Caur Igauniju gājusī nauda no pēcpadomju valstīm ir ievērojami lielāka par pirmajām aplēsēm.
Līdztekus Igaunijas valdības aktivitātēm stingrākai naudas atmazgāšanas (AML) politikas ieviešanā ir kļuvis zināms patiesais naudas apjoms, kas caur Danske Bank Igaunijas atzaru ir gājusi no Krievijas un citām pēcpadomju valstīm. Financial Times, atsaucoties uz tās rīcībā nonākušu Danske Bank pasūtīto pētījumu, ko veikusi konsultāciju firma Promontory Financial, raksta, ka caur Igauniju plūdušās aizdomīgās naudas apjoms ir sasniedzis pat 30 miljardus USD gadā.
Līdz ar naudas atmazgāšanas skandāla eskalāciju Igaunijas ģenerālprokuratūra jūlija beigās sāka kriminālizmeklēšanu par Danske Bank darbībām, un Igaunijas valdība ir uzdevusi Finanšu ministrijai septembra laikā izstrādāt un iesniegt priekšlikumus par AML politikas pastiprināšanas pasākumiem, ziņo Igaunijas nacionālā raidsabiedrība ERR. Finanšu ministrs Tomass Teniste ir norādījis, ka valdība jau 2014. un 2015. gadā ir rīkojusies AML jomā, lai bankas pārtrauktu riskanto nerezidentu kontu apkalpošanu, tāpēc apšaubāmu darījumu skaits pēdējos gados ir ievērojami samazinājies, raksta ERR. Tomēr nesenās pagātnes reālo darījumu apjomu nākšanai gaismā paredzami būtu jānoved gan pie vainīgo atrašanas un sodīšanas, gan skrūvju ciešākas pievilkšanas finanšu sektora uzraudzībā.
Iepriekš tika lēsts, ka deviņu gadu periodā no 2007. līdz 2015. gadam caur Igaunijas Danske Bank ir izgājusi aizdomīga nauda no pēcpadomju telpas 3,9 miljardu USD apmērā. Kremļa kritiķis un bijušais Sergeja Magņitska darījumu partneris, kā arī dāņu laikraksts Berlingske, šogad jūlijā izteica savas aplēses, ka šī summa drīzāk ir 8,3 miljardi. Tagad Promontory Financial noplūdušā pētījuma melnraksta dati uzrāda krietni lielāku summu.
Uz FT jautājumiem par šo tēmu Danske Bank vadītājs Ole Andersens atbild, ka banka veic izvērstu izmeklēšanu, lai iegūtu pilnu ainu par notikušo. Pagaidām «ir skaidrs, ka ar aktīvu portfeli saistītās problēmas (issues) ir bijušas lielākas, nekā mēs iepriekš sagaidījām,» atzīst baņķieris.
Gaismā nākušie dati liecina, ka caur Danske Bank izgājušo aizdomīgo darījumu apjoms 2013. gadā, kad tie sasniedza pīķi, bija ap 30 miljardiem USD. Jādomā, ka ne visa šī nauda ir tikusi atmazgāta pretēji AML noteikumiem, tomēr tās ārkārtīgais daudzums FT liek uzdot jautājumu par Danske Bank vadītāju atbildību, jo nevar būt, ka kaut kas tik apjomīgs ir paslīdējis garām bez viņu ziņas.
Pīķa gadā ar attiecīgajiem nerezidentu aktīviem Igaunijas Danske Bank ir veikusi 80 tūkstošus darījumu. Kāds FT uzrunāts eksperts komentē, ka «šis apjoms tik mazam bankas atzaram ir elpu aizraujošs. Tāds apjoms nevar iziet cauri, neradot jautājumus.» Attiecīgi ir jānorāda, ka laikā no 2009. līdz 2012. gadam par Danske Bank starptautiskajiem pakalpojumiem, ieskaitot Igauniju, atbildīgais bija Tomass Borgens, un jautājums ir, vai viņš zināja par šiem darījumiem un kādi pasākumi tika veikti to analīzei.
Igaunijas finanšu tirgus regulators jau 2014. gadā konstatēja «liela apmēra ilglaicīgus un sistēmiskus AML noteikumu pārkāpumus,» citē FT. Iznākumā sekoja prasība bankām mazināt to veiktos nerezidentu pakalpojumus.
Skandāla iešana plašumā ir iecirtusi robu Danske Bank tirgus vērtībā. Tās akcijas cena Nasdaq biržā Kopenhāgenā šogad ir kritusies par ceturto daļu, un patlaban atrodas brīvam kritienam tuvā trajektorijā. Bloomberg vērtējumā galvenais iemesls tam ir tieši aizvien skaidrākie dati par AML pārkāpumiem bankā, un kā katalizators darbojas arī bankas sliktais investīciju sniegums šā gada otrajā ceturksnī. 2018. gadā Danske Bank ir zaudējusi desmit miljardus USD no savas tirgus vērtības. Vēl dramatiskāku kritienu tā ir pieredzējusi vien pēc 2008. gada globālās krīzes, kad bankas vērtējums jau tā gāja lejup pēc somu Sampo Bank pārpirkšanas 2007. gadā.
Pašreizējās prognozes par iespējamajām soda naudām, ko Danske Bank uzliks par AML pārkāpumiem, svārstās ap 670 miljoniem USD, raksta Bloomberg.