Iesaka Laila Vārtukapteine, Elvi Latvija komercdirektore: Gruzijā dzīvoju no 2006. līdz 2008. gadam, kad tur bijām iecerējuši attīstīt mazumtirdzniecības tīklu. Politiskās situācijas dēļ šajā valstī darbība tika pārtraukta. Kopš tā laika Gruzijā jau kā tūriste esmu atgriezusies divas reizes.

Pēdējos gados šī valsts attīstības ziņā ir spērusi milzīgus soļus uz priekšu; tūristiem tā ir kļuvusi saistošāka – pilsētās restaurētas ēkas un tilti, labiekārtoti parki, ir izbūvēti un atjaunoti ceļi, tostarp tie, kas ved kalnos. Tiesa, līdz ar šīm pārmaiņām Gruzija sākusi zaudēt autentiskumu, savu senatnes elpu, nedaudz sāk līdzināties rietumiem.

Kad turp braukt?

Vasarā Gruzijā ir liela svelme, tomēr augusts ir pateicīgs mēnesis, kad apmeklēt šo valsti, jo tad nobaudāms plašs augļu un dārzeņu klāsts, garšas ziņā tie krietni pārspēj mūsējos. Augustā ir arī vīnogu ražas laiks, tādēļ ir vērts doties uz Kahetiju, kur ir milzīgas vīnogulāju plantācijas. Vīnogu vākšana nav romantiska pastaiga pa lauku, tas ir fiziski smags darbs, turklāt plantācijā, kur vīnogulāji ir augstāki par cilvēka augumu, ir ļoti karsti – tur nevar sajust vēja pūsmu. Protams, to atsver gardo ogu nobaudīšana. Vīna darīšanai tiek audzētas speciālas vīnogu šķirnes, ogas ir ļoti saldas, šķiet pat pārcukurotas.

Latvijas Televīzija pieļauj iespēju, ka Latvija tomēr varētu piedalīties Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā, kas šogad notiks Maskavā, Db.lv informēja SIA Latvijas televīzija Sabiedrisko attiecību speciāliste Ieviņa Ancena.

Pagājušā gada nogalē saistībā ar valdības lēmumu Latvijas Televīzijai samazināt valsts dotāciju par 2.4 miljoniem latu, Eirovīzija bija viens no projektiem, no kura krīzes budžeta apstākļos Latvijas Televīzija bija spiesta atteikties.

Šobrīd, pateicoties plašajai rezonansei sabiedrībā un vairāku organizāciju paustajam atbalstam, radusies cerība, ka Latvija tomēr varētu piedalīties Eirovīzijā. Latvijas Televīzija šobrīd izskata iespējas, kā rast nepieciešamo finansējumu, kā arī risina pārrunas ar eventuālajiem atbalstītājiem.

Detalizētāku informāciju par Latvijas dalību Eirovīzijas dziesmu konkursā LTV varētu sniegt nākamās nedēļas sākumā.

No savas vairāk nekā desmit gadu pieredzes vēstnieka amatā varu teikt, ka uzņēmēji pārsvarā meklē vēstniecības palīdzību divos gadījumos – pirmkārt, ja tikpat kā neko nezina par biznesa iespējām attiecīgajā valstī, otrkārt, ja ir jau «iebraukuši auzās», respektīvi, sastapušies ar problēmām, kuras nevar atrisināt patstāvīgi.

Otrais gadījums ir sarežģītāks un ne vienmēr var palīdzēt pat valsts augstāko amatpersonu iejaukšanās, lai gan ir arī pozitīvi piemēri. Gruzijas gadījumā tāds ir Pixel investīciju projekts Tbilisi 24 miljonu dolāru vērtībā, kad, pateicoties vēstniecības iniciētai ārlietu ministra, ministru prezidenta un Valsts prezidenta iesaistei, izdevās panākt abām pusēm pieņemamu kompromisu. Latvijas uzņēmēju likumīgo interešu aizsardzībai vērstas aktivitātes ir svarīga ekonomiskās diplomātijas sastāvdaļa, taču manas piezīmes par biznesa iespējām Gruzijā vairāk orientētas uzņēmējiem, kuri tikai apsver iespējas uzsākt biznesu šajā Dienvidkaukāza valstī.

«Mans padoms – izmantojiet šo brīdi, nepalaidiet garām izdevīgāko laiku, kad Gruzija strauji attīstās! Pēc diviem trim gadiem sākt biznesu Gruzijā būs daudz grūtāk, jo konkurence būs daudz lielāka,» Latvijas uzņēmumiem iesaka Gruzijas vēstnieks Latvijā Konstantīns Korkelia intervijā laikrakstam Latvijas Avīze.

Ekonomiskās krīzes laikā Gruzija nodokļus nevis paaugstināja, bet gan samazināja. «Tas var šķist pārsteidzoši, bet tā darīts ar nodomu atbalstīt vietējos uzņēmējus, kā arī, lai Gruzija kļūtu pievilcīgākā ārvalstu investoru acīs,» stāsta K. Korkelia. Patlaban pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Gruzijā ir 18%, ienākuma nodoklis – 20%, bet vidējā mēnešalga apmēram 556 lari (172 lati), savukārt algu pieaugums valsts sektorā Gruzijai ļauj veiksmīgi samazināt korupciju, viņš atzīst, piebilstot, ka starptautiski pētījumi atzinuši Gruzijas biznesa vidi par labu.

Uz jautājumu par Gruzijas uzņēmumu darbību Latvijā, vēstnieks norāda – tas attīstās, jo īpaši vīna un minerālūdens Borjomi un Nabeghvali imports: Borjomi aizņem 11% no Latvijas minerālūdens tirgus, un katru gadu tas palielinās. Pēdējo divu triju gadu laikā ir pieaudzis Gruzijas vīnu noiets Latvijā.

Tēriņi, lai sagatavotos un noorganizētu Eirovīzijas dziesmu konkursu Krievijā, Maskavā 2009. gadā, varētu sasniegt 1 miljardu rubļu (ap 20 milj. Ls).

Par to paziņojis Krievijas vicepremjers Aleksandrs Žukovs, kurš ir organizatoriskās komitejas vadītājs, ziņo newsru.

Pēc vicepremjera teiktā, šāda summa jau esot rezervēta valsts budžetā. Papildu finansējumu vēl nodrošināšot arī Maskavas pilsēta. Eirovīzijas konkurss norisināsies nākamgad no 9. līdz 16. maijam Maskavā, sporta kompleksā Olimpijskij. Kompekss spēj uzņemt 25 000 apmeklētājus. Uz Eirovīzijas atspoguļošanu tiek gaidīti vairāk nekā 2 000 žurnālisti. Žukovs apgalvojis, ka konkurss būšot «interesants un skaists», tiesa, neatklājot sīkāku informāciju par to, kas gaidāms.

Gruzijā cilvēki dzīvo nesalīdzināmi nabadzīgākos un vienkāršākos apstākļos nekā Latvijā. Taču nekad tur neesmu dzirdējusi gaušanos par dzīvi, stāsta rakstniece Nora Ikstena, kuras grāmata par Gruziju šonedēļ piedzīvo atvēršanas svētkus, vēsta laikraksta Diena pielikums KDi.

«Man bija 38 gadi, kad pirmo reizi mūžā nokļuvu Gruzijā,» stāsta rakstniece. «Mana Gruzijas iepazīšana sakrita ar brīdi, kad Latvijā valdīja krīze. Latvijā visi runāja tikai par krīzes šausmām, bet Gruzijā ieraudzīju, ka cilvēki dzīvo nesalīdzināmi nabadzīgākos un vienkāršākos apstākļos, īpaši laukos. Taču nekad neesmu dzirdējusi gaušanos par dzīvi! Tur cilvēki prot atrast prieku par dzīvi jebkurā situācijā. Manā grāmatā ir šāds fragments: cilvēki brauc pie radiem kalnos, kur notikusi zemestrīce. Izbīlī par tuvinieku likteni viņi ved maizi, ūdeni, bet, ieejot sētā, redz, ka sagrauto māju drupās ir saklāti galdi un cilvēki svin to, ka palikuši dzīvi! Mājas ir sabrukušas, bet viņi paši ir dzīvi. Tas ir gruzīnu tautas raksturā - prieks par dzīvi, dzīves svinēšana, neraugoties uz apstākļiem,» skaidro N. Ikstena.

TV3 raidījumam Nekā Personīga kļuvis zināms, ka divās Latvijas vēstniecībās – Gruzijā un Ukrainā - notiek izmeklēšanas procesi saistībā ar korupciju.

Vairāki informācijas avoti Gruzijā žurnālistiem apstiprinājuši, ka Latvijas vēstniecības konsule Tbilisi par Latvijas vīzu noformēšanu esot prasījusi dāvanas – zelta rotaslietas un citus vērtīgus priekšmetus. Savukārt Ukrainā sūdzas, ka tur mūsu Goda konsule Odesā mēģinājusi izspiest naudu no uzņēmējiem.

Ārlietu ministrija Nekā Personīga apstiprināja, ka pēc saņemtajām sūdzībām par korupciju, ministrijai ir nācies šonedēļ no amata atstādināt Latvijas vēstniecības konsuli Gruzijā Gundegu Smiltiņu un apturēts mandāts Latvijas Goda konsulei Ukrainā Olenai Aleksejenko. Ministrijā saka, ka patlaban vēl turpinās dienesta pārbaudes saistībā ar abām mūsu vēstniecībām – Ukrainā un Gruzijā.

Lai veicinātu Latvijas vides un farmācijas jomas uzņēmēju sadarbības iespējas Gruzijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Gruzijā no 12. līdz 15.oktobrim organizē delegāciju uz Gruziju.

No 12. līdz 13. oktobris Latvijas uzņēmumiem tika organizēts seminārs Gruzijas Vides aizsardzības un dabas resursu ministrijā, kuru atklāja Gruzijas ministrs Georgs Hačidze (George Khachidze) un Latvijas vēstnieks Gruzijā Andris Vilcāns. Seminārs deva iespēju Latvijas uzņēmējiem iepazīties ar vides jomu un tās attīstības perspektīvu Gruzijā. Latvijas uzņēmumiem notika arī tikšanās Tbilisi domē, kā arī ar aktīvākajiem vides jomas donoriem Gruzijā – Eiropas Savienības, Nīderlandes, Zviedrijas un Apvienoto Nāciju Attīstības Programmas (UNDP) ekspertiem. Papildus uzņēmumiem tika organizētas individuālas tikšanās ar potenciālajiem privātā sektora partneriem.

Otrdien, 12. maijā, LTV1 tiešraidē būs skatāms Eiropas vērienīgākā izklaides notikuma – Eirovīzijas starptautiskā dziesmu konkursa pirmais pusfināls.

Lai gan Eirovīzijas dziesmu konkurss notiek jau 53. gadu, jāatgādina, ka tikai kopš 2004. gada ieviests pusfinālu un fināla princips, bet pērn formātam pievienotas vēl jaunas nianses: katrā no diviem pusfināliem var piedalīties līdz 20 dalībvalstīm, bet finālā piedalās no katra pusfināla kvalificējušās 10 valstis plus vēl piecas valstis: Lielais četrinieks (Francija, Lielbritānija, Spānija un Vācija), kā arī valsts, kura organizē konkursu. Šogad Eirovīzijas starptautiskajā konkursā piedalās 42 valstis, no kurām 18 piedalīsies pirmajā pusfinālā, bet 19 – otrajā.

Kompānija Narvesen un a/s Latvijas Krājbanka atsaukušās Latvijas Televīzijas (LTV) aicinājumam sniegt atbalstu Latvijas dalībai Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā, Db pavēstīja LTV Sabiedrisko attiecību nodaļā.

"Šogad Eirovīzija taps tikai no draugu un labvēļu naudas, neskarot LTV budžetu," skaidro LTV ģenerāldirektors Edgars Kots. Iepriekš, līdz ar valdības lēmumu Latvijas Televīzijai samazināt valsts dotāciju par 2.4 miljoniem latu, Eirovīzija bija viens no projektiem, no kura krīzes budžeta apstākļos Latvijas Televīzija bija spiesta atteikties. Tomēr ar Narvesen un Latvijas Krājbankas atbalstu, Latvijas Televīzija (LTV) šogad tomēr piedalīsies Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā. Savukārt atbalstu Eirovīzijas nacionālās atlases finālam, līdzīgi kā iepriekšējos gadus, sniegs Ventspils attīstības aģentūra un Ventspils pilsētas dome.

Latvija arī nākamgad piedalīsies civilās misijās Kosovā, Afganistānā un Gruzijā, taču ar mazāku dalībnieku skaitu.

Šādu lēmumu Ministru Kabinets pieņēmis pēc tam, kad uzklausījis iekšlietu ministres Lindes Mūrnieces sniegto ziņojumu par iekšlietu sistēmas darbinieku dalību starptautiskajās misijās un operācijās.

Eiropas Savienības (ES) Novērotāju misijā Gruzijā arī turpmāk paliks divi pārstāvji, bet policijas misijā Afganistānā un likuma varas nodrošināšanas misijā Kosovā nosūtāmo civilo ekspertu skaits nākamajam periodam samazināts līdz vienam ekspertam katrā valstī. Šobrīd Afganistānā uzturas 2 iekšlietu sistēmas darbinieki, bet Kosovā – 10 eksperti.

Kā skaidro Iekšlietu ministrijā, līdzdalība šajās ES civilajās ekspertu misijās ir nozīmīga Latvijas starptautisko saistību sastāvdaļa, taču viena pārstāvja uzturēšanās misijā valstij vidēji izmaksā 40 tūkstošus, tāpēc samazināta finansējuma apstākļos visas trīs misijas nav iespējams turpināt līdzšinējā apjomā. Ņemot vērā, ka Kosovas misija ir līdz šim lielākā Eiropas Drošības un aizsardzības politikas misija ar kopskaitā aptuveni 1800 starptautisko civilo ekspertu dalību, arī Latvijas līdz šim nosūtīto amatpersonu skaits ir bijis visnotaļ liels un nākamajam periodam var tikt samazināts, neradot būtisku kaitējumu. Izvērtējot definētās ārpolitikas prioritātes un pašreizējo ekonomisko situāciju, būtiski šobrīd ir nodrošināt Iekšlietu ministrijas speciālistu dalību Gruzijā, jo šis konfliktu skartais reģions ir tuvu kaimiņos Eiropas Savienībai, līdz ar to tas atstāj iespaidu uz visa reģiona stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību. Turklāt šī civilā misija Gruzijā ir vienīgais starptautiskais novērotājs, kas darbojas tiešā Abhāzijas un Dienvidosetijas tuvumā, ļaujot starptautiskajai sabiedrībai spriest par notikumiem un procesiem šajā teritorijā. Tāpat arī Afganistānas drošības situācija ir ļoti sarežģīta un, kā vēstulē Valsts kancelejai norāda Ārlietu ministrija, Latvijas iesaiste šīs valsts stabilizēšanā – gan militārā, gan civilā jomā – ir viens no prioritārajiem drošības politikas jautājumiem.

Uzņēmējdarbība Latvijā ir tādā kā pabērna lomā. Šeit mēdz ļoti skaisti teikt, ka rūpniecība un uzņēmējdarbība ir ekonomikas stūrakmens, bet ir pilnīgi pretēja attieksme, kad valstij ir jādod kaut kāds, pat ne naudisks, atbalsts.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Anastasija Udalova, Dzintara kosmētikas ražotāja H.A.Brieger valdes locekle un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas padomes priekšsēdētāja.

Fragments no intervijas

Pagājušas jau vairākas nedēļas, kopš kosmētika ar zīmolu Dzintars atkal ir veikalu plauktos. Esat apkopojuši pirmā darbības mēneša rezultātus. Kādi tie ir?

Ja mēs runājam no finanšu viedokļa, tad esam pārspējuši savas ieceres un vēlmes par 20%. Tam ir gan plusi, gan mīnusi. Plusi, protams, ir naudas ieņēmumos. Mīnuss ir tas, ka mūsu plānošana izrādījās pārāk piesardzīga. Protams, ka ir arī negatīvi komentāri, bet arī ar to rēķinājāmies – nekad nevar būt tā, ka patīk visiem.

Visa mana būtība staro ikreiz,kad ir izvēlēts galamērķis jauniem piedzīvojumiem un nopirkta lidmašīnas biļete, jo ir skaidri zināms, ka katrā ceļojumā ir iespēja paplašināt savu redzesloku un augt kā personībai, pilnveidoties un transformēties.

Šoreiz kā galamērķis tika izvēlēta Gruzija. Biju dzirdējusi sajūsmas stāstus par Gruziju, bet centos veidot pati savu priekšstatu.

Biļetes par 60 eiro turp un atpakaļ iegādājos oktobra vidū, bet ceļojumā devos novembra beigās, izmantojot aviokompānijas Wizz Air reisu uz Kutaisi lidostu Gruzijā. Lai gan Kutaisi atrodas aptuveni 230km attālumā un trīs ar pusi stundu braucienā no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi, tomēr šāds lidojuma galamērķis, manuprāt, ir daudz izdevīgāks.

Ceļojumā devos kopā ar draudzeni. Pirmo nakti pavadījām Kutaisi. Aptuveni nedēļu pirms lidojuma naktsmājas atradām interneta vietnē Airbnb un tās divām personām izmaksāja aptuveni 16 eiro. Savukārt, taksis no lidostas līdz Kutaisi centram - aptuveni 8 eiro par gandrīz 25 kilometriem. Jāsaka gan, ka ir cena tūristiem un Gruzijā droši var kaulēties. Kutaisi es noteikti neieteiktu kā vietu, kurā uzkavēties ilgāk par vienu dienu.

Latvijā izstrādātās pretvēža zāles Rigvir ir reģistrētas Gruzijā, tādējādi Gruzija ir kļuvusi par otro valsti pasaulē, kur ir plaši pieejams šis medikaments, informē Starptautiskā Viroterapijas Centra izpilddirektore Diāna Otisone.

Līdz šim pacientiem no citām valstīm viroterapija bija pieejama galvenokārt ar medicīnas tūrisma palīdzību. Pēc 2015. gada datiem, pateicoties medicīnas tūrismam viroterapiju Latvijā ir saņēmuši pacienti no vairāk kā 40 valstīm. Līdz ar zāļu reģistrācijas procesa veiksmīgu rezultātu Gruzijā, uzlabosies viroterapijas pieejamība ne tikai Gruzijā, bet visā Kaukāza reģionā. Tiek pieļauts, ka arī daļa Krievijas pacientu dos priekšroku saņemt viroterapiju Gruzijā.

D. Otisone norāda, ka maijā Latviju apmeklēja divas Gruzijas ārstu delegācijas. Ārsti izgāja pilnu apmācības kursu, lai pielietotu viroterapiju Gruzijas pacientu ārstēšanā. Gruzijas mediķu interese par viroterapijas metodi ir liela, tāpēc tuvāko nedēļu laikā Rīgā gaidāmas vēl dažas ārstu delegācijas uz apmācībām.

ASV diplomāti uzskata, ka bijušais Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis (PLL) ir izņēmums Latvijas politikā un lielai daļai pārējās politiskās elites rūp savu personīgo biznesa darījumu saglabāšana ar Krieviju, liecina "WikiLeaks" vietnē publiskotais Vašingtonas diplomātu slepenais ziņojums.

Telegrammā, kuru ASV vēstniecība Rīgā Valsts departamentam nosūtījusi 2008.gada 15.augustā, vērtēta Latvijas politiskā situācija pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā.

ASV diplomātu ziņojumā norādīts, ka iebrukums spilgti iezīmējis Latvijas sabiedrības integrācijas problēmas, kā arī parādījis daudzu politiķu biznesa intereses Krievijā.

Bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks ("Vienotība"), tiekoties ar ASV vēstnieku Latvijā, norādījis, ka tagad ir svarīgi, lai Latvija pārliecina ES, ka attiecības ar Krieviju nevar turpināties kā parasti.

ASV vēstniecība norāda, ka daudziem cilvēkiem Latvijā, tostarp virknei vadošo politiķu, ir ļoti ekskluzīvas biznesa attiecības ar Krieviju, kuras viņi nevēlētos zaudēt.

Eiropas Parlaments trešdien (3. septembrī) pieņem ilgi gaidīto politisko rezolūciju par situāciju Gruzijā. Deputāti nepārprotami un asi nosoda Krievijas vienpusējo Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarības atzīšanu kā starptautisko tiesību pārkāpumu, aicina Krieviju ievērot miera plānu un nekavējoties pilnībā izvest savu karaspēku no Gruzijas, atbalsta plašu humanitāro un rekonstrukcijas palīdzību, brīvās tirdzniecības ieviešanu un vīzu režīma atvieglošanu ar Gruziju, kā arī nopeļ Krievijas mēģinājumus Kaukāzā veidot savu īpašās ietekmes zonu, Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāts Rihards Pīks.

Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāts Rihards Pīks, kurš Eiropas Parlamenta oficiālās delegācijas sastāvā apmeklējis Gruziju, uzskata: "Kremlis liek Eiropai pamosties. Pirmais trauksmes zvans izskanēja jau 2006. gada janvārī, kad politisku motīvu vārdā Krievija "piegrieza gāzes krānu" Ukrainai un tādējādi radīja gāzes piegādes traucējumus arī citām Eiropas valstīm. Esmu pārliecināts, ka Krievijas militārā agresija un teritorijas okupācija Gruzijā piespiedīs Eiropas Savienību vienoties un daudz aktīvāk veidot kopēju ārpolitiku, vismaz - attiecībās ar Krieviju. Vienlaikus Gruzijas krīze piespiedīs Eiropas Savienību straujāk veidot kopējo energodrošības politiku."

Šodien ceļu uz Gruziju ir sākusi pirmā kosmētikas ražotāja H.A.Brieger eksporta krava ar Dzintars produkciju. Plānots, ka tirdzniecībā Gruzijā Dzintars būs pēc trim nedēļām, informē uzņēmums.

H.A.Brieger uz Gruziju eksportē pilnu produktu portfeli.

Dzintars kosmētikas produkti Gruzijā tiks pārdoti vairāk nekā 500 dažādos veikalos un aptiekās, tostarp, vienā no Gruzijas lielākajām aptieku ķēdēm LLX "PSP Pharm", LTD "Aversi-Pharma" un prestižajā Tbilisi tirdzniecības centrā "Agrohub CCO".

Latvijas biznesam – Igaunijas atbalsts. Latvijā tikai runas par atbalstu 

Uzņēmējdarbība Latvijā ir tādā kā pabērna lomā. Šeit mēdz ļoti skaisti teikt,...

"Starp cilvēkiem Gruzijā un Latvijā vienmēr ir valdījušas īpašas simpātijas un cieņa. Interese par Latviju, kultūru, ražojumiem Gruzijā vēsturiski ir liela un šī interese ir saglabājusies vēl joprojām. Tādēļ, izvēloties pirmos eksporta tirgus, mēs ne mirkli nešaubījāmies, ka viena no pirmajiem būs tieši Gruzija. Esmu pārliecināta, ka mūsu kopjošo kosmētiku un saules aizsardzības līniju novērtēs Gruzijas pircēji," komentē Anastasija Udalova, H.A.Brieger vadītāja.

FOTO: Ieskats atjaunotā kosmētikas zīmola Dzintars ražotnē 

Pie patērētājiem visā Latvijā atgriezies kosmētikas zīmols Dzintars, kuru tā vēsturiskajā rūpnīcā...

Kopš 2021.gada maija beigām Dzintars ir pieejams tirdzniecībā arī Igaunijas un Lietuvas interneta veikalos un atsevišķās tirdzniecības ķēdēs. H.A.Brieger tuvāko mēnešu mērķis ir stiprināt un paplašināt tirdzniecības vietu tīklu abos šajos tirgos. Tāpat jau tuvākā laikā tiks sākts eksports uz Uzbekistānu un Krieviju.

Kosmētikas ražotājs H.A.Brieger atjaunoto Dzintars kosmētikas līniju ķermenim sāka tirgot 2021.gada marta sākumā. Kopš tā brīža ķermeņa kopšanas līniju ir papildinājusi mutes dobuma kopšanas sērija un saules aizsardzības sērija. Līdz šim Dzintars tirdzniecības apjoms ir sasniedzis gandrīz miljonu eiro.

H.A.Brieger ir saņēmis kvalitātes vadības un labas ražošanas prakses sertifikātus ISO 9001 un GMP jeb ISO 22716.

Gruzija negrasās veikt nekādas diskriminējošas darbības pret Krievijas iedzīvotājiem un kompānijām savā teritorijā. Tā paziņojusi Gruzijas Ekonomikas ministre Jekaterina Šarašidze, raksta Newsru.

"Neskatoties uz sarežģīto situāciju Gruzijas un Krievijas attiecībās un Krievijas okupāciju daļā Gruzijas teritorijas, Gruzijas valdība nediskriminēs Krievijas pilsoņus un kompānijas savā teritorijā," sacījusi J. Šarašidze.

Ministre norāda, ka Gruzija rīkosies kā civilizēta valsts attiecībā pret jebkuras valsts pilsoņiem un kompānijām. "Kompānijas, kas izveidotas uz Krievijas investīciju pamata, turpinās normāli funkcionēt. Gruzija ir gatava paplašināt šo kompāniju darbību valstī, kā arī pieņemt jaunas investīcijas," saka J. Šarašidze.

Statistikas departamenta dati liecina, ka kopējais Krievijas investīciju apjoms Gruzijā laika posmā no 1997. līdz 2007. gadam veido 310.5 miljonus ASV dolāru. Šī gada pirmajā ceturksnī Krievija Gruzijā investējusi 34 miljonus dolāru.

Atbilstoša infrastruktūra – jauna koncertzāle un viesnīcas – konkursu Jaunais vilnis varot pacelt citā līmenī, kā arī piesaistīt ārvalstu investorus.

Desmit gadu laikā konkurss Jaunais vilnis ir iekarojis televīzijas skatītājus bijušās PSRS telpā, un tas vairāk orientējas uz krievu valodu saprotošu publiku, taču mūsdienīga koncerzāle un viesnīcas ļautu šo jauno izpildītāju konkursu orientēt arī uz Rietumeiropas skatītājiem, skaidroja konkursa Jaunais vilnis organizators, komponists un šovbiznesa pārzinātājs Igors Krutojs.

Viņš norāda, ka, jau šobrīd tiekot domāts par pasākumiem, kā piesaistīt Rietumeiropas auditoriju, un ka viens no risinājumiem esot konkursa norises valodas maiņa no krievu uz angļu vai arī aizkadra stāstījums angļu valodā. Līdz ar to pakāpeniski saruktu Krievijas šobiznesa zvaigžņu īpatsvars, kuras aizstātu Rietumeiropas zvaigznes. To, ka to iespējams izdarīt rāda arī Stīva Vondera uzstāšānās, kas, pēc I. Krutoja sacītā izmaksājusi aptuveni 0,8 mljonus. I. Krutojs nenoliedza, ka šobrīd ir interese palielināt to valstu skaitu, uz kurām tiek translēts konkurss Jaunais vilnis, piemēram, uz Norvēģiju, no kurienes varot sagaidīt arī tūristus.

Arī šogad dziesmu konkursā Eirovīzija Latviju pārstāvošajiem mūziķiem Musiqq nav izdevies iekļūt finālā, tādējādi Latvija jau trešo gadu nav tikusi tālāk par konkursa pusfinālu.

Eirovīzijas finālā pērn neiekļuva arī Aisha, savukārt 2009. gadā nepaveicās Intaram Busulim.

Pēc 10. un 12. maijā notikušajiem pusfināla koncertiem ir zināms, ka Eirovīzijas finālā piedalīsies mākslinieki no Igaunijas, Rumānijas, Moldovas, Īrijas, Bosnijas un Hercegovinas, Dānijas, Austrijas, Ukrainas, Slovēnijas, Zviedrijas, Serbijas, Lietuvas, Grieķijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Šveices, Ungārijas, Somijas, Krievijas un Īslandes.

Tradicionāli finālā bez piedalīšanās pusfinālos finālā automātiski startēs Vācija, Francija, Lielbritānija, Spānija, un pēc ilgāka pārtraukuma Eirovīzijā arī Itālija.

Maskavas Eirovīzijas sarīkošana izmaksās vairāk, nekā jebkurš no iepriekšējiem konkursiem citās valstīs, turklāt izdevumi neatmaksāsies, raksta Vedomostji.

Eirovīzija 2009 budžetu veido pieci finansējuma avoti - federālais budžets, Maskavas budžets, Eiropas raidorganizāciju apvienības (EBU), Pirmā kanāla un sponsoru naudas.

Krievijas valdība piešķīrusi miljardu rubļu, EBU - sešus miljonus dolāru, bet Maskava - 200 miljonus rubļu.

Eirovīzijai ir seši oficiālie sponsori: Raiffeisenbank, Schwarzkopf un Rostelekom kā starptautiskie konkursa partneri, savukārt Pepsi, Mary Kay un Gold Mine Beer – nacionālie partneri.

Pirmā kanāla izdevumi un sponsoru līgumu summas netiek publiskotas, tomēr ir zināms, ka, neskaitot telekompānijas izdevumus, konkursa budžets būs aptuveni 42 miljoni ASV dolāru. Pērn Eirovīzija izmaksāja 24 miljonus dolāru (32 miljonu dolāru pēc 2009. gada maija kursa).

Krievijas Federālais pretmonopola dienests (FAS) pierādījumu trūkuma dēļ slēdzis lietu, kurā par slepenu cenu veidošanas politiku dziesmu konkursa Eirovīzija laikā tika turētas aizdomās Maskavas lielākās viesnīcas, ziņo Lenta.ru.

FAS savas pretenzijas izvirzīja šī gada aprīļa beigās, kas ir aptuveni divas nedēļas pirms Eirovīzijas sākuma. Tad aizdomas krita uz viesnīcām Budapešt, Pjotr I, Prezident-Hotel un kompāniju Mospromstroi Hotel Management.

Viesnīcu vadītāji teju uzreiz noliedza visas iespējamās apsūdzības, skaidrojot, ka viesnīcu numuriņu cenas vienmēr tiek mainītas, mainoties sezonai.

Eirovīzija šogad notika Maskavā no 10. līdz 16. maijam. Šis notikums Maskavā piesaistīja daudz tūristu no Eiropas valstīm, līdz ar ko krasi palielinājās numuriņu cenas viesnīcās.

A/s Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2012. gada marta rezultāti liecina, ka produktu realizācija pieaugusi par 65%, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, un veido 4,65 milj. Ls.

Lielākais realizācijas pieaugums novērojams Tadžikistānā - par 342%, Latvijā - par 319%, Gruzijā - par 142%, Krievijā - par 57%, Ukrainā un Moldovā - par 34%. 2012.gada martā veiktas ievērojamas piegādes arī uz Taivānu.

A/s Olainfarm lielākie noieta tirgi 2012. gada martā bija Krievija, Ukraina, Latvija, Baltkrievija, Kazahstāna un Taivāna.

2012. gada trīs mēnešos provizoriskais konsolidētais a/s Olainfarm realizācijas apjoms sasniedzis 12,03 miljonus latu (17,11 miljonus eiro) - tas ir pieaugums par 47%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2011. gadā. Visstraujākais realizācijas pieaugums šā gada trīs mēnešos vērojams ASV, kur tās apjoms palielinājies 267 reizes, Taivānā - 13 reizes, Latvijā - vairāk kā 4 reizes, Gruzijā - vairāk kā 3 reizes un Ukrainā, kur tās apjoms palielinājies par 81%. A/s Olainfarm lielākie noieta tirgi 2012. gada trīs mēnešos ir Krievija, Ukraina, Latvija, Baltkrievija, Kazahstāna un Lielbritānija.

13.augustā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās Eiropas Savienības Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) ārkārtas sanāksmē, kuras dienaskārtībā bija aktuālie notikumi Gruzijā un ES iesaiste militārā konflikta noregulējumā Gruzijā.

Visu Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri atzinīgi novērtēja ES prezidējošās valsts Francijas kā vidutāja lomu Gruzijas un Krievijas Federācijas militārā konflikta noregulēšanā un pušu panākto vienošanos par pamiera nosacījumiem. Ārlietu ministri bija vienisprātis, ka vitāli svarīga ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērošanas līdzekļu pastiprināšana Gruzijā uz vietas un izteica aicinājumu konfliktā iesaistītajām pusēm nekavēt novērotāju darbību.

Vienlaicīgi ES ārlietu ministri atzina, ka panāktais pagaidu pamiers starp Gruziju un Krievijas Federāciju ir ļoti trausls un absolūta prioritāte ir karadarbības un cilvēku ciešanu steidzama pārtraukšana un pamiera nostiprināšana.