ASV izklaides giganta «Walt Disney Co.» iecere pārņemt Ruperta Mērdoka kontrolētās mediju un izklaides grupas «21st Century Fox» aktīvus trešdien pietuvojās realitātei pēc tam, kad ASV Tieslietu ministrija apstiprināja šo darījumu.

Ministrija gan apstiprinājusi šo darījumu ar nosacījumu, ka «Disney» pārdos 22 reģionālos sporta kanālu tīklus, kas pieder «21st Century Fox».

Izvērtējot «Disney» un «21st Century Fox» darījumu, ASV Tieslietu ministrija norāda, ka aktīvu pārdošana ir nepieciešama, jo abi uzņēmumi šobrīd konkurē attiecībā uz kabeļtelevīzijas sporta programmu pārdošanu ASV vietējos tirgos.

Taču «Disney» un «21st Century Fox» darījuma realizēšana vēl nav garantēta, jo informācija liecina, ka ASV kabeļtelevīzijas uzņēmums «Comcast» apsver iespējas sadarboties ar citu kompāniju, lai izteiktu jaunu, lielāku konkurējošu piedāvājumu aktīvu iegādei.

«Disney» un «Comcast» iesaistījušies sīvā cīņā par to, kurš varēs iegādāties «21st Century Fox» vērtīgos aktīvus.

ASV izklaides gigants «Walt Disney Co.» šā biznesa gada otrajā ceturksnī, kas noslēdzās martā, strādāja ar 5,4 miljardu dolāru (4,8 miljardu eiro) tīro peļņu un tas ir par 85% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts kompānijas publiskotajā paziņojumā.

Peļņas pieaugumu galvenokārt veicināja akciju daļas kāpums video straumēšanas platformā «Hulu» pēc Ruperta Mērdoka kontrolētās mediju un izklaides grupas «21st Century Fox» aktīvu pārņemšanas.

Savukārt kompānijas tirdzniecības apjoms pagājušajā ceturksnī pieaudzis par 3% - līdz 14,9 miljardiem dolāru.

«Disney» šā gada martā pabeidza darījumu, kurā tas pārņēma «21st Century Fox» aktīvus.

«Disney» 2017.gada decembrī panāca vienošanos, lai iegādātos daļu aktīvu no sava konkurenta «21st Century Fox», tādējādi nostiprinot savas pozīcijas kā izklaides satura veidotājam.

Starp aktīviem, ko iegādājies «Disney», ir kinostudijas «Twentieth Century Fox», «Fox Searchlight Pictures» un «Fox 2000», televīzijas studijas «Twentieth Century Fox Television», «FX Productions» un «Fox21», kā arī televīzijas un kabeļtelevīzijas kanāli.

Šā gada janvārī Fox International Channels (FIC) noslēdzis vienošanos ar kabeļoperatoriem SkaTVis un Mīts LV, kas paredz, ka kompānijas pārstāvētie lokalizētie kanāli FOX, FOX Life un National Geographics Latvijā būs pieejami par 23 tūkstošiem mājsaimniecību vairāk nekā līdz šim.

Kabeļoperators Mīts LV raida Rīgas reģionā un visi trīs FIC kanāli (FOX, FOX Life un National Geographic) skatītājiem ir pieejami pakās gan analogajā, gan arī digitālajā formātā. Savukārt SIA SkaTVis raida Ventspilī un tās sniegtie pakalpojumi pieejami pilsētas daudzstāvu un daudzdzīvokļu apbūves teritorijā.

«Līdz šim mūsu kanāli bija skatāmi Latvijas lielāko TV operatoru piedāvātajās pakās, taču tagad to skaits ir pieaudzis un kopš janvāra FIC kanālus translē nu jau septiņi uzņēmumi,» sacīja FIC Latvija pārdošanas un mārketinga vadītāja Ilze Buna, norādot, ka tas ir stratēģisks attīstības solis un tuvākajā laikā plānots kanālu apraidi Latvijā paplašināt vēl vairāk.

ASV iedzīvotāji ir veiksmīgi cīnījušies ar ekonomisko krīzi un, lai gan darāmā vēl ir daudz, valsts nākotne izskatās cerību pilna, savā pirmajā uzrunā pēc atkārtotas ievēlēšanas amatā sacīja ASV prezidents Baraks Obama.

«Mums vēl ir daudz darāmā. Lai gan mūsu ceļojums ir bijis ilgs, mēs esam saņēmušies un cīnījušies, un savās sirdīs mēs zinām – labākais ASV vēl tikai sagaida,» sacīja B. Obama.

«Mūsu ekonomika atveseļojas. Desmitgadi ilgušais karš beidzas. Es nezinu vai esmu pelnījis jūsu balsis, bet es esmu jūsos klausījies un mācījies no jums,» sacīja B. Obama. Viņš norādīja, ka ASV vēlētāji izvēlējušies balsot par darbību, nevis par politiku, un viņš ir pilns cerību par ASV nākotni.

Tāpat B. Obama pateicās saviem vēlētājiem un norādīja, ka ASV dodas uz priekšu tikai pateicoties saviem iedzīvotājiem. Tomēr ASV vēl nepieciešams paveikt daudz darba. Uzrunājot savus atbalstītājus, B. Obama sacīja, ka gan demokrātiem, gan republikāņiem kopīgi būs jāpārvar nopietni izaicinājumi – budžeta deficīts, nodokļu un imigrācijas sistēmu reformas un atkarības no ārvalstu naftas pārtraukšana.

Daži analītiķi un novērotāji paredz, ka pēc B. Obama atkal ievēlēšanas ASV prezidenta amatā, valsts būs sadalījusies divās nometnēs. Atšķirīgs viedoklis par vēlēšanu rezultātiem ir arī vairākām ietekmīgāk personām, piemēram, bijusī amatpersona Džons Jū (John Yoo) pauda cerību, ka B. Obamas jaunais prezidentūras laiks būs «kas vairāk par dīvainām grimasēm, negantiem skatieniem un uzbrukumiem Romnija investīciju portfolio», magnāts un televīzijas seja Donalds Tramps (Donald Trump) aicinājis amerikāņus uzsākt revolūciju, savukārt medijos Washington Post un US News pausts neslēpts atbalsts par B. Obama uzvaru.

Neilgi pēc tam, kad tika paziņots, ka Baraks Obama ir atkārtoti ievēlēts prezidenta amatā, D. Tramps mikroblogošanas vietnē skaidri pauda savu viedokli, ievietojot Twitter ierakstus, kas jau nodēvēti par melodramatiskiem. Uzņēmējs nosodīja ASV «demokrātisko procesu», paziņoja, ka vēlēšanu komisijai ir drauds demokrātijai un tautai būtu jāsāk revolūcija. «Mūsu valsts tagad ir nonākusi nopietnās un vēl nebijušās briesmās... kā nekad agrāk,» pauda D. Tramps.

Baraks Obama pieņēmis demokrātu partijas nomināciju ASV prezidenta amatam, kura vēlēšanas notiks 6. novembrī. Demokrātu partijas konventā B. Obama norādīja, ka vēlētājiem izvēle būs ne tikai starp diviem kandidātiem, bet arī starp divām Amerikām.

B. Obama sacīja, ka ASV problēmas ir izveidojušās aizvadīto desmitgažu laikā un tās nav iespējams atrisināt vienā mirklī, vēsta Reuters. «Dažu nākamo gadu laikā Vašingtonā tiks pieņemti nozīmīgi lēmumi, kas skars darba tirgu, ekonomiku, nodokļus, budžeta deficītu, enerģētiku, izglītību, karu un mieru. Šie lēmumi atstās milzīgu ietekmi uz mūsu un mūs bērnu dzīvēm,» klāstīja B. Obama.

«Amerika, es nekad neesmu teicis, ka šis ceļojums būs viegls. Es to nesolu arī tagad. Jā, mūsu ceļš ir smags, bet tas ved uz labāku vietu. Jā, mūsu ceļš ir garš, bet to mēs ejam kopīgi,» sacīja B. Obama.

2017. gadā epasta pakalpojuma sniedzējs Inbox.lv saskāries ar diviem lieliem DDoS uzbrukumiem un daudziem mazākiem šāda tipa kiberuzbrukumiem, kas operatīvi novērsti, jo portālā izstrādātā drošības sistēma neitralizē trešo pušu piekļuvi, informē pašmāju tehnoloģiju uzņēmumā.

Tāpat pērn esot bijuši mēģinājumi uzlauzt lietotāju pastkastes, izplatītas vīrusu un pikšķerēšanas vēstules, tāpēc ieviesta «reCaptcha» programma, palielinot lietotāju aizsardzības līmeni.

SIA INBOKSS apkopotie dati par aizvadīto gadu liecina, ka DDoS uzbrukuma veids bijis viens no izplatītākajiem, ko apliecina arī nesenie uzbrukumi e-veselības sistēmai un nacionālajai informācijas aģentūrai LETA.

Viedierīču izmantošanas pieaugums un lietu interneta (IoT) straujā attīstība radot vēl plašākas kiberuzbrukumu iespējas, tāpēc arvien būtiskāka kļūstot ārvalstu notikumu padziļināta analīze. Piesardzības nolūkos nesen daļai Inbox.lv lietotāju lūgts nomainīt paroles, jo pasaulē tika nopludinātas paroles no tādām vietnēm kā LinkedIn, Yahoo u.c. Lietotāji, kas reģistrējušies gan šajos portālos, gan Inbox.lv ar vienādu paroli, bija nokļuvuši riska grupā.

#Uz pārmetumiem par sistēmas lēndarbīgumu Lattelecom pārstāvja atbilde ir īsa un kodolīga - ātrums ir atbilstošs pasūtītāja prasībām.

E-veselības izstrādātājam uzdots nodrošināt sistēmu savstarpējo savietojamību, ne orientēties uz lietotāju ērtībām

Ārsti, IT nozares speciālisti un datu aizsardzības eksperti pauduši skaļu neapmierinātību ar e-receptēm un e-darbnespējas lapām, kas no šī gada 1. janvāra ir obligātas. Galvenais pārmetums e-veselības sistēmai, kas pagaidām izpaužas kā šīs e-receptes un e-darbnespējas lapas, ir sistēmas lēndarbīgums, kā arī tas, ka bieži lietotājs, veicot kādu darbību, tiek no sistēmas «izmests», vai arī tā gluži vienkārši «uzkaras».

Tik apjomīgas e-sistēmas izveides kvalitāti nosaka pasūtītāja prasme definēt pareizu darba uzdevumu.

Lai saprastu, vai izstrādātā sistēma ir vai nav brāķis, Dienas Bizness vērsās pie izstrādātāja – Lattelecom, kura pārstāvji gan interviju klātienē atteica. Taču rakstiski uzņēmuma Korporatīvo klientu dienesta direktors Jānis Kirilka uzsver, ka izstrādātā sistēma pilnībā atbilst pasūtītāja prasībām, līdz ar to neveiksmju iemesls lielā mērā slēpjas neprecīzi definētās prasībās no pasūtītāja puses.

Miljardieris Ruperts Mēdroks padevies investoru spiedienam un atzinis, ka viņa mediju impērija News Corp varētu tikt sadalīta divās daļās – atsevišķi nodalot izklaides un izdevējdarbības aktīvus.

News Corp akciju īpašnieku aicinājumi sadalīt konglomerātu saasinājās kopš R. Mērdoka impēriju Lielbritānijā satricināja telefonu uzlaušanas skandāls. Kompānija bija spiesta slēgt laikrakstu News of the World un atteicās no telekanāla BSkyB pārņemšanas. News Corp sadalīšana norāda uz to, ka kompānija vēlas distancēties no laikrakstu darbības, vēsta Reuters.

Lai gan par paredzamo darījumu plašāka informācija pašlaik nav pieejama, analītiķi tomēr paredz, ka izklaides kompānijas, kuras darbība tiek prognozēta kā veiksmīgāka, kodolu veidos ASV telekanālu tīkls Fox TV un filmu studija Twentieth Century Fox. Aizvadītajā finanšu gadā minēto kompāniju ieņēmumi bijuši 23,5 miljardu ASV dolāru apmērā.

Pēdējās televīzijas debatēs pirms gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām pašreizējais Baltā nama saimnieks Baraks Obama aizvadījis spraigu cīniņu ar republikāņu kandidātu Mitu Romniju, pārrunājot ar ārpolitiku saistītus jautājumus.

B. Obama kritizēja republikāņu kandidātu, norādot, ka viņam trūkst ideju saistībā ar Tuvo austrumu sasprindzinājuma risināšanu, un pārmeta, ka M. Romnijs vēlas ASV atgriezt Aukstā kara laika ārpolitiku, vēsta Reuters. Tāpat M. Romnijs, deklarējot, ka Krievija ir ASV galvenais ģeopolitiskais sāncensis, vēloties pagriezt laiku atpakaļ.

Savukārt M. Romnijs atbildēja ar aizrādījumu, ka B. Obamas ārpolitika Tuvajos austrumos nav spējusi samazināt starptautiskā teroristu grupējuma al Qaeda radīto apdraudējumu. Tāpat republikāņu kandidāts uzsvēra, ka B. Obama ir pievīlis ciešu sabiedroto - Izraēlu, kurā viņš savas prezidentūras laikā nav bijis valsts vizītē. M. Romnijs debašu laikā arī uzsvēra, ka ASV ārpolitikas veiksme ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valsts iekšienē.

Bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs (George W. Bush) hedžfondu menedžeru konferencē Lasvegasā pirmo reizi vaļsirdīgi komentējis teroristu līdera Osama bin Ladena nogalināšanu, vēsta Abc News.

«Es Rise Restaurant ēdu suflē kopā ar Lauru un diviem draugiem,» Bušs teicis, kad vaicāts, ko viņš darījis, kad saņēmis zvanu no pašreizējā ASV prezidenta Baraka Obama.

«Es atvainojos un devos mājās, lai pieņemtu zvanu,» viņš turpinājis, piebilstot: «Obama vienkārši teica - Osama bin Ladens ir miris.»

Obama sīki raksturojis slepeno misiju. Bušs Obamam atbildējis: «Labs zvans.»

43. prezidents un cilvēks, kurš uzsāka bin Ladena meklējumus pēc 11. septembra teroraktiem, kopš informācijas par teroristu līdera nogalināšanu parādīšanās vairījies no uzmanības, piemēram, atteicies sniegt intervijas.

32% komerciālo organizāciju vairākās pasaules valstīs norāda uz kiberuzbrukumu skaita pieaugumu, bez tam 30% aptaujāto baidās no hakeru mērķuzbrukumiem, secināts Kaspersky Lab pētījumā.

Pēdējā laikā kiberuzbrukumu rezultātā bieži ir notikusi klientu datubāzu un lietotāju personisko datu noplūde, ieskaitot informāciju par bankas kartēm, kas nonākusi noziedznieku rokās.

Gada pirmajā ceturksnī informācijas drošības jomu satrauca paziņojumi par nopietniem incidentiem, kas saistīti ar konfidenciālu ziņu zādzību. Par hakeru upuriem kļuva uzņēmumi HBGary un RSA, kas nodarbojas ar informācijas drošību.

Vēlāk cietušo sarakstu papildināja automašīnu ražotājs Honda, TV kanāls Fox News, banka Citibank, Sony spēļu pakalpojumi un daudzi citi uzņēmumi un interneta resursi. Turklāt hakeri neatstāja bez ievērības arī valsts iestādes. Par mērķuzbrukumu upuriem kļuva Japānas parlamenta zemākās palātas deputāti, kā arī dažas šīs valsts diplomātiskās pārstāvniecības. Lai novērtētu šāda veida negadījumu iespējamo kaitējumu, pietiek pieminēt, ka Sony pakalpojumu uzlaušanas rezultātā hakeri ieguva piekļuvi 77 milj. lietotāju datiem.

Vegan Fox ienāk tirgū ar kosmētiku, kas piemērota vegāniem – tā nesatur dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas; produkcija un sastāvdaļas netiek arī testētas uz dzīvniekiem

«Nosaukums vēsta, ka mūsu mērķauditorija ir vegāni. Es gribēju skaidri norādīt, ka tā ir viņiem piemērota,» saka Maija Millere, kosmētikas zīmola Vegan Fox (SIA Amber Cosmetics) īpašniece. Ideja radusies pēc sarunas ar paziņu Polijā, kura iedvesmoja domāt šajā virzienā. Viņa ir vegāne un ķīmiķe, un viņai draugi bieži vien prasa, vai konkrēto kosmētikas produktu drīkst pirkt, jo nepazīst ķīmiskos nosaukumus. Maijai šķita – šai problēmai ir iespējams risinājums un tam ir labs biznesa pamatojums.

Mana pieredze: Cukurvates ražošanu paceļ citā līmenī

Iespējamā LNT un MTG apvienošanās ilgtermiņā negatīvi ietekmēs Latvijas mediju tirgu - tā radīs cenas spiedienu izplatītājiem, vietējā satura ražotājiem, ārzemju satura tirgotājiem un reklāmdevējiem, galu galā samazinot konkurenci un televīzijas skatītāju iespējas, un palielinot cenas sabiedrībai, pauda Fox International Channels ģenerāldirektore Skandināvijas un Baltijas valstīs Ase Jitreilanda (Ase Ytreland).

Šis nav gadījums, kurā viens liels vietējais spēlētājs iegādājas citu mazāku spēlētāju, kas parasti Eiropas Savienībā tiktu atļauts ar mazākiem riskiem, portālam Diena.lv norādīja A. Jitreilanda. «Šeit mēs runājam par diviem atslēgas spēlētajiem, kuri apvieno savus spēkus un atstāj galvenokārt mazus neatkarīgus kanālus kā balansu,» viņa pauda.

Fox ģenerāldirektore Skandināvijā un Baltijā norādīja, ka ļoti retos gadījumos ir gudri atļaut vienai kompānijai nelielā tirgū kļūt par vēl lielāku spēlētāju, jo dominējošais stāvoklis reti dod kādu labumu vēl kādam bez paša dominējošā spēlētāja.

No šā gada jūnija Baltijas tirgū parādīsies puzles ar latviešu fotogrāfa Mārtiņa Plūmes dabas skatiem un ukraiņu mākslinieces Veronikas Bļizņičenko gleznu attēliem. Jaunās “Purple Witty Fox” puzles ir ražotas tepat Latvijā, pērn atklātajā ražotnē “Folded Box”.

“Purple Witty Fox” ir galda spēļu kompānijas “Brain Games” oriģināli radīts zīmols, kas piedāvās puzles ar īpašu pievienoto vērtību, bērnu spēles un klasiskās galda spēles. Pirmajā metienā radītas 1000 gabaliņu puzles ar divu mākslinieku darbiem: 10 puzles, uz kurām attēlotas latviešu fotogrāfa Mārtiņa Plūmes dabas ainavas gan no Latvijas, gan ārvalstu ceļojumiem, un 9 puzles, uz kurām attēlotas Ukrainas mākslinieces Veronikas Bļizņičenko (Veronika Blyznyuchenko) gleznas.

“Ar “Purple Witty Fox” zīmolu mēs ienākam pužļu tirgū, kas kopš pandēmijas laikiem kļuvis arvien populārāks, cilvēkiem meklējot iespējas, kā ekrānu vietā kvalitatīvi pavadīt laiku. Mēs lepojamies, ka šo produktu radīšanā iesaistīti vietējie talanti un ka varam izcelt ne tikai Latvijas, bet arī citu kaimiņvalstu māksliniekus, dodot prieku cilvēkiem likt puzles, kur katrs attēls ir ar savu stāstu,” saka “Brain Games” dibinātājs Egils Grasmanis.

ASV prezidents Baraks Obama nācis klajā ar gadskārtējo runu par situāciju valstī. Tajā viņš lielāko uzmanību pievērsis ekonomikas jautājumiem un nodokļu politikai.

B. Obama runā aicināja palielināt nodokļus bagātākajiem valsts iedzīvotājiem un sekot ASV bruņotajos spēkos valdošajai apņēmības gaisotnei, lai varētu atjaunot valsts ekonomiku, kā arī uzturēt dzīvu «amerikāņu sapni» - saglabāt valsts iedzīvotāju ticību tam, ka smagi strādājot iespējams gūt sekmes.

«Neviens cits izaicinājums nav tik vērtīgs. Nevienas citas diskusijas nav svarīgākas. Mēs varam dzīvot valstī, kur labi klājas mazai cilvēku daļai, bet vairumam amerikāņu ir grūtības «savilkt galus kopā». Vai arī mēs varam atjaunot ekonomiku, kur katram ir vienādas iespējas un visi spēlē pēc līdzīgiem noteikumiem,» uzstājoties Kongresa priekšā klāstīja B. Obama.

Esošā ASV prezidenta Baraka Obamas un viņa konkurenta republikāņa Mita Romnija otrās priekšvēlēšanu debates aizvadītas spraigā gaisotnē.

B. Obama, kura uzstāšanās iepriekšējo debašu laikā tika raksturota kā neveiksmīga un vāja, šoreiz revanšējies un asāk diskutējis par nodokļu, ārpolitikas un ekonomikas jautājumiem. Savukārt M. Romnijs atgādināja B. Obamas neizpildītos solījumus.

M. Romnijs apgalvoja, ka B. Obamas politikas rezultātā ASV bez darba ir miljoniem cilvēku, bet valsts ekonomiskās atveseļošanās lēnie tempi liecinot pat prezidenta politikas neveiksmi. Savukārt B. Obama aizstāvēja savu ekonomisko politiku, norādot, ka M. Romijs ievēlēšanas gadījumā atbalstītu tikai bagātniekus.

«Gubernators Romnijs apgalvo, ka viņam ir piecu punktu plāns. Viņam patiesībā nav piecu punktu plāns – viņam ir tikai viens punkts, un tas ir nodrošināt, ka bagātākie ļaudis spēlē pēc citiem noteikumiem,» sacīja B. Obama.

ASV vēlēšanas izmaksās vairāk nekā sešus miljardus ASV dolāru, kļūstot par dārgākajām valsts vēsturē, liecina jaunas aplēses. Izmaksas būs par 700 miljoniem dolāru lielākas nekā iepriekšējās vēlēšanās. Jaunākās priekšvēlēšanu aptaujas liecina, ka abi prezidenta kandidāti - Baraks Obama un Mits Romnijs pašlaik atrodas «plecu pie pleca».

Organizācijas Center for Responsive Politics aprēķini liecina, ka prezidenta vēlēšanu organizēšanas izmaksas jau sasniegušas 2,6 miljardus ASV dolāru – no kuriem divus miljardus dolāru izdevuši prezidenta amatu kandidāti un partiju komitejas, bet dažādas atbalsta grupas iztērējušas 528 miljonus ASV dolārus un 142 miljonus – partiju konventu rīkotāji. Prognozējams, ka līdz vēlēšanām summa turpinās pieaugt.

Tikmēr izdevumi pirms gaidāmajām ASV Kongresa vēlēšanām varētu sasniegt 1,82 miljardus dolāru, kas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar 1,81 miljardu 2010. gadā.

Iepriekš ASV Augstākā tiesa atļāva atbalsta grupām no donoriem piesaistīt neierobežotu finansējumu, kas arī kalpojis par iemeslu vēlēšanu izmaksu pieaugumam. ASV prezidenta vēlēšanu kandidāti naudu piesaista ar privāto donoru palīdzību.

Vācijas kanclere Angela Merkele pošas mājās ar vēstījumu no ASV prezidenta Baraka Obama uzņemties vadību Eiropas parādu krīzes pārvaldīšanā, vēsta Bloomberg.

Uzņemot Merkeli Baltajā Namā, Obama darījis zināmu - viņš sagaida, lai politikas veidotāji Eiropas lielākajā ekonomikā novērstu «nekontrolētu defoltu spirāli» tādās valstīs kā Grieķija, lai izvairītos no «postoša» kaitējuma ASV ekonomikai.

«Mēs domājam, ka Amerikas ekonomikas izaugsme ir atkarīga no saprātīgas šī jautājuma atrisināšanas,» Obama sacījis preses konferencē, kurā viņš piedalījās kopā ar Merkeli Vašingtonā.

Merkele, kura teikusi, ka Vācijas interesēs ir palīdzēt parādu nomāktajām valstīm, tomēr pastāv uz to, ka šādām valstīm apmaiņā pret palīdzību jāapņemas kļūt konkurētspējīgākām.

ASV prezidents Baraks Obama vēl nav izlēmis, vai dot militārus triecienus Sīrijai, vienlaikus viņš arī brīdinājis Bašara Al Asada režīmu, ka tā darbībām būs «starptautiskas sekas».

Tāpat ASV amatpersonas nonākušas pie secinājuma, ka Sīrijas režīms veicis ķīmiskos uzbrukumus pret saviem pilsoņiem. B. Obama norādījis, ka nav ticams, ka uzbrukumus veikuši Sīrijas opozicionāri, kā to apgalvo valdošais režīms, jo to rīcībā nav nepieciešamo tehnoloģisko iespēju. Vienlaikus B. Obama uzsvēra, ka joprojām vēl nav izlēmis par militāru triecienu došanu Sīrijai, vēsta CNN.

Iepriekš Baltā nama amatpersonas norādīja, ka trieciens Bašara Al Asada militārajiem objektiem varētu sākties jau tuvāko dienu laikā, iespējams, pat ceturtdien. Pret Sīriju varētu tikt vērsti raķešu triecieni, kas ilgtu dažas dienas. Uzbrukumu mērķis nebūtu režīma krišana, bet piespiešana pārtraukt ķīmisko ieroču izmantošanu. Raķešu triecieni pret Sīriju varētu tikt vērsti no ASV un sabiedroto karaflotes kuģiem, kas atrodas Vidusjūrā.

ASV prezidents Baraks Obama ir aicinājis amerikāņus izdarīt spiedienu pret republikāņiem, lai piespiestu tos uz kompromisu sarunās par ASV parādu griestu pacelšanu, brīdinot, ka maksātnespējā valstī izraisītu «dziļu ekonomikas krīzi,» vēsta AFP.

Uzstājoties televīzijā, B. Obama norādīja, ka visa atbildība par sarunu strupceļu ir jāuzņemas republikāņiem. Republikāņi atsakās atbalstīt ASV parāda griestu pacelšanu, līdz tiks veikti plaši federālā budžeta cirpumi, bet netiks paaugstināti nodokļi bagātniekiem.

Nespēja panākt kompromisu radīs «dziļu ekonomisko krīzi, par kuru pilna atbildība būs jāuzņemas Vašingtonai,» norādīja ASV prezidents, kurš atkārtoti noraidīja republikāņu piedāvājumu par īstermiņa vienošanos. Tas neatrisinātu problēmu un tagadējā krīze pēc pāris mēnešiem atkārtotos, uzsvēra B. Obama.

«Tas nav veids, kā pārvaldīt zemeslodes dižāko valsti. Tā ir bīstama spēle, kuru mēs nekad iepriekš neesam spēlējuši, un mēs nevaram atļauties to spēlēt tagad - ne tad, kad ir apdaudēts tik daudzu ģimeņu darbs un dzīvesveids,» stāstīja ASV prezidents.

ASV prezidents Baraks Obama nācis klajā ar ekonomikas stimulēšanas plānu 447 miljardu ASV dolāru vērtībā, kam vajadzētu radīt jaunas darba vietas un likt miljoniem amerikāņu atgriezties darbā.

B. Obama arī aicinājis ASV Kongresu nekavējoties pieņemt viņa ekonomikas plānu, vēsta Fox News.

ASV prezidenta plānā paredzēts samazināt nodokļus gan darba devējiem, gan arī darba ņēmējiem, kopējā nodokļu samazinājuma summa sasniegs 240 miljardus ASV dolāru.

25 miljardus ASV paredzēts tērēt skolu infrastruktūras uzlabošanai, lai modernizētu aptuveni 35 tūkstošus skolu. Vēl 35 miljardi dolāru paredzēti, lai novērstu 280 tūkstošu skolotāju un iespējamo atlaišanu.

50 miljardi dolāru tiks tērēti transporta infrastruktūras attīstīšanai un remontēšanai.

Tāpat līdzekļi tiks piešķirti Irākas un Afganistānas karu veterānu nodrošināšanai ar darba vietām, kā arī esošā policistu un ugunsdzēsēju skaita saglabāšanai.

Hakeri, kas internetā publiskojuši ASV pirmās lēdijas Mišelas Obamas un slavenību finansiālā stāvokļa un personīgās informācijas datus, tos ieguvuši no kredītinformāciju apkopojošām kompānijām.

Pirmdien kāda Krievijas tīmekļa vietne publiskoja 15 slavenību un amatpersonu finanšu stāvokļa datus. Tikuši publiskoti ASV pirmās lēdijas, Federālā Izmeklēšnas biroja (FIB) vadītāja, bijušā Kalifornijas gubernatora un filmu zvaigznes Arnolda Švarcenegera, ASV viceprezidenta Džo Baidena, gubernatora Mita Romnija, filmu zvaigznes Mela Gibsona, mūziķa Jay-Z un citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku personīgos datus, ieskaitot informāciju par to finansiālo stāvokli un sociālo apdrošināšanu.

Hakeru piekļuvi savai informācijai atzinušas trīs lielākās ASV kredītkompānijas Experian Plc, Equifax Inc. un TransUnion Corp, vēsta Bloomberg. TransUnion norāda, ka hakeru rīcībā jau bijis «ievērojamu daudzumu» minēto personu datu, kas iegūti no citiem avotiem, kā, piemēram, bankām un veikaliem. Hakeri pēc tam datus izmantojuši, lai piekļūtu tos interesējošai informācijai.

Starptautiskā policijas operācijā septiņās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, aizturēti 11 hakeri, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām, vēsta The Independent.

Aresti veikti Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Francijā, Rumānijā, Itālijā un Norvēģijā.

Aizturētie hakeri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgas programmas izmantošanu, lai pārņemtu savā kontrolē datoru tīmekļu kameras un izspiegotu datorlietotājus informācijas iegūšanai vai šantāžas nolūkos.

Britu policija apstiprināja, ka Lielbritānijā aizturēti četri cilvēki.

Kā jau LETA ziņoja, Lielbritānijas Informācijas komisāra birojs (ICO) ceturtdien aicināja Krieviju dzēst interneta vietni, kurā hakeri pieslēgušies tiešsaistes kamerām mājokļos un uzņēmumos visā pasaulē.

ICO apstiprināja, ka hakeri izmantojuši neaizsargātas vai ar vājām parolēm apsargātas novērošanas kameras un bezvadu bērnu monitorus.