SIA Valmieras ūdens laboratorija apkopojusi datus par dzeramā ūdens kvalitāti, kas ņemts no lokālām ieguves vietās (akās, dziļurbumos u.c.). No 86 ūdens paraugiem tikai 15 procentos gadījumu no akām iegūtais dzeramais ūdens uzskatāms par kvalitatīvu un drošu cilvēka veselībai lietošanai ikdienā, informē SIA Valmieras ūdens pārstāve Ingrīda Kraukle.

No aprīļa mēneša SIA Valmieras ūdens akcijas ietvaros aicināja ikvienu Valmieras pilsētas iedzīvotāju bez maksas pārbaudīt ikdienā izmantotās akas vai dziļurbuma dzeramā ūdens kvalitāti. Paraugiem veica testēšanu pēc mikrobioloģiskajiem (koliformas baktērijas, Escherichia coli (E.coli) un ķīmiskajiem (amonija jonu saturs) rādītājiem. Vairāk nekā 82 procentos ūdens paraugu konstatēta baktēriju un piesārņojuma klātbūtne, tāpēc to iespējams droši lietot uzturā tikai pēc termiskas apstrādes jeb vārīšanas.

«Nekvalitatīvs dzeramais ūdens no akām saistīts ar diviem faktoriem. Akām reizi gadā būtu nepieciešams veikt profilaktiskos darbus, kas ļautu to uzturēt labā tehniskajā kārtībā, un daudzām akcijas laikā pārbaudītajām akām tas nav darīts. Akas hermetizācija un tīrība vistiešāk ietekmē dzeramā ūdens kvalitāti. Kā otrs faktors minams tas, ka minimālajam attālumam no kanalizācijas nosēdbedres līdz dzeramā ūdens ieguves akai jābūt vismaz 50 metru. Pilsētā šādu distanci ir sarežģīti nodrošināt, bet, ja abi šie objekti ir tuvāk, tad bieži vien notekūdeņi ieplūst akās un rada piesārņojumu ūdenim, jo visbiežāk arī šīs asenizācijas nosēdbedres nav hermētiski noslēgtas un bieži vien ir noplūdes. Vēl jāņem vērā, ka ūdens kvalitāte šāda veida akās var mainīties ļoti strauji, tāpēc principā vienīgā alternatīva kvalitatīva dzeramā ūdens saņemšanai pilsētā ir pieslēgšanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai,» skaidro SIA Valmieras ūdens tehniskais direktors Ivars Ķiksis.

Viedoklis par to, vai pašvaldības SIA Rīgas ūdens būtu jāražo fasētais dzeramais ūdens, atšķiras – 45% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atbalsta šo projektu, tajā pašā laikā tikpat liela daļa – 46% - uzskata, ka pašvaldības uzņēmumam nebūtu jāražo fasēts dzeramais ūdens.

To atklāj aģentūras TNS sadarbībā ar LNT raidījumu 900 sekundes veiktais pētījums.

24% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka SIA Rīgas ūdens noteikti būtu jāražo fasētais dzeramais ūdens. 21% uzskata – drīzāk būtu jāražo. Tajā pašā laikā 22% uzskata, ka drīzāk tas nebūtu jādara, bet 24% - noteikti nē.

9% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Pētījums tika veikts no 27. līdz 29. augustam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 600 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Rīgas ūdens meitas uzņēmums reģistrēts augusta pēdējās dienās, un tā pamatkapitāls ir 105 tūkst. Ls, no kuriem daļa ir pašvaldības dotācija, bet daļa – aizņēmums.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 17.martā notiek ikgadējā RTU Karjeras diena, kuras ietvaros SIA “Rīgas ūdens” ir uzstādījis pirmo uzņēmuma pašu darbinieku rokām radīto mobilās dzeramā ūdens stacijas prototipu jeb t.s. ūdens bāru. Šovasar plānots izveidot un izvietot Rīgā vēl septiņas šādas iekārtas.

Mobilās dzeramā ūdens stacijas augstums ir 2 metri, garums – 2,5 metri, platums – aptuveni 1,75 metri. Tā ir aprīkota ar astoņiem ūdens krāniem – četri katrā pusē. Zemākie no tiem ir 1,20 metru augstumā, lai tiem brīvi varētu piekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.

Ūdens stacija ir salīdzinoši viegla un mobila konstrukcija, kas veidota no alumīnija un apdarināta ar mitrumizturīgu saplāksni. Tai ir paredzēts vietējais pieslēgums pilsētas ūdensvada tīklam, bet ārpus telpām to var pieslēgt ugunsdzēsības hidrantiem.

Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas pašvaldības plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā “Rīgas ūdeni”, lai realizētos ideja, ka kvalitatīvs dzeramais ūdens no pilsētas ūdensvada pilsētniekiem tiek nodrošināts arī publiskos pasākumos, svētkos un koncertos.

SIA Rīgas ūdens plāno dibināt meitas uzņēmumu kas nodarbotos ar dzeramā ūdens ražošanu. Savukārt citi ūdens ražotāji satraukušies par šādu iespējamo tirgus kropļošanu un ieceri vērtē skeptiski. Jau pirms gada DB rakstīja, ka ūdens ražotājus dara bažīgus SIA Rīgas ūdens iecere fasēt un tirgot dzeramo ūdeni.

Jautājumu, vai atļaut SIA Rīgas ūdens dibināt meitaskompāniju vēl jāpieņem Rīgas domei. Ja dome šo iniciatīvu atbalstīs, jau šā gada jūlijā tiks dibināts uzņēmums, kura sākotnējais darbības mērķis ir fasētā dzeramā ūdens ražošana un tirdzniecība Baltijas reģiona valstīs. Reāli uzņēmums varētu sākt ražošanu šā gada oktobrī. Savukārt gūto peļņu plānots novirzīt Rīgas ūdenssaimniecības attīstībai. Jāmin, ka Rīgas ūdens norāda, ka šādā veidā vēlas mērķtiecīgāk izmantot pieejamos resursus, jo pēdējo gadu laikā krities ūdens pieprasījuma apjomus un 2/3 ūdens resursu netiekot izmantotas.

Uzņēmumam ir arī tālejošāki plāno, proti, tas plāno apgūt arī to valstu tirgus, kas atrodas tūkstoš kilometru rādiusā no Rīgas. Dibināšanas pamatojumā atzīmēts, ka, palielinoties fasētā ūdens transportēšanas attālumam, attiecīgi ieaugot arī loģistikas izmaksas un to īpatsvars kopējās produktu izmaksās, tāpēc plānots, ka produkciju varētu eksportēt kopumā uz astoņām valstīm: Lietuvu, Igauniju Baltkrieviju, Krievijas ziemeļrietumiem, Somiju, Zviedriju, Dāniju un Norvēģiju.

AS "Balticovo", rūpējoties par ūdens kvalitāti savā olu ražotnē Iecavā, investējis vairāk nekā 500 000 eiro. Projekta laikā tika izbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija un ūdens ieguves vietas, kā arī rekonstruētas ūdens trases.

Jaunajā atdzelžošanas stacijā dienā tiek iegūts aptuveni 500 m3 liels ūdens daudzums, nodrošinot ūdeni visā uzņēmuma teritorijā. Tīro un kvalitatīvo dzeramo ūdeni izmanto darbinieki, to saņem vistas un cāļi, kā arī tas tiek lietots pārtikas ražošanas cehos šķidro un vārīto olu ražošanas procesā un visu cehu, novietņu un iekārtu mazgāšanai.

Tīram un kvalitatīvam ūdenim ir izšķiroša nozīme cāļu un vistu veselībā, labturībā un produktivitātē. Kā norāda dati, slikta ūdens kvalitāte ietekmē putnu dzīves kvalitāti un dēšanas rādītājus pat tad, ja putni ēd vislabāko barību. Ja ūdens sastāvā, piemēram, ir pārāk daudz dzelzs, tas var samazināt citu putniem svarīgo minerālvielu uzņemšanu. Parasti putni patērē 1,6 reizes vairāk ūdens nekā barību, tādēļ pastāvīga tīra ūdens piegāde putnu labturībā ir prioritāra. Ūdenim jābūt attīrītam no visām nogulsnēm, aļģēm, baktērijām, citādi tas var apdraudēt ne vien pašu vistu veselību, bet arī izdēto olu kvalitāti.

Partijas Vienotība Rīgas domes frakcijas deputāti pieprasa apturēt jautājumu par Rīgas pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas ūdens meitas uzņēmuma Aqua Riga izveidošanu līdz būs saņemti tiesībsargājošo un pašvaldības darbu pārraugošo institūciju atzinumi.

Opozīcijas deputāti plāno iesniegt priekšlikumu izņemt no Rīgas domes 12. jūnija sēdes darba kārtības jautājumu par piekrišanu SIA Rīgas ūdens līdzdalības iegūšanai SIA Aqua Riga.

«Pastāv bažas, ka Rīgas dome plāno pieņemt kārtējo prettiesisko lēmumu, tādēļ esmu lūdzis Konkurences padomi, LR Ekonomikas ministriju un VARAM izvērtēt šī lēmuma tiesiskumu un iespējamo brīvā tirgus kropļošanu,» norāda deputāts Olafs Pulks.

Viņš uzskata, ka Rīgai jārīko sabiedriskā apspriešana par šāda veida komercdarbības uzsākšanu un domes vadībai jāsniedz ekonomiskais pamatojums un riska menedžments. Pagaidām izskatoties, ka vajadzīgi 405 tūkst. Ls, lai krāna ūdeni salietu pudelēs un piešķirtu tam Rīgas nosaukumu, piebilst O.Pulks.

Pirmdien ņemtajos ūdens paraugos no lokālajām ūdensapgādes sistēmām Mārupītes krastos ķīmisko piesārņojumu SIA Rīgas ūdens speciālisti nav konstatējuši, informē Rīgas dome. Līdz šim Rīgas ūdens laboratorijā veiktas analīzes diviem ūdens paraugiem, kurus iesnieguši Mārupes iedzīvotāji.

Tomēr ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas speciālisti joprojām neiesaka dzert ūdeni, kas ņemts no akām, spicēm un urbumiem Mārupē, jo gruntsūdeņu ķīmiskais piesārņojums var tikt konstatēts arī pēc ilgāka laikā perioda.

Mārupes iedzīvotāji turpina nest ūdens paraugus uz SIA Rīgas ūdens laboratoriju no lokālajām ūdensapgādes sistēmām un tuvākajā laikā uzņēmuma rīcībā būs jauni analīžu rezultāti no citām Mārupes vietām.

Pirmdien un otrdien SIA Rīgas ūdens Mārupes apkaimes iedzīvotājiem dzeramo ūdeni piegādāja ar autocisternām, šajā laikā uzņēmums iedzīvotājiem bez maksas piegādāja 50 000 litru ūdens, skaidro SIA Rīgas ūdens sabiedrisko attiecību speciālists Artūrs Mucenieks.

Alus darītava un dzērienu ražošanas uzņēmums “Cēsu alus” noslēdzis darījumu ar “Orkla Latvija” par ūdens zīmola “Everest” pārdošanu.

Darījuma summa ir konfidenciāla.

Darījums paredz arī ūdens ražošanas iekārtu pāriešanu “Cēsu alus” īpašumā.

"”Cēsu alus” ilgtermiņa stratēģijas mērķis ir daudzveidīgu dzērienu ražotnes attīstība, ar fokusu uz paplašināšanos bezalkoholisko dzērienu segmentā. Dzeramā ūdens tirgus turpina attīstīties, tāpat arī veselīga dzīvesveida tendences kļūst arvien populārākas un mēs saskatām potenciālu, paplašinot mūsu produktu portfeli un attīstot dzeramā ūdens zīmolu “Everest”. Mēs parūpēsimies par to, lai pircējiem būtu pieejams augstas kvalitātes dzeramais ūdens un nākotnē radīsim inovatīvus produktus ūdens segmentā," komentē AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

ANO aprēķini liecina, ka jau pēc 10 gadiem 1,8 miljardi pasaules iedzīvotāju izjutīs dzeramā ūdens trūkumu. Turklāt ne tikai Āzijā vai Ziemeļāfrikā – ar šo problēmu jau pašlaik saskaras mūsu kaimiņi Tallinā. Savukārt Latvijā saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem kopējie pazemes saldūdens krājumi 198 atradnēs ir 863,496 tūkstoši kubikmetru dienā. Šie dati liecina tikai par izpētīto pazemes ūdeņu atradņu apjomu – saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām pazemes ūdeņu atradni pēta, ja tajā iegūst vairāk nekā 100 kubikmetru dzeramā ūdens dienā. Taču kopumā Latvijas teritorijā modelētie pazemes ūdeņu resursi mērāmi kā ceturtā daļa no Baltijas jūras apjoma, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Viena no mūsu valsts nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi. «Mēs varam lepoties ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem. Citur pasaulē dzeramais ūdens kļūst par izsīkstošu resursu, savukārt pie mums, ņemot vērā Latvijas teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, – esam minerālūdens lielvalsts,» uzsver Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.

Ikdienā ar minerālūdeni mēs saprotam dzeramo ūdeni, kam piemīt vērtīgas, veselību uzlabojošas īpašības un iesāļa garša, tomēr, kā norāda I. Retiķe, minerālūdens ir jebkurš pazemes vai pat augsnes virskārtas ūdens, kurā izšķīdusi kāda minerālviela: «Pēc definīcijas minerālūdens nav tikai sāļš un gāzēts, minerālūdens ir arī saldūdens un avota ūdens, vai pat ūdens peļķē. Būtiska atšķirība ir starp minerālūdeni un dabīgo minerālūdeni – pēdējā kvalitāti stingri regulē likumdošana un uzrauga atbildīgās valsts institūcijas.» Parasti, jo dziļāk zemes dzīlēs, jo sāļāks ir ūdens. Latvijā no kilometru dziļa pazemes urbuma iegūts ūdens jau ir tik sāļš, ka uzturā vairs nav lietojams, – mineralizācija ir aptuveni 140–180 gramu uz litru, un tādu ūdeni var izmantot vienīgi medicīnā. Salīdzinājumam – veikalos nopērkamajam dabīgajam minerālūdenim Sigulda mineralizācija ir 3,1–3,6 g/l, Mangaļi – 1800–2200 mg/l, Venden – 0,31–0,42 g/l.

Uzņēmumam Rīgas ūdens ir daudz ūdens, jo sākotnēji, attīstot šo uzņēmumu, tika plānots, ka Rīgā dzīvos 1,4 miljoni cilvēku, tādējādi ūdens mums ir, un mēs to varam pārdot un pelnīt.

Tā, runājot par Rīgas ūdens plānu meitasuzņēmumā SIA AquaRiga ražot fasētu dzeramo ūdeni, Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Viņš uzsver, ka nauda nepieciešamajiem ieguldījumiem SIA Aqua Riga būs nauda, ko Rīgas ūdens gūst no savu īpašumu iznomāšanas. Savukārt, runājot par labumu, ko dos fasētā ūdens tirdzniecība, Rīgas mērs norāda, ka visas SIA Aqua Riga dividendes nonāks uzņēmumā Rīgas ūdens. Tās tiks izmantotas, lai noturētu nemainīgus ūdens tarifus, kā arī lai izbūvētu jaunus ūdensvadus, skaidro Rīgas mērs.

Rīgas domes Administratīvā komisija uzlikusi 9000 latu naudas sodu akciju sabiedrībai Latvijas Investīcijas, kura, apsaimniekojot māju Alises ielā 5, uz vairākiem mēnešiem atslēdza dzīvokļu īrniekiem ūdeni.

Mājas īpašnieka, AS Latvijas Investīcijas, pārstāvis skaidrojis, ka, ņemot vērā sertificētu speciālistu viedokli, ūdens cirkulācija pa ūdensvadiem apdraudēja mājas iemītnieku drošību, jo ūdens padeves sistēmas mezgls bija avārijas stāvoklī. Tāpēc to nolēma remontēt. Iedzīvotājiem tika pievests dzeramais ūdens, sākotnēji divas reizes nedēļā, tad, redzot, ka ūdeni izmanto minimāli, vienu reizi.

Īrnieki apstiprinājuši, ka ūdens tika pievests, taču tas nevarēja apmierināt cilvēku vajadzības, it īpaši vasarā, turklāt augstāko stāvu iedzīvotājiem radušās grūtības uznest pietiekamu ūdens daudzumu savos dzīvokļos. Rīgas dome atgādina, ka, pēc sanitārajām normām, katram mājas iemītniekam pienākas vismaz 25 litri ūdens dienā. Vasaras periodā daudzi īrnieki devās dzīvot pie radiem vai uz vasarnīcām un tāpēc pievestā ūdens patēriņš samazinājās.

Lai palīdzētu attīrīt dzeramo ūdeni Dienvidamerikā, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki piedāvā elektroķīmiskās dezinfekcijas tehnoloģiju, kas ļauj efektīvi likvidēt mikrobioloģisko piesārņojumu.

Zinātnieki sabiedrību ar inovāciju iepazīstina šodien īpašā pasākumā tiešsaistē.

"Tīrs un drošs dzeramais ūdens no krāna mums ir brīvi pieejams, tāpēc mēs nereti to pat nenovērtējam. Daudzviet pasaulē tā ir grūti sasniedzama vērtība. Piemēram, Dienvidamerikā joprojām lielu daļu infekciju izraisa neattīrīts ūdens, kas tieši saistīts ar nepārtrauktām ūdens kvalitātes izmaiņām un lauku iedzīvotāju uztveri par potenciālajiem inficēšanās riskiem," norāda Linda Mežule, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras asociētā profesore.

Viņa min vienu piemēru – ikdienas lietošanai paredzētais ūdens tiek uzglabāts tvertnēs, kurās relatīvi augstās temperatūras dēļ attīstās patogēnie mikroorganismi. RTU zinātnieku grupa attīsta efektīvu un pieejamu ūdens attīrīšanas tehnoloģiju mikrobioloģiskā piesārņojuma novēršanai. Izmantojot titāna oksīda keramikas elektrodus, tiek ierosināta hlora izdalīšanās no ūdenī dabīgi sastopamiem sāļiem. Elektrolīzes procesā ūdens tiek dezinficēts bez papildu ķimikāliju pievienošanas, stāsta L. Mežule.

Mazāk nekā puse (47%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka SIA Rīgas ūdens nebūtu jāražo fasētais dzeramais ūdens (22% - noteikti nē; 25% - drīzāk nē).

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, jūnijā veiktais pētījums.

Pretējās domās ir 29% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri uzskata, ka SIA Rīgas ūdens būtu jāražo fasētais dzeramais ūdens (8% -noteikti jā; 21% - drīzāk jā).

Salīdzinoši biežāk uz to, ka SIA Rīgas ūdens būtu jāražo fasētais ūdens, norāda Rīgas iedzīvotāji, Latgales iedzīvotāji, nepilsoņi un pensionāri.

Ceturtajai daļai (24%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptauja veikta laikā no 2012.gada 12. līdz 14. jūnijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 600 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Uzņēmums Orkla Foods Latvija dzeramā ūdens zīmola Everest jaunās identitātes ieviešanā - vizuālajā izskatā un komunikācijā - šogad investē 100 000 eiro, informē uzņēmumā

Dzeramais ūdens Everest tiek ražots vienā no divām Orkla Foods Latvija ražotnēm - Ķekavas novada Valdlaučos.

«Dzeramā ūdens zīmols Everest Latvijas tirgū ir labi pazīstams un ir ieguvis savu cienītāju loku. Tomēr tam ir pienācis laiks kļūt modernākam un pievilcīgākam. Tādēļ nolēmām atsvaidzināt tā vizuālo izskatu, saglabājot tā saturu – nemainīgu kvalitāti,» informē zīmola Everest pārstāve un Orkla Foods Latvija mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Pašlaik jaunā izskatā ir pieejams Everest gāzēts dzeramais ūdens, bet turpmākā mēneša gaitā arī citus Everest ūdens veidus aizstās jaunā dizaina produkcija.

Stiprs lietus nedēļas nogalē un pirmdienas rītā apgrūtina ūdensvada remontdarbus Ganību dambī, jo būvbedrē gāžas ūdens. Vienlaikus nepieciešams sakārtot apkārtējās komunikācijas, kas izskalotas ūdensvada avārijas dēļ, un būs nepieciešams veikt remontdarbus, lai atjaunotu tramvaja sliežu klātni. Līdz ar to ir grūti prognozēt, kad situācija Ganību dambī normalizēsies, pastāstīja pašvaldības SIA Rīgas ūdens pārstāvis Arturs Mucenieks.

Mucenieks skaidroja, ka avārijas vietā ir «milzu komunikāciju murskulis», kas jāsakārto, tostarp dažādi kabeļi, kanalizācijas vads. No maģistrālā ūdensvada izņemts bojātais posms, un pirms ūdens apgādes atjaunošanas būs nepieciešams veikt dezinfekciju, ūdens kvalitātes analīzes un ūdensvada skalošanu. Piesārņojuma risks maģistrālajā ūdensvadā gan nepastāvot, un šie pasākumi esot tikai profilaktiski, lai pārliecinātos, ka iedzīvotājiem tiek piegādāts kvalitatīvs dzeramais ūdens.

«Nav nekad bijis tā, ka kāds ūdensvads pilsētā nav sataisīts, bet patlaban ir grūti izteikt jebkādas prognozes,» atzina Mucenieks. Tramvaju kustības atjaunošanai, iespējams, būs nepieciešams papildus laiks, jo ūdens bojājis sliežu klātni.

Ventspils brīvostas pārvalde ir noslēgusi līgumu par apbūves tiesību ar uzņēmumu SIA “BLNC”, kurš plāno Ventspilī investēt līdz 25 miljoniem eiro un būvēt dzeramā ūdens uzkrāšanas termināli un eksporta infrastruktūru.

Līgums noslēgts par aptuveni 7,1 hektārus lielu zemesgabalu Ventspilī, P.Stradiņa ielā 20.

Īstenojot projektu Ventspils brīvostā, SIA “BLNC” plāno būvēt dzeramā ūdens uzkrāšanas termināli, no kurienes tiktu īstenots nefasēta dzeramā ūdens eksports ar tankkuģiem uz tādiem ģeogrāfiskajiem galamērķiem, kur dzeramais ūdens ir deficīta produkts.

Uzņēmums paredz, ka gala lietotāji būs uzņēmumi, kuriem ir pieprasījums pēc augstas kvalitātes ūdens, tostarp, pudelēs pildītā ūdens ražošanas uzņēmumi, citi dzērienu ražotāji, lauksaimniecības uzņēmumi, pārtikas ražotāji, farmācijas uzņēmumi un citi uzņēmumi un organizācijas, kas meklē ilgtermiņa dzeramā ūdens resursu drošību.

Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Sakarā ar ūdensvada remontdarbiem, kas saistīti ar vairāku liela diametra aizbīdņu nomaiņu, piektdien, 30.oktobra vakarā ap plkst. 22:00 tiks pārtraukta centralizētā ūdensapgāde Brīvības ielas posmā no Tallinas ielas līdz Gaisa tiltam, kā arī šim posmam pieguļošajos kvartālos, informē Rīgas ūdens.

Ūdensapgādi plānots atjaunot līdz sestdienas, 31.oktobra dienas beigām.

SIA Rīgas ūdens lūdz iedzīvotājus nodrošināties ar ūdens rezervēm. Remontdarbu laikā dzeramais ūdens būs pieejams arī no autocisternām. Tomēr autocisternu skaits ir ierobežots, to atrašanās vieta būs mainīga. Informāciju par autocisternu atrašanās vietu varēs saņemt, zvanot uz bezmaksas tālruni 80002122.

Norādītais ūdensapgādes pārtraukuma ilgums ir orientējošs. Ūdensapgādes pārtraukums var beigties pirms norādītā laika vai turpināties ilgāk, ja neparedzētu apstākļu dēļ remontdarbi ieilgs.

Pēc ūdensapgādes atjaunošanās centralizētajā ūdensvadā iespējama ūdens uzduļķošanās. Lai maksimāli mazinātu ūdens uzduļķošanos, SIA Rīgas ūdens veiks intensīvus ūdensvada posmu skalošanas darbus.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina patērētājus atturēties no dzeramā ūdens Marina diētiskais ūdens iegādes un lietošanas uzturā, jo padziļinātu pārbaužu laikā konstatēts, ka nav izsekojama minētā dzeramā ūdens izcelsme, informē PVD.

Veicot pārbaudes pārtikas aprites uzņēmumos, PVD konstatējis, ka atsevišķās tirdzniecības vietās tiek tirgots dzeramais ūdens Marina diētiskais ūdens, kuram tiek piedēvētas veselību uzlabojošas īpašības, piemēram, uzlabo nieru, aknu darbību, aizkuņģa dziedzera darbību, palīdz izvadīt toksiskus savienojumus no organisma u.c. veselību uzlabojošas īpašības.

Tā kā uzņēmums, kurš izplata minēto dzeramo ūdeni, nevar pierādīt tā izcelsmi, nesniedz informāciju pār ūdens ražošanas vietu un ražošanas apstākļiem, kā arī ņemot vērā to, ka uzņēmums ir iepircis lielā daudzumā tukšas PET pudeles un korķus, pastāv aizdomas, ka ūdens tiek ražots mājas apstākļos vai kādā pielāgotā, PVD nereģistrētā, ražotnē.

Piesārņotu ūdeni ir iespējams attīrīt daudz efektīvāk, izmantojot jaunus, lētus materiālus, paziņojuši ASV zinātnieki, raksta BBC.

Materiāls, kas nosaukts par «supersmiltīm» varētu, kļūt par lētu līdzekli, ar ko attīrīt ūdeni attīstības valstīs. Šādu materiālu var iegūt pārklājot smilšu graudiņus ar grafīta oksīdu.

Ņemot vērā to, ka gan smiltis, gan arī grafīts ir lēti pieejami resursi, šis ūdens attīrīšanas paņēmiens kļūs par rentablu veidu, kā cīnīties ar tīra dzeramā ūdens trūkumu, ir pārliecināti pētnieki.

Šādu paņēmienu varētu izmantot tajās vietās, kur ir vēsturiski pierasts ūdeni attīrīt izmantojot smiltis. Parastas smiltis ir mazāk izdevīgas ūdens attīrīšanai, jo tas lēni plūst tām cauri, norāda zinātnieki. Savukārt smilšu un grafīta maisījums nodrošinās lielāku ūdens caurlaidību.

Principā centieni startēt brīvajā tirgū, piedāvājot savu produktu un konkurējot ar citiem tirgus dalībniekiem, ir apsveicami. Kā zināms, jo vairāk tirgus dalībnieku piedāvā vienu un to pašu produktu, jo pievilcīgāki nosacījumi ir patērētājiem. Tomēr mēdz būt gadījumi, kad stipri vien, teiksim tā, interesantas ir metodes, ar kurām tiek plānots tirgū kaut ko izdarīt. Šajā gadījumā runa ir par pašvaldības uzņēmumu Rīgas ūdens, kas ir nobriedis pildīt pudelēs un realizēt tirdzniecībā ūdeni. Šeit gan diez ko nevarēs izmantot arvien biežāk dzirdamos reklāmas saukļus par īpašām ūdens ņemšanas metodēm «pa taisno» no superdzidra avota, unikālu sāļu īpatsvaru produktā un tamlīdzīgām skaistām lietām, jo vispār jau runa ir par tā liešanu pudelēs teju no krāna. Un šeit jau rodas ne viens vien jautājums…

Pirmkārt, kāpēc gan Rīgas ūdens nevarētu veikt šo pārdošanas darbību, nedibinot meitasuzņēmumu Aqua Riga? Latvijā nav normatīvu, kas noteiktu, ka gadījumā, ja uzņēmums gatavojas paplašināt savu darbību, tam būtu jānodrošinās ar kādu meitaskompāniju. Viena iespēja, ka tas tiek darīts, lai kādiem «vajadzīgiem» cilvēkiem nodrošinātu amatus. Otra - tiek ņemta vērā Latvijas likumdošanas īpatnība, ka uz valsts un pašvaldību kompāniju meitasuzņēmumiem neattiecas gluži tās pašas prasības, kas un valsts un pašvaldību kompānijām. Proti, veidojot šādus meitasuzņēmumus, to vadītājiem rokas ir ievērojami brīvākas.

«Cilvēkam vajag vitamīnus. A, B, C un daudzus citus. Bet visvairāk cilvēkam vajag ūdeni. Ūdens ir kā vitamīns,» pauž jaunas iniciatīvas autori. «Innocent Cafe» kopā ar domubiedriem dibina biedrību «Ū vitamīns», kas rūpēsies, lai visiem tik nepieciešamais dzeramais ūdens būtu pieejams visur un bez maksas.

Ūdens ir resurss, kam ir jābūt pieejamam bez maksas vairāku iemeslu dēļ, uzsver biedrībā. Pirmkārt, par to cilvēki vienreiz jau ir samaksājuši ar saviem nodokļiem. Otrkārt, ir svarīgi samazināt atkritumu, īpaši plastmasas daudzumu, kas neizbēgami rodas no ūdens pudeļu iegādes. Treškārt, ūdens ir pamatvajadzība, tāpēc tam sabiedriskās vietās ir jābūt pieejamam arī bez maksas.

«Ū vitamīns» informatīvas uzlīmes un plakāti izcels tās labās vietas, kur jau šobrīd ūdeni pasniedz bez maksas. Visu «Ū vitamīns» domubiedru – kafejnīcu, restorānu un sabiedrisku vietu adreses visā Latvijā ir apkopotas mājaslapā www.udensparbrivu.lv , turklāt ikviens ir aicināts ieteikt arī tās vietas, kas mājaslapā vēl nav publicētas.

Lai arī Latvijā neizjūtam ūdens trūkumu, aptuveni 40 % pasaules iedzīvotāju tīrs dzeramais ūdens nav pieejams pietiekamā apjomā. Ziņu aģentūra Reuters apkopojusi fotogrāfijas, kurās redzamas piesārņotas ūdenstilpnes dažādos pasaules kontinentos.

Uzziniet vairāk, aplūkojot fotogaleriju!

Uz Zemes kopējais saldūdens apjoms, kuru var izmantot cilvēki, veido aptuveni 200 tūkstošus kvadrātkilometru jeb ir mazāk nekā vienu procentu no visiem saldūdens krājumiem.

Patlaban ūdens nepietiekamību izjūt vairāk nekā 40% pasaules iedzīvotāju, liecina Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas (Food and Agriculture Organization, FAO) dati. Turklāt, saskaņā ar Apvienoto nāciju organizācijas (ANO) pētījumu (World Water Development Report, WWDR), tiek paredzēts, ka 2013. gadā 47% no pasaules iedzīvotājiem dzīvos reģionos, kur ūdens nebūs pieejams neierobežotā daudzumā.

Kopējais ūdens apjoms uz Zemes ir aptuveni 1,4 miljardi kvadrātkilometru, un saldūdens veido aptuveni 35 miljonus kvadrātkilometru jeb aptuveni 2,5% no kopējā ūdens apjoms. Savukārt 70% no visa kopējā saldūdens apjoma, kas atrodas uz Zemes, ir ledus vai sniegs kalnu reģionos, Arktikā un Antarktikā. Ezeros un upēs kopumā ir ap 105 tūkst. kvadrātkilometru saldūdens, kas ir aptuveni 0,3% no kopējā saldūdens apjoma uz Zemes, liecina UNEP dati.

Otrdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti atbalstīja priekšlikumus, lai uzlabotu iedzīvotāju uzticēšanos dzeramajam krāna ūdenim, kas ir ievērojami lētāks un videi draudzīgāks nekā pudelēs pildīts dzeramais ūdens.

EP apstiprinātie noteikumi ierobežo maksimālo pieļaujamo daudzumu noteiktām piesārņojošām vielām, piemēram, svinam (samazināts uz pusi), kaitīgām baktērijām, kā arī ievieš jaunas robežvērtības noteiktiem endokrīnajiem disruptoriem. Tāpat noteikumi nosaka pieļaujamā mikroplastmasas līmeņa monitoringu un tā minimālo biežumu.

ES dalībvalstīm būtu jāveic arī pasākumi, lai popularizētu dzeramo krāna ūdeni, kā arī uzlabotu piekļuvi dzeramajam ūdenim, piemēram, izveidojot bezmaksas ūdens strūklas pilsētās un sabiedriskās vietās, kur tas ir tehniski un samērīgi iespējams. EP deputāti aicina nodrošināt dzeramo ūdeni bez maksas vai par zemām cenām restorānos, ēdnīcās, ēdināšanas iestādēs u.c.

Rīgas universālveikala «Stockmann» 1. stāvā sāk darboties bezmaksas dzeramā ūdens uzpildes punkts. Tas ļaus nodrošināt ūdens nepieciešamību, kā arī mudinās veikala klientus izvairīties no lieku plastmasas pudeļu iegādes, tā samazinot plastmasas atkritumu daudzumu.

Pieejams būs dzeramais ūdens, kas iegūts, uzstādot sešpakāpju osmozes filtru.

Realizējot ilgtspējas programmu, «Stockmann» arī pārtrauc vienreizlietojamo plastikāta trauku tirdzniecību, tos aizstājot ar videi draudzīgiem risinājumiem.

Ūdens sagatavošanā netiek izmantoti ķīmiskie reaģenti. Sešpakāpju filtrēšanas procesā ūdens tiek atbrīvots no piemaisījumiem, bet, plūstot cauri mineralizācijas filtram, ūdens uzņem minerālelementus – kalciju, magniju, nātriju, kāliju. Punkta izveidē ieguldīti 4800 eiro.

«Stockmann» ilgtspējas programma stimulē klientus un darbiniekus izvēlēties veselībai un videi draudzīgus risinājumus. «Stockmann» darbiniekiem pieejamas vairākas velosipēdu novietnes, liels akcents tiek likts uz ikdienā lietoto energoresursu, papīra un plastmasas patēriņa samazināšanu. Ikdienā, piemēram, iegādājoties kafiju «Stockmann» pārtikas nodaļā un izmantojot savu krūzi, katrs darbinieks kafiju var iegādāties ar papildu atlaidi.