Sabiedrība

Lai iekļūtu birojos, zagļi maskējas par remontdarbu veicējiem vai labi situētiem apmeklētājiem

Lelde Petrāne,21.11.2012

Jaunākais izdevums

Dienas laikā zagļi galvenokārt mēģina iekļūt birojos, maskējoties par remontdarbu veicējiem, pārdevējiem un pat labi situētiem apmeklētājiem, liecina drošības risinājumu kompānijas G4S Latvia (G4S) pieredze.

G4S eksperti atzīst, ka laika gaitā garnadži ir kļuvuši izdomas bagāti, meklējot arvien jaunas alternatīvas, kā iekļūt birojos ne tikai nakts, bet arī dienas laikā.

Lai pievērstu biroju darbinieku uzmanību šādām situācijām, G4S drošības eksperti apkopojuši vairākas zīmīgākās garnadžu zādzību metodes uzņēmumu birojos dienas laikā, kā arī būtiskākos priekšlikumus, kā no šādām situācijām izvairīties.

Ne sekretāre, nedz apsardzes darbinieks, kuri ikdienā uzturas tuvu ēkas vai telpu ieejai, nesagādājot 100% drošību pret zagļu iekļūšanu birojā. Proti, šie darbinieki, pretēji videonovērošanas sistēmai, visu laiku var neatrasties savā postenī vai nepievērst nepieciešamo uzmanību visiem apmeklētājiem. Garnadži vienmēr pacenšas rast visai ticamus argumentus, kā iekļūt biroju telpās.

Ilze Jermacāne, G4S Latvia Mārketinga un sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja, norāda: «Viens no izplatītākajiem veidiem, kā garnadzis pastrādā zādzību, ir uzdošanās par citu personu vai speciālistu, piemēram, par preču pārdevēju. Proti, brīdī, kamēr viltus pārdevējs mēģina kaut ko pārdot, šādi novēršot darbinieka uzmanību, tiek nozagts, piemēram, uz galda atstāts portatīvais dators vai mobilais tālrunis. Bieži vien birojos ielavās zagļi, kas ārēji izskatās pēc labi situētiem cilvēkiem. Ienākot birojā, «solīdais apmeklētājs» uzdodas par aizņemtu personu, runā pa telefonu, staigā pa biroju un netraucēti paņem, piemēram, kāda darbinieka portatīvo datoru un tikpat netraucēti dodas prom, ja vien kāds šo rīcību nav pamanījis. Nereti birojos ierodas arī viltus remontdarbu veicēji, kas, veicot neīstu tehnisko apskati, arī zog vērtīgas biroja lietas.»

Lai rūpētos par finanšu un svarīgu dokumentu drošību, seifi vienmēr jāpiestiprina pie grīdas, bet dodoties prom – jāaizslēdz, turklāt to atslēgas nedrīkst glabāt birojā, uzsver apsardzes kompānija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Saistībā ar eiro ieviešanu G4S Latvia darba apjoms trīskāršosies; papildu darbaspēku gan nevajadzēšot

Žanete Hāka, Nozare.lv,09.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar pāreju no latiem uz eiro noteikti būs jārēķinās ar darba apjoma pieaugumu par vismaz trīs reizēm, atzīst drošības risinājumu kompānijas AS G4S Latvia valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis.

Viņš norāda, ka tas attiecīgi nozīmē, ka par tik, par cik pieaugs darba apjoms, pieaugs arī darba izmaksas, kā arī ieņēmumi. Vienīgais, kas atšķirsies no ikdienas, būs darba apjoms, jo uzņēmums turpinās darīt to pašu, ko dara ikdienā, - vest naudu, savākt, apstrādāt un to nodot.

«Taču patlaban vēl ir grūti prognozēt, kā tas notiks Latvijā, jo nav skaidrs, kurā brīdī būs naudas apjoma pieaugums. Taču ir pamats prognozēt, ka Latvijā tas varētu notikt gandrīz pēdējā brīdī, proti, decembrī un janvārī,» stāsta Zālītis.

Savukārt, runājot par resursu plānošanu, Zālītis skaidro, ka G4S Latvia visā Latvijā strādā vairāk nekā 1300 darbinieku. Līdz ar to uz to brīdi, kad būs vajadzība, būs iespēja to pārvietot, pārprofilēt, pārtrenēt šos resursus. Vienīgais, ko vajadzības gadījumā ir plānots piesaistīt no ārpuses, ir autoparks un naudas apstrādes iekārtas. Taču tas atkarīgs no apjoma, kas būs brīdī, kad tuvosies nākamā gada janvāris jeb brīdis, kad ļoti ievērojami var sākt palielināties naudas apjoma plūsma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Apsardzes kompānijai G4S Latvia jauns padomes priekšsēdētājs

Gunta Kursiša,20.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsardzes kompānijas G4S Latvia padomē reģistrētas izmaiņas, igaunim Lauri Veikko Saloranta (Lauri Veikko Saloranta) iegūstot padomes priekšsēdētāja amatu, liecina Lursoft dati.

Viņš stājies līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Riho Lutera (Riho Lutter) vietā.

Par L. V. Saloranta vietnieku kļuvis Prīts Sarapū (Priits Sarapuu), savukārt padomes locekļa amatu ieguvis Artjoms Sokolovs, kas ir jaunpienācējs G4S Latvia padomē.

Uzņēmuma valdē izmaiņas nav notikušas, un to vada Edgars Zālītis, savukārt valdes locekļu amatu ieņem Atis Lazdiņš, Karina Skoborihina un Jānis Ābele, kas visi ir Latvijas valstspiederīgie, liecina Lursoft dati.

A/s G4S Latvia reģistrēta 1992. gada 31. jūlijā. Pirmos astoņus darbības gadus uzņēmums strādāja ar nosaukumu SIA Apsargs, kas vēlāk tika mainīts uz Falck Apsargs, savukārt 2007. gadā uz nepilnu nedēļu uzņēmums ieguva nosaukumu a/s Group 4 Securicor Latvia, bet 2007. gada oktobra beigās uzņēmums guva pašreizējo nosaukumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

G4S Latvia apgrozījums pērn saglabājies teju nemainīgs

Gunta Kursiša,28.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsardzes uzņēmums a/s G4S Latvia pērno gadu noslēdzis ar 13,7 milj. Ls konsolidēto neto apgrozījumu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājums 1,43% apmērā, liecina Lursoft dati.

A/s G4S Latvia peļņa pēc nodokļiem veido 596 tūkst. Ls, kas ir par 129,35% vairāk nekā 2011. gadā.

Koncerna mātes uzņēmums aizvadītajā gadā strādājis ar 9,612 milj. Ls apgrozījumu. 2012. gadā pieaugusi arī koncerna kopējā peļņa – aizvadīto gadu koncerns noslēdza ar 744,600 tūkst. Ls peļņu pēc nodokļiem (+6,25%).

Šogad par G4S koncerna galvenajiem uzdevumiem uzņēmuma vadība izvirzījusi izaugsmes veicināšanu un tādu risinājumu ieviešanu, kas palielinātu kompānijas konkurētspēju drošības pakalpojumu tirgū.

A/s G4S Latvia valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Edgars Zālītis, savukārt valdes locekļa amatā darbojas Atis Lazdiņš, Karina Skoborihina, Anita Sāne un Jānis Ābele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV apsardzes firma "Brink's" iegādāsies Lielbritānijas apsardzes kompānijas "G4S" inkasācijas pakalpojumu biznesu 14 valstīs, tostarp arī Baltijas valstīs, teikts "Brink's" paziņojumā.

Darījuma vērtība ir 860 miljoni ASV dolāru (aptuveni 790 miljoni eiro).

"Brink's" pirks "G4S" inkasācijas pakalpojumu biznesu Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kā arī Beļģijā, Čehijā, Dominikānā, Filipīnās, Indonēzijā, Īrijā, Kiprā, Kuveitā, Malaizijā, Nīderlandē un Rumānijā.

"G4S" inkasācijas biznesa kopējais apgrozījums šajās valstīs pērn bijis apmēram 800 miljoni ASV dolāru (aptuveni 735 miljoni eiro).

Kā liecina informācija "Firmas.lv", Latvijā inkasācijas pakalpojumu sniedzēja AS "G4S Cash Services Latvia" dibināta 2001.gadā. 2018.gadā uzņēmums strādāja ar 6,863 miljonu eiro apgrozījumu un 551 660 eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

G4S Latvia nedaudz kāpinājusi apgrozījumu

Žanete Hāka,25.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsardzes kompānijas AS G4S Latvia apgrozījums pērn sasniedzis 13,896 miljonus eiro, kas ir par 1,60% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt konsolidētais apgrozījums audzis par 0,6%, sasniedzot 19,65 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Finanšu gadu apsardzes firma noslēgusi ar 703,25 tūkstošu eiro peļņu un 232,03 tūkstošu eiro konsolidēto peļņu

Kompānija iesniegtajā pārskatā ziņo, ka pagājušajā gadā koncerna mātes uzņēmums zaudējis ļoti mazu daļu no saviem klientiem, kas nedaudz samazinājis uzņēmuma apgrozījumu, taču apsardzes kompānijai izdevies piesaistīt jaunus klientus.

AS G4S Latvia norāda, ka 2014.gadā tās galvenie uzdevumi ir saistīti ar izaugsmes veicināšanu un optimālu risinājumu ieviešanu, kas ļautu palielināt konkurētspēju drošības pakalpojumu tirgū.

AS G4S Latvia reģistrēta 1992.gadā ar nosaukumu SIA Apsargs, kas 2000.gadā nomainīts uz SIA Falc Apsargs, bet 2007.gadā uzņēmums pārsaukts par AS Group 4 Securicor Latvia. Aizvadītajā gadā uzņēmumā strādājuši 1069 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Maxima Latvija apsardzes pakalpojumu nodevusi ārpakalpojumā

Lelde Petrāne,28.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības veikalu tīkls Maxima Latvija nodevis veikalu un loģistikas centru apsardzi ārpakalpojumā diviem uzņēmumiem – G4S Latvia un EUROCASH1.

Pirms tam Maxima Latvija objektu apsardze bija uzticēta Maxima Latvija meitasuzņēmumiem, kuru darbību no 2016.gada 1.janvāra ir pārņēmuši G4S Latvia un EUROCASH1.

«Mūsu pamatdarbība ir mazumtirdzniecība, uz ko arī vēlamies fokusēties, tādēļ apsardzes pakalpojuma nodošana ārpakalpojumā ir likumsakarīga. Turpmāk par drošību mūsu veikalos un loģistikas centros rūpēsies G4S Latvia un EUROCASH1,» norāda Maxima Latvija valdes loceklis Andris Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

G4S Latvia valdes locekle: no uzņēmumu «baltā saraksta» efekta nebūs

Lelde Petrāne,27.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Uzņēmumu atrašanās «baltajā sarakstā» ir vairāk prestiža jautājums, nevis reāla cīņa ar negodprātīgajiem nodokļu maksātājiem,» uzskata Karīna Skoborihina, AS G4S Latvia valdes locekle, Finanšu departamenta direktore.

«Valdības iniciatīva noteikt kritērijus uzņēmumu iekļūšanai publiskā «baltajā sarakstā», kura mērķis ir apkarot ēnu ekonomiku un nodrošināt godīgu konkurenci, vērtējama ļoti pozitīvi. Tajā pašā laikā godīgajiem uzņēmumiem «baltā saraksta» statusā solītās priekšrocības un ieguvumi nav tik būtiski, tādēļ «negodīgos» uzņēmumus tas, visticamāk, nemotivēs pāriet legālā biznesa pusē,» skaidro Skoborihina.

Esot jāņem vērā, ka Latvijā pakalpojumu biznesa nozarēs, kurām raksturīgs liels nodarbināto personu skaits, aktuālākā problēma ir nodokļu nomaksa par strādājošajiem, jo tieši sociālās nomaksas par darbiniekiem veido būtiskāko nodokļu slogu un atspoguļo uzņēmēja ( kompānijas) lojalitāti pret valsti nodokļu nomaksā. «Ņemot vērā augsto ēnu ekonomikas un nelegālās nodarbinātības īpatsvaru valstī, tieši šo bija nepieciešams paredzēt kā vienu no pamata kritērijiem, lai uzņēmums būtu tiesīgs pretendēt uz vietu «baltajā sarakstā». Respektīvi, visiem «baltā saraksta» dalībniekiem kā obligāts priekšnosacījums būtu precīza jeb caurspīdīga uzņēmuma vidējo darbinieku skaita un par tiem nomaksātā sociālā nodokļa apmēra norādīšana pēdējos 12 mēnešos,» akcentē G4S Latvia valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzagšanas gadījumu skaits audzis gan privātajā, gan komercsegmentā. Kopumā, salīdzinot, piemēram, ar 2012. gadu, apzagšanas gadījumu skaits no privātīpašumiem audzis par 47%, savukārt no komercīpašumiem par 23%, liecina apdrošinātāja ERGO apkopotā informācija.

«Līdz ar lielāku finansiālo stabilitāti cilvēki arvien vairāk iegādājas dārgas lietas un bagātīgāk aprīko savus mājokļus un birojus. Tāpēc tos arvien biežāk apmeklē arī zagļi,» stāsta ERGO atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

No mājokļiem visbiežāk tiek zagti mobilie telefoni, portatīvie datori, fotokameras, kažokādas izstrādājumi un dārglietas. Vidējā atlīdzība par zādzību no mājokļa ir 1590 eiro. Savukārt no komercīpašumiem visbiežāk tiek zagti datori, juvelierizstrādājumi, sporta inventārs un preces, un vidējā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība ir 4417 eiro.

ERGO pieredze liecina, ka zādzību pieaugums no mājokļiem ir novērojams ne tikai vasaras periodā, kad cilvēki dodas uz vasarnīcām vai tālākos ceļojumos un atstāj īpašumu bez uzraudzības. Īpaša uzmanība īpašuma drošībai ir jāpievērš arī pārējos gadalaikos, īpaši, iestājoties tumšajam rudens – ziemas periodam, kad saglabājas liels zādzību skaits, jo ļaundari var daudz vieglāk iekļūt īpašumā nepamanīti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Īpašumus apzog profesionālāk; lielākais guvums - 300 tūkstošu eiro apmērā

Laura Mazbērziņa,15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašuma zādzības Rīgā un Rīgas reģionā zagļi veic aizvien profesionālāk, līdz ar to viņu guvums ir krietni lielāks

Kaut arī par īpašumu apzagšanas gadījumiem dzirdams vai ik dienas, Valsts policijas statistika liecina, ka kopumā šādu zādzību skaits Rīgā un Rīgas reģionā sarucis par teju 30%. «Domāju, ka zagļi kļūst arvien profesionālāki, jo gadu laikā ir pieaudzis zaudējuma apmērs. Zagļi vairāk koncentrē savu uzmanību uz finansiāli vērtīgākajām un vieglāk realizējamajām lietām, tāpēc veiksmīgas zādzības gadījumā mantas īpašniekam tiek nodarīti ievērojami zaudējumi. Lielākie zaudējumi kādam privātmājas īpašniekam bijuši 300 tūkstošu eiro apmērā,» pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes 2.biroja 2.nodaļas priekšnieks Jevgeņijs Semjonovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Jūrmalā aktivizējušies auto zagļi

Lelde Petrāne,05.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmala ir viena no populārākajām vietām Latvijā, kur tūristi un atpūtnieki bieži pārvietojas ar jauniem un moderniem spēkratiem. Taču, sākoties atpūtas sezonai, to steidzas izmantot arī auto zagļi.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Grupa) jaunākie dati liecina - ja līdz Jāņiem Jūrmalā šogad tika apzagti tikai pieci auto, tad līdz jūlija sākumam tieši Jūrmalā apzagto spēkratu skaits palielinājies līdz 18, bet trīs ir nozagti. Salīdzinot šā un pērnā gada attiecīgo laika periodu, palielinājusies arī vidējā atlīdzība, kas izmaksāta Baltas klientiem transportlīdzekļa apzagšanas vai zādzības gadījumā.

Acīmredzams, ka zagļi tīko pēc arvien jaunākām automašīnām un dārgākām lietām, kas atstātas auto salonos. Pērn vidējā atlīdzību summa par vienu auto apzagšanas vai zādzības gadījumu bija 496 lati, taču šogad šis rādītājs ir pieaudzis līdz 571 latam par vienu gadījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Biznesa drošība: Sadrumstalotība nevieš kārtību

Elīna Pankovska,08.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan lielākās apsardzes kompānijas norāda vienus un tos pašus nozares sakārtošanas mērķus, tās joprojām nevar vienoties par kopīgiem risinājumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd nozarē darbojas divas asociācijas, kas pārstāv lielāko daļu tirgus dalībnieku. Jau kopš 90. gadu beigām darbojas Latvijas Drošības biznesa asociācija, kurā ietilpst 31 apsardzes kompānija, kā arī Daugavpils Universitāte un Biznesa augstskola Turība. Savukārt pagājušā gada jūlijā divas lielākās apsardzes kompānijas a/s G4S Latvia un SIA Grifs AG nodibināja Drošības nozares kompāniju asociāciju (DNKA). Šīs asociācijas pārstāvji uzsver, ka tā ir atvērta jebkuram nozares uzņēmumam, tomēr pagaidām neviens cits dalībnieks šiem diviem nav pievienojies. Valsts policijas sniegtā informācija liecina, šā gada septembrī Latvijā darbojās 574 licencēti apsardzes uzņēmumi, tomēr, kā apgalvo nozares pārstāvji, lielākā daļa ar apsardzes pakalpojumu sniegšanu nemaz nenodarbojoties. Milzīgais skaits uzņēmumu liecina par joprojām šajā tirgū eksistējošo sadrumstalotību, kas veicina uzņēmumu nespēju vienoties par problēmu kopīgu risināšanu, kas varētu beidzot nozari sakārtot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Aizvien vairāk automašīnu nozog, izmantojot jaunākās tehnoloģijas

Žanete Hāka,10.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā nozagta 421 automašīna, kas ir par 53 automašīnām vairāk nekā pērn šādā laika periodā, liecina Valsts policijas dati.

No tām 159 automašīnas bijušas ražotas laika posmā no 2006.gada līdz 2015.gadam. Analizējot zādzības, redzams, ka zagļu pielietotās tehnoloģijas arvien attīstās – gada otrajā pusē zagļi iemanās nozagt pat tajā pašā gadā ražotas automašīnas. Šāda tendence tika novērota jau pagājušajā gadā, kad rudenī, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, tika nozagtas vairākas 2014.gadā ražotas automašīnas. Policija prognozē, ka tuvākajos mēnešos zagļi būs iemanījušies aizdzīt arī vairākus šogad ražotos auto – pagaidām Latvijā nozagtas divas 2015.gadā ražotas automašīnas, taču līdz gada beigām šis skaitlis varētu krietni pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Visvairāk zagtie auto modeļi 2018.gadā

Elīna Pankovska,30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan zagļi iecienījuši jaunākus auto, pērn visvairāk zagtas bija desmit gadus un vecākas mašīnas.

Latvijā pēdējos gados nozagto transportlīdzekļu skaits turpina samazināties, tomēr kopumā tas joprojām ir salīdzinoši augsts. Aplūkojot 10 gadu posmu, secināms, ka nozagto auto skaits samazinājies vairāk nekā uz pusi. Proti, 2008. gadā Latvijā gada laikā tika nozagti vairāk nekā divi tūkstoši automašīnu, bet pagājušajā gadā tie bija 760 spēkrati. Vēl 2017. gadā kopumā tika nozagtas 854 automašīnas, liecina Iekšlietu ministrijas informācijas centra apkopotie dati. Arī apdrošinātāja Gjensidige Latvija pieejamā informācija liecina, ka salīdzinājumā ar 2017. gadu būtiski samazinājies auto zādzību skaits, īpaši jauno auto segmentā. Vairākus gadus zagļi visvairāk bija iecienījuši Volkswagen markas automašīnas, kā arī Audi un BMW. Tomēr pēdējā pusotra gada laikā tendences ir mainījušās un BMW zagto auto topā ir izvirzījies vadībā – pērn kopumā tika nozagtas 212 BMW markas automašīnas. Pagājušajā gadā visvairāk zagtas BMW X5 – kopumā 42 šādas automašīnas. Otrajā vietā Volkswagen ar 133 nozagtām automašīnām, bet trešajā vietā ir Audi (113).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Drošības nozares kompāniju asociācijai pievienojas divi biedri

Dienas Bizness,08.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) kļuvusi par lielāko apsardzes nozares uzņēmumu organizāciju, jo tajā uzņemti jauni biedri - SIA Securitas Latvia un SIA LDZ Apsardze, informē asociācijas vadītājs Arnis Marcinkēvičs.

Abi uzņēmumi atrodas nozares vadošo uzņēmumu vidū. Līdz ar jauno biedru pievienošanos asociācijai, DNKA pašlaik apvieno visus lielākos nozares uzņēmumus. DNKA biedri pārstāv vairāk nekā trešo daļu no visiem nozarē strādājošajiem, kopā nodarbinot 2538 cilvēkus.

«Gan Securitas Latvia, gan LDZ Apsardze pievienošanās asociācijai iezīmē būtisku pagriezienu nozares pārstāvniecībā - ja līdz šim nozīmīgākie nozares spēlētāji nav spējuši vienoties par sadarbību vienā organizācijā, lai risinātu nozares sasāpējušos jautājumus, tad tagad redzam, ka sadarbības un problēmu risināšanas virzienā ir sperts patiesi liels un nozīmīgs solis,» norāda DNKA valdes priekšsēdētājs A. Marcinkevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kamēr autovadītājs maina riepu, zagļi apzog automašīnas salonu

Dienas Bizness,28.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds vīrietis ticis apzagts laikā, kamēr labojis savas automašīnas riepu. Zagļi, vīrietim neko nemanot, paspēja no auto salona paņemt portfeli un dokumentus.

Pagājušajā piektdienā, 25. oktobrī ap pulksten 15.00 mūsu Latgales iecirknī tika saņemta informācija, ka Rīgā uz Salu tilta no automašīnas salona izzagta vīriešu rokas somiņa un dokumenti. Tika noskaidrots, ka vīrietis braucis pāri tiltam un pamanījis, ka viņa automašīnai ir bojāta riepa. Vadītājs apturējis automašīnu un pārliecinājies, ka riepa ir tukša un sācis to mainīt pret rezerves riepu. Pēc riepas nomaiņas vīrietis iesēdies atpakaļ automašīnā, taču konstatējis, ka automašīnas salonā nav viņa personīgās mantas - ne somiņas ne dokumentu. Par notikušo policijā uzsākts kriminālprocess par zādzību no automašīnas, un notiek izmeklēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties rudenim, būtiski pieaug pieteikto KASKO atlīdzību gadījumu skaits par automašīnu zādzībām un trešo personu prettiesiski nodarītajiem bojājumiem automašīnām, liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company (BTA) apkopotie dati. Septembra sākumā nedēļas laikā BTA saņēmusi sešus atlīdzību pieteikumus par nozagtajām automašīnām, kas ir trīs reizes vairāk nekā augustā kopumā, kad tika nozagtas tikai divas automašīnas.

Līdzīgi kā pērn, arī šogad septembrī, kad vakaros arvien ātrāk paliek tumšs un zagļiem vieglāk netraucēti realizēt savus plānus, aktivizējušies automašīnu zagļi. BTA dati liecina, ka zagļi visvairāk iecienījuši Toyota markas automašīnas. Četras no šā gada septembrī sešām BTA klientiem nozagtajām automašīnām ir Toyota markas automašīnas, bet divas – Volkswagen markas automašīnas. Četras no nozagtajām automašīnām nav bijušas vecākas par pieciem gadiem.

«Izvērtējot saņemtos atlīdzību pieteikumus par automašīnu zādzībām, jāsecina, ka automašīnu zagļi, tāpat kā pērn, arī šogad visaktīvāk darbojas Rīgā un Pierīgā, zogot automašīnas gan no neapsargātiem stāvlaukumiem, gan privātmāju pagalmiem. Šobrīd zagļu rīcībā ir pietiekami modernas tehnoloģijas, lai attālināti iegūtu datus un uzlauztu visjaunākās automašīnas, tādēļ auto īpašniekiem būtu arvien vairāk jādomā par papildu drošības pasākumiem. Ja, piemēram, automašīna ir aprīkota ar Keyless Go iedarbināšanas sistēmu, iesakām atslēgas glabāt pēc iespējas tālāk no mājokļa logiem un durvīm, lai samazinātu iespēju, ka tiek nolasīts automašīnas Keyless atslēgu signāls. Papildu aizsardzībai noteikti automašīnu īpašniekiem būtu vērts apsvērt iespēju uzstādīt automašīnās papildu drošības sistēmas. Lai sarežģītu apstākļus zagļiem, kuri vairumā gadījumu paļaujas uz savā rīcībā esošajām modernajām elektronikas iekārtām, noderīga varētu būt, piemēram, stūres saslēdzēju izmantošana, papildu imobilaizera, slepenās pogas vai meklēšanas sistēmas uzstādīšana automašīnā,» skaidro BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Velozagļiem «pļaujas laiks» bijis maijs un augusts

Dienas Bizness,07.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada velosezonā garnadži visaktīvākie bijuši maijā un augustā. Vidējā skāde, kas atlīdzināta saimniekam par velozādzību, ir bijusi vairāk nekā 120 latu, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Grupa).

Bet rudenī, kad kļūst arvien tumšāks, velosipēdu zagļi tādas iecienītas noziegumu pastrādāšanas vietas kā velonovietnes un veikalu ieejas nomaina pret šķūnīšiem un pagrabiem, kur velosipēdi novietoti glabāšanai pa ziemu.

Šogad lielākoties zagļi savus nodomus realizējuši, vienā reizē nozogot vienu vai divus velosipēdus, taču ir fiksēti gadījumi, kad zagļi vienā reizē nozaguši pat četrus velosipēdus, kas ir arī iepriekšējo gadu «antirekords». Balta šogad fiksējusi septiņus šādus gadījumus. Reģistrēts arī gadījums, kad visa ģimene palikusi bez saviem braucamrīkiem, jo zagļi no šķūnīša piesavinājušies uzreiz četrus velosipēdus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dienu pirms termiņa beigām KVV Liepājas metalurga TAP plāns tiesā vēl nav iesniegts

LETA,29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienu pirms noteiktā termiņa beigām Liepājas tiesā vēl nav iesniegts metalurģijas uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns (TAP), aģentūru LETA informēja Liepājas tiesas tiesneša palīdze Inta Kurpa.

TAP lietā līdz 30.augustam ir noteikts termiņš TAP pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem. Saskaņā ar likumu tiesa var pieņemt apstiprināšanai TAP pasākumu plānu, ja tas ir iesniegts ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc termiņa beigām. Līdz ar to ir jāgaida 31.augusts, lai tiesa varētu lemt par tālākajām darbībām, skaidroja tiesas pārstāve. Viņas rīcībā nav nekādas informācijas par to, vai pēdējā brīdī ir plānots iesniegt TAP pasākumu plānu.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, KVV Liepājas metalurgs TAP plānu pagājušajā nedēļā ir iesniedzis uzņēmuma kreditoriem un patlaban pie tā tiek strādāts kopā ar kreditoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa pasludina KVV Liepājas metalurgu par maksātnespējīgu

LETA,16.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas tiesa šodien pasludinājusi metalurģijas uzņēmumu KVV Liepājas metalurgs par maksātnespējīgu, informēja Liepājas tiesas priekšsēdētāja palīdze Inta Kurpa.

Par uzņēmuma maksātnespējas administratoru iecelts Guntars Koris. KVV Liepājas metalurga maksātnespējas procesa lieta bija ierosināta pēc AS G4S Latvia pieteikuma. Otrs prasītājs šajā lietā bija SIA TKB Līzings. Kā skaidroja tiesas pārstāve, abu prasītāju lietas ir apvienotas vienā civilprocesā.

Liepājas tiesa 30.jūnijā bija pieņēmusi lēmumu ierosināt metalurģijas uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības procesa lietu, tomēr līdz noteiktajam termiņam - augusta beigām - Liepājas tiesā netika saņemts KVV Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns. Šādos apstākļos tiesa pieņēma lēmumu izbeigt KVV Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības procesa lietu un atjaunot lietvedību maksātnespējas procesa lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Uzlabojumi gliemeža ātrumā

Lāsma Vaivare 
,06.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan vērojami nelieli uzlabojumi publiskajos apsardzes pakalpojumu iepirkumos, vēl ir tālu līdz sakārtotai sistēmai, kas neļautu konkursos uzvarēt puspelēkām kompānijām , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājušajā gadā divus lielus pasūtījumus saņēma kompānija, kuras samaksātais sociālais nodoklis, pēc VID datiem, atbilst apjomam, kas jāmaksā par darbiniekiem, kuri nodarbināti, apkalpojot šos pasūtījumus, bet ir zināms, ka viņiem ir vēl daudz citu klientu. Tā, neminot iesaistītās puses, joprojām neapmierinošo situāciju valsts un pašvaldību iepirkumos raksturo Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) vadītājs Arnis Marcinkēvičs. No šī piemēra izriet, – vai nu uzņēmums nevienu pakalpojumu saviem pārējiem klientiem nav sniedzis, kas ir maz ticams, vai arī valsts un pašvaldības izvēlas piegādātājus, kas nemaksā nodokļus, tikai tāpēc, ka tām vajag nopirkt lētāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KVV Group draud Latvijai ar iespējamu 150-300 miljonu eiro sodu

LETA,23.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas KVV Group gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonus eiro liels sods, informē KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovskaja.

Ukrainas KVV Group ir sagatavojusi virkni dokumentu iesniegšanai Eiropas Komisijas komitejās un uzsver, ka sods negatīvi ietekmēšot ne vien valsts tēlu, bet arī ekonomisko situāciju kopumā, iespējams, pat izraisot ilglaicīgu krīzi. Tādēļ KVV Group vēlreiz deklarējot savu gatavību iesaistīties pārrunās, kurām vajadzētu atrisināt ieilgušo krīzi uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs.

«KVV Group" aicina Latvijas sabiedrību un reāli domājošos valsts politiķus apturēt šaubīgās manipulācijas ap uzņēmumu KVV Liepājas metalurgs un vēlreiz deklarē savus centienus piedalīties konstruktīvās sarunās, kā arī gatavību, izmantojot Latvijas valsts atbalstu, dot jaunu impulsu Liepājas pilsētas nozīmīgākā uzņēmuma darbā,» uzsvēra Napadovskaja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma darbinieku koplietojamo automašīnu pārvaldīšanai ir izveidota vienota rezervācijas sistēma, kas automašīnu izmantošanu padara efektīvāku, pārskatāmāku un palīdz samazināt autoparka izmaksas, pateicoties mazākam transporta līdzekļu skaitam.

Automašīnu rezervācijas risinājums ir daļa no Ecofleet autoparka un komandu vadības pakalpojuma, kas balstīts uz GPS. Organizācijas transporta līdzekļi ir vienotā datu bāzē, kur vienmēr ir redzams, kur mašīnas atrodas un cik transporta līdzekļu ir pieejami rezervācijai. Ieguvumi no šīs sistēmas ir novērtējami sākot ar pirmo dienu - uzreiz ir redzams, cik daudz automašīnu vienlaikus tiek izmantotas, un kādi braucieni ar darba mašīnām tiek veikti.

„Dienesta automašīnu kopīga izmantošana lielos uzņēmumos ir pieaugoša tendence daudzviet pasaulē un nonākusi arī līdz Latvijai,” atzīst Ecofleet Latvia SIA pārdošanas direktors Viesturs Rijnieks „Lielākas efektivitātes un mazāku izmaksu vārdā lietošanā arvien vairāk tiek pieņemti līdzīgi risinājumi arī mazākās organizācijās.“

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pazīstami uzņēmēji pievienojas INDEXO padomei

Lelde Petrāne,03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IPAS INDEXO padomei pievienojušies četri pazīstami uzņēmēji. INDEXO ir vairāk nekā 30 Latvijas uzņēmēju dibināta ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība, kas kopš šā gada 3. jūlija Latvijas tirgū piedāvā jaunu pensiju plānu INDEXO Izaugsme.

INDEXO padomei pievienojas: Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Renāts Lokomets, Capitalia korporatīvo finanšu nodaļas direktors Pāvels Šnejersons un AS ELKO Grupa direktors Svens Dinsdorfs.

Plāns INDEXO Izaugsme tika izveidots kā alternatīva komercbanku pensiju plāniem. Pirmo darbības mēnešu laikā plāns piesaistījis 2700 klientu.

Darbu IPAS INDEXO padomē turpina Henrik Karmo (Karu Capital), Normunds Bergs (SAF Tehnika) un Edgars Zālītis (G4S Latvia).

Pensiju plāna turētājbanka ir Swedbank AS. Pensiju plāns piemērots tiem, kam līdz pensijai atlikuši vismaz 10 gadi.

INDEXO projekta aizsācēju vidū ir vairāk nekā 30 Latvijas uzņēmēji, tostarp kādreizējais bankas Nordea Latvijas filiāles vadītājs Valdis Siksnis, Normunds un Jānis Bergi (SAF Tehnika, Mobilly), Svens Dinsdorfs (ELKO), Elmārs Gengers (Tieto), Juris Grišins (Capitalia), Deniss Kairāns (Colliers), Bank M2M Europe vadītājs Roberts Idelsons, ķirurgs Kaspars Feldmanis, zvērināti advokāti Filips Kļaviņš un Raimonds Slaidiņš un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kā ir darboties vienā no problemātiskākajām nozarēm valstī?

Elīna Pankovska,06.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsardzes nozarē aktuālas ir vecās problēmas, tomēr lielākie nozares spēlētāji nākotnē raugās pozitīvi , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apsardze ir viena no problemātiskajām nozarēm valstī, jo tajā ir vairāk nekā 500 uzņēmumu un arī liels ēnu ekonomikas īpatsvars – tiek lēsts, ka pat vairāk nekā 40%. Stingrākus nosacījumus paredz no šī gada spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi apsardzes nozarē strādājošiem uzņēmumiem. Tajos noteikts, ka līdz 2017. gadam apsardzes uzņēmumiem jāveic pārsertifikācija un jāsakārto darba procesi un tehniskais aprīkojums. Līdz ar to varētu notikt nozares pašattīrīšanās un daļa negodprātīgo uzņēmumu likvidētos, uzskata aptaujātie tirgus spēlētāji.

Jāatgādina arī, ka šī gada sākumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nāca klajā ar paziņojumu, ka apsardzes nozarē Latvijā darbojas 32 nodokļu maksātāji, kam ir piešķirta fiktīva uzņēmuma pazīme, savukārt Finanšu policijas pārvaldē uz to brīdi izmeklēšanā atradās 12 kriminālprocesi, kuros figurē apsardzes pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi. Šī nozare patlaban gan nav VID prioritārā nozare. Savukārt uzņēmumi atzinīgi vērtē Valsts policijas kontroles pasākumus šī gada pirmajā pusē, jo tie nesuši rezultātus, proti, komersanti pret valsti kļuvuši disciplinētāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) aicina Valsts ieņēmuma dienestu veikt aktīvākus nodokļu kontroles pasākumus arī apsardzes nozarē, lai tiktu sperts solis tālāk ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences apstākļu veicināšanā.

«Reālo ieņēmumu neuzrādīšana pilnā apmērā un algu izmaksa «aploksnēs», kas apsardzes nozarē eksistē jau gadiem, liedz godīgi strādājošajiem komersantiem būt konkurētspējīgiem gan publiskajos, gan privātajos iepirkumos. Aplēses arī liecina, ka nenomaksātu nodokļu dēļ šajā nozarē valsts katru gadu zaudē vairākus desmitus miljonus eiro,» norāda Arnis Marcinkēvičs, DNKA valdes priekšsēdētājs.

Vienlaikus DNKA valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka asociācija bija aicinājusi 100 lielākos apsardzes nozares uzņēmumus informēt par kopējo uzņēmuma nodokļu nomaksas apmēru uz 1 apgrozījuma latu 2013.gadā, tomēr šim lūgumam atsaucās tikai četri komersanti. Tas radot pamatu aizdomām tam, ka lielai daļai uzņēmumu šie dati ir slēpjami un netieši norādot uz atrašonas ekonomikas pelēkajā zonā. Lai sekmētu nozares pārskatāmību DNKA jau ir vērsusies Valsts policijā ar aicinājumu izstrādāt detalizētu apsardzes komersantu reģistru, kurā būtu pieejama visa nepieciešamā informācija par licencētajiem nozares uzņēmumiem (objektu un darbinieku skaitu, transportlīdzekļiem utt.).

Komentāri

Pievienot komentāru