Solītā peļņas nodokļa reforma neparedz stimulus ieguldījumiem tehnoloģijās, pētniecībā un būtiski paaugstina šī nodokļa likmi ne tikai līdz 20%, bet pat līdz 25% izmaksām, kuras pašlaik ar šo nodokli vispār netiek apliktas, to intervijā Dienas Biznesam stāsta nodokļu eksperts Egons Liepiņš.
Viņaprāt, piedāvātie nodokļu reformas risinājumi rada nevajadzīgu satraukumu, kura rezultātā daļa uzņēmēju nogaidīs neuzsākot lielus projektus, un pat ņems naudu laukā no uzņēmumiem, kas tautsaimniecībai ir vissliktākais scenārijs.
Fragments no intervijas
Kas ir tas, kas piedāvātajā UIN reformā biedē?
Šobrīd publiski skan slavas dziesmas iecerētajai reinvestētās peļņas neaplikšanai ar UIN, taču netiek runāts par daudzām būtiskām detaļām, kas tēlaini ir kā darvas karotes medus mucā. Atbalstu reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN, bet mulsinoši, ka šim nodoklim vairs netiek pateikta likme, kaut gan publiski min 20% no sadalītās pelņas. Dokumentos likmes vietā ir ierakstīta formula 20/80. Kāpēc jālieto formula, ja var pateikt kāda tieši būs likme? Lietojot formulu un aprēķinot peļņas nodokļa likmi, tā ir 25% — tikpat, cik liela tā bija līdz 2000. gadam. Tātad nevis 20% , bet gan 25%. Varbūt šī UIN likme tiks attiecināta tikai uz dāvanām, reprezentācijas izdevumiem un tml.? Varbūt būs divas UIN likmes - 20% pie dividenžu izmaksas un 25% pie citām izmaksām? Kā pie tā nonāk? Piemēram, ja uzņēmums pasniedz 100 eiro vērtu dāvanu klientam, kura tiek uzskatīta par nesaistītu ar saimniecisko darbību, tad, piemērojot minēto formulu (100 eiro/0,8x20%), iegūstam, ka nodoklis jāsamaksā 25 eiro – tātad UIN likme ir 25%. Pašlaik nav skaidrs, cik plašs vai šaurs būs to izmaksu saraksts, kas apliksies ar 25% nodokli un kāda būs katru tādu izmaksu, piemēram, reprezentācijas izmaksu, definīcija. Tas tikai vēl vairāk palielina bažas par to, ka uzņēmumi gaidītās uzelpas vietā varēs sākt maksāt vairāk šo nodokli nekā līdz šim.
Vai ir vēl kādi citi zemūdens akmeņi?
Tā kā sabiedrība netiek informēta, kas īsti notiek, tad pamatoti rodas bažas, neskaidrība un arī baumas, turklāt šādā situācijā ir iespēja arī «palaist» garām būtiskas detaļas. Piemērs?! Lūdzu, situācija ar iepriekšējos gados gūto, bet nesadalīto peļņu, par kuru jau iepriekš ir samaksāts UIN 15% apmērā. Šāda situācija nav dažos, bet gan daudzos uzņēmumos, kuros īpašnieki nolēma neizmaksāt dividendēs peļņu, ieguldot to uzņēmuma attīstībā, ar domu to izdarīt nākotnē. Savukārt piedāvātās UIN reformas ieskatā, šādu iepriekšējo gadu peļņu īpašnieki varētu izņemt tikai pirmajā gadā (kad stājas spēkā nodokļa reforma), bet pēc tam par šo pašu būtu jāmaksā jaunais UIN – pēc solītās 20% likmes. Tas nozīmē, ka ar uzņēmuma ienākuma nodokli vienu un to pašu naudu apliks divas reizes. Lai tas nebūtu divas reizes jāmaksā, tad, prognozēju, ka 2018. gadā (ja nodokļu reforma tiks uzsākta nākamā gada 1. janvāri) būs dividenžu izņemšanas bums.
Visu interviju Biedē peļņas nodokļa reformas ēnas puse lasiet otrdienas, 4.aprīļa laikrakstā Dienas Bizness!