Izskatot SIA Palink iesniegumu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas sprieduma, ar kuru uzņēmums tika pasludināts par maksātnespējīgu, protestēšanu, ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs Arvīds Kalniņš Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā iesniedzis protestu.
Protests iesniegts, jo tiesa, pieņemot spriedumu, pieļāvusi būtiskus materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumus, DB informēja prokuratūras pārstāve Laura Pakalne.
«Esam ļoti gandarīti, ka Ģenerālprokuratūra ir reaģējusi uz mūsu lūgumu un atzinusi spriedumu par PALINK maksātnespēju par nelikumīgu. Izsakām cerību, ka Augstākās tiesas senāts izskatīs šo lietu iespējami ātri, un mūsu maksātspēja tiks atjaunota,» komentējot Ģenerālprokuratūras lēmumu, sakan Palink rīkotājdirektore Dace Zundure.
DB jau rakstīja, ka tiesā ar maksātnespējas pieteikumu vērsās privātpersona Sergejs Guščins, kuram it kā cedēts Palink parāds būvkompānijai Landekss. Palink kategoriski noraida jebkādas Landekss prasības un uzskata tiesas spriedumu par absurdu.
Savukārt SIA Palink akcionāri norādīja gatavību tiesāties ar Latvijas valsti gadījumā, ja netiks atcelts Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedums par maksātnespējas pasludināšanu. Lietuvas Palink viena no lielākajiem akcionāriem REWE Group komunikāciju direktors Martins Brunings sacīja, ka par notikušo paziņots Eiropas Komisijai, tostarp personīgi – iekšējā tirgus komisāram Mišelam Barnjē, kā arī Eiropas Parlamentam. Mēs esam gatavi vērsties Eiropas tiesā, viņš paziņoja un tomēr pauda cerību, ka tiks atrasts risinājums, lai šādi nebūtu jārīkojas.
Savukārt tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ekspertu grupai uzdevis analizēt Palink gadījumu, lai saprastu, vai ir pamats grozīt Maksātnespējas likumu (MNL). Tāpat Valsts aģentūrai Maksātnespējas administrācija uzdots sekot Palink administratora darbībai un maksātnespējas procesa norisei.
Darba grupai, kura strādā pie Maksātnespējas likuma izstrādes, jāizvērtē iespēja MNL paredzēt to, ka atsevišķos gadījumos tiesa varētu vērtēt parādnieka maksātspēju (bilances aktīvu un pasīvu attiecību).
TM paziņojumā norādīts, ka šā gada martā ir plānots pabeigt jaunā MNL likuma izvērtējumu un priekšlikumu iespējamajiem grozījumiem izstrādi. Kā viena no būtiskākajām plānotajām izmaiņām jāmin pārejas perioda paredzēšana ar mērķi visiem maksātnespējas procesiem piemērot vienu likumu. Atbilstoši MNL paredzētajam, šobrīd uzņēmumu maksātnespējas process norit saskaņā ar dažādiem likumiem, atkarībā no tā, kad uzsākts uzņēmuma maksātnespējas process.