Igaunijas mediju grupa Eesti Meedia gatavojas iegādāties nekustamo īpašumu portālus City24 Igaunijā un Latvijā.

Ņemot vērā to, ka iegādei paredzēto uzņēmumu AS Kinnisvaraportaal un SIA City24 tirdzniecības apjoms Igaunijā gadā nepārsniedz divus miljonus eiro, darījumam nav nepieciešams regulatoru apstiprinājums, norāda Eesti Meedia.

Eesti Meedia, kam jau pieder Igaunijā lielākais nekustamo īpašumu portāls KV.ee, vēsta, ka City24 un KV.ee Igaunijā turpinās darboties kā atsevišķi portāli, un kompānija neplāno aktīvi iejaukties šo uzņēmumu vadībā.

City24 portāla iegādē svarīgu lomu spēlējis fakts, ka tas nodrošinās Eesti Meedia iespēju paplašināt darbību Latvijas tirgū, kur KV.ee nav izdevies nostabilizēties.

Igaunijas mediju grupa Eesti Meedia sākusi sarunas par nekustamo īpašumu portālu City24 iegādi Igaunijā un Latvijā.

Eesti Meedia valdes priekšsēdētājs Svens Nūtmans piektdien ziņu aģentūrai BNS apstiprināja, ka Eesti Meedia un City24 īpašnieks 24 M2 ceturtdien parakstījuši nodomu protokolu par darījuma noslēgšanu.

«Vienošanās panākšana ir atkarīga no veiksmīgas sarunu gaitas. Eesti Meedia ir izteikusi sākotnējo piedāvājumu, un mēs sagaidām strauju virzību, lai panāktu vienošanos vēl līdz rudenim,» viņš klāstīja, tomēr atteicās atklāt iespējamo pirkuma summu.

Nūtmans sacīja, ka Eesti Meedia, kam jau pieder Igaunijā lielākais nekustamo īpašumu portāls KV.ee, ievēros visas likumā noteiktās prasības darījumam, tostarp konkurences normas. «Īstenojot pirkuma darījumu, gan KV.ee, gan City24.ee, kam ir diezgan atšķirīgas tehniskās platformas, turpinās tirgū pastāvēt līdzās,» sacīja kompānijas vadītājs.

Igaunijas mediju kompānija Eesti Meedia, kas pieder Norvēģijas mediju milzim Schibsted, gatavojas uzņēmuma izpirkšanai. Šis solās būt par vienu no visu laiku lielākajiem darījumiem Igaunijas mediju nozarē, raksta igauņu medijs Äripäev.

Eesti Meedia pieder vairāki mediji, tostarp laikraksts Postimees, televīzijas kanāls Kanal2, izdevniecība Kroonspress, divas radio stacijas Kuku un Elmer, pieci reģionālie laikraksti, ieskaitot Pärnu Postimees un Sakala.

Äripäev avoti lēš, ka Eesti Meedia pārdošanas cena varētu būt līdzvērtīga ar izdevniecības Kroonspress cenu. Kroonspress 2012. gadā apgrozīja 36 miljonus eiro.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut OÜ MM Grupp caur holdingkopāniju OÜ UP Invest iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA LETA. KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei.

OÜ MM Grupp ir bijusī ziņu aģentūras BNS īpašniece. 2015.gada 31.augustā SIA BNS-Latvija un SIA Mediju Monitorings tika pārdotas citam Igaunijas uzņēmumam, OÜ AMP Investeeringud, tāpēc apvienošanās dalībnieki vairs nav konkurenti ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū.

Tāpat KP secināja, ka SIA LETA piederošais maksas interneta ziņu portāls nozare.lv nerada būtisku konkurences spiedienu uz OÜ MM Grupp piederošajiem bezmaksas interneta ziņu portāliem tvnet.lv, apollo.lv, financenet.lv, sejas.lv un spoki.lv.

Apvienošanās būtiski neietekmēs arī Latvijas ziņu portālu darbību kopumā, jo tie varēs turpināt iegādāties ziņas no konkurējošām ziņu aģentūrām SIA LETA un SIA Latvian News Service (iepriekšējais nosaukumus – SIA BNS-Latvija) un iepirkt ziņas no citu valstu ziņu aģentūrām, piemēram, Reuters un Agence-France-Presse. Tāpat portāliem pieejami arī citi avoti, kur iegūt faktu ziņas tālākai oriģinālrakstu sagatavošanai.

Konkurences padome (KP) 14.maijā pieņēma lēmumu atļaut apvienoties divām Igaunijas uzņēmumu grupām - OÜ MM Grupp un AS Eesti Meedia – jo to uzņēmumu darbības jomas nepārklājas un attiecīgi apvienošanās nerada kaitējumu konkurencei.

Abu grupu uzņēmumi darbojas dažādos tirgos visās Baltijas valstīs, un zināmākie no tiem ir mediju vides un farmācijas jomas uzņēmumi.

Tā pēc apvienošanās ziņu aģentūras BNS un farmācijas uzņēmumu Magnum Medical grupas īpašnieka kontrolē atradīsies jau šobrīd vienam īpašniekam piederošie ziņu portāli TVNET un Apollo, kā arī vairāki Igaunijas mediji, tai skaitā Postimees.

Tā kā apvienošanās dalībnieku darbība nepārklājas un to atsevišķā darbība vertikāli saistītos tirgos (ziņu aģentūras un interneta portālu darbība) un ar to saistītu pakalpojumu sniegšana (piemēram, reklāmas izvietošana) nevar radīt būtiskus riskus konkurencei pēc apvienošanās, KP pieņēma atļaujošu lēmumu.

Eksperti un Igaunijas amatpersonas paudušas šaubas par medijos publicētajiem datiem, kas liecina par Igaunijas uzņēmēju aizplūšanu uz Latviju.

Igaunijas mediji šomēnes vēstīja, ka šogad uz Latviju pārcēlušies daži simti līdz pat tūkstotim Igaunijas uzņēmumu, kurus piesaista Latvijā ieviestā mikrouzņēmumu nodokļu sistēma.

Saskaņā ar Lursoft datiem igauņi pēdējā gada laikā Latvijā izveidojuši 531 uzņēmumu.

Laikraksts Eesti Päevaleht, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, rakstīja, ka šādu kompāniju skaits varētu būt ap tūkstoti. Savukārt kāds cits informācijas avots vēsta, ka Latvijā šogad reģistrētas aptuveni 1500 Igaunijas kompānijas.

Biznesa konsultāciju uzņēmums Viatax, kas palīdz Igaunijas kompānijām reģistrēties Latvijā, laikrakstam Aripaev atklāja, ka divu mēnešu laikā tas palīdzējis 50 uzņēmumiem pārcelties uz Latviju.

Politiķu vēlme sakārtot nebanku kreditēšanas tirgu, ierobežojot kredītu % likmes, nākotnē var novest pie patēriņa kredītu sadārdzināšanās, kā tas noticis Igaunijā. Pirmos secinājumus jau tuvākajos mēnešos par mārketinga investīciju neesamību no nebanku sektora varēs izdarīt mediji un mediju aģentūras. Nākamie, kas redzēs, kā kreditētāji pielāgos savus produktus grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, būs kredītu salīdzināšanas platformas

Šādas prognozes izsaka kredītu salīdzināšanas platfomas Altero.lv līdzdibinātājs Artūrs Kostins, komentējot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas stājās spēkā 1. jūlijā un paredz divas būtiskas normas – kredītu procentu likmju ierobežošanu un kredītu reklamēšanas aizliegumu.

«Pirmie par saviem mīnusiem varēs pastāstīt mediji, nākamie secinājumus varēsim izdarīt mēs. Ja bankas sāks pielāgot savus produktus, Altero redzēs, kā kredīta procentu likmes griesti ir nostrādājuši, redzēsim, kas notiks ar zemākajām likmēm, – vai, samazinot augstākās, nepaaugstināsies zemākās. Pēc mēneša varēsim pirmos secinājumus izdarīt par vidējo patēriņa kredīta procentu likmi. Kopumā secinājumus par nebanku nozari varēs izdarīt, noslēdzoties gadam,» pauž A. Kostins.

Skandināvijā un Igaunijā piektdienas rītā plosās vētra Ivars. Zviedrijā bez elektroapgādes palikuši desmitiem tūkstoši iedzīvotāju, vēsta pasaules mediji.

Zviedrijā vējš norāvis ēkām jumtus, licis policijai slēgt ceļus un ierobežot satiksmi, vēsta thelocal.se. Kopumā valstī bez elektroapgādes palikuši 55 tūkstoši mājsaimniecību.

Medijs ERR ziņo, ka Igaunijā elektropiegādes traucējumi ir 65 tūkstošiem mājsaimniecību, bet tiek paredzēts, ka šis skaits varētu pieaugt, jo vējš aizvien vēl ir spēcīgs, ziņo ERR.

Tāpat Ivars plosījies arī citur Ziemeļeiropā. Vēja brāzmas Zviedrijas kalnos sasniedza 46 metrus sekundē, bet daudzviet tas bija aptuveni 30 metrus sekundē stiprs. Savukārt Igaunijā, kuru vētra sasniedza agrā piektdienas rītā, vēja ātrums piekrastē bija līdz 32 metriem sekundē, informē mediji.

Baltijas reģions turpina piesaistīt lielu uzmanību uzņēmumu iegādes un apvienošanās jomā, liecina nupat publicēts ziņojums, ko sadarbībā ar advokātu biroju apvienību "Ellex" ir sagatavojusi uzņēmumu apvienošanās un iegādes pētniecības organizācija "Mergermarket".

Ziņojumā "The Baltic M&A Monitor 2020" sniegts detalizēts pārskats par uzņēmumu apvienošanos un iegādi 2019. gadā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, līdztekus prognozēm nākamajam gadam. Šis ir piektais šāda veida publicētais tirgus pārskats.

Darījumu ziņā Baltijas reģionā 2019. gads izrādījies otrs labākais kopš krīzes kreditēšanas jomā. Noslēgti 65 darījumi 1,04 miljardu eiro vērtībā (ko pārspēj tikai rekordlielais darījumu skaits 2018. gadā), neraugoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos visā pasaulē.

Igaunijā bija vērojams vislielākais darījumu skaits jau ceturto gadu pēc kārtas, kur noslēgti 42% no visiem reģiona darījumiem.

Jaunus produktus labprātāk izmēģina sabiedrība attīstības valstīs, savukārt Baltijas valstu vidū Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā lietuvieši un igauņi iegādājas kādu produktu tikai tāpēc, ka tas ir jauns, liecina starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen veiktais pētījums par patērētāju attieksmi pret produktu inovācijām.

50% lietuviešu, 36% igauņu un 33% latviešu atklāj – pēdējo reizi, dodoties veikt ikdienas pirkumus, iegādājušies arī kādu jaunu un līdz šim nemēģinātu produktu. Eiropas Savienībā šis īpatsvars ir 44%, bet visaugstākais rādītājs ir Turcijai – 73%.

Runājot par jaunu produktu izmēģināšanu, 35% aptaujāto patērētāju Latvijā atzīst – labprāt iegādājas neredzētu produktu tikai tāpēc vien, ka tas ir jaunums. Otrs izplatītākais pirkuma iemesls, ko norādīja 29% respondentu, – jaunais produkts ir par labāku cenu, nekā tas, ko ierasts lietot. Bet trešais populārākais iemesls – jauno produktu kāds ir ieteicis (28%). Lietuvā un Igaunijā izplatītākais iemesls inovāciju izmēģināšanai ir tas, ka produkts pielāgots kādai specifiskai vajadzībai. Eiropas Savienībā patērētāji visbiežāk izmēģina jaunumus zemākas cenas dēļ (25%).

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Visā pasaulē 3. maijā tiek atzīmēta Preses brīvības diena. Šogad tai apritējusi jau divdesmitā gadskārta. Preses brīvības dienā tiek godināta žurnālistu piemiņa, kas gājuši bojā pildot darba pienākumus, kā arī atgādināts par mediju brīvības pamatprincipiem.

Saskaņā ar starptautiskās preses un vārda brīvības organizācijas Reportieri bez robežām aplēsēm, pērn, pildot darba pienākumus, bojā gājuši 88 žurnālisti. Arestēti tikuši 879, bet nolaupīti – 38 žurnālisti. Aizvadītajā gadā draudi vai uzbrukumi tikuši vērsti pret 1993 žurnālistiem. Savukārt UNESCO aplēsusi, ka pēdējās desmitgades laikā, kopumā bojā gājuši vairāk nekā 600 žurnālistu.

Īpaši bīstamas žurnālistiem ir vairākas Āzijas valstis. Pēdējā laikā uzbrukumi žurnālistiem piedzīvoti arī atsevišķās Āfrikas valstīs, kā, piemēram, Mali. Pret žurnālistiem, kas kritizējuši pastāvošo kārtību, uzsāktas tiesvedības Turcijā un Tunisijā, savukārt Eiropas dienvidaustrumu valstīs mediji kļūst par upuriem biznesa interesēm.

#Nākotnē arvien ierastāka lieta būs maksāt par saturu internetā.

Nākotnē arvien ierastāka lieta būs maksāt par saturu internetā

«Mediji ir interesanta joma. Industrijā nonācu pirms pieciem gadiem un šajā laikā ir bijušas ievērojamas izmaiņas. Ir jābūt spējīgam visu laiku mainīties, jo īpaši virtuālajā vidē – ir jāizmēģina visas jaunās lietas, iespējas, platformas, jāseko līdzi tam, kas notiek pasaulē,» saka Mari-Līsa Rītsalu (Mari-Liis Rüütsalu), AS Ekspress Grupp valdes priekšsēdētāja. Viņa paredz, ka nākotnē pieaugs uzticamu ziņu nozīme. Tā kā internetā var «saražot» jebko, mediju kompānijām ir iespēja palikt par uzticamu avotu.

Ekspress Grupp pieder vairāki laikraksti, žurnālu un grāmatu izdevniecība, kā arī interneta portāli Delfi. Grupā ietilpst arī poligrāfijas uzņēmums Pritnall, kas drukā avīzes, žurnālus un arī reklāmas materiālus.

Interneta personāla atlases uzņēmums CV-Online veicis aptauju Baltijas valstīs, lai noskaidrotu kopējo darbinieku apmierinātības līmeni ar savu darbavietu. Aptaujas rezultāti liecina, ka latvieši kopumā ar pašreizējo darbavietu un apstākļiem ir mazāk apmierināti nekā igauņi, bet apmierinātāki nekā lietuvieši.

Aptaujas dalībnieki tika aicināti novērtēt savu kopējo apmierinātību ar pašreizējo darbavietu 10 baļļu skalā, kur 10 ir ļoti apmierināti, bet 1 ļoti neapmierināts, ietverot tādus faktorus kā atalgojums, darba vide, kolēģi, vadība, karjeras izaugsmes iespējas u.c. Rezultāti liecina, ka visās Baltijas valstīs apmierinātības līmenis ir vidējs: Latvijā vērtējums ir 6.18, Igaunijā 6.4, bet Lietuvā strādājošie savu apmierinātību novērtējuši salīdzinoši viszemāk – ar 5.73.

Analizējot apmierinātākos darbiniekus pēc ieņemamā amata, visās trijās Baltijas valstīs visaugstākos rādītājus uzrādīja augstākā līmeņa vadītāji, bet zemākos strādnieka pozīcijā strādājošie. Latvijas apmierinātākie darbinieki strādā tādās amata pozīcijās kā augstākā līmeņa vadītājs (7,37), speciālists (6,55) un vidējā līmeņa vadītājs (6,49), bet mazāk apmierinātie – strādnieks (5,24) un klientu apkalpošanas speciālists (5,41).

Latvijas uzņēmējam Jevgenijam Gombergam Igaunijā piespriests cietumsods par nodokļu mahinācijām darījumos ar zeltu, ziņo Igaunijas mediji. Laikraksts «Postimees», atsaucoties uz avīzi «Aripaev», vēsta, ka Harju apriņķa tiesa atzinusi Gombergu un viņa Igaunijas uzņēmumu «Deoro Trade» par vainīgu liela apmēra nodokļu mahinācijās darījumos ar zeltu.

Gombergam piespriests četru gadu cietumsods, taču reāli viņam ieslodzījumā būs jāpavada divi mēneši. Pārējais soda termiņš ir nosacīts, un Gombergs to varēs pavadīt brīvībā, ja vien četru gadu pārbaudes laikā nepastrādās citu noziegumu.

Savukārt uzņēmumam «Deoro Trade» tiesa nolēmusi noteikt 3,2 miljonu eiro naudassodu, kas jāsamaksā pa daļām 12 mēnešu laikā. Spriedumu var pārsūdzēt. TV3 raidījums «Nekā personīga» 2016.gadā skaidroja, ka šajā lietā izmantota krāpšanas shēma, kurā sākumā persona legāli nopērk investīciju zeltu, ko ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliek, jo 99,9.proves zelts ir naudas ekvivalents. Zelta stieņus pārkausē par zemākas proves zeltu un par darījumiem ar tādu dārgmetālu PVN jau ir jāmaksā.

Dānijas bankas «Danske Bank» atbilstības direktors Anderss Jergensens atkāpies no amata, paskaidrojot, ka viņš šādu lēmumu pieņēmis pēc «intensīva darba» saistībā ar naudas atmazgāšanu bankas filiālē Igaunijā.

«Nav tiešas saistības ar naudas atmazgāšanas lietu Igaunijā, bet ir skaidrs, ka darbs saistībā ar atbilstību kopumā ir ļoti intensīvs, un īpaši pēdējā gada laikā »Danske Bank« tas ir bijis ļoti intensīvs,» Jergensens sacījis Dānijas biznesa ziņu vietnei «FinansWatch».

«Bet, kas attiecas uz mani un banku, mans lēmums nepavisam nav dramatisks,» viņš piebildis.

«Danske Bank» pārstāvis sacīja, ka Jergensens par savu lēmumu aiziet no darba bankas vadību informējis jau pirms kāda laika.

Jergensens, kurš bijis «Danske Bank» atbilstības direktors kopš 2014.gada, amatu atstās novembrī.

Atbilstības direktora pienākums ir kontrolēt, kā banka ievēro noteikumus cīņai pret naudas atmazgāšanu.

Pagājušais gads Igaunijā bija saistīts ar skandālu, kas izcēlās ap naftas produktu tirdzniecības uzņēmumu Olerex. Igaunijas plašsaziņas līdzekļos plaši aprakstīts, kā mazumtirgotājs ticis pieķerts izvairoties pievienot degvielai ar likumu noteikto obligāto bioloģisko piedevu vai biodegvielu.

Skandāls nav norimis arī šajā gadā, tiesvedības turpinās. Latvijā uzņēmumam Olerex pieder degvielas staciju tīkli Kool, 2022.gadā Igaunijas kompānija pārņēma arī 27 no kopumā 29 "Gotika Auto" degvielas uzpildes stacijām.

Atbilstoši Igaunijas presē minētajam, veicot šo pārkāpumu pārkāpumu, uzņēmums guvis nelikumīgu virspeļņu, jo fosilā degviela ir lētāka kā biodegviela. Tādējādi ne tikai nav izpildītas prasības pret vidi bet arī citi nozares uzņēmumi tikuši nostādīti nelabvēlīgos konkurences apstākļos.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags. Baltijas būvmateriālu ražotājs AS Sakret Holdings ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kas attīsta un pilnveido franšīzes priekšrocības. Sakret Holdings ietilpst četri sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražošanas uzņēmumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Skandināvija ir holdinga lielākais eksporta tirgus, kur uzņēmuma intereses pārstāv vietējie speciālisti.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Vanagu dzimta četrās paaudzēs strādājusi dažādos amatos rūpnīcās, iespējams, tāpēc interese par ķīmiju vienmēr bijusi gan skolā, gan arī vēlāk augstskolā. Esmu ieguvis trīs ķīmijas grādus Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) – inženierzinātņu bakalaura grādu ķīmijas tehnoloģijā, inženiera – ķīmiķa kvalifikāciju un inženierzinātņu maģistra grādu silikātu un augsttemperatūras materiālu ķīmijā un tehnoloģijā. Esmu gandarīts, ka RTU iegūtās zināšanas varu veiksmīgi izmantot praksē.

"Swedbank" grupas bijušajai vadītājai Birgitai Bonnesenai izvirzītas kriminālapsūdzības krāpšanā un tirgus manipulēšanā saistībā ar viņas komentāriem par aizdomām par naudas atmazgāšanu "Swedbank" meitasbankā Igaunijā, otrdien paziņoja Zviedrijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.

Apsūdzības ir saistītas ar Bonnesenas izteikumiem 2018. un 2019.gadā, kad mediji ziņoja par aizdomām, ka Igaunijas "Swedbank" notiek naudas atmazgāšana, savukārt Bonnesena žurnālistiem un investoriem teica, ka bankā tiek veikti kontroles pasākumi, lai naudas atmazgāšanu nepieļautu.

"Noziegums ir tāds, ka bijusī bankas vadītāja tīši vai nopietnas nolaidības dēļ izplatīja maldinošu informāciju sabiedrībai vai uzņēmuma akcionāriem par bankas veiktajiem pasākumiem, lai novērstu un atklātu naudas atmazgāšanu, izvairītos no tās un ziņotu par aizdomām par naudas atmazgāšanu Igaunijas "Swedbank"," norādījis Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes galvenais prokurors Tomass Langrots.

Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde secinājusi, ka tā dēvētais alkohola tūrisms uz Latviju Igaunijas valsts budžetam pērn izmaksājis apmēram 30 miljonus eiro negūtu alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumu - krietni vairāk, nekā prognozēja Finanšu ministrija, raksta avīze «Postimees».

Pārvaldes dati liecina, ka alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumi 2017.gadā bijuši 227 miljoni eiro - par 33 miljoniem eiro mazāk, nekā cerēts, un par aptuveni 10% mazāk nekā gadu iepriekš, kad akcīzes nodokļa likmes bija krietni zemākas.

Finanšu ministrija pagājušajā vasarā izteica prognozes, ka igauņu braucieni uz Latviju pēc stiprajiem dzērieniem un alus radīs budžetā aptuveni 20 miljonu eiro «caurumu».

Zaudējumiem var pieskaitīt arī negūtos ieņēmumus no degvielas akcīzes nodokļa, jo izrādījies, ka autovadītāji, īpaši kravas transporta šoferi, degvielu cenšas uzpildīt Latvijā. Pārvalde aplēsusi, ka degvielas pirkšana ārpus Igaunijas līdz pagājušā gada beigām pieaugusi par 40 miljoniem litru. Tas nozīmē, ka no degvielas akcīzes nodokļa Igaunija nav guvusi aptuveni 20 miljonus eiro, tātad kopumā budžetam gājuši secen apmēram 50 miljoni, raksta avīze.

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

2023. gadā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās tirgū reģistrēti kopumā 134 darījumi ar kopējo vērtību 1,1 miljards eiro, kas ir trešais lielākais darījumu apjoms kopš 2008. gada, – liecina zvērinātu advokātu biroja “Ellex” veidotais uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu pārskats “Baltic M&A Monitor”, kas tapis sadarbībā ar “Mergermarket”.

Lai gan darījumu skaits pērn ir samazinājies par 12% (2022. g. notika 152 darījumi), un to kopējā vērtība ir par 54% mazāka (2,4 miljardi eiro 2022. g.), kopumā investoru interese par Baltijas valstu uzņēmumiem ir bijusi augsta. Darījumu skaits Eiropā pērn samazinājies par 11% (kopumā reģistrēti 14 642 darījumi), bet kopējā darījumu vērtība ir par 26% mazāka (741,5 miljardi eiro).

“Jāņem vērā, ka 2021. un 2022. gadā tika noslēgts rekordliels darījumu skaits, un arī to vērtība bija iespaidīga. Tas, ka pērn ir bijis trešais lielākais darījumu skaits kopš 2008. gada, liecina, ka investoru interese ir saglabājusies augsta par spīti procentu likmju kāpumam, inflācijai un ģeopolitisko risku straujam pieaugumam. Darījumu skaita kritums Baltijā ir līdzīgs Eiropas tendencēm, jo daudzi investori pērn nogaidīja pirms spert izšķirošus soļus un veikt savus ieguldījumus. Raugoties uz priekšu, var teikt, ka esam piesardzīgi optimistiski, jo investori meklē labas ieguldīšanas iespējas, un virkne uzņēmumu Baltijā ir gana konkurētspējīgi un apveltīti ar lielu izaugsmes potenciālu. Runājot par perspektīvākajām nozarēm Latvijā, jāpiemin enerģētika, IT un telekomunikācijas, veselības aprūpe. Iespējams, valsts apņemšanās attīstīt ražotnes aizsardzības sektorā ar laiku radīs investoru interesi par ieguldījumiem šajā sektorā,” norāda zvērināts advokāts Raimonds Slaidiņš, Ellex Latvijas biroja vecākais partneris, Komerctiesību, uzņēmumu iegādes un apvienošanas prakses grupas vadītājs.

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Jautājumā par to, vai, piemēram, atteikties no ražotāja AS Balticovo vistu olu pārdošanas, Latvijas tirgotāji paļausies uz Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), atzina SIA Maxima Latvija, SIA Rimi Latvia un SIA Elvi Latvija pārstāvji.

Maxima Latvija Procesu un kvalitātes vadības departamenta direktore Dace Grava teica, ka pēc medijos izskanējušās informācijas uzņēmums gan esot veicis pārrunas ar Balticovo pārstāvjiem, kā arī sagatavojis vēstuli ar jautājumiem par vistu labturību, tomēr uzņēmums šajā gadījumā rīkosies saskaņā ar PVD ieteikumiem.

«Pēc izskanējušā gadījuma uzņēmumā Balticovo veicām pārrunas ar uzņēmumu, kā arī sagatavojām oficiālu vēstuli ar jautājumiem par vistu labturību. Tāpat tuvākajā laikā veiksim iekšējo auditu, lai pārliecinātos par izskanējušo informāciju un situāciju uzņēmumā, kā arī veiktajiem uzlabojumiem. Mēs sazināsimies ar PVD, lai izrunātu radušos situāciju, un rīkosimies saskaņā ar PVD ieteikumiem,» skaidroja Grava.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs: