Vienas no zināmākajām Ozolnieku novada pieturas vietām ir restorāns – bārs Meka, sporta centrs un SIA Bairons LBC veikals Iecēnu delikateses

Visām šīm vietām ir kas vienojošs. Par pašvaldības struktūru Ozolnieku Sporta centrs kopš darba gaitu sākuma gādā Rolands Baranovskis, kura dēla Ivo Baranovska ģimene turpat līdzās pirms 20 gadiem atvēra popularitāti iemantojušu ēstuvi, bet gaļas pārstrādē un pašu ražotu produktu tirdzniecībā roku iemēģina meita Linda Pauče ar vīru Uldi, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ozolnieku ciemats ir aktīvs novada centrs ar lielu kustību, kur arī Meka 20 gadu garumā cīnījusies par savu klientu loku. Tā uzņēmēja un volejbolista Ivo Baranovska vadītās SIA Bārs Meka vārds vairs nav svešs teju nevienam Ozolnieku novada iedzīvotājam, daudziem jelgavniekiem un arī citiem ciemata viesiem. Par spīti daudzajiem maksājumiem (tostarp kredīta), Pārtikas un veterinārā dienesta stingrajai uzraudzībai un krīzes gadiem, ēdinātājs līdz šim tikai audzis un attīstījies, kā arī strādā ar plusiem. Telpas kļuvušas plašākas, virtuve pielāgojas standartiem. «Ja valstī kaut kas nobrūk ar ekonomiku, restorāns ir pirmais, no kā var atteikties. Tomēr esam sevi pierādījuši, cenšamies turēt kvalitāti, izdabāt plašai auditorijai – gan ģimenēm ar bērniem, gan organizējot vakara programmas un pasākumus pieaugušajiem. Viss notiek,» saka I. Baranovskis.

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar “MiTek Baltic” 23. martā organizē tiešsaistes konferenci nozares profesionāļiem “Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi”.

Koka kā būvniecības materiāla konkurētspēja nepārtraukti pieaug, to apliecina gan tehnoloģiskās iespējas, gan vispārējā nepieciešamība rast klimatneitralitāti veicinošus risinājumus.

Kamēr citās valstīs koks kā atjaunīgais dabas resurss, viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kura pielietošana ir teju neierobežota, tiek plaši izmantots pilsētapbūvē, Latvijā par koka būvniecības priekšrocībām ir tikai aptuvens priekšstats. Lielākā daļa no koka saražotās produkcijas tiek eksportēta uz citām valstīm, kur koka būvniecība ir augstu novērtēta.

Kā Latvijā veicināt koksnes materiālu izmantošanu ēku būvniecībā? Vai nākotnē šī nozare varētu ieņemt nozīmīgu daļu no kopējās Latvijas tautsaimniecības attīstības? Cik informēta ir sabiedrība par koka ēku ilgtspējību un ko valsts no savas puses var darīt, lai apgūtu nozares potenciālu, īpaši, ja raugās no klimatneitralitātes rakursa?

Iesaka SIA Gavi Store īpašniece Alīna Gržibovska: Irānā esmu bijusi divas reizes. Pēdējo reizi pagājušā gada oktobrī, kad tur mēnesi ciemojos pie draugiem. Daudziem par šo valsti ir aizspriedumi, tādēļ to bieži vien neizvēlas kā atvaļinājuma galamērķi. Šā iemesla dēļ Irānā tūristu ir ļoti maz, un tas ir labi – viņi nav sabojāti un ārvalstu tūristus neuztver kā iespēju nopelnīt. Irāņi pret iebraucējiem izturas kā pret viesiem, kurus godā, un no sirds rūpējas par viņu labsajūtu.

Ierodoties Irānā, jāpieņem šīs valsts ģērbšanās likumi, sievietēm obligāti jāvalkā hidžabs (galvas lakats) un nedrīkst būt atkailinātas citas ķermeņa daļas (kājas, rokas). Irānietes pārsvarā valkā legingus un tunikas ar garām rokām. Kopumā viņas izskatās ļoti estētiski, gaumīgi un sievišķīgi. Ja, iebraucot Irānā, ārvalstu sieviete nav nodrošinājusies ar lakatu, tad policija izsniedz tā dēvēto tūristu paketi, kurā ir lakats un melnas zeķes gadījumam, ja tūristei ir pārlieku īsi svārki. Sods par ģērbšanās noteikumu pārkāpšanu tūristēm nedraud. Policija uzrauga vietējās sievietes, kurām par noteikumu neievērošanu jāmaksā sods.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild tirdzniecības centra Domina Shopping jaunā direktore Dina Bunce.

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kā pati pirmā lieta noteikti jāmin tas, ka Domina Shopping ēka daļēji ir būvēta uz vēsturiskajiem leģendārās rūpnīcas VEF pamatiem, kas ir neatņemama Rīgas kultūrvēstures daļa. Tamdēļ jau no pirmsākumiem, kad tika projektēta tirdzniecības centra ēka, gan ārējā, bet jo īpaši iekšējā veidolā tika iekodēta urbāna, pilsētnieciska noskaņa.

Otrs interesantākais fakts par mūsu tirdzniecības centru arī ir saistīts ar būvniecību. Domina Shopping centrs ir būvēts vairākās kārtās. 2003.gadā, kad apmeklētājiem tika atklāta pirmā kārta, joprojām turpinājās aktīvi būvdarbi otrajā, kas tika atklāta gadu vēlāk. Zīmīgi ir arī tas, ka arī šobrīd esam svarīgā pārmaiņu procesā, jo ceturtdaļā no tirdzniecības centra platības notiek ievērojami rekonstrukcijas darbi, bet uzsākts darbs pie fasādes rekonstrukcijas. Visas šīs pārmaiņas noteikti ir uz labu, jo, runājot klasiķa vārdiem: «Pastāvēs, kas pārvērtīsies.»

«Pasēdēju 30 min. un uzrakstīju programmatūru, kas ļauj nodrošināt datu apmaiņu starp iecirkņiem vēlēšanu laikā. Kad palaidu, izrādījās, ka nestrādā. Rezultāts tāds pats, kā IT speciālistiem, tikai lētāk un ātrāk»; «Latvija – valsts IT projektu meka.

Cilvēki, kuri vēlas nobalsot ne savā iecirknī, to vismaz šobrīd nevar izdarīt, jo attiecīgā CVK sistēma «uzkārusies», nostrādājot knapi stundu»; «no Latvijas var mācīties, kā nevajag organizēt vēlēšanas, kā neiepirkt vilcienus, kā nebūvēt ceļus un kā jebkuru IT projektu var novest līdz bezjēdzībai,» – šādas un līdzīgas zobgalības nedēļas nogalē klejoja tvitertelpā par īstenībā traģisku neveiksmi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu organizēšanā. Proti, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sistēmas kļūmes dēļ iepriekšējā balsošanā nevarēja nobalsot jebkurā iecirknī, kā sākotnēji bija noteikts.

Tādēļ Valsts prezidents steidzamības kārtā izsludināja grozījumus Vēlēšanu likumā, kuri noteica, ka aizvadītajā piektdienā ir pagarināts iecirkņu darba laiks. Tam sekoja Saeimas Juridiskā biroja paziņojums, ka izmaiņas likumā, kas veiktas vēlēšanu laikā, var radīt situāciju, ka aizvadītās EP vēlēšanas var tikt apstrīdētas Satversmes tiesā. Šis haoss un bardaks nav smieklīgs, tas ir traģisks. CVK atbildība noteikti vēl tiks vērtēta, taču šis gadījums liek domāt arī par to, cik atbilstošas realitātei ir Latvijas pretenzijas uz viedvalsts statusu.

“Es nekad dzīvē neesmu izvēlējies vieglākos ceļus. Ja ir divi ceļi – vieglais un grūtais, tad automātiski izvēlos grūto, jo es ticu, ka tur būs kaut kas labāks,” intervijā Dienas Biznesam saka restorāna John Chef’s Hall šefpavārs Kristaps Sīlis, kura vadītais restorāns nupat ieguvis Michelin zvaigzni.

Fragments no intervijas

Lūdzu, iepazīstini ar sevi! Kā veidojies tavs ceļš līdz virtuvei?

Esmu no Limbažu puses – Alojas. Vidusskola nebija man, jo ar atzīmēm bija, kā bija. Iestājos Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā. Otrajā, trešajā kursā biju pārliecināts, ka šajā profesijā nestrādāšu. Pabeigšu skolu, saņemšu diplomu un, visticamāk, iešu tēva pēdās – būšu celtnieks. Klikšķis bija tad, kad neplānotas sagadīšanās pēc es nonācu praksē Dikļu pils restorānā, kurā strādāja Valters Zirdziņš. Tā bija pirmā vieta, kur es sapratu, ka pavārs nav tikai tas, kurš taisa karbonādes un kotletes. Nokārtoju eksāmenus, man piedāvāja palikt tur strādāt, bet pēdējā gadā man bija skaidra vīzija – Rīga un Vecrīga. Tas bija mērķis, jo visi par to runāja – Vecrīga ir pavāru Meka un labākā vieta, kur būt pavāram. Dzīvē, protams, pierādījies, ka tas tā nav. Devos uz Vecrīgu – staigāju pa restorāniem un jautāju, vai nevajag darbiniekus. Viena no vietām, kur es iegāju, bija restorāns Vive le Figaro. Tajā laikā Vincents, Kaļķu vārti un Vive le Figaro bija vieni no top restorāniem. Pieredzes man nekādas nebija, bet tas bija forši, ka Vive le Figaro šefpavārs man deva šo iespēju. Es spēju sevi ātri pierādīt. Uznāca krīze, šo restorānu vēra ciet, jo tas bija dārgs, ar labiem produktiem un kvalitāti.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Marsh valdes priekšsēdētājs Kristaps Zilberts. Marsh darbojas apdrošināšanas brokeru pakalpojumu un riska vadības jomās. «Milzīga korporācija, kas sakņojas konsultāciju biznesa «mekā» Amerikā, pārstāvam uzņēmējiem pašreiz tik būtisku biznesa vadības jomu kā pasargāšanās no riskiem. Esam starpnieki, precīzāk sakot, padomdevēji starp starptautiskām apdrošināšanas sabiedrībām un uzņēmējiem,» tā, lūgts pateikt trīs svarīgākos faktus par savu uzņēmumu, norāda K. Zilberts.

Saūda Arābijas pilsētā Mekā, ieguldot 3,5 miljardus ASV dolāru, tiek būvēta pasaulē lielākā viesnīca, vēsta ārvalstu mediji.

Abraj Kudai, kas pieder Saūda Arābijas Finanšu ministrijai, būs 12 torņi, 10 tūkstoši numuru un 70 restorāni.

Kompleksa platība būs 1,4 miljoni kvadrātmetru un tas būs aprīkots arī ar helikopteru laukumiem.

Viesnīcu plānots atklāt jau 2017. gadā, taču, iespējams, ekonomisku problēmu dēļ tā durvis varētu vērt 2018. gadā.

Saūda Arābija paziņojusi, ka tā pirmoreiz piedāvās tūristu vīzas, atverot valsti ārvalstu atpūtnieku apmeklējumiem, kas ir viens no pasākumiem uz naftu orientētās ekonomikas diversificēšanai.

Starptautiskais tūrisms ir viena no galvenajām iecerēm kroņprinča Mohammeda bin Salmana reformu programmā «Vīzija 2030», kurai jāsagatavo lielākā arābu pasaules ekonomika pārejai uz pēcnaftas laikmetu.

Paziņojums nāca klajā nepilnas divas nedēļas pēc postošiem dronu uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai, kuri satricināja pasaules energoresursu tirgus.

«Saūda Arābijas atvēršana starptautiskajiem tūristiem ir vēsturisks brīdis mūsu valstij,» paziņoja tūrisma nozares vadītājs Ahmeds al Hatībs.

«Viesi būs pārsteigti (..) par dārgumiem, ar kuriem mēs dalīsimies - pieciem UNESCO Pasaules mantojuma objektiem, interesantu vietējo kultūru un aizraujošu dabas skaistumu.»

Ēģipte ir lielākais Āfrikas un Tuvo Austrumu patērētāju tirgus, kura iespējas Latvijas uzņēmumi pilnībā nebūt nav izmantojuši

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Ēģiptes Arābu Republikā Iveta Šulca. Viņa uzsver, ka, ienākot Ēģiptes tirgū, Latvijas uzņēmumiem paveras tirgus uz Āfrikas attīstītajām valstīm, kā, piemēram, Keniju, Zambiju, Ugandu, un Tuvo Austrumu valstīm, kā Saūda Arābiju vai Kuveitu.

Cik liela ir Latvijas uzņēmēju interese par iespējām realizēt savus izstrādājumus Ēģiptē pat visā Ziemeļāfrikas reģionā?

Vēstniecība var sniegt vērtējumu par uzņēmumiem, kas kontaktējas un konsultējas ar vēstniecību, meklējot partnerus un jaunus tirgus. Jau daudzus gadus Ēģiptē ir nozīmīgs Latvijas kokmateriālu noiets. Tā ir dominējošā preču grupa mūsu eksporta bilancē. Tomēr apjomi varētu būt ievērojami lielāki. Ēģiptē ir spēcīga mēbeļu ražošanas un būvniecības industrija. Abām ir vajadzīgi ne vien materiāli, bet arī mūsu tehnoloģijas. 2012. gadā par tirdzniecības misiju uzrunāju Latvijas Kokrūpniecības federācijas pārstāvjus. Diemžēl vienīgie, kas atsaucās, bija MeKA. Esam organizējuši arī Ēģiptes uzņēmēju tikšanās ar MASOC Rīgā. Esam runājuši arī ar LAFF, Kūdras ražotāju asociāciju, zivju ražotājiem u.c. Sarakstu varētu turpināt. Bet ir arī veiksmes stāsti. Piemēram, Augstākās izglītības eksporta asociācija atsaucās uz mūsu piedāvājumu 2012. gadā, un sekoja biznesa misija. Šobrīd tirgus specifika ir saprasta un sadarbība sekmīgi attīstās. Jau ir bijusi veiksmīga dalība divās izglītības eksporta izstādēs Kairā. Bija patīkami dzirdēt, ka Lielbritānijas augstskolas kļuva «greizsirdīgas» par mūsu augstskolu rezultātiem. Ļoti laba sadarbība ir ar Latvijas tūrisma nozari.

Pirms vairākiem gadiem meklēju kartē kādu attālu punktu, kur varētu kādreiz aizceļot, un ieraudzīju Nepālu.

Apskatīju pieejamo informāciju par šo zemi internetā un secināju, ka tā ir ļoti skaista valsts. Tā ceļojums uz šo zemi kļuva par sapni, kuru vēlējos piepildīt. Pirms diviem gadiem ar draudzeni bijām jau nopirkuši aviobiļetes uz Nepālu, lidojums bija paredzēts caur Deli Indijā. Diemžēl toreiz līdz Nepālai tā arī netikām, jo tieši divas nedēļas pirms mūsu brauciena tur bija notikusi spēcīga zemestrīce. Nolēmām, ka tas nebūs īstais laiks, lai brauktu uz Nepālu atpūtas braucienā, kamēr vietējie iedzīvotāji cenšas atgūties no dabas katastrofas posta. Toreiz aizbraucām līdz Indijai un tur arī palikām, bet sapni par Nepālu neatmetām, un turp devāmies pagājušā gadā, lai baudītu dabas skaistumu 24 dienu garumā. Tas bija gana ilgs laiks, jo Āzijā ir jārēķinās, ka dzīve tur rit lēni, nav jēgas sevi iedzīt stresā, līdz ar to labāk ieplānot vairāk laika konkrētās zemes apskatei.

Igaunijā dibinātā Eiropas transporta pakalpojumu platforma “Bolt” pirmajos divos gados meklēja pareizo biznesa modeli vienā valstī un tikai tad attīstījās starptautiski

“Fokusējāmies, lai viss labi strādā Tallinā un tikai tad sākām attīstīties citās valstīs. Kopbraukšana nav monopola tirgus, kur dominēs viens spēlētājs kā e-komercijā. Mēs izvēlējāmies lēnāku pieeju, kas atmaksājusies,” šodien Helsinkos notiekošajā konferencē “Slush” norādīja “Bolt” līdzdibinātājs Markuss Villigs (Markus Villig) diskusijā ar “Stripe” līdzdibinātāju Džonu Kolisonu (John Collison). M. Villigs atzīst, ka ieiet jaunā tirgū ir sarežģīti, tomēr uzskata, ka tas, ka kompānija sāka biznesu visai sarežģītās Austrumeiropas valstīs, vēlāk noderēja arī citur. M. Villigs spriež, ka konkurentiem no ASV šajā ziņā nav tik viegli pielāgoties un izprast visas nianses saistībā ar drošību, pieredzi norēķināties skaidrā naudā u.tml.

Pārceļot darbību uz Lielbritāniju, savstarpējo aizdevumu platforma Mintos vēlas būt finanšu tehnoloģiju kompāniju Mekā, taču vairākas uzņēmuma darbības funkcijas paliks Latvijā, intervijā stāsta Mintos Marketplace vadītājs Mārtiņš Šulte. No Lielbritānijas pieredzes viņš Latvijā rosina pārņemt valsts praksi ar šo platformu starpniecību ekonomikā iepludināt papildus finansējumu.

Mintos par darbības uzsākšanu paziņoja šā gada sākumā un sākotnēji nācās saskarties ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra iebildumiem. Kā kompānijai veicies kopš darbības sākuma?

Jāatgādina, ka Mintos ir savstarpējo aizdevumu platforma, kas saved investorus, kuriem ir brīvi naudas līdzekļi ar cilvēkiem, kuriem nepieciešams aizņēmums. Vienkāršākam salīdzinājumam – mēs esam kā centrāltirgus – tajā darbojas dažādi kredītu izsniedzēji, kuriem katram pieder savs paviljons, un kredītņēmējs dodas uz konkrēto paviljonu. Mintos ir tikai vieta, kur šīs divas puses satiekas.

Ar platformas starpniecību līdz šim investēti 6 miljoni eiro, kas nozīmē, ka investori šādā apmērā ar mūsu starpniecību ir aizdevuši līdzekļus aizņēmējiem. Kopumā platformā investējuši 2700 investori no 30 dažādām valstīm, no kurām lielākā daļa ir no Eiropas, taču patlaban sarunas notiek arī ar attālākiem investoriem, piemēram, no Japānas.

Dobeles novada Krimūnu pagastā tapusi jauna brīvdabas estrāde, kas uzbūvēta no liekti līmēta koka konstrukciju elementiem. Tās detaļu izstrādē piedalījies lielizmēra koksnes konstrukciju zinātniskās pētniecības centrs SIA IKTK.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Brīvdabas estrādes izbūves pasūtītājs ir Dobeles novada pašvaldība, un faktiskais būvdarbu veicējs bija SIA Igate Būve, kas ar lētāko līgumcenu uzvarēja iepirkumā Brīvdabas estrādes izbūve Krimūnu pagastā, Dobeles novadā.

Meža un koksnes produktu pētniecības institūta (MeKA) direktors Andrejs Domkins norāda, ka objekts ir interesants gan ar savu retro jeb «vintage» arhitektonisko risinājumu, gan ar to, kā no līmētās koksnes konstrukcijām to var ātri izveidot. Konstrukcijā praktiski nav divu vienādu liekto elementu, tas bijis liels izaicinājums izgatavotājiem un montētājiem.

SIA Igate Būve pārstāvis un Krimūnu estrādes būvniecības vadītājs Jānis Kuļikovskis pastāstīja, ka šāda veida koka konstrukciju projekts Latvijas būvniecībā ir unikāls.

Lai modernizētu studiju programmas un praksē ieviestu zinātniskas izstrādnes, sadarbības līgumus parakstījusi SIA "Igate Būve", SIA "IKTK" un Latvijas Lauksaimniecības universitāte, informē uzņēmumā.

Universitātes vadības un mācībspēku grupa 19. decembrī apmeklēja ražošanas korpusus, lai klātienē iepazītos ar ražošanas procesu.

"LLU jau vēsturiski devusi ieguldījumu mūsu nozarēs, jo daudzi mūsu vadītāji, dizaineri un speciālisti ir šīs augstskolas absolventi. Ceru, ka mums kopā izdosies veidot jaunu posmu būvniecības tehnoloģiju attīstībā un LLU izmantos iespēju kļūt par līderi šādas izglītības iegūšanā. Priecājos, ka Vides un būvzinātņu fakultātes mācībspēki ir atvērti jaunām koka būvkonstrukciju tehnoloģijām un pašām modernākajām pasaules tendencēm," uzvēra SIA "Igate Būve" un SIA "IKTK" valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Sadarbības ietvaros plānotas nozares ekspertu vieslekcijas augstskolā un studentu mācību ekskursijas uz uzņēmumu ražotnēm; atbalsts labākajiem studentiem, kas izstrādā studiju projektus saistībā ar koka izmantošanu būvniecībā; tāpat studentiem būs iespēja iziet praksi SIA "Igate Būve" un SIA "IKTK" ražotnēs.

Pēc gada pārtraukuma Latvijas basketbols atkal būs pārstāvēts pasaules spēcīgākajā līgā, Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA), kur starp Ņujorkas zvaigznēm sevi centīsies pierādīt šovasar Knicks kluba sistēmā izvēlētais liepājnieks Kristaps Porziņģis. Ar latvieti klubā saista lielas cerības, par ko liecina ne tikai augstais – ceturtais kārtas numurs NBA draftā, bet arī trenera Dereka Fišera uzticība. Viņš sola Kristapam sezonas sākumā dot iespēju sevi pierādīt jau komandas sākumsastāvā. NBA jubilejas, 17. sezonas pirmās spēles notika naktī uz trešdienu, bet Porziņģis basketbola Mekā debitēs naktī uz ceturtdienu pret Milvoki Bucks, trešdien vēsta laikraksts Diena.

«Neviens, kurš tikko pievienojies NBA, nav tam gatavs. Nobriešana šai videi ir spēles sastāvdaļa. Tomēr mums patīk tas, ko līdz šim esam redzējuši Kristapa izpildījumā uzbrukumā un aizsardzībā. Mēs viņu izvēlējāmies ar patiešām augstu numuru, tāpēc esam ieinteresēti, lai attīstītu viņu pozīcijās, kurās viņš mums var palīdzēt,» Knicks galvenais treneris Dereks Fišers ASV žurnālistiem kārtējo reizi cenšas likt mazināt spiedienu uz latviešu basketbolistu.

Pats Porziņģis šķietami ērti iejuties līdz ar pievienošanos vienai no Ziemeļamerikas lielākajiem klubiem līdzi nākošajai ažiotāžai un ārpus laukuma publiskajā telpā jūtas kā zivs ūdenī, izpelnoties, iespējams, pat lielāku uzmanību par trijiem šīs vasaras drafta pirmajiem numuriem.

Šā gada novembris bijis nozīmīgs mēnesis zīmolam «Rīgas Melnais Balzams», uzsākot aktīvu ASV tirgus iekarošanu. Līdz ar oficiālu zīmola prezentācijas pasākumu pasaules bārmeņu mekā Ņujorkā «Amber Beverage Group» atklāja balzama ceļu pie ASV patērētājiem, informē zīmola «Rīgas Melnais Balzams» globālais vadītājs Māris Kalniņš.

Tirgus apgūšana sākta Ņujorkas štatā, kam sekos aktīva iepazīstināšana ar «Rīgas Melno Balzamu» Teksasā, Floridā, San Francisko un Ilinoisā 2018. gadā. «Tuvākās piecgades laikā esam gatavi kļūt par TOP5 premium zīmolu pārstāvētajā kategorijā – zālīšu uzlējumi un liķieri. Lai to sasniegtu, līdzīgi kā citās valstīs, primāro fokusu liksim uz bārmeņu kopienu, miksoloģijas trendu jeb daudzveidīgajām balzama izmantošanas iespējām kokteiļos, kā arī HoReCa segmentu kopumā,» informē zīmola direktors.

«Ņujorkā visi zina, ka Kristaps Porziņģis nāk no Latvijas. Mēs gribam un esam apņēmības pilni panākt, ka numur divi atpazīstamības ziņā ir »Rīgas Melnais Balzams«,» stāsta «Rīgas Melnais Balzams» globālais zīmola direktors Māris Kalniņš.

Pāris gadu pastrādājis Zviedrijā, tad – ASV finanšu mekā Volstrītā, Jānis Rubīns atgriežas Latvijā, lai karjerā sasniegtu vairāk

Atgriežoties no Amerikas, Jānis pastrādāja L’Oréal Baltijas birojā Rīgā, bet tagad ir finanšu direktors jaunā Latvijas tehnoloģiju uzņēmumā Clusterpoint, kas nodarbojas ar lielo datu vadības sistēmu izstrādi. «Mani Clusterpoint piesaistīja iespēju diapazons un īpašnieku vīzija, ka pēc kāda laika kompānija varētu kļūt par biržā kotētu uzņēmumu. Cik cilvēkiem Latvijā ir bijusi iespēja piedalīties šādā procesā? Ja man būs iespēja būt daļai no šāda notikuma, tā būs fantastiska izdevība profesionālajā ziņā. Piedalīties šajā procesā – tā ir liela vērtība. Tuvākajos desmit gados Volstrītā tas nebūtu iedomājams,» saka Jānis. Viņš uzskata, ka labi nopelnīt var arī Latvijā. «Viss atkarīgs no tā, ko tu dari un cik ļoti tam sevi velti. Šodien uzņēmējdarbības videi nav robežu. Arī Custerpoint piemērs rāda, ka ģeogrāfijai vairs nav nozīmes,» saka Jānis.

Bruņinieku ielas posms no Brīvības ielas līdz K. Barona ielai Rīgā ir kā nosēts ar dažādiem veikaliem un pakalpojumu sniedzējiem.

Izstaigājot vien divus kvartālus, ir iespējams atrast divus uzbeku restorānus, divus skaistuma un veselības centrus, kuros izmanto krio terapijas metodes, kāzu tērpu salonu, kurpnieka darbnīcu un uz pāris stundām pazust galda spēļu mekā. Šo pakalpojumu sniedzēju vietu vidējais vecums ir aptuveni astoņi gadi, cienījamākajā vecumā ir veikals un kafejnīca Kafija, kam mūžs pārsniedz 24 gadu slieksni.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Tā kā šis Bruņinieku ielas nogrieznis atrodas blakus Rīgas centrālajai maģistrālei – Brīvības ielai, tuvumā ir ļaužu apmeklētas vietas – Dailes teātris un Vidzemes tirgus, kā arī Natālijas Draudziņas ģimnāzija, par klientu skaitu uzņēmējiem sūdzēties nav nekāda pamata. Arī tie pakalpojumu sniedzēji, kuri mitinās namu pagalmos, var iztikt bez spožiem skatlogiem, garāmgājējiem ir sarūpētas pamanāmas izkārtnes, turklāt apmeklētājiem ir iespēja novietot savus spēkratus.

Naudas atmazgāšana, terorisma atbalstīšana – pēdējās desmitgades top tēmas likumdošanā un praktiskā darbībā. Dienas Bizness daudz jautājumu līdz šim uzdevis Latvijas juristiem.

Šoreiz jautājumi par AML (Anti Monay Loundering) tēmu bijušajam ASV Federālā izmeklēšanas biroja un Federālā ieņēmumu dienesta darbiniekam, BDO USA partnerim un ekspertam Čakam Painam (Chuck Pine).

Fragments no intervijas

Pastāstiet, ko Latvijā darāt kā BDO eksperts, kāda ir jūsu specializācija vai profils?

Kopīgi ar BDO Latvija kolēģiem Jāni Zelmeni un Raivi Jaunkalnu konsultēju Latvijas uzņēmējus par AML procedūrām un sankcijām, par uzņēmumu atbilstību prasībām, par to, kādas tās ir ASV. Mani piesaista, ja patiešām nepieciešama ASV kompetence un uzņēmējiem ir interese par darbību ASV. Pirmkārt, ir runa par uzņēmumiem, kuriem ir vēlme ražot preces vai sniegt pakalpojumus un ir nepieciešama skaidrība par atbilstību ASV likumiem. Otrkārt, runa ir par bankām vai nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir īpašas prasības, kurām nepieciešams specifisks novērtējums, vai esošie procesi un politikas atbilst ASV prasībām. Treškārt, es proaktīvi cenšos palīdzēt veidot uzņēmuma infrastruktūru, kas jau pirmsākumos būtu atbilstoša AML prasībām un sankciju prasībām, tieši darbojoties ASV.

Jau devīto gadu Rīgā norisināsies starptautiskais bārmeņu konkurss Olybet Flairmania. Starp 60 dalībniekiem no 20 dažādām pasaules valstīm būs arī trīs Latvijas pārstāvji un ir lielas cerības uz uzvaru. «Mēs esam maz, bet kvalitatīvi. Latvijā, ja kaut ko dara, tad pamatīgi un līdz galam,» biznesa portālam db.lv teic viens no konkursa organizatoriem Ivars Rutkovskis.

Sacensības 2010.gadā Latvijā aizsākās kā maza iniciatīva ar niecīgu budžetu un balstījās pamatā uz entuziasmu. Tagad tās izaugušas par pasaules līmeņa pasākumu. Par sākumu I.Rutkovskis stāsta: «Pirmkārt, gribējās parādīt Rīgu un Latviju. Otrkārt, bija vēlme sarīkot tādu konkursu, kurā pašiem gribētos piedalīties. Ar otru organizatoru Mārtiņu Rozenvaldu bijām piedalījušies daudzos konkursos un ņēmām vērā savu pieredzi. Vēlējāmies uzrīkot tādu konkursu, kurā katrs, kas ir atbraucis, ir «rokzvaigzne», nevis tikai pirmie desmit, kuriem visi skrien pakaļ, uķinās un klanās. Mēs nekoncentrējamies uz līderiem. Tas ir tāpat kā Olimpiskajās spēlēs - tajās piedalās daudzi, ne tikai Useins Bolts, kurš noskrien, uzstāda rekordu un saņem medaļu. Tas ir liela mēroga pasākums, uz kuru visi vēlas tikt.»

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Stopiņu novada smagsvari – būvmateriālu ražotāji Knauf un Sakret – šogad uzlabojumus pašmāju tirgū negaida, tēmē uz Skandināvijas tirgu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Stopiņu novadā strādā vairāki būvmateriālu ražošanas uzņēmumi, tie uzteic uzņēmējdarbības vidi un infrastruktūru, kā arī izejmateriālu pieejamību. Kopš 2003. gada Rumbulā darbojas SIA Sakret, 2005. gadā darbību sāka SIA Sakret Plus. 2004. gadā Sauriešos tika atvērta SIA Knauf rūpnīca. Pērn ražotāju apgrozījums samazinājies, to ietekmējis Krievijas rubļa vērtības kritums un pārrāvums Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piesaistē būvdarbiem.

Rūpnīcas atrašanās vieta Stopiņu novada Sauriešos SIA Knauf ir izdevīga, jo tās tuvumā – Salaspilī un Saulkalnē – atrodas ģipšakmens iegulas. Uzņēmumam pieder derīgo izrakteņu atradnes, kurās tiek iegūts izejmateriāls. Knauf Salaspils karjerā iegūst aptuveni 300 tūkstošus tonnu ģipšakmens gadā. «Saulkalnē šobrīd ieguvi neveicam, taču plānojam to sākt 2017. gadā, lai būtu iespējams pirms Rail Baltica pamattrases un multimodālā kravu termināļa būvniecības izrakt ģipškameni, kas atrodas zem plānotās attīstības teritorijas. Lai iekļautos noteiktajos termiņos, nāksies iegūt dubultu apjomu, kas nozīmē pietiekami lielus iesaldētus līdzekļus,» stāsta Knauf rūpnīcas direktors Arnis Ivanovs.

Šobrīd Hackmotion aproce palīdz analizēt golfa spēlētāju sniegumu, nākotnē vēlas iesaistīties arī rehabilitācijā.

«Esam saglabājuši vīziju un fokusu, ka gribam palīdzēt cilvēkiem apgūt kustības. Sports ir tikai viena nozare, golfs – tikai apakšnozare tam, kur atradām vajadzību pēc šāda produkta,» saka Jānis Linde, SIA Hackmotion līdzīpašnieks. Sākotnējā doma bija uzlabot snovborda prasmes, taču, reāli izmēģinot produktu, uzņēmums secināja, ka tas jāvienkāršo un jāatrod joma, kur tas ir izteikti vajadzīgs. «Bija indikācijas, kas lika apšaubīt, vai snovbordā varētu būt pietiekami daudz un maksātspējīgu klientu. Bijām divos akseleratoros – Build- It Igaunijā un Startup Sauna Somijā – un saņēmām daudz ieteikumu no cilvēkiem, kuri ir investējuši biznesos un paši veidojuši uzņēmumus, ka šādu produktu labāk piedāvāt golfa spēlētājiem. Sākumā stūrgalvīgi negribējām tam ticēt, bet tad nointervējām pietiekami daudz snovbordistu un aizbraucām uz Somijas ziemeļiem, kur ir viens no galvenajiem snovborda apmācības centriem pasaulē, kas bija ieinteresēts nopirkt varbūt divus kostīmus. Sapratām, ka tad, ja snovborda mekā ir interese tikai par diviem kostīmiem, no tā nav iespējams izveidot biznesu,» norāda Jānis.