Būvmateriālu ražotājs “Knauf” par ģenerāldirektoru Baltijas valstīs iecēlis Arni Ivanovu, informē uzņēmumā.

“Būvmateriālu ražošanas nozare ir dinamiska, plaša un izaicinājumiem bagāta, turklāt izaicinājumus rada ne tikai dažādi ārējie apstākļi kā ražošanas izmaksu pieaugums dēļ darbaspēka, izejvielu un enerģijas cenu kāpuma, bet arī mūsu, “Knauf”, izvirzītie mērķi turpmākai attīstībai un ilgtspējas celšanai. Arnis dažādos amatos ir apliecinājis sevi “Knauf” komandā vairāk nekā 15 gadus, un viņa ilggadējā pieredze, stratēģiskais redzējums un entuziasms palīdzēs vadīt un virzīt “Knauf” uz jauniem panākumiem un attīstību visās Baltijas valstīs,” saka “Knauf” valdes priekšsēdētājs Latvijā un “Knauf” Grupas biznesa vadītājs Austrumeiropā un NVS valstīs Jānis Kraulis.

Būvmateriālu ražotājs Baltijā “Knauf” ieguldīs 3,2 miljonus eiro jauna biroja būvniecībā ar mērķi izveidot modernu, ērtu un ilgtspējīgu darba vidi darbiniekiem.

Efektīvi izplānotajā 1200 m2 plašajā birojā būs darba vietas 77 Latvijas “Knauf” komandas locekļiem, kā arī tajā darbosies jaunizveidotais “Knauf Shared Service Center”, kas nodrošinās pakalpojumus citiem “Knauf” Grupas uzņēmumiem.

Jaunais birojs atradīsies “Knauf” 30 hektāru plašajā teritorijā Ropažu novada Sauriešos, kur jau darbojas septiņas “Knauf” ražotnes, “Knauf Akadēmija” apmācībām un kur līdz šim atradās arī “Knauf” birojs.

“Jaunais, mūsdienīgi aprīkotais birojs būs viena no lielākajām dāvanām mūsu darbiniekiem “Knauf” 30 gadu jubilejā, kuru atzīmēsim nākamgad. Biroja būvniecību uzsāksim šogad ar mērķi 2024. gada vasarā komandai jau ļaut baudīt darbu jaunajā birojā, kurā tiks ieviesti jaunākie digitālie un ilgtspējīgie risinājumi darbinieku labsajūtas un produktivitātes celšanai. Jaunā biroja būvniecībā pēc iespējas vairāk tiks izmantoti “Knauf” ražotie produkti, tādējādi birojs kļūs arī par lielisku paraugu tam, kā radīt ilgtspējīgu ēku ar augstas kvalitātes, Latvijā ražotiem materiāliem,” saka “Knauf” ģenerāldirektors Baltijas valstīs Arnis Ivanovs.

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu jaunā biroja pamatos “Knauf” uzsāk uzņēmuma 30 gadu jubilejas atzīmēšanu, kuru svinēs nākamā gada laikā, kad arī tiks pabeigts jaunais birojs, kas būs kā dāvana darbiniekiem uzņēmuma nozīmīgajā notikumā.

1200 m2 plašā biroja būvniecībā “Knauf” ieguldīs 3,2 miljonus eiro. Biroja projektēšanu un būvniecību veic “UPB” grupa.

“30 gadu laikā esam apliecinājuši mūsu apņemšanos kvalitātei un inovācijām būvniecības nozarē, kā arī izveidojuši septiņas ražotnes, kurās radām vietējus, augstas kvalitātes un ilgtspējīgus produktus, kurus eksportējam uz vairākām valstīm. Daļa no mūsu panākumiem ir “Knauf” kompleksu sistēmu izveide – dažādi būvniecības risinājumi un konstrukcijas, kas būtiski atvieglo būvniecības procesu un nodrošina augstu kvalitāti, drošību un ekonomiskumu. Mēs īpašu vērību esam veltījuši apjomīga piedāvājuma izveidei un profesionāli izstrādātai pielietojuma metodikai, kas ir noderīgas gan profesionāliem būvniekiem, gan ikvienam, kas vēlas būvēt vai modernizēt savu mājvietu. Sadarbībā ar ģenerāluzņēmēju “UPB” mēs uzbūvēsim jauno biroju lielākoties ar “Knauf” sistēmām, darbiniekiem radot ērtu, modernu un ilgtspējīgu biroju,” saka “Knauf” ģenerāldirektors Baltijas valstīs Arnis Ivanovs.

Vakar, 4. oktobrī, uzņēmums SIA DEPO DIY ir saņēmis Konkurences padomes lēmumu par to, ka tam piemērota soda nauda 3,7milj. EUR apmērā. DEPO izvirzītajām apsūdzībām nepiekrīt un gatavojas pilnībā izmantot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Pārbaudi DEPO Konkurences padome esot uzsākusi «pēc SIA KNAUF darbības izvērtējuma, kura ietvaros Konkurences padome ieguva arī materiālus par KNAUF centieniem panākt augstāku mazumtirdzniecības cenu noteikšanai KNAUF produkcijai. DEPO vienmēr ir kategoriski atteicies pakļauties KNAUF prasībām, turpinot nodrošināt zemas cenas Latvijas patērētājiem,» teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

KP sodījusi vairākus būvmateriālu tirgotājus; plašāk informēs nākamnedēļ

«Neraugoties uz DEPO centieniem sniegt Konkurences padomei visus nepieciešamos skaidrojumus un pierādījumus, Konkurences padome turpina apvainot uzņēmumu, ka laikā no 2006.gada līdz 2014.gadam DEPO ir piedalījies būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī, nosakot augstākas mazumtirdzniecības cenas KNAUF produktiem un kontrolējot noteikto cenu piemērošanu no karteļa dalībnieku puses. Vienlaikus lēmumā izteikts arī nepamatots apgalvojums, ka DEPO minētajā laika periodā ievērojis KNAUF rekomendētās mazumtirdzniecības cenas. Uzņēmums DEPO šos apvainojumus noraida un uzskata par absurdiem.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos būvmateriālu tirgotājiem SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia» un SIA «Tirdzniecības nams Kurši» piemērot 5,8 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Pirms šī lēmuma ar SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī SIA «Krūza» tika noslēgti administratīvie līgumi, kas paredzēja izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopā 1,6 milj. apmērā. Uzņēmumi atkarībā no to iesaistes un pārkāpuma veida ilgstošā periodā nodrošināja saskaņotu un mākslīgi pielāgotu cenu līmeņa ievērošanu mazumtirdzniecībā SIA «Knauf» izplatītiem ģipša (t.sk. ģipškartona), kaļķa cementa maisījumu un citiem produktiem un SIA «Norgips» izplatītam ģipškartonam.

Lietas izpētes laikā KP vērtēja SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia», SIA «Tirdzniecības nams Kurši» un SIA «Krūza» aizliegtu vienošanos esamību. Atbilstoši lēmumā konstatētam vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā, SIA «Knauf» un SIA «Norgips» nosakot mazumtirdzniecības cenas un to līmeni katram no mazumtirgotājiem, gan arī horizontālas karteļa vienošanās formā – mazumtirgotājiem panākot savstarpēju sapratni un uzturot saskaņotu cenu līmeni SIA «Knauf» un SIA «Norgips» precēm mazumtirdzniecībā.

Konkurences padome (KP) piemērojusi 1,6 miljonu eiro naudas sodu būvmateriālu izplatītājai SIA Knauf un Knauf uzņēmumu grupas SIA Norgips mātessabiedrībai Polijā Norgips sp.z.o.o., informēja KP.

KP lietas izmeklēšanu sāka pēc 2013.gadā īstenotās tirgus uzraudzības, kurā tika izvērtēti konkurences apstākļi Latvijas ģipškartona ražošanas un izplatīšanas tirgū. Knauf un Norgips tirgus daļa Latvijas ģipškartona ražošanas un izplatīšanas tirgū ir 75%. KP ieguva informāciju, kas liecina par konkurences tiesību pārkāpuma pazīmēm, un tas izpaudās kā Knauf un Norgips dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

Lietas izpētes gaitā KP vērtēja uzņēmumu noslēgtos līgumus un grāmatvedības dokumentus, kā arī uzņēmumu iekšējo un ārējo saraksti.

KP atklāja, ka abi uzņēmumi vismaz no 2009.gada līdz 2014.gadam klientiem - lielākajiem būvmateriālu mazumtirgotājiem, piemēram, Depo, K-Rauta, Krūza, Kurši u.c., - piemērojuši lojalitāti veicinošu atlaižu sistēmu, kas ierobežoja mazumtirgotāju iespējas izvēlēties citus piegādātājus un kavēja pārkāpumā sodīto uzņēmumu konkurentu ienākšanu tirgū. KP norāda, ka konkurenci ierobežojošās atlaižu sistēmas noteikumi ilgstoši radīja motivāciju mazumtirgotājiem prioritāri iepirkt Knauf grupas uzņēmumu ģipškartonu un citus šīs grupas uzņēmumu ražotos un izplatītos būvmateriālus pēc iespējas lielākā apjomā.

Par celtniecības materiālu ražotāja un vairumtirgotāja SIA «Knauf» valdes priekšsēdētāju iecelts Jānis Kraulis, kurš iepriekš bijis uzņēmuma valdes loceklis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jānis Kraulis bija SIA «Knauf» izpilddirektors no 1999.gada, bet no 2004. līdz 2014.gadam bija uzņēmuma valdes loceklis.

Līdz šim uzņēmuma valdes priekšsēdētājs bija Lietuvas pilsonis Darius Meškuotis, kurš valdes priekšsēdētāja amatā tika iecelts šīs gada janvarī. Taču turpmāk Darius Meškuotis būs uzņēmuma valdes loceklis.

SIA «Knauf» valdes locekles amatu atstājusi valdes locekle Beatrise Ērika (Beatrix Erika) Peter-Knauf, un viņas vietā par valdes locekli iecelts Polijas pilsonis Jacek Kazimiers Jakubiszyn.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 15.augustā.

SIA «Knauf» dibināta 1994.gadā, tās pamatkapitāls ir 7 117 506 eiro, un vienīgais īpašnieks ir Vācijā reģistrētā kompānija «Knauf International GmbH».

Viens no lielākajiem būvmateriālu ražotājiem Baltijā “Knauf” investējis 1,96 miljonus eiro jaunā tehnoloģijā, kas nodrošinās ievērojami ilgtspējīgāku ražošanas procesu, informē uzņēmums.

“Knauf” rūpnīca Ropažu novada Sauriešos ir kļuvusi par pirmo ražotni pasaulē, kur ģipša plākšņu ražošanā ieviesta PST jeb “Post Stucco Treatment” tehnoloģija, kas samazina izmantotās elektroenerģijas patēriņu par 10% un proporcionāli tikpat arī tehnoloģiskā ūdens daudzumu.

Ieviešot PST tehnoloģiju, ģipša plākšņu ražošanas procesā ģipša kristāli, sajaucot ar ūdeni, tiks “novecināti”, lai samazinātu nepieciešamo tehnoloģiskā ūdens daudzumu masas sašķidrināšanai. Salīdzinot ar līdzšinējo ražošanas procesu, ģipša plākšņu ražošanas procesā izmantoto ģipša kristālu “novecināšanas” laiks tiks četrkāršots ar PST tehnoloģiju, tādējādi būtiski samazinot enerģijas patēriņu plākšņu žāvēšanai.

SIA Knauf ir saņēmusi Konkurences padomes (KP) 2016.gada 24.oktobra lēmumu, ar kuru grupas uzņēmumi SIA Knauf un SIA Norgips tiek sodīti par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu ģipškartona tālākpārdošanas tirgū. Knauf nepiekrīt KP lēmumam un pārsūdzēs to tiesā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tā, piemēram, KP lēmumā nav atrodamas atsauces uz pretenzijām, kas būtu saņemtas no mazumtirgotājiem vai konkurentiem par Knauf darbībām tirgū, vai arī uz jebkādiem pierādījumiem par pieejas tirgum ierobežošanu, uzsver kompānija.

Kopš ražotnes izveidošanas Latvijā, Knauf nekad nav atradies tādā tirgus pozīcijā, kas tam ļautu rīkoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no klientiem vai konkurentiem, uzsver uzņēmuma pārstāvji.

Pašreiz lēmuma juridiskos un ekonomiskos aspektus izvērtē Knauf pieaicināti konkurences tiesību speciālisti, kas Administratīvajā apgabaltiesā iesniegs KP lēmuma apelāciju.

Db.lv jau rakstīja, ka Konkurences padome piemērojusi 1,6 miljonu eiro naudas sodu būvmateriālu izplatītājai SIA Knauf un Knauf uzņēmumu grupas SIA Norgips mātessabiedrībai Polijā Norgips sp.z.o.o.

2017.gadā celtniecības materiālu ražotāja un vairumtirgotāja SIA «Knauf» apgrozījums, salīdzinot ar 2016.gadu, pieaudzis par 8,2% jeb 4,443 miljoniem eiro un bija 58,451 miljons eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma tīrā peļņa pagājušajā gadā bija 8,773 miljoni eiro, kas bija par 2,2% jeb 192 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2016.gadā.

SIA «Knauf» pagājušo gadu vērtē kā labu, pateicoties stabilam būvmateriālu pārdošanas apjomam Baltijas valstu tirgū un jaunapgūto Norvēģijas un Zviedrijas tirgu.

SIA «Knauf» praktiski visus ieņēmumus - 98,7% no apgrozījuma - guvis no celtniecības materiālu pārdošanas, pārējie ieņēmumi gūti no pakalpojumu sniegšanas un citiem ar pamatdarbību saistītiem avotiem.

SIA «Knauf» produkcijas lielākais noieta tirgus ir Lietuva, tur pagājušajā gadā realizēta produkcija 27,149 miljonu eiro apmērā (pieaugums par 10,8%, salīdzinot ar 2016.gadu), Latvijā gūti ieņēmumi 18,338 miljonu eiro apmērā (pieaugums par 3,2%), savukārt Igaunijā gūti ieņēmumi 11,029 miljonu eiro apmērā (pieaugums par 5,7%). Citos tirgos uzņēmuma gūtie ieņēmumi ir mazāki par vienu miljonu eiro.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SAKRET OU vadītājs Igaunijā Kaspars Pacēvičs.

- Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

SAKRET OU ir sauso un lietošanai gatavo būvmateriālu ražotājs Igaunijā. Tas ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kas ietilpst būvniecības materiālu ražotāja AS SAKRET HOLDINGS grupā un ir viens no lielākajiem Latvijas kapitāla investoriem Igaunijā pēc valsts neatkarības atgūšanas.

Latvijā daudz ir runāts par Latvijas Nokia, Skype vai citu super-produktu radīšanu, es uzskatu, ka mums tāds jau ir, un tas ir SAKRET. Mēs smiltis, kas nāk no Latvijas zemes dzīlēm, pārvēršam zeltā un eksportējam uz citām valstīm. Mums nav jāmeklē jauni super-produkti, mums tādi jau ir! Par to var pārliecināties ikviens, kurš kaut reizi ir apmeklējis kādu no SAKRET ražotnēm.

Latvijas Republikas Senāts ar 2023.gada 28.decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances - Administratīvās apgabaltiesas - 2020.gada 17.februāra spriedumu, kurā secināts, ka Konkurences padomes (KP) 2017.gada lēmums attiecībā par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās jeb kartelī ir pamatots.

Ņemot vērā, ka lēmums ir nepārsūdzams un tas stājies spēkā, SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" valsts budžetā jāiemaksā piemērotais naudas sods 1 145 077 eiro apmērā.

KP 2017.gada lēmumā tika konstatēta divu būvmateriālu ražotāju un četru tirgotāju, t.sk. SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"", dalība aizliegtā vienošanās par preču tālākpārdošanas cenu noteikšanu.

KP lietas izpētes laikā vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "DEPO DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu SIA "Knauf" un SIA "Norgips" izplatītajai produkcijai. KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz SIA "Knauf" un SIA "Norgips" preču cenu.

Celtniecības materiālu ražotājs un vairumtirgotājs SIA «Knauf» 2018. gadā palielinājis apgrozījumu līdz 65,782 miljoniem eiro, un uzņēmuma peļņa pieaugusi līdz 11,901 miljonam eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma pagājušā gada peļņa ir lielākā kopš tā dibināšanas, liecina «Lursoft» multi atskaite.

Salīdzinot ar 2017. gadu, SIA «Knauf» apgrozījums pieauga par 12,5% jeb 7,331 miljonu eiro, savukārt uzņēmuma peļņa palielinājās par 35,7% jeb 3,128 miljoniem eiro. Pateicoties stabilam būvmateriālu pārdošanas apjomam Baltijas valstu tirgū, uzņēmums pagājušo gadu vērtē kā labu, sacīts tā gada pārskatā.

SIA «Knauf» apgrozījumu pamatā veido ieņēmumi no preču un gatavās producijas pārdošanas. Uzņēmuma lielākais noieta tirgus 2018. gadā bija Lietuvā, kurā pārdota produkcija 29,733 miljonu eiro apmērā, Latvijā pārdota produkcija 21,517 miljonu eiro apmērā, bet Igaunijā - 12,519 miljonu eiro apmērā. SIA «Knauf» saražotos celtniecības materiālus eksportējis arī uz citām valstīm, tostarp Lielbritāniju, Baltkrieviju, Norvēģiju, Somiju.

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīta par pamatotu Konkurences padomes (KP) konstatētā aizliegtā vienošanās starp diviem būvmateriālu ražotājiem un četriem tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu, informēja tiesa.

Ar minēto iestādes lēmumu pieteicējai - SIA "Depo DIY" - uzlikts naudas sods 3 718 323 eiro apmērā.

KP iepriekš informēja, ka lietas izpētes laikā KP vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "Depo DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", "Kurši" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu "Knauf" un "Norgips" izplatītajai produkcijai.

KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp "Knauf" un "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz "Knauf" un "Norgips" preču cenu.

«Konkurences Padomes lēmumu uzņēmuma vadība saņēma 24.oktobrī plkst. 16.30 un apstiprināja tā saņemšanu 25.oktobrī plkst. 10.09. Tā kā Konkurences Padomes lēmums sagatavots uz 107 lapaspusēm, tad atbildi uzņēmuma vadība varēs sniegt pēc lēmuma izskatīšanas,» biznesa portālam db.lv norādīja SIA Knauf.

Kā ziņo aģentūra LETA, Konkurences padome piemērojusi 1,6 miljonu eiro naudas sodu būvmateriālu izplatītājai SIA Knauf un Knauf uzņēmumu grupas SIA Norgips mātessabiedrībai Polijā Norgips sp.z.o.o.

KP lietas izmeklēšanu sāka pēc 2013.gadā īstenotās tirgus uzraudzības, kurā tika izvērtēti konkurences apstākļi Latvijas ģipškartona ražošanas un izplatīšanas tirgū. Knauf un Norgips tirgus daļa Latvijas ģipškartona ražošanas un izplatīšanas tirgū ir 75%. KP ieguva informāciju, kas liecina par konkurences tiesību pārkāpuma pazīmēm, un tas izpaudās kā Knauf un Norgips dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

Veiktas izmaiņas būvmateriālu ražotāja SIA «Knauf» valdē, liecina «Firmas.lv» informācija.

Darbu uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā atstājis Rumānijas pilsonis Kazimirs Buzikeviči, bet viņa vietā par valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais valdes loceklis Lietuvas pilsonis Darjus Meškotis.

Darbu «Knauf» valdē turpina valdes locekle Vācijas pilsone Beatrise Ērika Peter-Knaufa.

Uzņēmums «Knauf» iekļauts «Knauf» uzņēmumu grupā, kas ir viens no vadošajiem būvmateriālu ražotājiem pasaulē. Uzņēmuma īpašniece ir Vācijā reģistrēta sabiedrība «Knauf International GmbH». «Knauf» ir vienīgā ģipškartona ražotāja Latvijā un Baltijā.

2016.gadā «Knauf» apgrozījums bija 54 miljoni eiro, bet peļņa - 8,58 miljoni eiro.

Būvmateriālu ražotāja SIA "Knauf" apgrozījums pagājušajā gadā bija 72,662 miljoni eiro, kas ir par 2,5% vairāk nekā 2019.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājusies par 0,9% un bija 14,22 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn tirgu būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojumi. Visnegatīvākie rezultāti bija Igaunijā, kur privātie investori apturēja pasūtījumus. Arī Latvijai bija būtiska negatīva ietekme uz rezultātiem, bet Lietuvā pārdošanas rezultāti bija pozitīvi.

Kopumā būvmateriālu pārdošanas apmērs Baltijas valstu tirgū pagājušajā gadā uzņēmumam vērtējams kā labs, teikts vadības ziņojumā.

Šogad "Knauf" vadība paredz būvniecības nozares un ekonomikas atgūšanos gada otrajā pusē, tāpēc prognozē apgrozījuma pieaugumu par 2% līdz 5%.

Uzņēmums neplāno darbinieku skaita palielināšanu vai samazināšanu, teikts vadības ziņojumā.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Pērnā gada nogalē AS SAKRET Holdings paplašināja uzņēmuma darbību Lietuvā, atverot Ķēdaiņos lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotni. 2016. gada pirmajos piecos mēnešos jaunās ražotnes apgrozījums veidojis 274 000 EUR. Nākamgad uzņēmums plāno uzsākt trīs jaunu produktu ražošanu.

Ņemot vērā tirgus pieprasījuma kāpumu pēc lietošanai gatavajiem būvmaisījumiem Lietuvā, Igaunijā un Skandināvijas valstīs, AS SAKRET Holdings ieguldīja gatavo būvmaisījumu ražotnē Ķēdaiņos 200 000 EUR. Līdz tam Ķēdaiņos SAKRET ražoja tikai sausos celtniecības maisījumus.

«Sākot ražot lietošanai gatavos būvmaisījumus Ķēdaiņos, AS SAKRET Holdings palielina savu tirgus daļu Lietuvā atbilstoši pieaugošajam pieprasījumam šajā tirgū. SAKRET ražotnē Latvijā ir atbrīvojušās jaudas, kuras uzņēmums izmantos, lai ražotu produkciju galvenajiem eksporta tirgiem - Igaunijai un Skandināvijas valstīm,» stāsta AS SAKRET Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāja AS «Sakret Holdings» koncerna uzņēmums UAB «Sakret LT» decembrī saņēma vairākas nozīmīgas balvas par sasniegumiem Lietuvā, tostarp «Lietuvas eksporta balvu 2017», zelta medaļu par ražoto produktu, kā arī balvu «Labākais uzņēmums 2017» kategorijā mazie un vidējie uzņēmumi, informē kompānijas sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

«Man ir patiess prieks, ka katrā no Baltijas valstīm »Sakret« spējis attīstīt veiksmīgas rūpnīcas, kas ne tikai nodrošina darba vietas un augstvērtīgus būvmateriālus, bet arī palīdz visam reģionam attīstīties. Šī balva ir tiešs pierādījums tam, ka latvieši arī kaimiņvalstīs var gūt atzinību,» saka AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Apbalvojumu par sasniegumiem eksportā pasniedza Panevēžas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kamera, godinot labākos šī reģiona uzņēmējus, savukārt balvu «Labākais uzņēmums 2017» kategorijā mazie un vidējie eksportspējīgie uzņēmumi sniedza Viļņas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kamera. Kā labākais UAB «Sakret LT» ražotais produkts novērtēts apmetums «HM-10», par ko zelta medaļu pasniedza Lietuvas Republikas premjerministrs Saulius Skvernelis un Lietuvas rūpniecības konfederāciju prezidents Roberts Dargis.

Viens no būvmaisījumu ražotāja AS “Sakret Holdings” ietilpstošajiem uzņēmumiem SIA “Sakret” izvirzījis mērķi iepirktās elektroenerģijas apjomu samazināt par 38% jau pirmajā saules paneļu darbības gadā. Saules paneļu parks kopš pavasara rūpnīcai nodrošina vidēji pusi no ražošanas procesiem nepieciešamās enerģijas. Līdz ar to jau patlaban tiek plānoti līdzīgi projekti arī pārējās Sakret ražotnēs Igaunijā un Lietuvā.

Lai iepazītos ar AS “Sakret Holdings” attīstības plāniem un īstenotajiem ilgtspējas projektiem, 30. maijā Sakret rūpnīcu Rumbulā apmeklēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis un nesen īstenotā saules paneļu parka projekta partneri – attīstības finanšu institūcijas “Altum” un AS “Latvenergo” vadītāji.

“Apsveicami, ka Sakret ir izmantojis “Altum” atbalsta programmu energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, lai uzlabotu uzņēmuma produktivitāti un konkurētspēju, vienlaikus piedaloties arī Latvijas klimata mērķu sasniegšanā un enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā. Tas pilnībā atbilst Ekonomikas ministrijas izstrādātajai Latvijas ekonomiskās izaugsmes stratēģijai, kur būtiski akcenti tiek likti uz produktivitātes paaugstināšanu, inovāciju un jaunāko tehnoloģiju pielietošanu, kā arī izcilību zaļās ekonomikas un atjaunojamās enerģijas jomās,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Būvmateriālu ražotāja Knauf priekšrocība ārvalstu konkurentu priekšā – sistēmiska pieeja, pārdodot produktu grupu

Sistēmas ietvaros visi produkti ir savstarpēji salāgoti, pārbaudīti un sertificēti, un tā ir uzņēmuma priekšrocība pret importa analogiem, kur bieži ir tikai viens vai divi produkti, skaidro SIA Knauf rūpnīcas direktors Arnis Ivanovs.

«Knauf savu produktu ražošanā izmanto tikai dabīgo ģipsi, kas tiek iegūts uzņēmumam piederošā A kategorijas ģipšakmens ieguves vietā Salaspilī, kurā dabīgā izrakteņa pietiks vēl vismaz 300 gadiem. Fakts, ka mūsu produkts tiek ražots no dabīga materiāla, ir priekšrocība pretstatā konkurentiem,» uzsver A. Ivanovs.

«Viens no uzņēmuma pamatpostulātiem ir, ka Knauf pārdod nevis produktu, bet risinājumu. Tas nozīmē, ka netiek pārdots ģipškartons vai ģipša apmetums vien, bet, piemēram, starpsiena ar noteiktiem skaņas izolācijas un ugunsdrošības rādītājiem. Knauf rīcībā ir pietiekami daudz produktu, lai šādu risinājumu piedāvātu no viena piegādātāja, un pircējiem nav jātērē laiks, piemeklējot analogus no vairākiem ražotājiem,» teic A. Ivanovs.

Tieši pirms desmit gadiem - 2007. gada 13.jūlijā - tika atklāta AS Sakret Holdings Igaunijas rūpnīca, ieguldot vairāk nekā astoņus miljonus eiro. Tobrīd tās bija lielākās Latvijas uzņēmuma investīcijas kaimiņvalstī, informē kompānijas pārstāvji.

Desmit gadu laikā uzņēmums izveidojis profesionālu un veiksmīgu darbinieku komandu, kas pēdējā pusgada laikā veicinājusi apgrozījuma pieaugumu par 11%, lai arī būvniecības tirgus valstī palielinājies vien par 7%.

«Pēdējos gados Igaunijas rūpnīca palielinājusi darbības jaudu, pavisam nesen pārgājusi uz divu maiņu darbu, tādējādi kļūstot vēl produktīvāka. Ņemot vērā to, ka Igaunijas tirgus ir augošs un investīcijas arvien palielinās, esmu pārliecināts, ka tuvāko gadu laikā Sakret spēs iekarot arvien lielāku patērētāju uzticību,» saka rūpnīcas direktors Kaspars Pacēvičs, piebilstot, ka apgrozījums pērn sasniedzis 5,7 miljonus eiro.

Gada laikā plānots investēt vēl papildu līdzekļus ražošanas jaudu palielināšanai, tādējādi turpinot audzēt tirgus daļu un apgrozījumu.

Diemžēl arī tiesas turpina iet pa Konkurences padomes (KP) iemīto taku un turpina vērsties pret to uzņēmumu, kas nepakļāvās kartelim, pret kuru šis kartelis bija vērsts.

2024. gada 25. janvārī esam saņēmuši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedumu, saskaņā ar kuru DEPO piemērotais naudas sods 3,7 milj. EUR apmērā stājas spēkā. Mēs, DEPO, esam ļoti vīlušies, ka pēc 7 gadiem, kuru laikā tiesas pārbaudīja KP lēmuma tiesiskumu, tā arī nav izdevies nonākt pie objektīva un taisnīga rezultāta pēc būtības. DEPO ieskatā tiesvedības ietvaros nav vērtēti uzņēmuma iesniegtie nepārprotamie pierādījumi, ka mēs nebijām un nevarējām būt aizliegtas vienošanās starp būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu veikalu plauktos dalībnieks.

Pēc iepazīšanās ar saņemto spriedumu DEPO rodas pārliecība, ka tiesu sistēmas darbībā un tieši konkurences tiesību piemērošanā ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, jo šobrīd tas tiek darīts akli un jau pēc noklusējuma uzskatot katru uzņēmēju par pārkāpēju un noziedznieku. Tiesas, acīmredzot, ir pārliecinātas savās zināšanās par konkurences tiesībām tādā mērā, ka šos noteikumus var piemērot bez jebkādām konsultācijām ar Eiropas Savienības Tiesu, tas ir, neuzdodot prejudiciālos jautājumus (jautājums par Eiropas Savienības tiesību normu pareizu un atbilstošu interpretāciju, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu), kad tas ir acīmredzami jādara. Turklāt šajā gadījumā tiesas sprieduma pamatojumā tiek izmantota tiesību normu interpretācija, kas attīstījusies vairākus gadus pēc lietā iztirzātajiem notikumiem un ko šobrīd joprojām turpina attīstīt un skaidrot Eiropas Komisija.

SAKRET OU Igaunijā kāpinājis ražošanas jaudu, pieņemot papildu darbaspēku un pārejot vasaras sezonā uz darbu divās maiņās. Darbs divās maiņās ļauj SAKRET nodrošināt augošo pieprasījumu un būt elastīgam jaunu materiālu ražošanā un pielāgošanā pēc pieprasījuma. Kopumā šā gada pirmajos piecos mēnešos SKARET OU realizētās produkcijas apjoms Igaunijā audzis par 13 %, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn.

Kaspars Pacēvičs, SAKRET OU vadītājs Igaunijā, skaidro, ka kaimiņvalstī pieprasījums vienlīdz audzis gan pēc produktiem, kas paredzēti iekšdarbu veikšanai, gan ārējās apdares darbiem. «Tas saistīts ar to, ka pavasara un vasaras sezonā iedzīvotāji arvien aktīvāk veic dažādus remontdarbus savos mājokļos. Turklāt Igaunijā strauji noris arī jaunu dzīvojamo un biroju ēku projektu attīstīšana. Iedzīvotāji plaši apgūst arī ēku siltināšanas programmu, par ko liecina pārdošanas apjomu pieaugums restaurācijas un fasāžu apdares materiāliem.»

SAKRET OU ir AS SAKRET HOLDINGS filiāle Igaunijā, kas dibināta 2005. gadā, drīz pēc tam uzsākta arī ražotnes celtniecība, kas tolaik bija visnozīmīgākā Latvijas uzņēmuma kapitāla investīcija Igaunijā. Rūpnīca tika atvērta 2007. gadā ar ražošanas jaudu 150 tūkst. tonnu gadā.