virziens (divi starpsavienojumi), savukārt Latvijas–Lietuvas virziens (četri starpsavienojumi) noslogots tikai daļēji. «Svarīgs aspekts ir Latvijas un Baltijas elektroenerģijas sistēmas sinhronizācija ar Eiropu, jo līdz šim sinhronais darbs ir ar Krieviju un Baltkrieviju. Lai nodrošinātu šādu iespēju, vajag izveidot stingru Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmu «mugurkaulu»,» skaidro A. Staltmanis. Savulaik Latvija elektroenerģiju importēja no Lietuvas, taču, kopš tika slēgta Ignalinas AES, situācija ir mainījusies, un arī starpsavienojuma noslodze samazinājusies. Ir izbūvēts Lietuvas–Zviedrijas savienojums Nordbalt, taču pagaidām tas strādā ar pārtraukumiem.

Lietuvā no jūlija varētu palikt tikai pieci valsts uzņēmumi, trešdien paziņojis ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs.

Pēc viņa teiktā, valsts uzņēmumu skaitu paredzēts samazināt, atsakoties no valstij nesvarīgām darbības jomām un funkcijām un daļu no tām nododot tirgus ziņā.

Lietuvas valdība trešdien apsprieda Ekonomikas ministrijas izstrādāto valsts uzņēmumu reformas plānu. Galīgo lēmumu šai jautājumā paredzēts pieņemt nākamnedēļ.

«Pēc 2.jūlija valsts uzņēmuma statusu saglabātu pieci uzņēmumi. Manuprāt, būtu mērķtiecīgi turpināt šo pārskatīšanu un varbūt vispār atteikties no tāda statusa,» ministrs pēc valdības sēdes sacījis žurnālistiem.

Valdībai ieteikts uzdot Aizsardzības ministrijai līdz jūlijam iesniegt valsts uzņēmuma «Infostruktūra» pārkārtošanas plānu, bet Tieslietu ministrijai šādu plānu sagatavot valsts uzņēmumam «Mūsu amatai», kas nodarbojas ar notiesāto personu gatavošanu integrācijai darba tirgū.

Augstas intensitātes pieslēguma vietās elektroenerģijas cena Latvijā nebūt nav augsta, savukārt augstsprieguma tīkla pieslēguma gadījumā tā pat ir viena no konkurētspējīgākajām Eiropā.

To intervijā DB norāda Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis, kurš par asociācijas vadītāju kļuva pērnā gada nogalē. Viņš stāsta, ka viens no viņa galvenajiem darba uzdevumiem ir panākt enerģētikas un būvniecības nozares pārstāvju sadarbību, kā arī izglītot sabiedrību, kliedējot mītus gan par elektroenerģiju kā produktu, gan šī resursa cenu veidošanās principiem.

Fragments no intervijas

Kādi ir jūsu mērķi jaunajā amatā?

Vēsturiski asociācija pārsvarā komunicējusi ar enerģētikas nozares pārstāvjiem un ekspertiem, aktīvi neiesaistoties publiskās diskusijās ar pārējo sabiedrības daļu, taču arvien vairāk redzam, ka šobrīd ir ļoti daudz sāpīgu un strīdīgu jautājumu, kas tomēr pieprasa to darīt. Jāsaka, ka būvniecības un enerģētikas nozares zināmā mērā atrodas pretējās nometnēs, taču, lai panāktu rezultātu, abām pusēm jādarbojas plecu pie pleca, aktīvi aizstāvot kopējās intereses. Panākt veiksmīgu šo nozaru sadarbību ir viens no maniem galvenajiem uzdevumiem izpilddirektora amatā. Ilgtermiņā vēlamies mainīt arī sabiedrības uzskatus. Pašlaik liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka enerģētika ir nozare, kurai vajadzētu kalpot gan sociāliem, gan uzņēmējdarbības atbalsta mērķiem, taču tas nav īsti korekti. Jāņem vērā, ka enerģētikā izmaksas veidojas tieši tāpat kā jebkurā citā uzņēmējdarbības nozarē – no cilvēku darba, investīcijām un ikdienā pakalpojuma sniegšanā izmantotajiem resursiem. Noteikti vēlētos kliedēt arī mītu par to, ka Latvijā ir dārga elektrība. Eurostat dati bieži vien atspoguļo slimnīcas vidējo temperatūru, kas īsti neko neraksturo – ne tarifu struktūru, ne klientu grupas. Jāsaka, ka augstas intensitātes pieslēguma vietās elektroenerģijas cena Latvijā nebūt nav augsta, savukārt augstsprieguma tīkla pieslēguma gadījumā tā pat ir viena no konkurētspējīgākajām Eiropā. Dialogs par izmaksu konkurētspēju noteikti būs manā prioritāšu sarakstā.

Lietuvas valsts uzņēmuma Ignalinos atomine elektrine (IAE) 2014.gadā rīkotā radioaktīvā vara lūžņu izsole, kuras dēļ par atkāpšanos paziņojis aizdomās par amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu turētais IAE ģenerāldirektors Darjus Janulevičs, var izvērsties starptautiskā skandālā, vēsta portāls 15min.lt.

Proti, viens no pārējiem pieciem šajā lietā aizdomās turētajiem - Vācijas pilsonis Pēters Zivs - gatavojas vērsties tiesā pret Lietuvas valsti, apsūdzot to nelikumīgā īpašuma atsavināšanā.

Pēc portāla rīcībā esošās informācijas, vācu inženieris Zivs apturētajā Ignalinas atomelektrostacijā samontējis īpašu iekārtu, kas bija paredzēta ar radioaktīvajām vielām piesārņotu vara caurulīšu tīrīšanai. Iekārta joprojām tur atrodas, tā netiek izmantota, bet viņš nevar ne to atgūt, ne arī saņemt naudu par paveikto darbu.

«Lietuvas vārds plaši izskanēs pasaulē, jo es šo iekārtu esmu radījis un samontējis, bet tagad nevaru atgūt. Vēl vairāk, tieku turēts aizdomās. Es jums pats piedāvāju metodi, kā radioaktīva metāla virsmu nuslīpēt, pats investēju īpašā iekārtā, bet nu esmu zaudējis visu,» izdevumam stāstījis Zivs.

Priekšnosacījums zemākai elektrības cenai ir integrācija vienotā tirgū ar citām Eiropas valstīm.

Intervijā Dienas Biznesam jaunais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) atzīst, ka tirgus liberalizācija – vai tā attiektos uz elektrības vai gāzes tirgu – ir tikai viens no priekšnosacījumiem konkurencei un līdz ar to cerībām uz zemāku cenu. Savukārt tagadējais politiķu pārsteigums par gaidāmo elektrības tarifu kāpumu ir saistīts tikai ar sliktu atmiņu.

Kādi īsti ir iemesli ieslēgtajai atpakaļgaitai elektroenerģijas tirgus liberalizācijā?

Tirgus liberalizācija sastāv no trim lietām – viena no tām ir liberalizācija šī vārda šaurajā nozīmē. Tad ir tirgus liberalizācijas tehniskais risinājums, pie tā pieskaitāms ir arī atbalsts atjaunojamai enerģijai un koģenerācijai, kas kopā veido obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Trešais ir subsidētā elektroenerģija starta tarifa veidā. Starta tarifs nekādi nesedz elektroenerģijas reālo cenu un tās ražošanas izmaksas. Es ļoti cenšos kliedēt mītu, ka visas šīs trīs lietas kopā sauc par tirgus liberalizāciju, jo tai patiesībā nav nekādas saiknes ar tarifa pieaugumu. Tarifs pieaug pārsvarā starta tarifa pacelšanas dēļ, un tas tiks aizstāts ar mērķtiecīgām subsīdijām tieši trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem.

Ņemot vērā, ka Latvija ir unikālā situācijā ar zemu CO2 intensitāti un neproporcionāli lielu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un ja vēsturiski esam investējuši dabasgāzes TEC jaudās aptuveni miljards eiro, tad šobrīd neizveidot savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG — liquefied natural gas) termināli būtu neloģiski, jo paļauties tikai uz tirgu nav iespējams.

Šādus infrastruktūras ieguldījumus tikai uz tirgus principiem neviens neveic. Tas nav OIK2, bet gan drošības garantija, ka energosistēmā ir jēga no Inčukalna pazemes gāzes krātuves un TECiem. Ir nepiedodami, ja valsts un/vai "Latvenergo" šīs dabiskās priekšrocības nespēj izmantot, lai amortizētu dabasgāzes cenu kāpumu Latvijas patērētājiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā vēl skaudrāk parādījis nepieciešamību ieguldīt Latvijas enerģētiskajā neatkarībā. Ieguldījumi jādiversificē, bet viens no nozīmīgākajiem ir investīcija LNG importa ekosistēmas izveidei. Latvijas dārgums — Inčukalna pazemes gāzes krātuve — kopā ar LNG importa infrastruktūru atrisinātu lauvas tiesu enerģētiskās neatkarības jautājumu un vēl arī sniegtu iespēju Latvijai piedalīties tirgū kā patstāvīgam spēlētājam.

Šobrīd, vērojot jaunu ražošanas jaudu pieprasījuma dinamiku, ir jādomā par elektrifikācijas veicināšanu nākotnē, jo ir skaidrs, ka saražotās elektroenerģijas daudzums no AER nākotnē būtiski pieaugs. Turklāt patēriņš, gluži tāpat kā ražošana, nevar būtiski palielināties dažu mēnešu vai pat gadu laikā, jo tas prasa ievērojamas investīcijas.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Gunta Jēkabsone, AST valdes priekšsēdētāja.

Fragments no intervijas

Ik gadu, izmantojot dabasgāzi, mēs saražojam aptuveni 2 TWh elektrības, šādu daudzumu enerģijas varētu saražot arī ar 600 MW uzstādītās vēja jaudas, un apmēram šādu līmeni jau ir sasnieguši kaimiņi lietuvieši. Kāpēc, jūsuprāt, Latvija līdz šim ir tik ļoti kavējusies atjaunojamo energoresursu (AER) attīstībā?

Jāņem vērā, ka kopš Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas Lietuvā ir būtisks elektroenerģijas deficīts un faktiski mūsu kaimiņi visu laiku ļoti lielā mērā paļaujas uz elektroenerģijas importu. Straujāku vēja enerģijas attīstību Lietuvā stimulēja gan šis deficīts, gan arī valdības īstenotais atbalsts atjaunojamajai enerģijai. Šī gada laikā nozares sasparošanās ir vērojama arī Latvijā, un jaunu atjaunojamās enerģijas elektrostaciju pieslēgšanai rezervētā jauda pārvades tīklā pārsniedz 3500 megavatus (MW), savukārt sadales tīklā – 926 MW.

Igaunijas pieredze liecina, ka motivācija ieguldīt atpakaļ biznesā acīmredzami atmaksājas

Igaunijas mazie un vidējie uzņēmumi, salīdzinot ar Latviju, ir labi kapitalizēti, un daļēji tas ir tāpēc, ka nav jēgas naudu no kompānijas izņemt, saka Swedbank jaunais vadītājs Baltijā Prīts Perenss.

Kas šai inovatīvi optimistiskajā gaisotnē notiek ar kreditēšanu?

Dažādos tirgos ir atšķirīgi. Igaunijā un Lietuvā ir neliels pieaugums gan privātpersonu, gan korporatīvajā jomā. Pavisam nedaudz, un tomēr. Varētu sagaidīt lielāku izaugsmi, bet ir jūtama Krievijas un Ukrainas konflikta ēna pār mūsu ekonomikām. Lietuvā pēc Ignalinas AES slēgšanas bija nepieciešamas investīcijas enerģētikā, un tas radīja lielāku ekonomisko rosību.