Dānijas bankas «Danske Bank» atbilstības direktors Anderss Jergensens atkāpies no amata, paskaidrojot, ka viņš šādu lēmumu pieņēmis pēc «intensīva darba» saistībā ar naudas atmazgāšanu bankas filiālē Igaunijā.
«Nav tiešas saistības ar naudas atmazgāšanas lietu Igaunijā, bet ir skaidrs, ka darbs saistībā ar atbilstību kopumā ir ļoti intensīvs, un īpaši pēdējā gada laikā »Danske Bank« tas ir bijis ļoti intensīvs,» Jergensens sacījis Dānijas biznesa ziņu vietnei «FinansWatch».
«Bet, kas attiecas uz mani un banku, mans lēmums nepavisam nav dramatisks,» viņš piebildis.
«Danske Bank» pārstāvis sacīja, ka Jergensens par savu lēmumu aiziet no darba bankas vadību informējis jau pirms kāda laika.
Jergensens, kurš bijis «Danske Bank» atbilstības direktors kopš 2014.gada, amatu atstās novembrī.
Atbilstības direktora pienākums ir kontrolēt, kā banka ievēro noteikumus cīņai pret naudas atmazgāšanu.
Ziņu aģentūra «Bloomberg» vēstīja, ka «Danske Bank» Igaunijas filiāle varētu būt izmantota, lai atmazgātu līdz pat septiņiem miljardiem eiro, kas ir vairāk nekā divkārt salīdzinājumā ar sākotnēji uzskatīto apjomu un tādējādi ir viens no lielākajiem naudas atmazgāšanas incidentiem Eiropā.
Dānijas finanšu uzraudzības iestāde pagājušajā gadā veica izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai «Danske Bank» ievēro noteikumus par transakciju uzraudzību nolūkā atklāt naudas atmazgāšanu. Uzraudzības iestāde konstatēja, ka «Danske Bank» filiāle Igaunijā nav laikus veikusi pasākumus naudas atmazgāšanas riska samazināšanai, un izteica «Danske Bank» par to aizrādījumu.
Septembrī «Danske Bank» paplašināja izmeklēšanu par savas Igaunijas filiāles klientiem un to transakcijām no 2007. līdz 2015.gadam.
Igaunijas un starptautiskie mediji ziņojuši, ka no 2012.gada līdz 2014.gadam veiktas transakcijas no Igaunijas bankām uz Azerbaidžānas uzņēmumiem aptuveni 2,9 miljardu ASV dolāru apmērā, un pastāv iespēja, ka šajā laika posmā varētu būt īstenota naudas atmazgāšana un kukuļdošanas starpniecība. Nauda tērēta luksusa precēm, kā arī kukuļiem Eiropas politiķiem, kas Eiropas Savienībā lobējuši Azerbaidžānas intereses un bloķējuši rezolūcijas, kurās nosodīti cilvēktiesību pārkāpumi Azerbaidžānā.
Savukārt Parīzes Augstā tiesa oktobrī sāka izmeklēšanu saistībā ar aizdomām, ka caur «Danske Bank» Igaunijas filiāli no 2008. līdz 2011.gadam notikusi naudas atmazgāšana. Dānijas laikraksts «Berlingske» ziņoja, ka šī izmeklēšana ir saistīta ar tā dēvēto Sergeja Magņitska lietu.