Apsardzes biznesā, tāpat kā jebkurā nozarē, kas sniedz pakalpojumu, kura cenā lielāko īpatsvaru veido darbaspēka izmaksas, daudzi uzņēmumi darbiniekus nodarbina nelegāli, norāda drošības risinājumu kompānijas AS G4S Latvia valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis.

Precīzi pateikt, cik uzņēmumu strādā «pelēkajā» sektorā, nav iespējams, bet tādu ir daudz, uzskata Zālītis. «Tas ir ne tikai apsardzes biznesā, tas notiek arī namu apsaimniekošanā, pārvadājumos un daudzās citās nozarēs. Šajās nozarēs ir liela vēlme kaut ko optimizēt uz nodokļu rēķina,» sacīja Zālītis.

Viņš skaidroja, ka «pelēkajā ekonomikā» strādājošo apsardzes firmu pakalpojumi ir lētāki. «Uz nenomaksāto nodokļu rēķina var ļoti būtiski samazināt cenu. Piemērs, ja valstī ir noteikta minimālā alga un tai pat laikā tās rīkotajos konkursos uzvar pretendents ar cenu, kas ir zemāka par minimālo algu, tad kaut kas nav kārtībā. Tādēļ piedāvātā cena šādos konkursos nevar būt noteicošais,» piebilda Zālītis.

Saistībā ar pāreju no latiem uz eiro noteikti būs jārēķinās ar darba apjoma pieaugumu par vismaz trīs reizēm, atzīst drošības risinājumu kompānijas AS G4S Latvia valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis.

Viņš norāda, ka tas attiecīgi nozīmē, ka par tik, par cik pieaugs darba apjoms, pieaugs arī darba izmaksas, kā arī ieņēmumi. Vienīgais, kas atšķirsies no ikdienas, būs darba apjoms, jo uzņēmums turpinās darīt to pašu, ko dara ikdienā, - vest naudu, savākt, apstrādāt un to nodot.

«Taču patlaban vēl ir grūti prognozēt, kā tas notiks Latvijā, jo nav skaidrs, kurā brīdī būs naudas apjoma pieaugums. Taču ir pamats prognozēt, ka Latvijā tas varētu notikt gandrīz pēdējā brīdī, proti, decembrī un janvārī,» stāsta Zālītis.

Savukārt, runājot par resursu plānošanu, Zālītis skaidro, ka G4S Latvia visā Latvijā strādā vairāk nekā 1300 darbinieku. Līdz ar to uz to brīdi, kad būs vajadzība, būs iespēja to pārvietot, pārprofilēt, pārtrenēt šos resursus. Vienīgais, ko vajadzības gadījumā ir plānots piesaistīt no ārpuses, ir autoparks un naudas apstrādes iekārtas. Taču tas atkarīgs no apjoma, kas būs brīdī, kad tuvosies nākamā gada janvāris jeb brīdis, kad ļoti ievērojami var sākt palielināties naudas apjoma plūsma.

Drošības pakalpojumu sniedzējs G4S Latvia atjaunojis 420 tūkstošu latu komercķīlu, liecina informācija Lursoft.

«Uzņēmums regulāri atjauno savu autoparku, bet patlaban lielas investīcijas jaunos projektos neplāno,» Db.lv stāstīja G4S Latvia pārstāve. Savukārt reģistrētā komercķīla saistīta ar uzņēmuma operacionālās darbības veikšanu.

2009. gadā a/s G4S Latvia bija 279. lielākais Latvijas uzņēmums, raugoties pēc apgrozīto līdzekļu apjoma gadā. 2009. gadā drošības pakalpojumu sniedzējam izdevās apgrozīt 12,51 miljonu latu, un uzņēmuma peļņa veidoja 1,51 miljonu latu.

Jau vēstīts, ka 2007. gadā uzņēmums Falck Apsargs kļuva par G4S uzņēmumu Latvijā, un turpmāk darbojas ar nosaukumu G4S Latvia.

Igaunijas konkurences iestādes veic izmeklēšanu saistībā ar sūdzību, ka valstī lielākais drošības pakalpojumu sniedzējs G4S apzināti piedāvā savus pakalpojumus par tik zemām cenām, ka konkurentiem ir gandrīz neiespējami ilgtermiņā izdzīvot, vēsta bbn.ee.

Andress Lembers, G4S mārketinga menedžeris, sacījis, ka kompānija nepiedāvā pakalpojumus zem pašizmaksas, bet nav vēlējies sniegt sīkāku informāciju. G4S kontrolē aptuveni 49% no Igaunijas drošības pakalpojumu tirgus.

Savukārt Urmas Sorumā, G4S Eesti bijušais akcionārs, stāstījis, ka drošības pakalpojumu tirgus ir vienīgais, kur cenas samazinājušās jau 15 gadus.

G4S darbojas arī Latvijā. 2007.gadā Falck Apsargs kļuva par kompānijas Group 4 Securicor (G4S) uzņēmumu Latvijā un turpina darbību ar nosaukumu G4S Latvia un inkasācijas pakalpojumus siedz ar nosaukumu G4S Cash Services Latvia.

Drošības pakalpojumu kompānija AS G4S Latvia savam autoparkam pievienojusi ar dabasgāzes uzpildes dzinējiem aprīkotu operatīvo transportu.

Ar dabasgāzes uzpildes dzinējiem aprīkotais operatīvais transports iegādāts ar nolūku ilgtermiņā samazināt degvielas izmaksas – šobrīd degviela veidp vidēji 50% no autoparka ekspluatācijas izmaksām.

Ar gāzi aprīkoto automašīnu iegāde esot arī daļa no uzņēmuma korporatīvās sociālās atbildības programmas, kas paredz videi draudzīgu risinājumu ieviešanu ikdienas darba nodrošināšanai.

Ar gāzi aprīkotie auto ļaušot samazināt ekspluatācijas izmaksas par aptuveni 30%.

Saskaņā ar AS G4S Latvia aprēķiniem pie operatīvā transporta noslodzes vidēji gada griezumā nepieciešamais dabasgāzes patēriņš ar gāzi aprīkotam auto ir par aptuveni 1300 latiem mazāks nekā veido degvielas izmaksas.

Apsardzes kompānijas G4S Latvia padomē reģistrētas izmaiņas, igaunim Lauri Veikko Saloranta (Lauri Veikko Saloranta) iegūstot padomes priekšsēdētāja amatu, liecina Lursoft dati.

Viņš stājies līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Riho Lutera (Riho Lutter) vietā.

Par L. V. Saloranta vietnieku kļuvis Prīts Sarapū (Priits Sarapuu), savukārt padomes locekļa amatu ieguvis Artjoms Sokolovs, kas ir jaunpienācējs G4S Latvia padomē.

Uzņēmuma valdē izmaiņas nav notikušas, un to vada Edgars Zālītis, savukārt valdes locekļu amatu ieņem Atis Lazdiņš, Karina Skoborihina un Jānis Ābele, kas visi ir Latvijas valstspiederīgie, liecina Lursoft dati.

A/s G4S Latvia reģistrēta 1992. gada 31. jūlijā. Pirmos astoņus darbības gadus uzņēmums strādāja ar nosaukumu SIA Apsargs, kas vēlāk tika mainīts uz Falck Apsargs, savukārt 2007. gadā uz nepilnu nedēļu uzņēmums ieguva nosaukumu a/s Group 4 Securicor Latvia, bet 2007. gada oktobra beigās uzņēmums guva pašreizējo nosaukumu.

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Lietuvas Konkurences padome piemērojusi aptuveni 16 miljonu eiro lielu naudas sodu drošības dienestam G4S, kā arī trim lielākajām bankām – DNB bankas, AB, SEB bankas un Swedbank, liecina padomes paziņojums.

Lielākā soda nauda piemērota SEB bankai – 7,19 miljonu eiro apmērā, Swedbankai piemērotais sods ir 4,129 miljonu eiro, savukārt DNB bankai jāmaksā 2,5 miljoni eiro. G4S jāmaksā 2,7 miljonus eiro. Lietuvas DNB banka jau biržā paziņojusi, ka pārmetumus neatzīst un sodu pārsūdzēs Lietuvas tiesībsargājošajās instancēs.

Sods uzlikts, jo bankas ar drošības dienestu noslēgušas līgumus, kas ierobežo konkurenci skaidras naudas tranzīta un inkasācijas tirgū. Bankas vienojušās iegādādies inkasācijas pakalpojumus vienīgi no G4S, tādējādi ievērojami ierobežojot citu pakalpojumu sniedzēju iespēju konkurēt šajā segmentā. Uz noteiktu laiku bankas nevar izmantot naudas inkasācijas pakalpojumus, ko piedāvā G4S konkurenci, pat ja tie piedāvā labākus nosacījumus. Konkurences padome uzsver, ka svarīgi atzīmēt, ka izmaksas, kas rodas saistībā ar skaidras naudas pārvaldi, bieži vien sedz banku klienti.

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Dienas laikā zagļi galvenokārt mēģina iekļūt birojos, maskējoties par remontdarbu veicējiem, pārdevējiem un pat labi situētiem apmeklētājiem, liecina drošības risinājumu kompānijas G4S Latvia (G4S) pieredze.

G4S eksperti atzīst, ka laika gaitā garnadži ir kļuvuši izdomas bagāti, meklējot arvien jaunas alternatīvas, kā iekļūt birojos ne tikai nakts, bet arī dienas laikā.

Lai pievērstu biroju darbinieku uzmanību šādām situācijām, G4S drošības eksperti apkopojuši vairākas zīmīgākās garnadžu zādzību metodes uzņēmumu birojos dienas laikā, kā arī būtiskākos priekšlikumus, kā no šādām situācijām izvairīties.

Ne sekretāre, nedz apsardzes darbinieks, kuri ikdienā uzturas tuvu ēkas vai telpu ieejai, nesagādājot 100% drošību pret zagļu iekļūšanu birojā. Proti, šie darbinieki, pretēji videonovērošanas sistēmai, visu laiku var neatrasties savā postenī vai nepievērst nepieciešamo uzmanību visiem apmeklētājiem. Garnadži vienmēr pacenšas rast visai ticamus argumentus, kā iekļūt biroju telpās.

Skaidras naudas lietojums Igaunijā ir atjaunojies ekonomikas uzplaukuma līmenī, ko apliecina naudas izņemšanas bankomātos apmērs un skaidras naudas apgrozība mazumtirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumos, pirmdien paziņoja inkasācijas pakalpojumu kompānija G4S.

Skaidras naudas apgrozījums mazumtirdzniecības un pakalpojumu sektorā gada laikā palielinājies par 21%. «Skaidras naudas apgrozījums vienmēr atbilst ekonomikas stāvoklim. Cilvēku pirktspēja ir pieaugusi, kas izskaidro skaidras naudas apgrozības palielinājumu,» norādīja G4S inkasācijas nodaļas vadītājs Pēters Torims.

G4S piepilda un iztukšo visus bankomātus Igaunijā. Pēdējā gada laikā kompānijas apkalpotās skaidras naudas apmērs pieaudzis par 4%, sasniedzot septiņus miljardus eiro.

Igaunijas centrālās bankas dati liecina, ka gada laikā no bankomātiem izņemtās naudas apmērs valstī pieaudzis par 53 miljoniem eiro, sasniedzot 3,9 miljardus eiro. «Tas atbilst līmenim, kādu pēdējo reizi novērojām iepriekšējā ekonomikas uzplaukuma laikā 2007.gadā,» secināja G4S.

Drošības risinājumu kompānijas AS G4S Latvia statistika par aizturētajiem liecina, ka tirdzniecības vietās garnadži pērn visvairāk mēģinājuši zagt dažādas kosmētikas preces. Otra garnadžu iekārotākā prece ir alkohols, savukārt TOP 3 zagtāko preču sarakstu noslēdz pārtikas preces - ikri, desas un siers.

G4S Latvia drošības eksperti norāda, ka pērn samazinājies apģērbu zādzības mēģinājumu skaits. Starp zagtākajām precēm ir arī tabakas izstrādājumi, elektropreces un dažādi aksesuāri.

Kopumā pērn G4S Latvia aizturējusi vairāk nekā 2940 personas, no kurām 65% ir vīrieši un 35% - sievietes.

G4S Latvia drošības eksperti norāda, ka zādzību mēģinājumu statistika joprojām saglabājas augsta, taču tajā pašā laikā šobrīd to skaits saglabājas nemainīgs un krasi nepieaug.

Pērn palielinājies degvielas un krāsainā metāla zādzības mēģinājumu skaits – gan galvaspilsētā, gan reģionos.

Jānis Ābele, AS G4S Latvia Drošības funkciju departamenta direktors, stāstīja: «Zādzību mēģinājumu raksturs likumsakarīgi ir tieši vai netieši saistīts ar ekonomisko situāciju un tendencēm valstī. Piemēram, metāla un degvielas cenu kāpums pērn atspoguļojās arī zādzību statistikā. Ja degviela lielākoties zagta savām vajadzībām, tad dažādi metāla izstrādājumi – ar nolūku tos realizēt metāla uzpirkšanas punktos. Jāmin, ka zādzību riskam pakļautas gan ražotnes un industriāli objekti, gan sakaru tīklu uzņēmumi. Piemēram, vasarā divi nepilngadīgi jaunieši tikai aizturēti par mēģinājumu nozagt krāsaino metālu, nesankcionēti iekļūstot kādas apsargātas rūpnīcas teritorijā.»

Apsardzes pakalpojumu grupas G4S pirmā pusgada tīrā peļņa pieaugusi par 11% līdz 94,2 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (80,4 miljoni latu), ziņo MarketWatch.

Ieņēmumi pieauguši par 4,4% līdz 3,63 miljardiem mārciņu.

Uzņēmums, kas ir viens no lielākajiem privātā sektora darba devējiem pasaulē, norādījis, ka tirgus apstākļi joprojām ir izaicinoši. Tas saistīts ar lēno globālās ekonomikas atveseļošanās tempu, bet uz gada otro pusi G4S raugoties optimistiski.

G4S piedāvā tādus pakalpojumus kā, piemēram, skaidras naudas pārvadājumi un apsardze. AS Falck Apsargs 2007.gadā kļuva par G4S uzņēmumu Latvijā un turpina darbību ar nosaukumu G4S Latvia.

Kopš pagājušā gada nogales manāms piesardzīgs optimisms par to, ka uzņēmumu iegādes un apvienošanās tirgus pēc ilgstošā sasaluma beidzot varētu atdzīvoties. Pēdējo mēnešu laikā patiesi vērojam potenciālo pircēju un pārdevēju ilgi neredzētu aktivitāti.

Pretstatā agrākajiem aktīvajiem darījumu periodiem šoreiz raksturīgi, ka relatīvi daudz darījumu notiek starp konkurentiem, proti, tirgus dalībniekiem, kuri jau darbojas vienā preces un ģeogrāfiskajā tirgū. Tāpat ja agrāk izteikti dominēja iegādes darījumi, šodien arvien biežāk notiek apvienošanās darījumi, abu vai visu iesaistīto uzņēmumu īpašniekiem turpinot būt dalībniekiem vai akcionāriem apvienotajā uzņēmumā. Tas nozīmē, ka biežāk nekā agrāk uzņēmumu īpašnieki un vadītāji iesaistās darījumu plānošanā jau agrīnā stadijā un dara to ar abpusēji lielu interesi un entuziasmu.

Plānojot un veicot apvienošanās darījumus, jāņem vērā virkne konkurences tiesību aspektu. Cita starpā ir svarīgi nepieļaut situācijas, ko angliski apzīmē ar idiomu «gun-jumping», kas burtiski tulkojama kā skrējiena uzsākšana, pirms ir atskanējis starta šāviens. Latviski šo terminu varētu tulkot ar vārdiem «pāragrs starts» vai «falšstarts».

Ministru kabinets otrdien, 20. jūnijā, Konkurences padomes (KP) priekšsēdētajas amatā uz otru pilnvaru termiņu apstiprināja Skaidrīti Ābramu, kas šos pienākumus atzinīgi veikusi jau kopš 2012. gada jūnija, biznesa portālu db.lv informēja Ekonomikas ministrijā.

«Iepriekšējo piecu gadu laikā Konkurences padome kļuvusi par spēcīgu godīgas konkurences aizstāvi, vienlaikus esot valsts iestādes paraugs sadarbībā ar uzņēmējiem. Šajā laika periodā būtiski augusi iestādes darba efektivitāte, nodrošināts līdzsvars starp smagāko konkurences pārkāpumu atklāšanu un sodīšanu, un mazāku pārkāpumu novēršanu ar brīdinājumiem un mediācijām, jau kopš 2013. gada īstenojot principu «konsultē vispirms»,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš pauž gandarījumu par valdības atkārtoti pausot uzticību S.Ābramai.

Viņš atzīmē, ka Konkurences padome bijusi aktīvs sarunu dalībnieks dialogā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konkurences komiteju, kā rezultātā Latvija kļuva par pilntiesīgu organizācijas dalībvalsti. Tāpat KP regulāri sniegusi priekšlikumus Konkurences likuma pilnveidošanai, kā arī aktīvi veicinājusi sabiedrības izpratni par konkurences tiesībām un konkurences kultūras attīstību Latvijā.

Divi no apsardzes kompānijas G4S direktoriem iesnieguši atlūgumus pēc tam, kad atklājās detaļas par kompānijas vadības neefektīvo darbu Olimpisko spēļu laikā. Lai nodrošinātu apsardzes darbiniekus Olimpisko spēļu laikā, kompānijai tika samaksāti 57 miljoni Lielbritānijas mārciņu (aptuveni 50 milj. Ls). Tomēr, nespējot nodrošināt pietiekamo apsardzes darbinieku skaitu, Olimpiskajās spēlēs kā papildus apsardzi nācās izmantot armijas spēkus, vēsta BBC.

G4S oficiālajā paziņojumā norādīts, ka kompānija neuzskata tās izpilddirektoru Deividu Teiloru-Smitu (David Taylor-Smith) par personīgi atbildīgu neveiksmīgajā kompānijas darbībā Olimpisko spēļu laikā. G4S izpilddirektors saglabājis amatu, tomēr atlūgumus iesnieguši divi citi direktori.

Kompānijas paziņojumā teikts, ka kopumā vadības neizdarības dēļ G4S zaudējusi 50 miljonus Lielbritānijas mārciņu no kopējā 235 milj. Lielbritānijas mārciņu līguma par 10,4 tūkstošu apsardzes darbinieku nodrošināšanu, jo puse no šiem darbiniekiem nevarēja ieņemt amatu. Tādējādi aptuveni piecus tūkstošus apsardzes darbinieku vietu nācās aizpildīt armijas spēkiem.

Apsardzes uzņēmums a/s G4S Latvia pērno gadu noslēdzis ar 13,7 milj. Ls konsolidēto neto apgrozījumu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājums 1,43% apmērā, liecina Lursoft dati.

A/s G4S Latvia peļņa pēc nodokļiem veido 596 tūkst. Ls, kas ir par 129,35% vairāk nekā 2011. gadā.

Koncerna mātes uzņēmums aizvadītajā gadā strādājis ar 9,612 milj. Ls apgrozījumu. 2012. gadā pieaugusi arī koncerna kopējā peļņa – aizvadīto gadu koncerns noslēdza ar 744,600 tūkst. Ls peļņu pēc nodokļiem (+6,25%).

Šogad par G4S koncerna galvenajiem uzdevumiem uzņēmuma vadība izvirzījusi izaugsmes veicināšanu un tādu risinājumu ieviešanu, kas palielinātu kompānijas konkurētspēju drošības pakalpojumu tirgū.

A/s G4S Latvia valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Edgars Zālītis, savukārt valdes locekļa amatā darbojas Atis Lazdiņš, Karina Skoborihina, Anita Sāne un Jānis Ābele.

ASV apsardzes firma "Brink's" iegādāsies Lielbritānijas apsardzes kompānijas "G4S" inkasācijas pakalpojumu biznesu 14 valstīs, tostarp arī Baltijas valstīs, teikts "Brink's" paziņojumā.

Darījuma vērtība ir 860 miljoni ASV dolāru (aptuveni 790 miljoni eiro).

"Brink's" pirks "G4S" inkasācijas pakalpojumu biznesu Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kā arī Beļģijā, Čehijā, Dominikānā, Filipīnās, Indonēzijā, Īrijā, Kiprā, Kuveitā, Malaizijā, Nīderlandē un Rumānijā.

"G4S" inkasācijas biznesa kopējais apgrozījums šajās valstīs pērn bijis apmēram 800 miljoni ASV dolāru (aptuveni 735 miljoni eiro).

Kā liecina informācija "Firmas.lv", Latvijā inkasācijas pakalpojumu sniedzēja AS "G4S Cash Services Latvia" dibināta 2001.gadā. 2018.gadā uzņēmums strādāja ar 6,863 miljonu eiro apgrozījumu un 551 660 eiro peļņu.

G4S, drošības grupa, kas pārstāvēta arī Latvijā, iegādājas Dānijas kompāniju ISS. Darījuma vērtība ir 4,12 miljardi latu, ziņo BBC.

Saskaņā ar G4S sniegto informāciju pārņemšanas darījuma rezultātā izveidosies pasaulē lielākā drošības un telpu pakalpojumu grupa.

ISS darbojas tādās jomās kā drošība, tīrīšanas pakalpojumi, ēdināšana, kaitēkļu kontrole un dārzkopība.

G4S vēlas piesaistīt 1,6 miljardus latu no investoriem darījuma finansēšanai, bet šī informācija izraisījusi lielu tās akciju cenas kritumu.

Abu uzņēmumu darbība pārklājas 40 valstīs, kur būšot ievērojamas izmaksu ietaupīšanas iespējas.

Apvienotās grupas kopējie ieņēmumi būs aptuveni 13 miljardi latu, kas ir vairāk nekā divas reizes lielāks apjoms nekā G4S guva 2010. gadā - aptuveni 6 miljardi latu.

Apsardzes kompānijas G4S struktūrvienība Londonā G4S Cash Solutions izgudrojusi tehnoloģiju, kas gadījumā, kad laupītāji uzlauž naudas pārvadāšanas kasi, pār naudu nopludina līmi, tādējādi padarot šo naudu tālāk nelietojamu, ziņo BBC.

Kompānija jau iepriekš izstrādāja naudas pārvadāšanas kases, kuras uzlaužot tika nopludināts spilgtas krāsas šķidrums, pēc kura vadoties policija var izsekot likumpārkāpējus. Kā norāda G4S šis risinājums neesot bijis perfekts, jo laupītāji joprojām varēja naudu izmantot bankomātos vai citās ierīcēs, kā arī pastāvēja iespēja to atmazgāt.

Šī jaunā tehnoloģija naudu iznīcina pilnībā, tādējādi kompānija cer, ka laupītāji būs mazāk motivēti šāda veida likuma pārkāpumiem.

G4S Cash Solutions norāda, ka jaunās naudas pārvadāšanas kases jau tiek testētas reālajā vidē.

Kopš šā gada aprīļa Londonā notikušas 167 naudas pārvadāšanas vienību aplaupīšanas. Pērn kopumā notikuši 485 šādi noziegumi.

Vakar, 4. oktobrī, uzņēmums SIA DEPO DIY ir saņēmis Konkurences padomes lēmumu par to, ka tam piemērota soda nauda 3,7milj. EUR apmērā. DEPO izvirzītajām apsūdzībām nepiekrīt un gatavojas pilnībā izmantot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Pārbaudi DEPO Konkurences padome esot uzsākusi «pēc SIA KNAUF darbības izvērtējuma, kura ietvaros Konkurences padome ieguva arī materiālus par KNAUF centieniem panākt augstāku mazumtirdzniecības cenu noteikšanai KNAUF produkcijai. DEPO vienmēr ir kategoriski atteicies pakļauties KNAUF prasībām, turpinot nodrošināt zemas cenas Latvijas patērētājiem,» teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

KP sodījusi vairākus būvmateriālu tirgotājus; plašāk informēs nākamnedēļ

«Neraugoties uz DEPO centieniem sniegt Konkurences padomei visus nepieciešamos skaidrojumus un pierādījumus, Konkurences padome turpina apvainot uzņēmumu, ka laikā no 2006.gada līdz 2014.gadam DEPO ir piedalījies būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī, nosakot augstākas mazumtirdzniecības cenas KNAUF produktiem un kontrolējot noteikto cenu piemērošanu no karteļa dalībnieku puses. Vienlaikus lēmumā izteikts arī nepamatots apgalvojums, ka DEPO minētajā laika periodā ievērojis KNAUF rekomendētās mazumtirdzniecības cenas. Uzņēmums DEPO šos apvainojumus noraida un uzskata par absurdiem.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.