Jaunākais izdevums

Ekoloģiski tīru pārtiku mūsdienās var atļauties tikai bagāti cilvēki, turklāt lielākoties izvēle par labu zaļiem produktiem notiek modes ietekmē, nevis, domājot par savu veselību, liecina pētījums.

Vienlaikus lauku iedzīvotāji ar samērā zemiem ienākumiem, kas patērē savu audzēto produkciju, pašiem to neapzinoties, atrodas ekskluzīvas produkcijas apritē. Tā secināts komunikācijas, tirgus un sabiedriskās domas izpētes aģentūras A.W.Olsen & Partners veiktajā aptaujā par ekoloģiskās pārtikas pieprasījumu un pieejamību Latvijā.

Arī psihologi, sociologi un sociālantropologi secinājuši, ka cilvēku tieksmi pēc ekoloģiskas pārtikas ietekmē modes tendences un ienākumu līmenis. „Ja cilvēki nopelna maz, pats svarīgākais ir vismaz kaut ko apēst. Tie, kas nopelna vairāk, sāk aizdomāties par savu veselību un apkārtējo vidi,” norāda socioloģe Irina Žemčugova.

Arī Daugavpils Valsts Universitātes sociālās psiholoģijas katedras doktorants Boriss Falkovs ir pārliecināts, ka šobrīd Latvijas iedzīvotājiem pietiek citu problēmu tā vietā, lai domātu par veselīgu pārtiku. Viņš zina stāstīt, ka ļoti norūpējušies par uztura problēmu – par zaļu, ekoloģiski tīru pārtiku, modificētiem produktiem – ir Vācijas iedzīvotāji. „Mūsu tauta par to vēl tik ļoti nedomā. Mums nav aktīvas propagandas, dietologu izskaidrojumu un paskaidrojumu. Televīzijā nav tematisku raidījumu par šo tēmu,” norāda psihologs.

Sociālantropologs Klāvs Sedlinieks ir pārliecināts, ka cilvēki ir gatavi un jau tērē vairāk naudas ekoloģiski tīrai pārtikai. „Ir noteiktu cilvēku grupa, kas ar mieru maksāt vairāk par šādu pārtiku,” saka zinātnieks. Savukārt psihologs un psihoterapeits Ansis Jurģis Stabiņģis domā - ja ir daži veikaliņi, kas pārdod tādu pārtiku, un tie ir spējīgi izdzīvot, tad acīmredzot cilvēki ir gatavi pirkt zaļo pārtiku. „Bet tādu veikalu tomēr ir ļoti maz, kas nozīmē, ka vairākums cilvēku nav gatavi tērēt vairāk naudas,” saka psihologs.

Runājot par ekoloģiskās pārtikas pieejamību, Vides ministrijas valsts sekretāra padomnieks Ēriks Leitis apgalvo, ka to mūsdienās ir grūti atrast. Turklāt tai ir augstas cenas. „Vidējais patērētājs pārsvarā izmanto pārtiku ar konservantiem un ģenētiski modificētas pārtikas substances. Šāda pārtika tirgū veido ap 80-90 % no visa piedāvājuma kopskaita,” zina ministrijas pārstāvis.

Pēc Vides ministrijas pārstāvja domām, zaļā pārtika ir 3-5 reizes dārgākā nekā pārējie pārtikas produkti gan pasaulē, gan Latvijā. Taču mūsu valstī eko tirgus vēl nav attīstīts. „Mēs neizmantojam visas iespējas, kas atrodas tepat blakus,” saka Ēriks Leitis.

Pēc socioloģes I.Žemčugovas ieskatiem, cilvēki, kas pievēršas ekoloģiskajai pārtikai, dalās divās daļās – tie, kas seko modes tendencēm – cenšas būt uz viļņa, glamūrīgie, un tie, kas apzināti (pieredzes dēļ u.tml.) sāk lietot savā uzturā ekoloģisku pārtiku. Tādu patērētāju ir tikai ~ 10%. Taču viņa ir pārliecināta, ka ar laiku iedzīvotāji būs gatavi maksāt vairāk par ekoloģiski tīru pārtiku. Tomēr pagaidām nevarot runāt par zaļo dzīvesveidu kā modes tendenci, saka B.Falkovs: „Latvijā modes tendence ir pieturēties pie kaut kādas diētas. Pie manis vēršas cilvēki ar dažādām atkarībām un dažreiz pareizas, ekoloģiski tīras pārtikas izvēle palīdz cīnīties kā ar uztura atkarību, tā arī alkoholismu. Taču es arī redzu, ka cilvēku attieksme pret zaļo pārtiku ir vēl diezgan noraidoša.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Publiskais iepirkums un inovācija – vai pietiek vien ar labiem spēles noteikumiem?

Aleksandrs Cepilovs, Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta vecākais eksperts,15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības dalībvalstīm nacionālajā likumdošanā jāpārņem jauno publisko iepirkumu direktīvu prasības. No tām vairākas radītas, lai atvieglotu mazo un vidējo komersantu dalību iepirkumos, kā arī veicinātu ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu publiskajos pasūtījumos.

Olborgas universitātes Dānijā profesors Makss Rolfstams (Max Rolfstam) – viens no inovāciju publiskā iepirkuma pētniekiem – secinājis, ka, lai gan veiktās izmaiņas kopumā vērtējamas kā pozitīvas, pastāv virkne institucionālu faktoru, kas traucē pieejamo instrumentu izmantošanu publiskajos iepirkumos. Arī analizējot Latvijas situāciju, var secināt, ka direktīvas vai nacionālais publiskā iepirkuma regulējums nebūt nav galvenais faktors, kas ierobežo publisko iepirkumu budžetu efektīvāku un radošāku izmantošanu. Kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem arvien ir zemākā cena kā galvenais kritērijs piedāvājumu vērtēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Izaugsmes veicināšana pārdošanas komandai

Edgars Untāls, biznesa un personīgās izaugsmes treneris,02.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pārdevējiem. Kā top pārdevēji? Atskatoties uz savu pieredzi, varu teikt, ka šajā profesijā cilvēki nokļūst dažādu iemeslu dēļ – vieni citur nevar atrast darbu, citiem šis ir vieglākais ceļš, kā nopelnīt iztiku. Savukārt tie, kas vēlas sasniegt izcilus rezultātus, nestrādā naudas dēļ, bet gan tāpēc, ka pārdošana viņiem sniedz prieku un gandarījumu. Jebkurā gadījumā, par izcilem pārdevējiem nepiedzimst – par tādiem kļūst. Un tikai tie, kas vēlas kļūt. Izcilību nevar ne iemācīties, ne iemācīt. To var tikai attīstīt – radot atbilstošu vidi un rādot personīgu piemēru. Ikviena pārdeveja darbu raksturo četri komponenti – zināšanas, prasmes, ieradumi un attieksme, ko kuriem pēdējais ir svarīgākais. Varat noalgot apmācību firmu un iemācīt darbiniekiem jaunas zināšanas, prasmes viņiem būs jāveido pašiem, savukārt darbinieku ieradumi un attieksme ir vadītāja kompetence. Mana pārliecība – cilvēks, kurš nemāk lasīt, ir vērtīgāks par to, kurš māk, bet nevēlas. Ja vēlaties izveidot lielisku pārdošanas komandu – fokusējieties uz attieksmi un veidojiet saviem darbiniekiem peļņu nesošus ieradumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būs valsts pasūtījumu gudrāka kontrole - būs godīgāks piegādātājs

Māris Butāns, ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" Konkurences prakses grupas vadītājs,15.06.2020

Māris Butāns, ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" Konkurences prakses grupas vadītājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Konkurences padomi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju 2019.gada nogalē izstrādāja informatīvo ziņojumu, un vēlāk arī uz tā balstītu rīcības plānu par publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanu.

Šo dokumentu izstrādes laikā gan iepriekšminētās iestādes, gan arī citas iestādes un nevalstiskās organizācijas kopā identificēja vairākus trūkumus, pašreizējā publisko iepirkumu regulējumā.Norādot, ka problēmas un būtiski izaicinājumi ir visā publisko iepirkumu sistēmā, sākot no iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas līdz pat līguma izpildes kontrolei. Institūcijas identificēja vairākas pastāvošās problēmas iepirkumu procesā un visā sistēmā, tai skaitā gan normatīvo aktu piemērošanas kļūdas, gan sistēmas negatīvo ietekmi uz konkurenci, iepirkumu sadārdzinājumi, kā arī iepirkumu izpildes zemā kvalitāte.

Tādēļ informatīvais ziņojums un pēcāk arī rīcības plāns koncentrējās uz mērķi panākt iepirkuma procesa atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, piegādātāju godprātību, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimnieki no nākamā gada varēs saņemt zaļināšanas maksājumu

Žanete Hāka,23.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Eiropas Savienības regulu, no 2015. gada tiks ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājums, kas būs cieši sasaistīts ar vienoto platības maksājumu (VPM), informē Zemkopības ministrija.

Saimniecībām obligāti būs jāizpilda zaļināšanas prakses, lai saņemtu VPM un zaļināšanas maksājumu. Ja tas netiks darīts, zaļināšanas maksājums tiks samazināts vai netiks izmaksāts.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauksaimniekus pievērst uzmanību izmaiņām tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumos, kas lauksaimniekiem obligāti būs jāņem vērā, jau šā gada vasaras otrajā pusē un rudenī plānojot nākamā gada sējumu struktūru un ziemāju sēju.

«Aicinu Latvijas lauksaimniekus jau tagad pievērst uzmanību zaļināšanas praksēm. Kaut arī zaļināšanas maksājums tiks īstenots no 2015. gada, ziemāju sēja sāksies jau tuvākajā laikā. Tāpēc lauksaimniekiem savlaikus ir jāiepazīstas ar jaunajām zaļināšanas prasībām, lai 2015. gadā pilnā apjomā varētu saņemt attiecīgo atbalsta maksājumu,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam aprēķināts 177,63 latu vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētā informācija.

Salīdzinājumā ar jūlija iztikas minimuma rādītājs samazinājies 1,22 latiem. Jūlijā aprēķinātais iztikas minimuma rādītājs bija 178,85 lati.

Šogad augustā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam cilvēkam bija par 3,35 latiem lielāks nekā pērn augustā.

Iztikas minimuma rādītājs šogad kāpa vairākus mēnešus kopš februāra. Janvārī iztikas minimums bija 175,46 lati, februārī - 174,14 lati, martā - 176,81 lats, aprīlī - 177,44 lati, maijā - 177,9 lati, bet jūnijā rādītājs sasniedza rekordaugstos 180,43 latus. Jūlijā rādītājs samazinājās līdz 178,85 latiem, un arī augustā tas turpināja samazināties.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru padomes vairāk nekā 20 gadus senu - 1991.gada aprīļa - lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Janvārī iztikas minimums - 175 lati

LETA,13.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī iztikas minimuma rādītājs ir 175,46 lati, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Mēneša laikā rādītājs samazinājies - decembrī iztikas minimums bija 177,01 lats. Savukārt salīdzinājumā ar 2012.gada pirmo mēnesi šogad janvārī iztikas minimums paaugstinājies. Pērn janvārī iztikas minimuma rādītājs bija 173,47 lati.

Kā ziņots, rekordaugsts iztikas minimuma rādītājs tika sasniegts pagājušā gada jūnijā - 177,26 lati.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība 2012. gadā bija 176 lati, 2011. gadā - 173 lati, 2010. gadā - 166 lati, 2009. gadā - 168 lati, 2008. gadā - 160 lati.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru padomes 1991.gada aprīļa lēmumu. Iztikas minimuma patēriņa grozā nav iekļauti alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un luksusa preces.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldumu ražotājs SIA «Skrīveru saldumi» pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūnija līdz 2018.gada 31.maijam strādājis ar neto apgrozījumu 2,459 miljonu eiro apmērā, kas bija par 2,7% vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfeils.

Taču pretēji peļņai gadu iepriekš, 2017./2018. finanšu gadā uzņēmums strādājis ar zaudējumiem 170 tūkstošu eiro apmērā.

SIA «Skrīveru saldumi» apgrozījuma pieaugumu izdevies sasniegt, jo uzņēmums aktīvi īstenojis mārketinga aktivitātes un ieguvis jaunus klientus. Savukārt zaudējumi radušies, jo pārskata periodā palielinājās izejvielu cenas un darba spēka izmaksas, vienlaikus arī samazinājās darbinieku skaitam.

Uzņēmums atzīmē, ka 2018.gada 31.maijā tā pašu kapitāls bija negatīvs un tā īstermiņa saistības pārsniedza apgrozāmos līdzekļus par 544 tūkstošiem eiro. SIA «Skrīveru saldumi» gan plāno turpināt darbību.

Uzņēmums izvērtējis faktorus produktivitātes paaugstināšanai un efektīvākai ražošanas izmaksu kontrolei. Saldumu ražotājs strādā pie jaunu produktu izveides, kurus plānots ieviest ražošanā tuvākajā nākotnē. Tāpat izstrādāts ilgtermiņa plāns, lai pakāpeniski segtu iepriekšējo gadu zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircējs, piegādātājs – kvalitatīva informācija – kvalitatīvs risinājums.

Aizvien vairāk gan pasaules, gan Latvijas tirgū izskan vārds „Publiskais iepirkums”. Tā ir iepirkuma procedūra, kurā valsts sektors iepērk produktus vai pakalpojumus no privātajiem uzņēmumiem.

Publiskos iepirkumus nacionālajā līmenī reglamentē divi tiesību akti – Publisko iepirkumu likums un likums „Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”. Latvijā iepirkumus, kuru līgumcena pārsniedz 10000 LVL bez PVN, publicē Iepirkumu Uzraudzības Birojs, savukārt iepirkumu publicēšana, kuru līgumcena ir zem 10 000 latu, ir katras valsts vai pašvaldības iestādes atbildība.

Mercell pasaulē

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Maijā iztikas minimums sasniedzis jaunu rekordu - 176,11 lati

Nozare.lv,13.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada maijā iztikas minimums sasniedzis visu laiku augstāko līmeni - 176,11 latus vienam iedzīvotājam, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.

Tas ir augstākais rādītājs Latvijas vēsturē, kas par 1,7 latiem pārsniedz iepriekšējo rekordu, kas tika fiksēts 2009.gada janvārī, - 174,41 latu.

Gadu iepriekš, 2010.gada maijā, iztikas minimums bija par 6,6% jeb 11,01 latu zemāks - 165,1 lats. Savukārt 2009.gada maijā iztikas minums veidoja 170,13 latus, kas ir par 5,98 latiem jeb 3,5% mazāk nekā šogad maijā.

Šā gada aprīlī iztikas minimums bija par 1,89 latiem jeb 1,1% zemāks - 174,22 lati.

Savukārt martā iztikas minimums bija 173,51 lats, februārī - 172,28 lati, bet janvārī - 171,41 lats.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru padomes 1991.gada 8.aprīļa lēmumu. Iztikas minimuma patēriņa grozā nav iekļauti alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un luksusa preces.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums, kas paredz virkni izmaiņu iepirkumu procedūrās, kā arī Eiropas Savienības prasību ieviešanu iepirkumu organizēšanā.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro, informēja Saeimas Preses dienestā.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.

Plānots ieviest vienkāršāku iepirkumu kārtību plašākam pakalpojumu klāstam veselības, sociālajā, kā arī citās īpašu pakalpojumu jomās. Šādiem pakalpojumiem to piemēros jau no 42 000 eiro. Savukārt no vienkāršās iepirkumu veikšanas kārtības tiks izslēgti, piemēram, komandējumu, tulkošanas un fotografēšanas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeimas komisija noslēdz darbu pie jaunā Publisko iepirkumu likuma

Žanete Hāka,30.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 30.novembrī, noslēdza darbu pie jaunā Publisko iepirkumu likuma. Jaunā iepirkumu kārtība paredz virkni izmaiņu un jauninājumu, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības, informē Saeimas Preses dienests.

Tautsaimniecības komisija lūgs Saeimu šo likumprojektu galīgajā lasījumā skatīt 15.decembra parlamenta sēdē, šodien lēma deputāti.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī izsludinātais ārkārtas stāvoklis licis pārskatīt iepirkumu procesus, meklējot iespējas tos organizēt attālināti, novērojis elektronisko iepirkumu platformas SIA "Mercell Latvia" vadītājs Ainārs Liepa.

Attālinātais darbs no mājām un sociālās distancēšanās noteikumi radījuši grūtības vairākos iepirkuma procesa soļos tām organizācijām, kas savus iepirkumu konkursus joprojām organizē papīra formātā, viņš piebilst.

"Kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas jūtam pastiprinātu interesi par iespējām iepirkumus organizēt elektroniski. Redzam, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības meklē risinājumus, lai varētu nodrošināt drošu iepirkumu procesu, bez nepieciešamības fiziski iesniegt piedāvājumus, kā arī tiek atceltas piedāvājumu atvēršanas sēdes un piegādātājiem tās vairs nav pieejamas", skaidro A. Liepa.

"Pie mums pārsvarā vēršas publiskie pasūtītāji, kam nepieciešams drošs risinājums, lai organizētu iepirkumus, kas nepārsniedz valstī noteiktos iepirkumu sliekšņus. Ir gan tādas iestādes, kas interesi izrādījušas jau iepriekš, bet dažādu iemeslu dēļ to nebija realizējušas, gan tādas, kam šis jautājums aktualizējies tikai tagad. Tā kā mūsu sistēma atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem, cenšamies palīdzēt", situāciju raksturo "Mercell" pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FM: Neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta

Dienas Bizness,28.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta, paziņojusi Finanšu ministrija (FM), reaģējot uz ceturtdien medijos publicēto informāciju par lielo iepirkumu apturēšanu nesakārtotu likumu dēļ.

Jaunais Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums valsts sekretāru sanāksmē izsludināti jau pērn, tomēr aizvien nav pieņemti. Tādejādi līdz noteiktajam termiņam - 18.aprīlim - Latvijas likumos nav pārņemtas Eiropas Savienības (ES) jauno iepirkumu direktīvu prasības. Lai nezaudētu ES fondu līdzfinansējumu, valsts un pašvaldību iestādēm ieteikts uz nenoteiktu laiku atlikt visus iepirkumus, kuros paredzamā līgumcena pārsniedz noteikto slieksni - 5,225 miljonus eiro.

Šā gada 18. aprīlī Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) ir publicējusi ieteikumus rīcībai pārejas periodā, kamēr turpinās darbs pie atsevišķu iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanas nacionālajā likumdošanā. Jāuzsver, ka šajā laikā neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta. Papildus FM ir atradusi risinājumu to normu, kas ir saistītas ar direktīvu pārņemšanu, ātrākai virzībai un pieņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kontroles dienesta vadītājs: Bankas ļoti aktīvi ziņo par aizdomīgiem darījumiem

LETA,29.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā darbojošās bankas ļoti aktīvi ziņo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienestam) par klientu veiktiem aizdomīgiem darījumiem, kas varētu būt saistīti ar naudas atmazgāšanu, intervijā Latvijas Radio pastāstīja ilggadējais dienesta vadītājs Viesturs Burkāns.

Viņš informēja, ka pagājušajā gadā dienests kopumā saņēmis 17 113 ziņojumus no ļoti dažādiem subjektiem, un, kā jau katru gadu, 70-80% šo ziņojumu sniegušas tieši bankas. Līdz ar to banku aktivitāte ir uzskatāma par ļoti augstu, komentēja Burkāns.

Kontroles dienesta vadītājs atzīmēja, ka valsts ar likumu arī pilnvarojusi bankas veikt līdzekļu iesaldēšanu, ja tām rodas aizdomas, ka šie līdzekļi varētu būt iegūti noziedzīgā ceļā. «Šeit atkal jāsaka, ka bankas ir ļoti, ļoti aktīvas. Piemēram, pagājušajā gadā ne bez banku līdzdalības, bet ar ciešu banku sadarbību Kontroles dienests izdeva 243 rīkojumus un kopsummā mēs iesaldējām 21,6 miljonus eiro, kas ir liela naudas summa,» norādīja Burkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

11 mežizstrādes uzņēmumi par vienošanos iepirkumā saņem 70 tūkstošu eiro sodu

Žanete Hāka,31.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) nolēmusi sodīt 11 uzņēmumus, kas ar vienu vai vairākiem konkurentiem bija saskaņojuši savus piedāvājumus AS Latvijas valsts meži kokmateriālu sagatavošanas iepirkumam.

Uzņēmumiem kopumā piemērots naudas sods 70 tūkstošu eiro eiro apmērā.

Izmeklēšanas ietvaros KP konstatēja, ka 2014.gadā AS Latvijas valsts meži izsludinātajā iepirkumā par kokmateriālu sagatavošanu un pievešanu līdz ceļam bojātu koku cirtēs piedalījās arī 11 uzņēmumi, kas savus piedāvājumus bija saskaņojuši ar vienu vai vairākiem konkurentiem, tādējādi veidojot četras kartelizētu piedāvājumu grupas. Ar informāciju par savu dalību iepirkumā bija apmainījušies šādi uzņēmumi: SIA Amils ar SIA Oga G; SIA RT Kadiķi ar SIA AN Priede; SIA Eko burkāns ar SIA Davos, SIA Riveros un SIA Consultation Office; SIA Roluks ar SIA LK Forest un IK LUUX.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izmaiņas Publisko iepirkumu likumā

Ieva Azanda, [email protected],03.08.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neilgu laiku pēc nu jau tik pierastās viedokļu apmaiņas starp Valsts prezidentu, Saeimu un, kādu laiku iepriekš arī sociālajiem partneriem, tomēr tikuši izsludināti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas šobrīd ir viens no galvenajiem tiesību aktiem, kas regulē publisko finanšu līdzekļu izmantošanu.

Katram, kas kaut reizi piedalījies publiskā iepirkuma procesā, visdrīzāk ir radies viedoklis par šī procesa efektivitāti, rezultātiem un kopējo caurspīdīgumu. Tie, kas seko tiesisko procesu attīstībai, visdrīzāk ir arī novērojuši mēģinājumus iedibināt pamatpostulātu, ka lielākajos projektos publisko iepirkumu procesu pēc būtības vajadzētu aizstāt publiskai privātajai partnerībai, kuras ietvaros gan arī var būt nepieciešamība piemērot Publisko iepirkumu likuma noteikumus. Lai nu kā, jāapzinās, ka minētās izmaiņas varētu nenotikt tik ātri, ne visos segmentos un, turklāt, šobrīd īsti nav skaidra publiskās privātās partnerības projektu nākotne un izaugsmes perspektīvas. Līdz ar to atliek skatīties uz publisko iepirkumu procesu kā uz neatņemamu sastāvdaļu publiskā sektora mijiedarbībai ar privāto kaut vai tādā minimālā apmērā. Attiecīgi loģiski rodas jautājums, kas Publisko iepirkumu likumā ir mainījies. Visdrīzāk varētu izdalīt trīs būtiskākās izmaiņas, kuras vērts ņemt vērā un apsvērt sīkāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 15.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Publisko iepirkumu likumu. Jaunā iepirkumu kārtība paredz izmaiņas un jauninājumus, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības.

«Šis ir viens no mūsu valsts tautsaimniecībai svarīgākajiem likumprojektiem, kuram jābūt pietiekami efektīvam, un sabiedrībai no tā jāgūst maksimāls labums. Regulējums faktiski nosaka, cik atbildīgi un efektīvi ir ieguldīta nodokļu maksātāju nauda, lai tā valsts tautsaimniecības attīstībai dotu maksimālu labumu arī ilgtermiņā. Tādējādi jaunajam Publisko iepirkumu likumam jābūt vērstam uz kvalitatīvu preču un pakalpojumu saņemšanu,» norāda par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veido starptautisku filtru ražošanas nozares inovāciju un kompetenču centru

Tīra gaisa nozīme telpās – rūpnīcās, birojos, skolās, slimnīcās un citur ­– augstu vērtēta vienmēr, taču līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību nepieciešamība pēc tīra un svaiga gaisa kļuvusi vēl aktuālāka. Un viens no efektīvākajiem instrumentiem tīra gaisa nodrošināšanai telpās ir ventilācijas sistēmas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir dažādu veidu gaisa filtri.

Latvijā jau 15 gadus darbojas uzņēmums Dinair Filton, kas šajā laikā kļuvis par vienu no vadošajiem filtru ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Par uzņēmuma ikdienu un gana ambiciozajiem nākotnes plāniem saruna ar Dinair Filton vadītāju Aldi Cimošku.

Iesākumā, lūdzu, pastāstiet par uzņēmuma vēsturi – kas ir Dinair Filton?

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Abas Skrīveru gotiņas uzsāk dueli par preču zīmi

Dienas Bizness,02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienā novadā leģendāro piena konfekti – gotiņu – ražo divi uzņēmumi: SIA Skrīveru saldumi un SIA Skrīveru Pārtikas kombināts. Abi ražotāji nu sākuši cīņu par preču zīmi Skrīveru Gotiņa. Konfliktā iesaistās arī pašvaldība, raksta Diena.

Skrīveru pārtikas kombināts atsācis darbu pēc vairāku gadu ilgas klusēšanas. Tā tagadējais īpašnieks Aigars Lūsis cer atjaunot leģendārās rūpnīcas vārdu un atsākt saldumu ražošanu, bet, kamēr rit ēku sakopšanas darbi, piena konfekte, ko daudzi pazīst ar vārdu «gotiņa», top mājražošanas apstākļos.

Tajā pašā laikā nosaukumu Skrīveru gotiņa izmanto arī uzņēmums Skrīveru saldumi, kurš darbību uzsāka 2005. gadā – vienu gadu pēc tam, kad darbību pārtrauca Skrīveru Pārtikas kombināts. Skrīveru saldumi vadītāji, SIA Dimdiņi īpašnieki Iveta un Normunds Audziši, norādīja Dienai, ka lēma paplašināt darbību pēc tam, kad Skrīveru Pārtikas kombināts darbību pārtrauca, pieņemot darbā arī Skrīveru Pārtikas kombināta atlaistos darbiniekus. Iepriekš viņiem jau bija gotiņkonfekšu ražotne Lizumā, kas 2005. gadā tika paplašināta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Marcipāna konfektes Skrīveru saldumos

Žanete Hāka,13.02.2015

Izkausētā šokolāde. Uzņēmums cenšas produkciju ražot pēc iespējas dabīgāku, meklējot izejvielas, lai izvairītos no dažādu konservantu izmantošanas ražošanā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoreiz portāls db.lv piedāvā saviem lasītājiem ieskatīties SIA Skrīveru saldumi ražošanas procesos.

Šajā reizē uzņēmumu apmeklējām Ēnu dienā, tādēļ kopā ar portāla žurnālisti un fotogrāfu ražotni apciemoja arī skolnieces Terēze Cēbele un Kristīne Tukre.

Uzņēmums Skrīveru saldumi ir dibināts 2005.gadā, tādēļ šajā gadā svin 10 gadu jubileju. Šo gadu laikā kompānija ir ievērojami paplašinājusies, jo sākotnēji tika ražotas tikai gotiņas, taču tagad Skrīveru saldumos top vairāk nekā 100 veidu saldumi.

SIA Skrīveru saldumi ir ģimenes uzņēmums un Skrīveru ražotnē strādā vairāk nekā 50 cilvēki, stāsta filiāles vadītāja Dace Vītoliņa. Skrīveros ražo gan Skrīveru Gotiņas, gan visus šokolādes gardumus. Otra ražotne ir Lizumā, kur arī tiek ražotas konfektes Skrīveru Gotiņas. Pirktākie produkti uzņēmumā ir plūmes šokolādē, marcipāns šokolādē un konfektes Gotiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldumu ražotājam SIA «Skrīveru saldumi» 2018./2019. finanšu gadā izdevies palielināt apgrozījumu par 29%, salīdzinot ar gadu iepriekš, kas palīdzējis uzņēmumam arī atgriezties pie peļņas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Finanšu gadā no 2018. gada 1. jūnija līdz 2019. gada 31. maijam SIA «Skrīveru saldumi» apgrozījums bija 3,176 miljoni eiro un uzņēmuma peļņa bija nepilni 24 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam iepriekšējā 2017./2018. finanšu gadā uzņēmuma neto apgrozījums bija 2,459 miljoni eiro, bet tas strādāja ar zaudējumiem 170 tūkstošu eiro apmērā.

«Aktīvi darbojoties mārketinga jomā, iegūti jaunu klienti. Turpina darboties rentablās tirdzniecības vietas un atvērta jauna tirdzniecības vieta, kurās tiek pārdota pašražotā produkcija,» sacīts SIA «Skrīveru saldumi» gada pārskatā. Uzņēmums turpina strādāt pie produktivitātes paaugstināšanas un ražošanas izmaksu optimizēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai jaunais publisko iepirkumu likums veicinās inovācijas un ilgtspēju?

Aleksandrs Cepilovs, Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta vecākais eksperts,07.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās publisko iepirkumu direktīvas tika izstrādātas, cita starpā, lai vienkāršotu publisko iepirkumu procedūras. Tātad arī ar mērķi padarīt publisko iepirkumu atvērtāku maziem un vidējiem komersantiem, kā arī radīt vairāk iespēju pasūtītājiem iepirkt ilgtspējīgas un inovatīvas preces un pakalpojumus.

Jaunās direktīvas tika pieņemtas arī ciešā saistībā ar Apvārsnis 2020 ietvarprogrammu, kuras ietvaros publiskam iepirkumam ir nozīmīga loma kā inovāciju politikas instrumentam, kas jau vairāk nekā dekādi tiek aktīvi diskutēts un arī īstenots vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Ņemot vērā publisko iepirkumu budžetu, kas saskaņā ar aplēsēm vidēji sastāda ap 20% no iekšzemes kopprodukta (1), publiskais iepirkums var un arī spēlē nozīmīgu lomu kā viens no instrumentiem inovāciju stimulēšanai. Tāpat tas var tikt efektīvi izmantots, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Arī Latvijā inovāciju iepirkums var sekmēt ne tikai publisko resursu efektīvāku izmantošanu, bet arī inovācijas uzņēmumos un publiskajā sektorā. Tāpat inovāciju publiskais iepirkums var veicināt uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijā. Šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no vidējā Eiropas līmeņa, pēc pēdējā Inovāciju savienības tablo datiem ieņemot 26.vietu starp 28 ES dalībvalstīm. Kādas tad priekšrocības sniedz jaunās direktīvas, salīdzinot ar 2004.gada direktīvām, un kā tās var sekmīgi izmantot, lai veicinātu inovatīvā un ilgtspējīgā iepirkuma aktīvāku izmantošanu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada Latvijā Eiropas veselības apdrošināšanas kartes jeb EVAK pienāksies tikai personām, kurām būs valsts veselības apdrošināšana, šodien žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Pēc viņas teiktā, EVAK kartes, kas nodrošina nepieciešamo ārstēšanos Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs, nav iekļautas valsts apmaksātās veselības aprūpes pamata grozā, kas pienāksies visiem Latvijas iedzīvotājiem, tostarp tiem, kas neveic sociālās iemaksas.

Ministre nevarēja pamatot, kāpēc šāds lēmums pieņemts, tomēr sacīja, ka, lemjot par pakalpojumiem, kas jāiekļauj pamata grozā, eksperti neizteica nepieciešamību EVAK karti iekļaut veselības aprūpes pakalpojumu pamata grozā.

Vienlaikus Čakša pieļāva iespēju, ka par šo jautājumu varētu diskutēt un, iespējams, EVAK karti pat iekļaut minimālajā grozā.

Nacionālajā veselības dienestā aģentūru LETA informēja, ka saskaņā ar ES regulu cilvēks var būt apdrošināts tikai vienā valsti. Tas nozīmē, ka Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri apdrošināti citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē, jāpieprasa veidlapa «S1» no attiecīgās valsts, ja viņi Latvijā vēlas saņemt aprūpes pilno grozu.

Komentāri

Pievienot komentāru