Lai gan vērojami nelieli uzlabojumi publiskajos apsardzes pakalpojumu iepirkumos, vēl ir tālu līdz sakārtotai sistēmai, kas neļautu konkursos uzvarēt puspelēkām kompānijām , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Pagājušajā gadā divus lielus pasūtījumus saņēma kompānija, kuras samaksātais sociālais nodoklis, pēc VID datiem, atbilst apjomam, kas jāmaksā par darbiniekiem, kuri nodarbināti, apkalpojot šos pasūtījumus, bet ir zināms, ka viņiem ir vēl daudz citu klientu. Tā, neminot iesaistītās puses, joprojām neapmierinošo situāciju valsts un pašvaldību iepirkumos raksturo Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) vadītājs Arnis Marcinkēvičs. No šī piemēra izriet, – vai nu uzņēmums nevienu pakalpojumu saviem pārējiem klientiem nav sniedzis, kas ir maz ticams, vai arī valsts un pašvaldības izvēlas piegādātājus, kas nemaksā nodokļus, tikai tāpēc, ka tām vajag nopirkt lētāk.
Šāda situācija nozarē nav nekāds jaunums. Gan DNKA, kas pārstāv a/s G4S Latvia, SIA Grifs AG, SIA Securitas Latvia un SIA LDZ apsardze intereses, gan Latvijas Drošības biznesa asociācija (LDBA), kas apvieno vairāk nekā trīsdesmit biedru, sadarbojas ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), sniedz padomus apsardzes pakalpojumu iepirkumu pilnveidošanai, tostarp par nepamatoti zemām cenām. Šos aprēķinus IUB izmanto, lai pārbaudītu, vai apstrīdētajos konkursos piedāvātās apsardzes cenas nosedz vismaz absolūti obligāto minimumu. Asociācijas diskutē arī ar Valsts policiju, Iekšlietu ministriju, cenšoties panākt uzlabojumus. Tomēr tie nāk ļoti lēni.
Nodokļa izmaiņas
«Iepirkumos nekādus būtiskus uzlabojumus neredzam, valsts sektors strādā trīs, pat piecas reizes lēnāk nekā bizness. Esam snieguši savus priekšlikumus nozares sakārtošanai, ceram, ka kaut kad tie dos rezultātus,» saka A. Marcinkēvičs, piebilstot, ka pusgadu kā attaisnojums nekā nedarīšanai valsts iestādēs izmantota Latvijas prezidentūra ES Padomē. «Biznesam nav prezidentūras, tas nav nekāds arguments tam, ka nekas nenotiek, » viņš nosaka.
Arī LDBA valdes priekšsēdētājs Jānis Zeps piekrīt – uzlabojumi nāk ļoti lēnām un ar lielām problēmām. Pozitīvas izmaiņas varētu nest liegums apsardzes nozarē strādāt mikrouzņēmumiem. DB jau ziņojis, ka valdība akceptējusi asas diskusijas izsaukušos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, paredzot 37 nozares, kurās netiks piemērots mikrouzņēmumu nodokļa režīms, paredzēts pārejas periods no viena līdz trim gadiem. «Kamēr nozarē darbojas mikrouzņēmumi, kas grauj tirgu ar zemām cenām, normālas kompānijas, kas maksā visus nodokļus, konkurēt nav spējīgas,» saka J. Zeps.
Visu rakstu Uzlabojumi gliemeža ātrumā lasiet 6. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.
