Latvijas teritoriālais iedalījums neatbilst ekonomiskajai infrastruktūrai un līdzsvarotas attīstības plānošanai.
Latvijas ekonomiskās attīstības vīzija rāda atšķirīgu teritoriāli administratīvo dalījumu, nekā šobrīd nostiprināts likumdošanā, ̶ šāds secinājums izrietēja no vairāku lektoru uzstāšanās Kurzemes Biznesa forumā (KBF).
Vairums KBF runātāju uzsvēra policentriskas attīstības nepieciešamību. Latvijas telpiskās attīstības perspektīva līdz 2030.gadam iezīmē attīstības centrus – deviņas nacionālās nozīmes pilsētas un 21 reģionālās nozīmes pilsētu, kam teorētiski jābūt kultūras un ražošanas centriem ar attīstītu sociālo infrastruktūru un daudzveidīgu pakalpojumu klāstu. Vienlaikus dalījums Rīga + četri plānošanas reģioni nenodrošina līdzsvarotu valsts attīstību, arī pašreizējais administratīvais iedalījums novados nav pietiekami efektīvs valsts attīstības kontekstā.
Piemēram, četri nacionālās nozīmes attīstības centri ir saņēmēji Pašvaldību izlīdzināšanas fondā, vairumam šo centru nav skaidras ekonomiskās specializācijas, attīstības vīzijas kopē viena otru, forumā uzsvēra Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs. Izņemot Rīgu, pārējo pilsētu ietekme nesniedzas būtiski ārpus bijušo rajonu robežām, tām trūkst kritiskās masas un resursu koncentrācijas lielākai izaugsmei, atzina A. Antonovs. Valsts administratīvā pārplānošana, atsakoties no padomju laikos ieviestās rajonu sistēmas, nav attaisnojusies, jo ir pretrunā ar ekonomisko infrastruktūru, uzskata Ventspils domes Attīstības pārvaldes vadītāja Kristīne Krasovska.