Līdz šim globālās informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas IBM programmā iesācējuzņēmumiem SmartCamp nav piedalījušies Latvijas vai Baltijas uzņēmumi, taču kompānija cer, ka situācija mainīsies, norāda IBM Poland galvenais tehnologs, vadošais arhitekts mākoņskaitļošanas jomā Centrālajā un Austrumeiropā, atbildīgais par attiecībām ar riska kapitāla kompānijām Pjotrs Pietržaks.

Baltijas startapu jeb jaunuzņēmumu nepiedalīšanos programmā viņš saistīja ar to, ka IBM pārstāvji nebija tik aktīvi, taču viņš cer, ka tas mainīsies. «Jo vairāk uzņēmumu pieteiksies, jo labāk. Būšu ļoti lepns, ja kāds no reģiona uzvarēs šādās sacensībās, jo tas rāda, ka arī mēs labi darām savu darbu,» teica kompānijas pārstāvis.

Tā kā IBM ir sava pētniecības un attīstības (R&D) divīzija, kompānija aktīvi meklē tirgū jaunus iesācējuzņēmumus, kas sāk jaunus, interesantus biznesus, lai aizpildītu «caurumus» tehnoloģiju portfelī. Lai atrastu šādus uzņēmumus, IT gigants sadarbojas ar riska kapitāla kompānijām un investīciju fondiem, jo tie ļoti labi zina vietējo tirgu. Ar šo uzņēmumu starpniecību esot vieglāk iegūt informāciju.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/header-bilde-divi_edit.jpg

Lai pieņemtu ekonomiski pamatotus un panākumus nesošus lēmumus, vadītājiem nepieciešams rūpīgi analizēt pārdošanas rādītājus, vērot izmaiņas klientu vēlmēs un uzvedībā, izprast tendences. Informācijas apjoms ir pamatīgs pat vidēji lielos uzņēmumos. Kā neapjukt datu jūklī, kad katrai filiālei, katram departamentam ir sava Excel tabula ar dažādiem skaitļiem? Viens no uzticamākajiem, dzīvē pārbaudītiem risinājumiem ir centralizēt visu datu plūsmu un uzticēt tās apkopošanu datorprogrammai. Viens no labākajiem tā dēvētajiem biznesa inteliģences un arī plānošanas risinājumiem ir IBM Cognos, kas veiksmīgi tiek izmantots gan daudzās gigantiskās starptautiskās korporācijās, gan arī vidēji lielos Latvijas uzņēmumos.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild IBM pārdošanas direktors Baltijas valstīs Sergejs Kostjučenko.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Galvenokārt jau tāpēc, ka, strādājot IBM, es nepārtraukti varu uzzināt kaut ko jaunu. Tehnoloģiju ekspertus parasti palīgā sauc tikai tad, kad ir radusies kāda jauna biznesa ideja vai arī problēma, kura ir jāatrisina, un šāds darbs man ir interesants. Iespēja ieviest vismodernākās idejas dažādās uzņēmējdarbības nozarēs, dažkārt pat pilnībā pārmodelēt visu klienta biznesu ir tas, kas mani katru dienu motivē un dzen uz priekšu pretī panākumiem.

Tehnoloģiju kompānija IBM ir iecēlusi par IBM Latvia vadītāju Ediju Tanonu – viņš šajā amatā nomainīs Uģi Eriņu, kurš savu karjeru turpinās ārpus IBM, sacīts otrdien izplatītajā kompānijas paziņojumā presei.

Savā jaunajā amatā Tanons būs atbildīgs par visām ar klientu apkalpošanu saistītajām aktivitātēm, kas aptver visu IBM produktu un pakalpojumu portfeli.

IBM iecēlusi Kržistovu Bulaževski par IBM struktūrvienību vadītāju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Bulaževskis vairāk nekā 20 gadu ieņēmis vadošus amatus IBM struktūrvienībās Polijā un Baltijas reģionā.

«Līdz ar izmaiņām uzņēmuma „IBM Latvia” vadībā ir noslēdzies viens attīstības posms. Tagad ir pienācis laiks vēl straujākai izaugsmei, kas ļaus uzņēmumam stiprināt savas pozīcijas Latvijā,» komentēja Tanons. «Es izmantošu visu līdzšinējo uzkrāto pieredzi, lai IBM saglabātu un palielinātu savu vadošo lomu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas informācijas tehnoloģiju tirgos,» teica Bulaževskis.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar IBM Latvija un Digital Mind 12. martā Citadeles konferenču centrā rīkos konferenci «Biznesa analītika – nākamais solis biznesa attīstībā». Tajā Latvijas uzņēmumu vadītājiem būs iespēja iepazīties ar biznesa analītikas jēdzienu, uzzināt par jaunākajām nozares tehnoloģijām un to izmantošanas sniegtajām priekšrocībām, kā arī izzināt Latvijas un ārvalstu uzņēmumu pieredzi biznesa analītikas risinājumu izmantošanā.

Biznesa analītika ir metodiku, procesu un programmatūras rīku kopums, ko uzņēmumi var izmantot dažāda formāta datu apstrādei un informācijas analīzei, ikdienas biznesa lēmumu pieņemšanai un nākotnes notikumu prognozēšanai. Biznesa analītikas rīki savākto informāciju par uzņēmuma operatīvās darbības rezultātiem un tirgus notikumiem pārveido jēgpilnās atziņās, kuras vadītājiem ļauj pieņemt izsvērtus un uz pierādījumiem balstītus lēmumus.

«Runājot ar Latvijas uzņēmumiem, jūtam lielu interesi, bet vienlaicīgi arī izpratnes trūkumu par to, tieši kā izmantot savā rīcībā esošos datus, lai labāk izprastu gan savus klientus, gan arī uzņēmuma iekšējos procesus, un uzlabotu biznesa rezultātus,» stāsta A/S Digital Mind valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis.

Ko Jūs šodien darītu savādāk, ja būtu iespējams tūlītēji un precīzi novērtēt kārtējā biznesa vides pavērsiena ietekmi uz Jūsu uzņēmuma finanšu rādītājiem? Vai Jūs vēlētos uzzināt, kurā tirdzniecības zāles vietā novietot attiecīgo produktu, lai dubultotu pārdošanas rentabilitāti? Kā būtu ar jauna projekta plānošanu, saskaņojot dažādu departamentu finanšu prognozes vienotā modelī? Varbūt Jūsu pakalpojumi ir guvuši klientu atzinību un bizness iet no rokas, bet noderētu dublējošo funkciju un izdevumu mazināšana?

Saskatīt biznesa iespējas un rast atbildes uzņēmumu vadītājiem un finanšu speciālistiem visefektīvāk ir, balstoties precīzos un aktuālos datos, kas ideālā gadījumā tiktu atjaunināti reālā laikā, turklāt parāda ietekmi uz visām saistītajām uzņēmuma funkcijām. Tomēr realitātē uzņēmumiem šeit vēl ir lielas iespējas pilnveidoties un attiecīgi uzlabot savus rādītājus.

Vienotais modelis

“Jebkurai organizācijai šobrīd dati jau ir viņu rīcībā, bet maz uzņēmumu tos izmanto ikdienas lēmumu pieņemšanai. Gatavojot budžetu, ražošana ir iesniegusi savus plānus, pārdošana un serviss - savus, administrācija - savus. Visdrīzāk, finanšu departaments to visu ir sakonsolidējis un sapratis, kur ir īstā patiesība. Organizācija sāk dzīvot pēc jaunā budžeta, notiek plānotā un reālā salīdzināšana. Vēlams, lai rezultātus varētu redzēt uz ikdienas bāzes. Taču realitātē tos ierauga tad, kad pirmais ceturksnis ir beidzies. Un saprot – esam tālu prom no plāna. Pamatojoties uz kādu informāciju tiek pieņemti lēmumi? Vai uzņēmums saprot, kāpēc ir novirze no plāna? Kāpēc organizācija strādā labāk vai sliktāk?

IBM un Apple noslēguši sadarbības līgumu par to, ka IBM MobileFirst for iOS tiks izstrādātas vairāk nekā simts biznesa aplikācijas uzņēmējiem, liecina IBM paziņojums.

Tāpat iOS lietotājiem tiks piedāvāti optimizēti IBM mākoņa pakalpojumi, kas piemēroti iOS, ieskaitot drošību, analītiku un mobilo integritāti.

Darījums paver Apple pieeju IBM pārdošanas resursiem, kas ieteiks Apple ierīces klientiem tādās nozarēs kā veselības aprūpe un banku nozare, kas nekad nav bijušas iPhone prioritātes. Savukārt IBM tas ļaus pārdot programmatūru un pakalpojumus kompānijām, kuras meklē veidus, kā pārvaldīt darbinieku viedtālruņus un planšetdatorus, raksta Bloomberg.

Šī sadarbība palīdzēs Apple iegūt lielāku tirgus daļu tieši korporatīvu klientu segmentā, kas izmanto bezvadu ierīces.

Šobrīd tehnoloģiju attīstības tempi un tendences pietuvojušās lūzuma punktam, kas liek domāt, ka nākamo desmit gadu laikā pasauli sagaida jauna datorikas ēra, kurā datori būs tūkstoškārt ātrāki un mācīsies patstāvīgi,» ikgadējā IBM Foruma ietvaros norādīja IBM Goda biedrs Džons Kons (John M. Cohn).

IBM Forumā piedalījās Latvijas, Ziemeļvalstu, ASV un Polijas speciālisti, savukārt Dž. Kons sniedza lekciju par modernajām tehnoloģijām, «kas izmainīs pasauli», stāsta IBM pārstāvji. Tāpat zinātnieks sniedza lekciju «Kolonijas mācība: kādēļ ir vērts studēt inženierzinātnes» studentiem Rīgas Tehniskajā universitātē. Uzstāšanās mērķis bija iedvesmot jauniešus mācībām, paužot, ka zinātne var būt ļoti interesanta. Kopumā lekciju apmeklēja 200 studenti, un tās laikā Dž. Kons demonstrēja savu elektrības eksperimentu «Jolts and Volts».

Tāpat IBM Foruma ietvaros norisinājās IT klastera un IBM Latvija organizētā apaļā galda diskusija par IT nozares neapgūto potenciālu – vietējo resursu attīstības perspektīvām un galvenajiem izaicinājumiem šajā jomā.

Apritējuši 30 gadi kopš ASV kompānija Apple laida klajā galda datoru Macintosh, kurš piedāvāja cilvēkiem iespēju kontrolēt ierīci, izmantojot peli.

Datorpele tika radīta jau sešdesmitajos gados Stenforda pētījumu institūtā, taču līdz ar Macintosh klajā nākšanu pirmo reizi pele kā neatņemama sastāvdaļa tika iekļauta datora komplektā.

Laikā, kad tika prezentēts pirmais Macintosh, labus pārdošanas rezultātus rādīja Apple toreizējais flagmanis Apple II, tāpat vairāki uzņēmumi bija gatavi šķirties no 10 tūkstošiem ASV dolāru, lai iegādātos Apple Lisa, kurš debitēja 1983. gadā. Nopietnas konkurences draudus Apple radīja kompānija IBM, kas gadā pārdeva vairāk nekā vienu miljonu personālo datoru, kas bija aptuveni trīs reizes vairāk nekā Apple. Pirms 30 gadiem Apple izveidotājs Stīvs Džobss (Steve Jobs) pauda, ka «glābs pasauli no IBM». «Šķiet, ka IBM vēlas visu sev. Dīleri, kas sākotnēji gaidīja IBM atplestām rokām, nu baidās, ka IBM grib dominēt un kontrolēt nākotni. Tādēļ viņi atgriežas pir Apple, kas ir vienīgais spēks, kas var nodrošināt viņu brīvību nākotnē. [..] Vai Big Blue [tā nereti dēvēta kompānija IBM - red. ]nākotnē dominēs datoru industrijā un visā informācijas laikmetā? Vai Džordžam Orvelam bija taisnība par 1984. gadu?» savā runā 1983. gada oktobrī, Honolulu prezentējot jauno Macintosh, pauda S. Džobss, raksta CNet.

Trešdien, 25. martā, plkst. 15:30 Arhitektūras un mediju centrā H2O 6, Ūdens ielā 6, Rīgā norisināsies biznesa analītikas konference «Kā Latvijas uzņēmējiem celt darba produktivitāti starptautiskajā tirgū», pastāstīja pasākuma rīkotāja IBM Latvija pārstāvis.

Konferencē piedalīsies ietekmīgi pašmāju un ārvalstu eksperti, kuri stāstīs par jaunākajiem analītikas rīkiem biznesā, efektīvu mārketingu digitālajā pasaulē, kā arī biznesa nākotnes paredzēšanu un inovācijām.

Pasākumu atklās IBM Latvija pārstāvis Edijs Tanons, bet uzrunu teiks Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

IBM Analītikas programmatūras tehniskais eksperts Martijns Vircs stāstīs par kvalitatīvu biznesa datu plānošanu un analizēšanu, kas ir pamatnosacījumi precīzākai biznesa nākotnes paredzēšanai.

Savukārt IBM Eiropas servisa mārketinga direktors Ronalds Veltens izklāstīs tēmu «No digitālā mārketinga uz mārketingu digitālajā pasaulē».

Tehnoloģiju kompānija IBM uzsākusi reorganizācijas procesu, kura laikā tiks par vairākiem tūkstošiem samazināts darba vietu skaits. Apjomīgās reorganizācijas izmaksas kompānijai sasniegs vienu miljardu ASV dolāru.

Par plānu samazināt darbinieku skaitu IBM pavēstīja jau aprīlī, pēc tam, kad pirmā ceturkšņa finanšu rezultāti bija sliktāki nekā iepriekš cerēts. Anonīmi avoti kompānijā medijam Bloomberg norādīja, ka tiks atlaisti gan zemāka līmeņa darbinieki, gan arī izpilddirektori.

Analītiķi norāda, ka visā pasaulē IBM varētu atlaist no sešiem līdz astoņiem tūkstošiem savu darbinieku, kas veidotu aptuveni divus procentus no kopējā kompānijā strādājošo skaita 434,2 tūkstošu cilvēku apmērā.

Arī aizvadītajos gados IBM reorganizēja savu personālu – pērn šim nolūkam kompānija iztērēja 803 miljonus ASV dolāru, bet gadu iepriekš – 440 miljonus dolāru.

Lai arī pirms gada skaļi tika pieteikts, ka drīzumā Latvijā tiks parakstīts memorands par IBM izpētes centra izveidi, līdz šim tas tā arī nav noticis.

Tika solīts, ka tuvākajā laikā tiks parakstīts saprašanās memorands starp Latvijas valdību un IBM, kas paredzēs IBM izpētes centra izveidi Latvijā, kas, pēc premjera Valda Dombrovska tolaik teiktā, darbu varētu uzsākt 2012. gada vidū. Sākotnējās aplēses liecināja, ka pētījumu finansējums varētu sasniegt piecus miljonus eiro gadā, ko līdzvērtīgi finansētu IBM un Latvijas puse. Tomēr līdz šim memorands tā arī nav ticis parakstīts, un šobrīd tiek sniegta diezgan skopa informācija, kas ir bijis par pamatu šādam noilgumam.

«Viss ir procesā,» DB lakoniski uzsvēra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce, vēršot uzmanību uz to, ka abu pušu sarunas ir nonākušas līdz konkrētam rezultātam, jo šobrīd turpinās darbs pie saprašanās memoranda satura izstrādes.

IBM Latvija lielu akcentu ir paredzēts likt uz analītiku

Tā DB pastāstīja IBM Latvija vadītājs Edijs Tanons, kurš šajā amatā stājās pavasarī, kad kompānijas vadītāja krēslu atstāja ilglaicīgais vadītājs Uģis Eriņš. «Katram cilvēkam ir savi priekšstati par vadību,» sacīja E. Tanons. Viņš pozitīvi vērtē U. Eriņa paveikto. Vadības izmaiņas varētu būt redzamas kompānijas aktivitāšu ziņā, jo katram vadītājam ir savs redzējums. E. Tanons pauda cerības, ka kompānijas pieaugums šogad varētu būt padsmit procentu apmērā, bet dubultots trīs gadu laikā. Arī komunikācijas jomā uz ārpusi IBM turpmāk būs aktīvāks nekā iepriekšējos gados. Tas ir skaidrojams ar to, ka iepriekš kompānija vairāk orientējās uz korporatīvo segmentu, taču laiki mainās. Šobrīd cilvēki diezgan daudz informācijas uzzina no sociāliem tīkliem, lasot presi, db.lv, kas vieš izmaiņas arī kompāniju produktu portfeļos un komunikācijas jomā, pamatoja E. Tanons. IBM Latvija turpmāk fokusēsies uz nozares aktualitātēm – mākoņskaitļošanu, biznesa analītiku, sociālo kopdarbību un mobilajiem risinājumiem. «Tieši analītika Latvijas tirgū ir vajadzīga visvairāk,» pārliecību pauda E. Tanons, vēršot uzmanību uz to, ka datus ir nepieciešams analizēt daudzās tautsaimniecības nozarēs. Plānots darbā pieņemt arī jaunus darbiniekus. Jāatgādina, ka pavasarī DB sadarbībā ar IBM Latvija un Digital Mind rīkoja konferenci «Biznesa analītika – nākamais solis biznesa attīstībā», kurā tika secināts, ka pasaulē diezgan daudz uzņēmumu izmanto biznesa analītikas risinājumus klientu iepazīšanai.

Amerikāņu inženieris Džordžs Lorers, kurš kā viens no svītrkoda izgudrotājiem palīdzēja pārveidot mazumtirdzniecības pasauli pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, ir miris 94 gadu vecumā.

Bijušais ASV uzņēmuma IBM darbinieks Lorers nomira pagājušajā nedēļā savās mājās Ziemeļkarolīnas pavalsts Vendelas pavalstī, un pirmdien šajā pilsētā notika viņa bēres.

Lorers ir atzīts par vienu no universālā produktu koda (UPC) jeb svītrkoda izgudrotājiem.

Šis kods, kas kā identifikācijas līdzeklis ir atrodams uz miljoniem preču, sastāv no dažāda biezuma melnām svītrām un 12 ciparu skaitļa. To var noskenēt, ātri identificējot preci un tās cenu.

Lorers 1969.gadā kļuva par vecāko IBM inženieri un zinātnieku Ziemeļkarolīnas pavalsts galvaspilsētā Roli. "Jau pēc dažiem gadiem, 1973.gadā, Lorers sāka vadīt tagad visuresošā simbola - universālā produktu koda (UPC) - izstrādi, kas radikāli pārveidoja praktiski visas nozares pasaulē," teikts viņam veltītā tekstā IBM vietnē.

Viena no pasaulē lielākajām tehnoloģiju kompānijām IBM ir laidusi klajā inovatīvu sociālās saziņas programmatūras risinājumu, kas paver jaunas iespējas komunikācijā un ļauj ātri globālajā tīmeklī sameklēt vajadzīgos cilvēkus un informāciju, sacīts IBM paziņojumā presei.

IBM Verse, kurā investēti 100 miljoni ASV dolāru, apvieno elektronisko pastu, kalendāru, failu apmaiņu, tūlītēju ziņojumapmaiņu un sociālo saziņu, izmantojot kopēju mākoņdatošanas vidi. Jaunais risinājums balstās uz analīzi, kura gudri un automātiski atrod lietotājiem svarīgākos cilvēkus un darbības, kas ir jāpaveic konkrētā dienā.

«IBM Verse saprot, kurš un kas man ir svarīgs, un palīdz man ātri atrisināt vissvarīgākos jautājumus,» norāda apavu mazumtirgotāja Hamm-RENO Group, GmbH mazumtirdzniecības rīkotājdirektors Jenss Raušens, kura pārstāvētā kompānija testēja jaunā risinājuma bēta versiju.

Uzņēmumi ir atgriezušies birojos. Daudzi no tiem ir izvēlējušies strādāt hibrīdmodelī, kad daļu laika darbinieki pavada birojā, bet daļu laika – attālināti.

Sociālajos medijos lasāmi dažādi viedokļi par to, kas darbosies un kas – nē. Lai nebūtu tikai tādas “vēdera sajūtas” spriedelēšanas, apskatīju šo attālinātā, hibrīdmodeļa darbu nedaudz padziļinātāk.

Atskatoties vēsturē, laikos, kad dominēja vācēju-mednieku nodarbošanās, darba organizators, visticamāk, atradās kopā vienā vietā ar darba veicējiem. Pēc agrārās reformas sākuma Eiropā turpinājās tā pati attīstība – darba organizators gan pats veica darbu, gan atradās kopā ar pārējiem darba veicējiem vienā ģeogrāfiskā lokācijā. 18. un 19. gadsimtā, pastiprinoties industriālai revolūcijai, tādās industrijās kā bankas, dzelzceļš, apdrošināšana un mazumtirdzniecība strauji auga darbu apjoms un sarežģītība. Tas radīja arī tādu darbinieku pieaugumu, kuriem bija nepieciešamas biroja telpas.

Divi tehnoloģiju giganti - IBM un Intel - paziņojuši par būtisku tīrās peļņas kritumu, vēsta BBC.

Intel informē, ka otrā ceturkšņa peļņa bijusi 2 miljardu ASV dolāru apmērā, kas iezīmē samazinājumu par 29%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Savukārt IBM peļņa tajā pašā periodā samazinājusies par 17% līdz 3,23 miljardiem ASV dolāru.

Sarukuši arī abu kompāniju ieņēmumi - IBM par 3%, bet Intel par 5%.

Intel rezultātus negatīvi ietekmējusi patērētāju un uzņēmumu atteikšanās no tradicionālajiem datoriem, bet IBM ieguvusi mazāk no aparatūras, bet vairāk no programmatūras.

Ikviens veiksmīgs uzņēmējs interesējas par to, kā paaugstināt uzņēmuma darbības efektivitāti un palielināt pārdošanu, vienlaicīgi izprotot un paredzot klientu vēlmes un uzvedību. Novitātes mārketingā un pārdošanā - kognitīvā skaitļošana, kas identificē veiksmīgākās iespējas, lai paaugstinātu biznesa efek-tivitāti, reizē nodrošinot pārdošanas rentabilitāti.

Par to, kā efektīvi izmantot jaunākos kognitīvās skaitļošanas rīkus, kas maina mārketingu un pārdošanu, dažādu nozaru eksperti ar vienkāršiem un uzskatāmiem piemēriem pastāstīs IBM Business Connect Riga 2016 konferencē 19.maijā, kurai reģistrēties iespē-jams šeit : https://www.registration.lv/ibmBusinessconnect2016

Izprast un pielietot datus

Mūsdienu konkurences apstākļos atbildīgs uzņēmējs nevar nodarboties ar minēšanu. Veiksmīgus un pārdomātus biznesa lēmumus var palīdzēt pieņemt kognitīvā skaitļošana, kas spēj analizēt milzīgu informācijas apjomu un saskatīt attiecības starp datiem. Izpratne par klientu vēlmēm un ekspektācijām sniedz priekšrocību sagatavot individualizētus piedāvājumus lojālajiem klientiem, personalizēt uzņēmuma pakalpojumus. Un tā nav tāla nākotne, kognitīvās ēras informāciju tehnoloģiju novitātes savā uzņēmējdarbībā jau veiksmīgi izmanto dažādu nozaru vadītāji Latvijā.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar IBM Latvija un Digital Mind 12. martā Citadeles konferenču centrā rīkos konferenci Biznesa analītika – nākamais solis biznesa attīstībā.

Tajā Latvijas uzņēmumu vadītājiem būs iespēja iepazīties ar biznesa analītikas jēdzienu, uzzināt par jaunākajām nozares tehnoloģijām un to izmantošanas sniegtajām priekšrocībām, kā arī izzināt Latvijas un ārvalstu uzņēmumu pieredzi biznesa analītikas risinājumu izmantošanā.

Biznesa analītika ir metodiku, procesu un programmatūras rīku kopums, ko uzņēmumi var izmantot dažāda formāta datu apstrādei un informācijas analīzei, ikdienas biznesa lēmumu pieņemšanai un nākotnes notikumu prognozēšanai. Biznesa analītikas rīki savākto informāciju par uzņēmuma operatīvās darbības rezultātiem un tirgus notikumiem pārveido jēgpilnās atziņās, kuras vadītājiem ļauj pieņemt izsvērtus un uz pierādījumiem balstītus lēmumus.

Muļķīgi IT piedāvājumu noraidīšanas iemesli rada jautājumus par nekompetenci vai ļaunprātību .

Iepirkumos visvieglāk ir pasūtīt kaut ko taustāmu un vienkāršu, piemēram, nevajadzētu būt lielām problēmām pasūtīt krūzītes. Šajā jomā galvenais būtu izdomāt, kādas krūzītes pircējs vēlas saņemt, nosakot krāsu un kvalitātes latiņu. Citādi ir informācijas tehnoloģiju (IT) jomas iepirkumos, jo pasūtīt jaunas informācijas sistēmas izstrādi nav viegli, turklāt cilvēku zināšanu līmenis valsts pārvaldē šajā jomā atšķiras kā diena pret nakti, kas nekad nesatiekas.

Ik pa laikam publiskajā telpā izskan interesanti iepirkumi un uzņēmumu piedāvājumu noraidīšanas iemesli, kas rada jautājumus, vai tā ir nekompetence vai apzināta ļaunprātība. Vairāku gadu garumā DB ir atspoguļojis reizēm tik absurdus pretendentu atraidīšanas iemeslus. Viens no spilgtākajiem bija vienas valsts iestādes iepirkums, kurā uzņēmuma piedāvājums tika diskvalificēts, jo IBM Latvija darbības veidos neesot norādīts «AZAS disku masīvu ražošana». Tas, ka IBM Latvija īpašnieks ir ASV korporācija IBM World Trade ar vairāku miljardu apgrozījumu gadā, valsts iestādei, izrādās, bija pārsteigums! Šobrīd ar interesantu atraidīšanas iemeslu datu centru iepirkumā izcēlusies VARAM pakļautības iestāde Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), kuras vadītājs šobrīd ir no Veselības ministrijas pārceltais Rinalds Muciņš. Vēl pāris mēnešus iepriekš viņš DB solīja «ārstēt» IT jomas kaites, bet šobrīd vairāk ir redzams, ka, ilgus gadus pavadot valsts pārvaldē, viņš ir iemācījies «pareizi» atrakstīties, atbilstoši likumdošanai, bet iedziļināšanās IT jomas jautājumos ir izpalikusi. Ļoti ceru, ka maldos. No vienas puses, ir saprotama VRAA vēlme turpināt sadarbību ar uzņēmumu, kurš šāda veida pakalpojumus sniedz šobrīd, tomēr, no otras puses, cita uzņēmuma iesniegto piedāvājumu noraidīt tikai tāpēc, ka klienta atsauksmēs 2005.gads sajaukts ar 2015.gadu, ir, mēreni sakot, dīvains.

Valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) noslēgusi vairāk nekā 1,3 miljonus latu apjomīgu iepirkumu konkursu par transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra IT infrastruktūras nodrošināšanu, uzturēšanu un apkalpošanu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

CSDD šo pakalpojumu nodrošinās SIA IBM Latvija, kas bija vienīgais komersants, kas iesniedza savu piedāvājumu konkursā. Iepirkums norisinājās kā paātrināta un slēgta sarunu procedūra, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu.

Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra darbības IT infrastruktūras uzturēšana un apkalpošana tiek nodrošināta, izmantojot IBM sistēmu programmatūru HACMP un AIX, programmu konfigurācijas un to aprakstus, sistēmu pārvaldības rīkus un to konfigurāciju, sistēmas monitoringu, rezerves kopēšanas rīkus, datortīkla konfigurāciju un tā pārvaldības rīkus, to dokumentāciju u.c., kas kopumā veido visu IT infrastruktūru šī reģistra darbības nodrošināšanai. Ņemot vērā to, ka reģistra darbības IT infrastruktūras uzturēšanas un apkalpošanas pakalpojumu nav iespējams sadalīt, bet tas funkcionē kā vesels kopums, nepieciešams arī turpmāk nodrošināt visu reģistra IT infrastruktūras uzturēšanu un apkalpošanu, rakstīts sarunu procedūras pamatojumā.

Covid-19 vakcīnu ražotāji kļuvuši par hakeru uzbrukumu mērķi, kas cenšas nozagt viņu noslēpumus vai izjaukt piegāžu ķēdes, brīdina ASV tehnoloģiju gigants IBM.

Kompānija brīdināja, ka atklājusi virkni kiberuzbrukumu, kuri, iespējams, veikti ar valsts struktūru ziņu, pret kompānijām, kas iesaistītas centienos piegādāt vakcīnas, kuras ir jātur lielā aukstumā.

IBM pavēstīja, ka viens no uzbrukumu mērķiem ir Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts, kā arī piegāžu ķēdēs iesaistītās Eiropas un Āzijas kompānijas.

Kompāniju "Pfizer" un "BioNTech" vakcīna, kuru izdalīšanai trešdien zaļo gaismu deva Lielbritānija, ir jāglabā mīnus 70 grādos pēc Celsija, lai tā būtu efektīva.

Tas nozīmē, ka to piegādē iesaistītas specializētas loģistikas kompānijas, tādas Ķīnas kompānija "Haier Biomedical", kas bija viens no hakeru mērķiem.

IBM produktu mārketinga un pakalpojumu sniedzējs IT jomā SIA IBM Latvia reģistrējis izmaiņas amatpersonu sarakstā, liecina Lursoft dati.

No uzņēmuma valdes aizgājis Uģis Eriņš, kurš tajā darbojās jau kopš 2009. gada janvāra. Uģa Eriņa pienākumus turpmāk pildīs Polijas pilsonis Bulaževskis Kržištofs Miečislavs, savukārt darbu turpinās soms Sandel Johans, kurš valdē ir jau kopš 2006. gada.

2013. gadu IBM noslēdza ar 6,978 miljonu eiro apgrozījumu. Pārskata gadā uzņēmums guva peļņu 1,119 miljonu eiro apmērā. IT nozares uzņēmuma rentabilitātes radītājs 2013. gadā noslīdēja līdz 18,02, liecina Lursoft rīcībā esošie dati.

Aktīvāka darbinieku iesaistīšana uzņēmumā notiekošajos procesos ļauj veicināt kompāniju pārdošanas apjomus, Dienas Biznesa rīkotajā seminārā Kā veidot modernu un motivējošu vidi uzņēmumā? stāstīja IBM vadītājs Edijs Tanons.

Nākotnē iegūs uzņēmumi, kas aizvien vairāk procesos iesaistīs darbiniekus, norāda eksperts. Neskatoties uz tehnoloģiju attīstību, un to, ka aizvien populārāka kļūst nevis piesaiste vienai darba vietai, bet darbs ārpus biroja, darbiniekam jājūt, ka viņš pieder uzņēmumam, nevis, strādājot citā vietā, viņš vispār nezina, kas notiek organizācijā, tādēļ jāattīsta sociālās platformas, kurās apkopoti būtiskākie aspekti, lai darbinieks justos iesaistīts kompānijā un sevi uztvertu kā daļu no tās.

Tādēļ ikviens darbinieks, pēc eksperta domām, ir jāiesaista kompānijas dzīvē, lai justos piederīgs organizācijai un videi. Kompānijā ir nepieciešams dalīties ar informāciju horizontālajos līmeņos, lai nerastos situācija, kad kāds no darbiniekiem aizdodas projām uz citu kompāniju, bet kolēģis nezina neko par atstātajiem darbiem un aizgājušā kolēģa pienākumiem, uzsver IBM pārstāvis.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Datakom valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks. Fotogrāfijas no personīgā arhīva skatāmas raksta galerijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk, ka IKT nozare ir ļoti dinamiska. Mūsu nozarē strādā gudri, izglītoti cilvēki. Svarīgi ir apzināties, ka mūsu nozares uzņēmumiem ir liels potenciāls, jaunrades iespējas un svarīga loma Latvijas ekonomikas tālākai attīstībai.

Esmu gandarīts, ka varu strādāt kopā ar profesionāļiem vienotā komandā. Mēs spējam uzprojektēt, izstrādāt un piegādāt sarežģītas IT sistēmu infrastruktūras, sākot ar tīkla, serveru, datu glabāšanas risinājumiem, beidzot ar gala lietotāja programmatūru (aplikāciju). Datakom ir orientēts uz gala rezultātu un risinājumu ilgtermiņā.