Latvijā darbību uzsākusi finanšu starpniecības uzņēmuma “Fundvest” mobilā aplikācija, kas piedāvā piekļuvi darījumiem ASV un Eiropas Savienības biržās.

Aplikācija ļauj lietotājiem iegādāties akcijas un biržā tirgotos fondus (ETF), automatizēt savas investīcijas un komunicēt ar citiem aplikācijas lietotājiem.

Uzņēmums atvēris birojus visās Baltijas valstīs. Birojs Rīgā apkalpos klientus, turpinās pakalpojumu attīstību un uzlabošanu, kā arī rūpēsies par visu atbilstības un darījumu caurspīdīguma regulu ievērošanu.

Lietuvas Banka “Fundvest” darbību apstiprināja šīgada sākumā, piešķirot B kategorijas starpniecības uzņēmuma licenci.

“Baltijas valstis ir pirmās, kurās sākam piedāvāt “Fundvest” mobilās aplikācijas pilnās funkcionalitātes priekšrocības. Mēs esam izvirzījuši ambiciozu mērķi nodrošināt Baltijas valstu iedzīvotājiem inovatīvu un caurspīdīgu aplikāciju, kas ļauj savus finanšu līdzekļus pārvaldīt daudz efektīvāk,” pauž “Fundvest” dibinātājs un izpilddirektors Rasmuss Klāsens (Rasmus Klaassen).

Pēc 15 gadu ilgas gozēšanās restorānu biznesā un daudzšķautņaina lūzuma punkta pērn Dāvis Auškāps uz visu notikušo paraudzījās no cita skatu punkta. Un viņam ir pašam sava sešu «P» laimes formula.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kā no restorānu biznesa nonācāt līdz idejai par tādu psiholoģisko treniņu formu kā koučings?

Aptuveni pirms gada mans bizness nonāca uz bankrota robežas, un arī pašam dzīvē iestājās tāda sajūta, ka tuvojas kaut kāds «bankrots». Piedevām ļoti likumsakarīgi salauzu kāju. Avārijas situācijā nokritu no motorollera. Visa tā rezultātā arī nonācu pie viena no labākajiem koučiem Latvijā – Svetlanas Romašinas. Tikāmies kādas septiņas reizes. Varētu teikt, ka šīs koučinga sesijas mainīja manu dzīvi, kaut arī nekas jau daudz nemainījās. Viss it kā tas pats – dzīvesvieta, ģimene, es kā cilvēks, tikai skats uz lietām pamainījās. Sapratu, ka koučings ir tas, ko vēlos apgūt vairāk.

Starptautiskā Koučinga Federācija (ICF) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko Universitāti izstrādājusi pētījumu, kurā sadarbosies ar piecpadsmit uzņēmumiem, lai noskaidrotu, kāda ir koučinga investīciju atdeve Latvijā.

No uzņēmumiem tiks sagaidīts, ka to dalībnieki veiks sava uzņēmuma novērtējumu pirms koučinga uzsākšanas, atkārtos to arī uzreiz pēc koučinga un sešus mēnešus pēc tā. ICF Latvijas nodaļas prezidents Arturs Černikavs (Artur Chernikau) pauž, ka tā ir iespēja ne tikai ar izdevīgiem nosacījumiem apgūt šīs kompetences, bet gan kopumā investēt Latvijas ekonomikas ilgtermiņa izaugsmē, jo iegūto datu analīze varētu nākt talkā citiem uzņēmumiem un to produktivitātes veicināšanai.

Lai gan koučings Latvijā ienāca 2008.gadā, un par tā speciālistiem kļuvuši nu jau vairāk nekā tūkstotis interesantu, no kuriem šobrīd trīsdesmit pieci ir arī ICF sertificēti profesionāli kouči, vēl līdz šim nav veikti pētījumi vai analīze, kas liecinātu par tā rezultātiem vietējos uzņēmumos.

Koučings ir dzīves uztvere. Tās pamatā ir dzīvot saskaņā ar savām vērtībām, iemācīties tās nepārkāpt un palīdzēt arī citiem ieraudzīt šīs uztveres priekšrocības. Ja kādam ir nepieciešams atbalsts, tad koučš ir tas, kas dod iespēju sevī rast spēku un enerģiju, lai tiektos uz sava mērķi.

Katram ir savs ceļš un vīzija kā sasniegt savus mērķus. Koučš varbūt jebkurš, bet ir vērtīgi pie profesionāļa apgūt pareizo taktiku – kā saprast sevi un palīdzēt otram. Mūsdienās, visiem ir tik daudz iespēju, ka grūti izvēlēties, tās visas apzināt un izvēlēties sev īsto. Lai cilvēks nākotnē būtu gandarīts un laimīgs, svarīgi ir pašam pieņemt savā dzīvē lēmumus, kas is saskaņā ar savām vērtībām. Šie lēmumi bieži ir pretrunā ar to, kas sabiedrībā pieņemts. Ļoti bieži vecāki, priekšnieks, skolotājs, citi cilvēki atrod to, kas mums it kā vajadzīgs, jo sabiedrībā tā ir pieņemts. Patiesībā, katrs pats zina, kas viņam ir labākais, bet gadās, ka mēs nemākam to saskatīt. Mēs neapzināmies savu spilgtāko talantu, bet koučš uz to norādīs, lai cilvēks apzinātos pats savu potenciālu.

Rīgā drīzumā plāno atvērt uzņēmuma Roche Services & Solutions (RSS) biroju, kur tuvāko 4 - 5 gadu laikā plānots nodarbināt 200 augsti kvalificētus speciālistus tādās jomās kā digitālais mārketings, regulatīvie pakalpojumi, Agile koučings, projektu vadība, kā arī finanses.

RSS ir viena no pasaulē lielākajiem biotehnoloģiju uzņēmumiem Roche globālā biznesa pakalpojumu organizācija, kuras galvenās atrašanās vietas atrodas Budapeštā (Ungārija), Sanhosē (Kostarika) un Kualalumpurā (Malaizija), piedāvājot uz klientiem orientētus risinājumus saviem Roche partneriem vairāk nekā 150 valstīs. Rīgas birojs būs daļa no Roche Services & Solutions EMEA organizācijas.

Iemesls jaunās atrašanās vietas izveidei Rīgā ir lielais pieprasījums pēc talantiem dažādās kompetences jomās. Rīga ir ideāla vieta, lai papildinātu Roche esošo komandu Budapeštā un piekļūtu Latvijas augsti kvalificētiem talantiem.

"Roche jaunajai komandai Rīgā būs svarīga loma uzņēmumā, jo mēs turpinām paplašināt Roche Services & Solutions iespējas EMEA reģionā. Mēs sāksim personāla atlasi 2023. gada otrajā ceturksnī," sacīja Martins Kikšteins, Roche Services & Solutions (RSS) EMEA daļas vadītājs. "Mūsu mērķis ir piesaistīt talantus tādās jomās kā digitālais mārketings, regulatīvie pakalpojumi, Agile koučings, projektu vadība, kā arī finanses."

Personālvadības uzņēmums SIA Motivio attīsta jaunu biznesa virzienu un izstrādā vadītāju personīgās izaugsmes platformu Wiserstate

Attīstot produktu darbinieku ēdināšanai Motivio Meals, pagājušā gada otrajā pusē Ansis Līpenītis un Juris Blūzmanis sāka meklēt atbildi uz jautājumu, kā vēl varētu uzlabot darbinieku iesaisti un apmierinātību darbā. «Sākām ar uzņēmuma kultūru, bet mūsu eņģeļinvestors rosināja skatīties ne tikai uz sekām, bet arī cēloņiem. Kultūra ir sekas, bet kā ietekmēt cēloņus? Ķērāmies klāt intervijām, sekundāro pētījumu analīzei un secinājām, ka visvairāk darbinieku iesaisti un kultūru ietekmē visa līmeņa vadītāji. Ja vadītājs ir labs, viss ir labi, bet, ja vadītājs ir slikts, nekas cits nelīdzēs. Tāpēc jāpalīdz uzlabot vadītāju prasmes un spējas tur, kur tas katram nepieciešams,» spriež Ansis.

Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) dibinātāju sapulcē par RTAB valdes priekšsēdētāju iecelts Jānis Jenzis, kurš līdz šim ieņēma biroja valdes locekļa amatu, informē Rīgas domē.

Rīgas pašvaldības pusi sapulcē pārstāvēja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Viņš norādīja, ka ir svarīgi, lai RTAB strādātu augsti profesionāli speciālisti. "Jānis Jenzis tūrisma un ar to saistītajās nozarēs strādā jau ilgus gadus un ir pietiekami pierādījis sevi. Uzskatu, ka viņa vadībā RTAB varēs ne tikai atgūties no pērnā gada notikumiem, bet arī ar jaunu jaudu tupināt darbu pie tūristu piesaistes Rīgai," pamato O.Burovs.

"RTAB ir atguvies no pagājušā gada notikumiem un šogad birojam ir nepieciešams restarts. Tūrisma nozarei ir būtiska loma galvaspilsētas ekonomikā. Lai veiksmīgi veidotu Rīgas tēlu ārpus Latvijas robežām, un palielinātu tūristu skaitu, mēs plānojam plaši atvērt savas durvis tūrisma nozares profesionāļiem," uzsver J.Jenzis.

Sākoties pandēmijai šī gada pavasarī, novērojām, ka vismaz puse Latvijas uzņēmumu samazina darbinieku attīstībai plānotos budžetus, taču lielākā daļa tos "apgrieza" 100% apmērā.

Laikā, kad pasaulē runā par nepieciešamību paātrināt darbinieku kvalifikācijas celšanu vai pārkvalifikāciju, lielā daļā Latvijas uzņēmumu notiek pretējais.

94% biznesa līderu no darbiniekiem sagaida jaunas prasmes

Nesen publicētais Pasaules Ekonomikas foruma pētījums "The Future of Jobs Report 2020" vēsta, ka prasmju trūkums darba tirgū ir augsts un to īpaši izjutīsim nākamo piecu gadu laikā. Galvenajās prasmju grupās, kuru nozīme pieaugs, ietilpst kritiskā domāšana, analīze un problēmsituāciju risināšana. Tāpat arvien vairāk tiks pieprasīta spēja pašorganizēties, aktīvi mācīties, emocionālā noturība un fleksibilitāte.

"McKinsey & Company" prognozē, ka nākamo 10 gadu laikā vismaz 20% šodienas profesiju tiks pakļautas automatizācijas riskam**. Tā rezultātā arvien būtiskāka kļūs digitālu prasmju apgūšana - no pašiem vienkāršākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem līdz jaunām, specializētām IT programmām un valodām.

Austrumu gudrības ar pavisam praktiskiem vingrinājumiem ienāk personīgās izaugsmes treniņos, cīņas mākslas elementi paver jaunus apzinātības apvāršņus, kas ļauj gūt uzvaras privātajā dzīvē un uzņēmējdarbībā

Šoruden Starptautiskā kouču (personīgās izaugsmes treneru) federācija (International Coach Federation, ICF) atzīmē savas darbības pastāvēšanas 20. gadadienu, 31 EMEA (Eiropa, Tuvie Austrumi un Āfrika) valstī organizējot tūri Koučings ārpus robežām. Tūres ietvaros Latvijā viesojās viena no koučinga pionierēm Krievijā Jūlija Čouhno. Viņas lekcija par tēmu Cīņas mākslas gudrība līderībā pārsteidz ar netradicionālo pieeju, mudinot pārskatīt koučinga iespējas mūsdienu sabiedrībā un biznesa vidē.

Jāvada kuģis

Jūlija Čouhno kopš 14 gadu vecuma ir apguvusi dažādas Austrumu cīņas mākslas – karatē, džudo, u-šu, kung-fu, cigun un ķīniešu boksu. Viņa joprojām regulāri trenējas, pa trim stundām vismaz trīs, četras reizes nedēļā, to dara arī mājās, jo viņas vīrs ir treneris. «2006. gada nogalē, kad es profesionāli pievērsos koučingam, bieži vien manī iekšā viss vārījās, bija liels saspringums, taču lieliski zināju, ka saspringumu var noņemt ar dažādām fiziskām aktivitātēm. Es konstatēju, ka, pārzinot koučinga iemaņas, sportā var sasniegt progresu daudz ātrāk, un otrādāk – cīņas māksla man palīdz pilnveidoties kā personīgās izaugsmes trenerei,» DB saka Jūlija Čouhno. Piemēram, tiem uzņēmumu vadītājiem, kuriem ir sarežģītas attiecības ar saviem padotajiem, ir virkne dažādu praktisku uzdevumu, kas ir ņemti no Austrumu cīņas mākslas, ar kuru palīdzību ir iespējams, pirmkārt, labāk saprast un izjust sevi un, otrkārt, savus darbiniekus. J. Čouhno koučinga mācībās ir ieviesusi praktisko uzdevumu, kuru nodēvējusi par solis – zvērs, solis – cilvēks. Tā ir visa iespējamā sajūtu buķete, ko spēj izdzīvot cilvēks, vadot savas domas kādā konkrētā virzienā. Cilvēks, atrodoties kādā noteiktā emocionālā stāvoklī, var spert fizisku soli un iedomāties, ka, sperot šo soli, viņš savienojas ar kādu konkrētu emocionālu stāvokli, piemēram, prieku. Rezultātā prieks viņu pārņem un piepilda, tas sāk dzīvot šajā cilvēkā. Šādā veidā ir iespējams aktivizēt un izdzīvot bailes, izmisumu, skumjas, dusmas – visplašāko emociju spektru, iemācoties pārvaldīt savu apzinātību un ķermeni tā, lai, sperot soli atpakaļ, nonāktu tādā stāvoklī, kurā emocijas vairs nebango, bet ir absolūtā miera stāvoklī. Ja emocijas ir pārāk stipras, šis solis var izrādīties pārlieku smags, tāpēc ir nepieciešama iepriekšējā sagatavotība, norāda J. Čouhno.

Produktivitāte – nemainīga prioritāte

Gadu no gada nemainīga prioritāte darba tirgū ir cilvēkresursu efektivitāte. Domāju, būs grūti atrast uzņēmumu, kas sevi nenodarbinās ar šo jautājumu arī 2017. gadā. Kā efektīvāk vadīt darba sniegumu? Kā pareizāk uzstādīt mērķus, lai veicinātu uzņēmuma īstermiņa un ilgtermiņa panākumus? Cik bieži pārskatīt sasniegto rezultātu? Kāds ir optimālais līdzsvars starp autonomiju un vajadzīgu, veselīgu rezultātu novērtēšanu? Visi šie jautājumi aktualizējas gada sākumā, kad tiek izvirzīti sasniedzamie mērķi, bet nepazudīs no apvāršņa arī visu atlikušo gadu.

Cīņa par talantu iegūšanu un noturēšanu turpināsies