«Danske Bank» sākusi darbu pie detalizēta plāna izstrādes Latvijas tirgus atstāšanai, sacīja «Danske Bank» filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

«Danske Bank pametīs Latvijas tirgu. Mēs šobrīd esam sākuši strādāt pie detalizēta plāna izstrādes, un tā tapšanas gaitā sadarbosimies ar atbildīgajām institūcijām. Mēs informēsim sabiedrību, tiklīdz tas būs tapis. Kamēr nav panāktas attiecīgas vienošanās, mēs turpināsim apkalpot klientus kā ierasts, un šajā procesā pildīsim visas mūsu uzņemtās saistības,» teica Strade.

Jau vēstīts, ka otrdien, 19.februārī, «Danske Bank» dažas stundas pēc tam, kad Igaunijas finanšu uzraudzība institūcija deva rīkojumu slēgt «Danske Bank» filiāli Igaunijā tajā notikušās liela mēroga naudas atmazgāšanas dēļ, paziņoja, ka «Danske Bank» pārtrauks darbību visās Baltijas valstīs un Krievijā.

Dānijas banka «Danske Bank» pārtrauks darbību Baltijas valstīs un Krievijā, otrdien paziņoja «Danske Bank» dažas stundas pēc tam, kad Igaunijas finanšu uzraudzība institūcija deva rīkojumu slēgt «Danske Bank» filiāli Igaunijā tajā notikušās liela mēroga naudas atmazgāšanas dēļ.

Tomēr «Danske Bank» paziņojumā teikts, ka lēmums par darbības pārtraukšanu Baltijas valstīs un Krievijā esot pieņemts neatkarīgi no Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes lēmuma slēgt bankas filiāli Igaunijā.

«Neatkarīgi no Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes rīkojuma un atbilstoši savai stratēģijai koncentrēties uz pamattirgiem Ziemeļvalstīs »Danske Bank« kādu laiku apsvēra savas darbības Igaunijā, Latvija un Lietuvā, kā arī Krievijā, nākotni. »Danske Bank« tagad nolēmusi pārtraukt šo darbību,» sacīts «Danske Bank» paziņojumā.

Tajā norādīts, ka turpinās darboties «Danske Bank» pakalpojumu centrs Lietuvā, kas «Danske Bank» vajadzībām veic administratīvās funkcijas.

Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde devusi rīkojumu slēgt naudas atmazgāšanas skandālā iesaistīto Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli.

Uzraudzības iestāde norādījusi, ka filiālei jābeidz darbība Igaunijā astoņu mēnešu laikā kopš rīkojuma saņemšanas un, pārtraucot darbību, tai jāņem vērā klientu intereses.

Patlaban visi klientu līgumi ir spēkā un klienti var turpināt izmantot «Danske Bank» Igaunijas filiāles pakalpojumus. Attiecību ar klientiem reorganizācija tiks veikta pakāpeniski astoņu mēnešu laikā. Banka pilnībā atmaksās visus noguldījumus. Tomēr tā nedrīkst piespiest klientus pārtraukt kredītlīgumus vai atmaksāt aizdevumus pirms termiņa, sacīts finanšu uzraudzības iestādes paziņojumā.

Tajā teikts, ka «Danske Bank» astoņu mēnešu laikā visi aizdevumu līgumi jānodod ar to nesaistītai bankai vai citai ar to nesaistītai juridiskai personai, kurai ir atļauja darboties Igaunijā, un tā turpinās apkalpot šos kredītlīgumus. Ja «Danske Bank» šādu kredītlīgumu pārņēmēju nespēj atrast, tai jāatrod cits likumīgs veids, kā šos aizdevumus turpināt apkalpot, lai klientu intereses tiktu adekvāti aizsargātas.

Vācijas bankas «Deutsche Bank» akcijas cena otrdien nokritās līdz rekordzemam līmenim saistībā ar bažām, ka tā varētu būt iesaistīta Dānijas banku grupas «Danske Bank» naudas atmazgāšanas skandālā.

«Deutsche Bank» akcijas vērtība otrdien Frankfurtes fondu biržā uz brīdi nokritās līdz 8,05 eiro, kas bija visu laiku zemākais līmenis.

Banka otrdien apstiprināja ziņu aģentūrai «Reuters», ka tā bijusi iesaistīta skandālā ierautās «Danske Bank» maksājumu apstrādē 150 miljonu dolāru apmērā.

«Deutsche Bank» preses pārstāvis norādīja, ka tā darbojusies kā «Danske Bank» korespondentbanka Igaunijā.

«Mūsu uzdevums bija apstrādāt maksājumus priekš Danske Bank. Mēs pārtraucām šīs partnerattiecības 2015.gadā pēc tam, kad tika konstatētas aizdomīgas darbības,» intervijā «Reuters» sacīja bankas preses pārstāvis.

Pirmdien trauksmes cēlājs, kurš atklāja naudas atmazgāšanu «Danske Bank» Igaunijas filiālē, Hovards Vilkinsons paziņoja, ka aizdomīgo maksājumu apstrādes procesā bijusi iesaistīta liela Eiropas banka. Viņš šo banku nenosauca, taču «Deutsche Bank» vēlāk «Reuters» apstiprināja savu lomu šajos darījumos.

Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles bijušais darbinieks Mihails Murņikovs paziņojis, ka klientu apkalpošanas speciālistiem bija jāapkalpo pēc iespējas vairāk nerezidentu klientu darījumu, jo tie bankai bija ļoti ienesīgi, vēstīja biznesa ziņu aģentūra «Bloomberg».

Murņikovam - līdzīgi kā lielākajai daļai no 14 cilvēkiem, kas strādāja «Danske» Igaunijas filiāles starptautisko klientu apkalpošanas nodaļā, - ir noteikts aizdomās turētā statuss naudas atmazgāšanas lietā.

Viņš «Bloomberg» sacījis, ka, strādājot bankā, visa uzmanība bijusi veltīta vadības noteikto mērķu sasniegšanai, lai nopelnītu prēmiju. «Viss nerezidentu bizness bija balstīts vienā principā - visi pelna no pārrobežu pārskaitījumiem, jo nerezidentiem bija jāmaksā 90 ASV dolāru par pārskaitījumu,» Murņikovs teicis intervijā Tallinā, piebilstot, ka viena pārskaitījuma izmaksas «Danske» sasniedza vienu ASV dolāru. Bijušais bankas darbinieks apgalvoja, ka līdz 2013.gadam, kad peļņa sasniedza augstāko līmeni, «Danske» Igaunijas filiāles baņķieriem tika teikts apstrādāt gandrīz pusmiljonu pārskaitījumu, ko veica 4000 nerezidentu klientu, no kuriem lielākā daļa bija no bijušās Padomju Savienības teritorijas.

Francijas tiesas tiesnesis informējis Dānijas banku Danske Bank, ka ir paredzams, ka pret banku atkal tiks izmeklēšana saistībā ar iespējamiem naudas atmazgāšanas novēršanas likumu pārkāpumiem, teikts piektdien publiskotajā bankas paziņojumā.

Danske Bank norāda, ka tā veic pārrunas ar Francijas varasiestādēm.

Banka vēsta, ka izmeklēšana koncentrējas ap laika periodā no 2007.gada līdz 2014.gadam veiktām transakcijām aptuveni 28 miljonu eiro apmērā.

2017.gada oktobrī Danske Bank tika izvirzītas apsūdzības Francijas naudas atmazgāšanas novēršanas likumu pārkāpšanā. 2018.gada janvārī Danske Bank statuss izmeklēšanā tika pazemināts līdz liecinieka statusam.

Varasiestādes vairākās valstīs veic izmeklēšanas saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu vairāku miljardu eiro apmērā bankas Igaunijas filiālē.

2014.gadā Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde paziņoja, ka Danske Bank Igaunijas filiālē konstatējusi liela mēroga ilgstošus noteikumu par cīņu pret naudas atmazgāšanu pārkāpumus.

«Swedbank» klientiem nav jābažījas par aizdomām, ka bankā varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, jo nav pamata uzskatīt, ka «Swedbank» Igaunijā varētu piemeklēt tāds liktenis kā «Danske Bank», kurai naudas atmazgāšanas dēļ jāslēdz Igaunijas filiāle, paziņojis Igaunijas centrālās bankas viceprezidents Madiss Millers.

«Runājot par »Swedbank« gadījumu, jāteic, ka banka nevar izfiltrēt katru klientu veikto transakciju. Tāpēc »brīdinājuma karodziņi« parādās pēc [transakcijas] un bankai ir izvēle, vai tā vēlas pārtraukt attiecības ar klientu. Mums jāatzīst, ka, pirmkārt, attiecībā uz »Swedbank« vēl nav notikusi oficiāla izmeklēšana, un otrkārt, kad runa ir par šādām aizdomām, bankas atbilstoši likumam vienmēr ir ļoti sliktā pozīcijā, tās nevar sniegt komentārus par individuālu klientu veiktām transakcijām vai [sniegt informāciju], vai attiecīgā persona ir bankas klients,» sacīja Millers radiostacijas «Kuku» raidījumā «Majandusruum» («Ekonomikas telpa»).

Igaunijas Bankas viceprezidents pauda viedokli, ka pašreizējos standartus cīņā pret naudas atmazgāšanu nebūtu jāizmanto, lai izvērtētu transakcijas, kas notikušas pirms desmit gadiem, jo regulējums un transakciju uzraudzība šajā laikā būtiski mainījušies.

Dānijas prokuratūra izvirzījusi apsūdzības desmit bijušajiem bankas «Danske Bank» vadības pārstāvjiem saistībā ar aizdomām par viņu iesaisti naudas atmazgāšanā bankas filiālē Igaunijā, atsaucoties uz Dānijas laikrakstu «Berlingske» vēstīja ziņu aģentūra «Reuters».

Apsūdzības ir saistītas ar lietu par aizdomām, ka no 2007.līdz 2015.gadam caur bankas Igaunijā kontiem izplūduši apmēram 200 miljardi eiro, kuru izcelsme ir uzskatāma par aizdomīgu.

Starp desmit apsūdzētajiem ir arī «Danske Bank» bijušais vadītājs Tomass Borgens, kurš pērn oktobrī saistībā ar skandālu atkāpās no amata, vēstīja «Berlingske».

Otrdien Borgena advokāts laikrakstam «Borsen» apstiprināja, ka Borgena mājās izmeklētāji veikuši kratīšanu.

Apsūdzību raksturs pagaidām nav publiskots, kā arī nav vārdā nosaukti pārējie apsūdzētie.

Neviens bijušais vai pašreizējais «Danske Bank» padomes loceklis nav apsūdzēts, liecina «Berlingske» rīcībā esošā informācija.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

ASV Federālo Rezervju sistēma patlaban veic izmeklēšanu, kā Deutsche Bank ir pārbaudījusi miljardus vērtos aizdomīgos darījumus, kas ienāca no Dānijas bankas Danske Bank, aģentūrai Bloomberg pavēstījusi kāda persona.

Patlaban izmeklēšana ir tikai sākumposmā, un ASV pārbauda, vai Deutsche Bank ASV operāciju daļa pietiekami rūpīgi pārbaudījusi šo finansējumu. Danske Bank starptautiskajiem pārskaitījumiem izmantoja ārvalstu korespondējošās bankas, tajā skaitā, Deutsche Bank. Danske Bank atzinusi, ka aptuveni 230 miljardi dolāru, kas izplūduši caur banku, ir netīrā nauda.

2014.gadā Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde paziņoja, ka Danske Bank Igaunijas filiālē konstatējusi liela mēroga ilgstošus noteikumu par cīņu pret naudas atmazgāšanu pārkāpumus.

Lēsts, ka laikā no 2007. līdz 2015.gadam caur Danske Bank Igaunijas filiāli varēja tikt atmazgāts līdz pat astoņiem miljardiem eiro, ziņoja Dānijas prese. Tomēr pēdējā laikā izteikti pieņēmumi, ka atmazgātā summa bijusi daudz lielāka.

Naudas atmazgāšanas skandāls «Danske Bank» pierāda, cik svarīga ir valstu savstarpējā informācijas apmaiņa, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem sacīja otrreiz Igaunijas valdības vadītāja amatā ieceltais Jiri Ratass.

Ratass uzsvēra, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana Igaunijā nav pieļaujama, uzteicot arī Igaunijas Finanšu inspekcijas darbu laikā no 2007.gada līdz 2015.gadam.

«Ja runājam par »Danske Bank«, tad tas pierādīja, cik svarīgi ir valstīm apmainīties ar svarīgu informāciju. Piektdien tikšos ar ASV finanšu ministra vietnieku. Vēlreiz viņam uzsvēršu, ka Igaunija nepacietīs nekādus mēģinājumus līdzekļu legalizēšanai,» akcentēja Ratass.

Jau vēstīts, ka Dānijas smagu starptautisko ekonomisko noziegumu prokuratūra novembrī izvirzīja «Danske Bank» provizoriskās apsūdzības par Dānijas Naudas atmazgāšanas novēršanas likuma pārkāpumiem četrās epizodēs, kas visas saistītas ar bankas filiāles Igaunijā darbību laika posmā no 2007.līdz 2016.gadam.

Otrdien aizturēti seši bijušie Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles darbinieki, bet trešdienas rītā apcietināti vēl četri darbinieki saistībā ar izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu šajā filiālē, trešdien paziņoja Igaunijas Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis.

Ģenerālprokuratūrai ir pamats uzskatīt, ka šie apcietinātie cilvēki apzināti ļāvuši bankas klientiem pārvietot naudas līdzekļus, kas varētu būt pakļauti atmazgāšanai.

Preses konferencē trešdien ģenerālprokurore Lavli Perlinga norādīja, ka aizturētās personas galvenokārt ir klientu attiecību vadītāji un visiem izvirzītas apsūdzības naudas atmazgāšanā.

«Runājot tieši, viņi ir tā dēvētā pirmā aizsardzības līnija cīņā ar naudas atmazgāšanu. Tie ir cilvēki, kuri galvenokārt bijuši klientu attiecību vadītāji, kuru uzdevums bija ziņot par naudas atmazgāšanas gadījumiem, lai tos novērstu,» sacīja Perlinga.

Viņa pavēstīja, ka aizturētas desmit personas, kurām izvirzītas apsūdzības naudas atmazgāšanā lielā apmērā. Viena persona tiek turēta arī aizdomās par kukuļņemšanu un viena par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome sniegusi atļauju AS "Danske Bank" filiālei Latvijā nodot filiāles daļas AS "Citadele banka" īpašumā.

Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz AS "Danske Bank" 2019. gada 16. decembrī FKTK iesniegto pārejas priekšlikumu, kas ietver arī līgumu par kredītiestādes uzņēmuma pāreju.

Izvērtējot AS "Danske Bank" iesniegtos dokumentus atbilstoši Kredītiestāžu likuma 59.2. panta pirmajai daļai, FKTK secinājusi, ka kredītiestādes uzņēmuma daļas pārejai nebūs negatīva ietekme uz AS "Citadele banka" darbību, kā arī uzņēmuma daļas pāreja neietekmēs negatīvi klientu interešu aizsardzību (t.i., tiks saglabātas tiesības un pienākumi, kas izriet no noslēgtajiem līgumiem ar AS "Danske Bank" filiāli Latvijā).

AS "Danske Bank" Latvijas filiāles komercdaļas pārdošana notiks jau februārī, īstenojot AS "Danske Bank" stratēģiju izbeigt tās darbību Latvijas tirgū.

Dānijas banku grupa «Danske Bank» pērn strādāja ar 15 miljardu kronu (divu miljardu eiro) tīro peļņu, kas ir par 28% mazāk nekā pirms gada, teikts piektdien publiskotajā bankas paziņojumā.

Taču, neskatoties uz šo kritumu, peļņa saskanējusi ar analītiķu iepriekš izteiktajām prognozēm un bijusi pietiekami liela, lai pārliecinātu investorus par bankas finansiālo stabilitāti.

Oktobrī ieceltais «Danske Bank» pagaidu vadītājs Jespers Nīlsens norāda, ka pagājušais gads bijis sarežģīts, ņemot vērā kritiku, kas tika izteikta pēc atklātā naudas atmazgāšanas skandāla bankas Igaunijas filiālē.

Ņemot vērā šo skandālu, Nīlsens pavēstīja, ka banka īsteno stingrākus kontroles pasākumus, lai novērstu līdzīgu situāciju atkārtošanos.

«Danske Bank» arī prognozē, ka šogad tā strādās ar 14-16 miljardu kronu peļņu.

2014.gadā Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde paziņoja, ka «Danske Bank» Igaunijas filiālē konstatējusi liela mēroga ilgstošus noteikumu par cīņu pret naudas atmazgāšanu pārkāpumus.

Dānijas banka «Danske Bank» pirmdien paziņoja, ka tā no amata atbrīvojusi bankas pakalpojumu nodaļas Dānijā vadītāju Jesperu Nīlsenu, jo klientiem tikušas noteiktas pārmērīgas nodevas par investīciju produktu.

«Danske Bank» norāda, ka Nīlsens, kurš vēl līdz pagājušā mēneša beigām bija bankas pagaidu vadītājs, ticis atlaists pēc tam, kad 87 000 klientu Dānijā tikušas noteiktas neatbilstošas nodevas par «Flexinvest Fri» produktu.

«Danske Bank» konstatējusi, ka klienti, kuri investējuši «Flexinvest Fri» produktā, konkrētā laika periodā maksājuši nodevas, kas bijušas pārlieku augstas,» skaidro banka.

Banka vēsta, ka Nīlsens nav pietiekamā līmenī nodrošinājis to, ka «Flexinvest Fri» produkts ir piemērots bankas klientiem.

Tikmēr visiem tiem, kuri investējuši šajā produktā, tiks izmaksātas kompensācijas, kas pēc bankas aplēsēm varētu veidot 400 miljonus Dānijas kronu (54 miljonus eiro).

Pēc atlaišanas zviedru Swedbank prezidente Birgita Bonnesena saņems aptuveni divus miljonus eiro lielu prēmiju. Līdzīgi kā pagājušajā gadā ABLV Bank, tā šogad Swedbank skar ar aizdomām par naudas atmazgāšanu saistīti pārmetumi.

ABLV Bank īpašnieki skandāla rezultātā bija spiesti aizvērt savu banku un ar milzīgām pūlēm panāca tiesības vismaz pašlikvidēties, nevis tikt likvidētiem politiski ieceltu maksātnespējas administratoru vadībā. Swedbank gadījumā no darba tika atbrīvota bankas vadība, pirkstu pakratīja zviedru finanšu ministrs, bet beigās bankas vadītāja dabūja prēmiju. Latvija un Zviedrija – divas valstis, divas atšķirīgas pieejas valsts interesēm, biznesa interesēm un tiesiskumam.

Pagājušā gada 13. februārī izskanēja ASV FinCen paziņojums, par kuru Latvijas valdība tika informēta tikai stundu iepriekš. Šis paziņojums aizsāka procesu, kas beidzās ar ABLV Bank pašlikvidāciju. Šogad FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš ir paziņojis, ka viņa mērķis ir panākt, lai 13. februāra FinCen paziņojums tiktu atsaukts, un ka Latvijas finanšu regulators pie tā strādā. Latvijas valdībai Putniņa aktivitātes acīmredzami nepatīk. Steidzami tiek virzītas izmaiņas likumdošanā, lai Putniņu un FKTK padomi varētu atsaukt pirms termiņa. Nerunājot par to, ka valdībā būtu kaut mazākā mērā vērojamas rūpes par Latvijas ekonomiskajām interesēm. Praktiski uzreiz pēc FinCen paziņojuma Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sāka uzturēt viedokli, ka «tāda» banka mums vispār nav vajadzīga. Tika dots skaidrs politisks signāls citām bankām – likvidējiet nerezidentu noguldījumus savās bankās, ja nē, jūs sagaida tāds pats liktenis kā ABLV Bank. Kāpēc? Tāpēc, ka onkulis teica. Nekādu nacionālo interešu pelnīt mums nav, mums ir viena interese – ievērot ārvalstu rekomendācijas. Tādi ir signāli, ko dod Latvijas valdība.

"Danske Bank" caur savu Lietuvas filiāli palīdzējusi "Deutsche Bank" veikt aizdomīgus darījumus vairāk nekā 600 miljonu dolāru vērtībā, atsaucoties uz Dānijas medijiem, raksta "Reuters".

Pārskaitījumi veikti laika posmā starp 2012.gadu un 2015.gadu

Ziņojumi, ko publicējuši Dānijas laikraksti "Berlingske" un "Politiken", atsaucas uz noplūdušiem dokumentiem no "Deutsche Bank". Tajos minēts, ka "Deutsche Bank" veikusi tā saucamos spoguļdarījumus aptuveni 627 miljonu dolāru vērtībā. Darījumi veikti caur "Danske Bank" Lietuvas filiāli.

"Deutsche Bank" pārstāvji atteikušies sniegt komentārus, bet "Danske Bank" pārstāvji norādījuši, ka nekomentēs konkrētus darījumus, ņemot vērā, ka patlaban notiek izmeklēšana.

Jau 2017.gadā "Deutsche Bank" samaksāja 425 miljonu dolāru sodu ASV par spoguļdarījumu shēmu, kuras ietvaros no Krievijas laika posmā starp 2011. un 2015.gadu tika pārskaitīti 10 miljardi dolāru.

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" Latvijā piedāvā iegādāties "Danske Bank" nekustamo īpašumu portfeli, ko veido 17 objekti par kopumā teju 1,5 miljoniem eiro, informēja "Newsec" pārstāvji.

Zemākā pārdodamā objekta cena ir 7200 eiro, bet augstākā - 515 800 eiro.

Pārdodamo objektu portfeli veido desmit zemesgabali, seši dzīvojamie nami un viens komerciālo telpu objekts. Īpašumi atrodas astoņās Latvijas pašvaldībās. Visvairāk izsolē piedāvāto objektu atrodas Latvijas jūras piekrastē - Saulkrastos, Ragaciemā, Jūrmalas kūrortos un pašvaldībās, kas robežojas ar Rīgu.

"Newsec" valdes priekšsēdētājs Latvijā Ģirts Grīnbergs norādīja, ka "Danske Bank" pārdodamie īpašumi atrodas pievilcīgās vietās un tie ir labā stāvoklī. Dārgākais izsoles objekts ir dzīvojamais nams Bulduros.

Jau vēstīts, ka 19.februārī, "Danske Bank" dažas stundas pēc tam, kad Igaunijas finanšu uzraudzība institūcija deva rīkojumu slēgt "Danske Bank" filiāli Igaunijā tajā notikušās liela mēroga naudas atmazgāšanas dēļ, paziņoja, ka "Danske Bank" pārtrauks darbību visās Baltijas valstīs un Krievijā.

Igaunijas policija lūgusi sabiedrības palīdzību pirmdienas rītā pazudušā bijušā «Danske Bank» Igaunijas filiāles vadītāja Aivara Rehes meklēšanā.

Policija norāda, ka 56 gadus vecais Rehe no mājām devies pastaigā un līdz pat šim laikam nav atgriezies.

Kā laikrakstam «Postimees» sacījis policijas pārstāvis, ir pamats pieņemt, ka Rehes dzīvībai un veselībai draud nopietnas briesmas.

Policija pārmeklē Rehes mājas apkaimi, izmantojot arī bezpilota lidaparātu, un aicina visus, kas varētu būt Rehi redzējuši, vai zina, kur viņš varētu atrasties, ziņot pa vienoto palīdzības dienestu tālruni 112.

Meklēšanā iesaistīti aptuveni 40 cilvēki, tai skaitā brīvprātīgie. «Mēs meklējam viņu tur, kur viņš parasti gājis staigāt ar suni, bet šodien viņš izgājis no mājas bez suņa un telefonu atstājis mājās,» piebildis policijas pārstāvis.

Igaunijas finanšu grupā «LHV Group» ietilpstošā banka «LHV Pank» panākusi vienošanos iegādāties Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas struktūrvienību, kas nodarbojas ar privāto aizdevumu izsniegšanu.

Šīs struktūrvienības privāto klientu aizdevumu portfelis veido aptuveni 470 miljonus eiro.

«LHV Pank» norāda, ka iesaistītās puses vienojušās par šī darījuma finansiālajiem nosacījumiem un plāno darījumu parakstīt 5.jūnijā.

Darījumu paredzēts pabeigt šī gada rudenī. Šī darījuma summa veidos aptuveni 410 miljonus eiro.

2014.gadā Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde paziņoja, ka «Danske Bank» Igaunijas filiālē konstatējusi liela mēroga ilgstošus noteikumu par cīņu pret naudas atmazgāšanu pārkāpumus.

«Danske Bank» ir filiāles arī Latvijā un Lietuvā. Februārī banka paziņoja par lēmumu slēgt bankas darbību Baltijas valstīs un Krievijā. Dažas stundas pirms šī paziņojuma Igaunijas finanšu uzraudzības dienests noteica aizliegumu «Danske Bank» darbībai Igaunijā. Bankai darbība šajā valstī pilnībā jāizbeidz astoņu mēnešu laikā pēc aizlieguma noteikšanas, un tai slēgšanas procesā ir jāņem vērā esošo klientu intereses.

ASV valdība un pensijas fonds Dānijas tiesā iesnieguši prasību, cenšoties piedzīt desmit miljonus kronu (1,3 miljonus eiro) zaudētās investīcijās saistībā ar naudas atmazgāšanas skandālu, kas aptvēra Dānijas "Danske Bank".

"Prasība tiesā iesniegta septembrī pret "Danske Bank" un bankas bijušo vadītāju Tomasu Borgenu," otrdien paziņoja prasību iesniegušo institūciju advokāts Tomass Donackis.

Dānijas finanšu laikraksts "Borsen" vēsta, ka ASV valdība un pensijas fonds vēlas piedzīt desmit miljonus kronu, ņemot vērā zaudējumus, kas tika ciesti pēc "Danske Bank" akcijas cenas strauja kritumu 2018.gadā, kad banka tika ierauta naudas atmazgāšanas skandālā.

Kā ziņots, 2019.gada februārī banka paziņoja par lēmumu izbeigt bankas darbību Baltijas valstīs un Krievijā. Dažas stundas pirms šī paziņojuma Igaunijas finanšu uzraudzības dienests naudas atmazgāšanas apkarošanas noteikumu pārkāpumu dēļ noteica aizliegumu "Danske Bank" darbībai Igaunijā.

Starp "Intrum" un "Danske Bank" Latvijā noslēgts darījums, kā ietvaros "Intrum" iegādājies daļu no "Danske Bank" kredītportfeļa Latvijā.

Kredītportfelis sastāv no nodrošinātām kredītsaistībām, un tajā ietilpst gan kavēti, gan arī nekavēti kredīti. Cesijas rezultātā mainoties kredītu īpašniekam, prasījuma tiesības jau ir nodotas SIA "Intrum Latvia", kas uzsācis darbu ar debitoriem.

Darījuma apjomu un summu puses vienojušās neizpaust.

""Intrum" ne tikai apkalpo dažādus uzņēmumus darbā ar to klientiem un debitoriem, bet arī pats aktīvi investē un iegādājas kredītportfeļus. Šajā ziņā esam vieni no aktīvākajiem spēlētājiem Baltijā, un pagājušais gads investīciju apjoma ziņā mums ir bijis viens no sekmīgākajiem pēdējo 10 gadu laikā.

Mums kā starptautiskam un biržā kotētam uzņēmumam ir ļoti strikti iekšējās atbilstības noteikumi, un pirms jebkura kredītportfeļa iegādes veicam rūpīgu un detalizētu aktīvu pārbaudi," komentē "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Igaunijā pēc Danske Bank skandāla sarukuši nerezidentu klientu līdzekļi un izveidoti priekšlikumi jaunai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumdošanai, taču likuma pieņemšana neiet raiti un būtiski nosacījumi noraidīti, par ko neizpratni pauduši nozares eksperti.

Tajā pašā laikā uzraugs satraucas, ka līdz ar finanšu nozares skandālu varētu būt apdraudēta valsts digitālā attīstība.

Noliedz vainu

Izmeklēšana saistībā ar Danske Bank Igaunijas filiāles pārkāpumiem turpinās, un paredzams, ka Danske Bank varētu tikt piemērots sods vairāku miljardu dolāru apmērā. Patlaban pārbaudes bankā veic ASV Tieslietu departaments un izmeklēšana vienlaicīgi notiek Dānijā, Igaunijā un Francijā. Banka lēš, ka caur tās kontiem aizplūduši aptuveni 230 miljardi dolāru nelegālas naudas. Kā liecina centrālās bankas dati, laika posmā starp 2008.gadu un 2015.gadu Igaunijā strādājošās bankas ir apkalpojušas ienākošos pārrobežu maksājumus aptuveni 441 miljarda eiro apmērā un izejošos maksājumus 446 miljardu eiro apmērā.

Francijā atkal sākta izmeklēšana pret Dānijas banku Danske Bank saistībā ar naudas atmazgāšanu bankas Igaunijas filiālē laikā no 2007. līdz 2014.gadam.

Izmeklēšanu veic Parīzes Augstās tiesas izmeklēšanas tiesnesis. Tā attiecas uz transakcijām 21,6 miljonu eiro apmērā, un bankai dots rīkojums iemaksāt drošības naudu 10,8 miljonu eiro apmērā, teikts «Danske Bank» paziņojumā.

Varasiestādes vairākās valstīs veic izmeklēšanas saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu miljardiem eiro apmērā bankas Igaunijas filiālē.

2014.gadā Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde paziņoja, ka «Danske Bank» Igaunijas filiālē konstatējusi liela mēroga ilgstošus noteikumu par cīņu pret naudas atmazgāšanu pārkāpumus. «Danske Bank» ir filiāles arī Latvijā un Lietuvā.

Aptuveni 60 investori iesnieguši prasību tiesā pret Danske Bank saistībā ar naudas atmazgāšanas skandālu, raksta Reuters.

Kopējais prasības apmērs ir 224 miljoni dolāru, un šis ir trešais šāda veida gadījums, kad investoru grupa iesniedz milzīga apmēra prasību pret Danske Bank. Jauno prasību Kopenhāgenas tiesā iesniegusi Dānijas advokātu kompānija Nemeth Sigetty.

Investorus, kuru vidū ir pensiju fondi, apdrošināšanas kompānijas un aktīvu pārvaldnieki no vismaz 12 valstīm, pārstāv organizācija ISAF-Danske. Prasība iesniegta par investoru maldināšanu, un tajā teikts, ka banka savās finanšu atskaitēs nav atklājusi, ka lielu daļu tās ienākumu veidoja augsta riska darījumi un nelegāla nauda.

Bankas pārstāvji paziņojuši, ka gatavo aizstāvību pret šo prasību, taču pagaidām nav zināms prasības izskatīšanas laiks.