ASV un Eiropas biržu indeksu dinamikā trešdien bija dažādas tendences pēc solīdu Ķīnas ekonomikas pieauguma datu publicēšanas, kamēr IBM un farmācijas uzņēmumu vāja peļņa negatīvi ietekmēja Volstrītu.
Ķīnas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieauga par 6,4%, tādējādi reģistrēta identiska izaugsme kā pērnā gada pēdējos trīs mēnešos. Analītiķi bija prognozējuši, ka Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) pirmajā ceturksnī pieaugs par 6,3%.
Ekonomikas izaugsmi pagājušajā ceturksnī galvenokārt veicinājuši Ķīnas valdības īstenotie ekonomikas stimulēšanas pasākumi.
Ekonomikas stabilitāti Ķīnā apliecināja arī dati par uzlabošanos rūpnieciskās ražošanas, eksporta, jaunu kredītu un inflācijas jomās, mazinot bažas par ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, kas varētu ievērojami ietekmēt globālo ekonomiku.
«No Pekinas perspektīvas šim datu kopumam vajadzētu parādīt, ka 2018.gada vidū notikusī politikas pārorientēšana uz izaugsmes atbalstīšanu sāk dot rezultātus,» sacīja «JP Morgan Asset Management» galvenais tirgus stratēģis Āzijas-Klusā okeāna reģionām Tajs Hujs.
ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) savā ziņojumā konstatēja, ka ASV ekonomika paplašinās at «nelielā līdz mērenā tempā», piebilstot, ka perspektīvu pasliktina darbaspēka trūkums un tirdzniecības neskaidrība.
Analītiķi gaida nākamos soļus ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās, un ASV prezidents Donalds Tramps trešdien prognozēja, ka šīs sarunas būs «veiksmīgas».
ASV medicīnas un farmācijas uzņēmumu «Merck», «Anthem» un «Eli Lilly» akciju cenas kritās par apmēram 3% vai vairāk, valdot bažām par Vašingtonā izteiktiem priekšlikumiem veselības aprūpes nodrošināšanai.
Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma IBM akcijas cena saruka par 4,2%, jo pirmā ceturkšņa noiets 18,2 miljardu ASV dolāru apmērā atpalika no analītiķu gaidītā.
Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas kurss pret dolāru saruka, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien kritās par 0,29 dolāriem līdz 63,76 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 0,10 dolāriem līdz 71,62 dolāriem par barelu.
ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» trešdien kritās par mazāk nekā 0,1% līdz 26 449,54 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» saruka par 0,2% līdz 2900,45 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» samazinājās par 0,1% līdz 7996,08 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 7471,32 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,4% līdz 12 153,07 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,6% līdz 5563,09 punktiem.
Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien pieauga no 1,1281 līdz 1,1296 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,3048 līdz 1,3039 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 112,00 līdz 112,09 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 86,45 līdz 86,63 pensiem par eiro.