Pagājušajā naktī, iespējams, nošāvies pazīstamais advokāts Andris Grūtups.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, advokāta mirstīgās atliekas esot atrastas dzīvoklī namā Rīgā, Vaļņu ielā 11, kurā mitinās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Par ticamāko nāves iemeslu sākotnēji tiek uzskatīta pašnāvība, jo pie mirušā esot atrasta pirmsnāves vēstule. Traģiskā notikuma apstākļus izmeklēšanā skaidro Valsts policija.

Izsaukums uz notikuma vietu saņemts vakar īsi pirms pusnakts.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V/RP) telekanālam LNT apstiprināja, ka Grūtups ir miris. Arī viņš atzina, ka netiek izslēgta pašnāvības iespēja.

Grūtups dzimis 1949.gada 5.maijā Dobelē. 1977.gadā ar izcilību beidzis Latvijas Valsts universitātes juridisko fakultāti. Pirms Atmodas Grūtups strādājis LPSR Prokuratūrā par nodaļas prokuroru, bet no 1980.gada bijis Siguldas juridiskās konsultācijas advokāts.

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājs «Rāmkalni Nordeco» šogad paredz apgrozījuma pieaugumu par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, prognozēja uzņēmuma īpašnieks Viktors Grūtups.

Viņš teica, ka šogad bijusi ļoti laba cidoniju raža, kas pārsniedza arī ražas apmēru iepriekšējā gadā. Arī dzērveņu raža šogad padevusies apjomīgāka nekā pērn, laba bija arī rabarberu raža. Ķirbju raža bijusi normāla. «Rāmkalni Nordeco» paši audzē cidonijas, rabarberus un ķirbjus, kā arī mazos apmēros aronijas un dzērvenes, ar kuru audzēšanu kompānija sākusi nodarboties vien nesen. Vairākums nepieciešamā dzērveņu apjoma un upenes tiek iepirktas.

Tā kā ražas gads bijis labs, arī kopējais iepirkto izejvielu apmērs audzis un kāpuši arī uzņēmuma pārdošanas apmēri.

«Plānojam apgrozījuma pieaugumu,» sacīja Grūtups, lēšot, ka uzņēmuma apgrozījums šogad varētu kāpt par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Šodien publiskotais tiesībsarga Jura Jansona atzinums, kurā norādīts uz nelikumīgu piekļuvi slepkavas un izvarotāja Staņislava Rogaļova krimināllietas materiāliem, no juridiskā viedokļa ir «tukšs papīrs» bez atsauces uz jebkādiem likumiem, uzskata advokāts Andris Grūtups, kurš grāmatā Maniaks aprakstījis Rogaļova tiesas prāvu, atsevišķu upuru vārdus atstājot nemainītus.

Grūtups pauda neizpratni par to, kāpēc šāds atzinums parādījies tieši tagad. Advokātam esot aizdomas, ka tas saistāms ar viņa principiālo pozīciju ebreju jautājumā. Tomēr Grūtups atturējās konkretizēt, kurš tajā varētu būt ieinteresēts. Viņš teica, lai lasītājs pats par to spriež.

Vaicāts, vai tiešām Rogaļova lietas materiāliem piekļuvis nelikumīgi, kā uz to atzinumā norādījis tiesībsargs, Grūtups atbildēja: «Kas par niekiem!» Advokāts sacīja, ka visu savu vēsturisko grāmatu tapšanas gaitā ir rakstījis vairākus pieprasījumus iestādēm, vēloties iegūt informāciju un izziņas no dažādiem arhīviem, un grāmatu rakstīšanas laikā viņš pabijis pat Federālā drošības dienesta arhīvā Krievijā.

Atkārtoti veiktas izmaiņas atpūtas parka "Rāmkalni" pārvaldītāja SIA "Rāmkalni serviss" īpašnieku sastāvā, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Saskaņā ar izmaiņām, turpmāk 39,05% kompānijas kapitāldaļu piederēs Kasparam Timermanim.

Tādējādi Viktoram Grūtupam "Rāmkalni serviss" kapitāldaļas tiešā veidā vairs nepieder. Vienlaikus pastarpinātā veidā Grūtups turpina būt kompānijas lielākais kapitāldaļu turētājs.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas 19.maijā.

LETA jau vēstīja, ka aprīlī par "Rāmkalni serviss" lielāko īpašnieku tiešā un pastarpinātā veidā kļuva Grūtups, tostarp tiešā veidā Grūtups ieguva 39,05% kompānijas kapitāldaļu.

Vienlaikus kompānijas kapitālā 36,89% īpašnieks ir SIA "Parking Services", kuras vienīgais īpašnieks pastarpināti arī ir Grūtups.

Tāpat kompānijas kapitālā 11,87% šobrīd pieder SIA "Rāmkalni Nordeco", kuras īpašnieki ir Grūtups (80%) un Liene Ozoliņa (20%).

Latvijai par svētību nāks prezidentāla pārvaldes forma, kurā valsts prezidentam ir pakļauta arī valdība. Savukārt juristi būtu pēdējie, kas laižami pie Satversmes reformas īstenošanas, uzskata advokāts, publicists un sabiedrisko procesu vērtētājs Andris Grūtups.

«Latviešu nācija nav nobriedusi tādam valsts pārvaldes modelim, kāds ir pašlaik. Sabiedrībā ir tik daudz naida un muļķības, ka šāda pārvaldes forma nestrādā. Mēs redzam pie kā tas ir novedis – pie katastrofālas iedzīvotāju skaita samazināšanās, nabadzības un bezdarba. Prezidentāla pārvaldes forma nāks Latvijai par svētību. Protams, ar nosacījumu, ka varam ievēlēt kārtīgu veci,» sarunā ar laikrakstu Diena sacīja A. Grūtups.

A. Grūtups atzina, ka citu ceļu neredz un ir jāvirzās uz prezidentālu – turklāt tīri prezidentālu – iekārtu, kurā valsts prezidentam ir pakļauta arī valdība. «Tad būs reāla varas dalīšana, jo parlamentārais būs nodalīts no izpildvaras. Pašlaik varas nodalījums ir ir formāls, jo tās pašas parlamenta partijas, tie paši cilvēki veido valdību,» norādīja advokāts.

Latvijai jāuzmanās no lielkrievu nacionālistiem un viņiem jāliek strādāt, lai neatliktu laika nodarboties ar muļķībām un staigāt pa mītiņiem kopā ar biedrības Dzimtā valoda līderi Vladimiru Lindermanu, saka jurists un publicists Andris Grūtups.

Runājot par aizvadīto valodas referendumu, Grūtups atzīst, ka tajā bijis daudz vairāk pozitīvā nekā negatīvā. «Pirmkārt, tas daudziem latviešiem parādīja, cik trausla ir Latvijas valsts un latviešu valoda. Visi tie, kuri bezatbildīgi aizskrēja pēc naudas uz ārzemēm, to pārdomās, jo bez viņiem valsts kļuvusi vājāka. Tā ir vērtīga mācība,» intervijā žurnālam Klubs norāda jurists.

Pēc viņa teiktā, otra pozitīvā lieta ir pieredzētais, ka nācija var konsolidēties divās nedēļās. «Krievi necerēja, ka tik daudz nokonsolidēsies,» saka Grūtups, gan piebilstot, ka mācība esot arī tajā, ka mēs redzējām, kā krievi konsolidējās.

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotāja «Rāmkalni Nordeco» šogad plāno sākt realizēt produkciju jaunos tirgos Āzijā un Eiropā, aģentūrai LETA sacīja kompānijas īpašnieks Viktors Grūtups.

«Ir pāris eksporta tirgi, kuros mums drīzumā vajadzētu startēt. Tie ir Āzija, Eiropa, tajā skaitā Skandināvijas valstis, un mazliet Tuvie Austrumi, kur mēs ceram un gaidām piesaistīt jaunus tirgus. Esam par visu jau vienojušies, bet atlicis nokārtot pēdējās formalitātes,» sacīja Grūtups, piebilstot, ka viens no jaunajiem eksporta tirgiem būs Ķīna. Līdz ar jauno eksporta tirgu piesaisti produkcijas eksporta īpatsvars augs.

Viņš piebilda, ka jaunajos tirgos iecerēts realizēt sukādes, tostarp arī glazētas sukādes šokolādē jaunos iepakojumus, kas jau pieejamas vietējā tirgū.

Grūtups atgādināja, ka uzņēmums esošie realizācijas tirgi ir Lietuva, Igaunija, Beļģija, Nīderlande, Vācija, Norvēģija, kā arī uzņēmums eksportē arī uz Japānu. Līdz ar to Āzijas kā reģiona apguve uzsākta jau iepriekš.

«Ja politikā būtu daudz inteliģentu cilvēku, tā būtu svētība. [..] Starp mūsu politiķiem inteliģentu cilvēku – ļoti maz. Viņi ir veikli intriganti, manīgi, bet savā būtībā diezgan prasti, ar diezgan švakiem radurakstiem, ļoti daudzi nāk no ārkārtīgi vienkāršās tautas, kā saka – no dubļiem – par princi. Tas jau viss atspoguļojas cilvēkos, viņu izturēšanās veidā, daļai no viņiem ir absolūtas kalpu dvēseles,» tā intervijā žurnālam Kapitāls norāda advokāts Andris Grūtups.

Advokāts intervijā sūkstās par latviešu mentalitāti, kas paģērē kalpa dzīvi, nespējot kļūt ne par baņķieriem, ne kinozvaigznēm, toties jūtoties labi, strādājot kalpa darbu ārzemēs. «Latviešiem nekad nav bijis aristokrātijas, savukārt visa buržuāzija, kas izveidojās 20. gadsimta 20.-30. gados, no 1940. līdz 1953 tika likvidēta. To visu fiziski iznīcināja, pazemoja un salika cietumā. Protams, tā ir milzīga tautas problēma. Palūkojoties – kaut vai Valdis Zatlers. Kad viņš bija prezidents, Jaunajā vilnī sēdēja pirmajā rindā – viens no estrādes māksliniekiem izķēmo Latvijas himnu, bet viņš mierīgi paliek sēžam. Kauns!»

«Negribu vainot vai aizskart nevienu prombraucēju, kas, mūsu ekonomiskās vadības kļūdu nomocīts un pakļāvies paša mazvērtības izjūtām, pametis Latviju, bet kādam jau būs jāatbild Dieva vai vēstures priekšā par tiem vairāk nekā 200 000 cilvēku, kas tagad, miera laikā, ir devušies trimdā,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis advokāts Andris Grūtups.

«Tie lielākoties ir gados jauni cilvēki, un tas ir milzīgs zaudējums mūsu tautai. Kad šis zaudējums taps novērtēts, tad kaut kāda dažu aprindu šodienas cīņa ar oligarhiem izskatīsies vienkārši smieklīga,» viņš paudis.

«Bet visiem un katram aizbraucējam tomēr vajadzētu padomāt: kā Latvija iztiks bez manis? Un kā es iztikšu bez Latvijas? Un kas es tur, svešumā, būšu? Salašņa! Nevajag domāt, ka angļi, vācieši vai norvēģi, kas ir dziļas kultūras tautas ar senām tradīcijām, neatšķirs, kurš ir auslanders un kurš – pamatiedzīvotājs. Nekad – nekad! – ieceļotāji nekļūs par pamatiedzīvotājiem, jo vienīgā vieta, kur latvietis ir vajadzīgs, ir Latvija. Lai arī cik te dažkārt būtu grūti un pat neiespējami,» uz atgriešanos mudinājis Grūtups.

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājai SIA Rāmkalni Nordeco notikušas izmaiņas valdē un vienlaikus ir pieņemts darbā arī jauns kompānijas direktors, sacīja uzņēmuma īpašnieks Viktors Grūtups.

Pēc viņa teiktā, līdzšinējais valdes loceklis Andris Kikusts kopš šīs dienas vairs nav Rāmkalnu Nordeco valdē, savukārt viņa vietā uzņēmuma valdē šodien ir iecelts Kaspars Timermanis. Tāpat kompānijai ir iecelta arī jauna direktore Sigrija Bernsone, kurai ir atbilstoša pārtikas tehnologa izglītība un pieredze. «Līdz šim direktors mums bija arī valdes loceklis, tagad mēs veicām nelielas izmaiņas, valdē ieceļot atsevišķu cilvēku, kas ir vairāk formāli, savukārt direktora amata pienākumus pilda cits cilvēks,» paskaidroja Grūtups.

Rāmkalnu Nordeco īpašnieks teica, ka attiecīgās izmaiņas bijušas labu nodomu vadītas, pieņemot darbā direktoru ar pieredzi attiecīgajā jomā, kurš ir gatavs īstenot Rāmkalnu Nordeco uzstādītos mērķus. «Tā kā mēs augam un aktīvi apgūstam arī eksporta tirgus, tad mēs skatāmies, ka mums vajag stiprināt savu komandu, un tieši tāpēc mēs to izdarījām. Tā ka izmaiņas viennozīmīgi ir pozitīvas,» teica Grūtups, piebilstot, ka kompānija šogad ir sākusi eksportu uz vairākiem jauniem tirgiem un aktīvi turpinās ārvalstu tirgu apguvi.

Saistībā ar advokāta Andra Grūtupa nāvi tiks veiktas vairākas ekspertīzes, šodien informēja Rīgas reģiona Kriminālpolicijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Ģirts Mundurs.

Paredzēts veikt tiesu medicīnisko un ballistisko ekspertīzi, lai noskaidrotu notikušā apstākļus.

Izmeklēšanas ilgumu Mundurs atturējās prognozēt, norādot, ka tiesu medicīniskajai ekspertīzei varētu būt nepieciešams vismaz mēnesis.

Sākotnējā informācija liecina, ka traģēdijas brīdī Grūtups dzīvoklī atradies viens pats. Policiju par notikušo informēja Grūtupam tuvi cilvēki, kuri kopā ar viņu dzīvojuši. Kopš izsaukuma un paša notikuma pagājušas minūtes. Dzīvoklī atrastais ierocis esot Grūtupa.

Mundura rīcībā nav informācijas, ka Grūtups būtu, piemēram, vērsies policijā par viņam izteiktiem draudiem.

«Jānis Stradiņš man reiz izmeta frāzi, ka Krišjānis Valdemārs latviešu pastāvēšanu esot aprēķinājis līdz 2042.gadam. Protams, tā gada tuvošanās un tendences dara bažīgu. Paskaitiet — ja saglabājas līdzšinējie izbraukšanas tempi, nav grūti izrēķināt, kas te līdz 2042.gadam būs palicis,» intervijā izdevumam Sestdiena sacījis pensionētais advokāts Andris Grūtups.

«Nepilni 30 gadi, un viss. Nācija beidz pastāvēt, ja samazinās zem miljona,» viņš uzsvēris.

Uz norādi, ka islandiešu ir daudz mazāk, bet nekur nav izzuduši, advokāts atbildējis: «Lai Dievs dod! Katrā ziņā pagaidām nākotne izskatās slikti. Sāk ienākties pēdējo 10–15 gadu augļi, kad esam sabiedrība bez īstas nacionālās ideoloģijas. Kurš vainīgs? Gan vecāki, gan skolotāji, kas paši nezina, ko māca, gan žurnālisti.»

Runājot par to, ko ar savu šodienas pieredzi 90.gadu sākumā darītu citādāk, A. Grūtups stāstījis: «Pirmkārt, milzīga nelaime bija rūpnīcu klapēšana ciet lielos kvantumos. Protams, visas saglabāt nevarēja, bet toreiz tas balstījās uz principiāli aplamu Godmaņa ekonomiskās politikas tēzi, ka mēs dzīvosim no lauksaimniecības, transporta un bankām. Viņš toreiz to visur teica ar lielu apsēstību, un valdība ar vieglu roku to palaida. Liberālās ekonomikas pieredze Latvijā ir cietusi ārkārtīgi dziļu krahu. Man pie šīs ekonomiskās ideoloģijas nav nekādu nopelnu.

Advokāts Andris Grūtups uzskata, ka no pašreizējiem politiķiem piemērotākais kandidāts tautas vēlēta prezidenta amatam būtu smagos kriminālnoziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. To plaši pazīstamais advokāts paziņoja intervijā LTV raidījumam Jauna nedēļa.

Grūtups aktīvi propagandē ideju, ka parlamentārā demokrātija Latvijā ir sevi izsmēlusi un būtu nepieciešams paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras. Viņaprāt, ja prezidentu izvēlētos Latvijas iedzīvotāji, vislielāko atbalstu gūtu «Latvijas populārākais politiķis Aivars Lembergs».

Uz žurnālista Egila Zariņa aizrādījumu, ka A. Lembergs ir apsūdzēts smagos finanšu noziegumos, A. Grūtups paziņoja, ka Ventpils mēru apsūdz nodarījumos, kas veikti 90. gadu vidū un par līdzīgiem noziegumiem varētu apsūdzēt kādu tūkstoti cilvēku.

«Vispār tas nav nekas neparasts, ka no apsūdzēto sola līdz valsts prezidenta amatam ir viens solis,» sacīja advokāts.

«Lai atdotu ebrejiem tā saucamos viņu īpašumus, vajag pieņemt jaunu likumu, kas paredz, ka ebreji ir izredzētā tauta un ka viņiem ir lielākas tiesības nekā latviešiem, krieviem vai jebkurai citai tautai, kas te dzīvo,» laikrakstam Neatkarīgā pauda advokāts Andris Grūtups.

«Ebrejiem jāsamierinās ar vēsturiskiem zaudējumiem. Nedrīkst sevi nostādīt ārpus valsts un likuma,» viņš pauž.

Tāpat A. Grūtups izteic izbrīnu, ka ebreju organizācijām jau ir atdoti aptuveni 30 īpašumi. «Lai tagad ebrejiem sāktu atdot kaut ko izņēmuma kārtā, Saeimai ir jāatceļ vismaz kādi 30 pašas pieņemtie īpašumu reformas likumi, kas pieņemti laikā no 1990. līdz 1993. gadam ieskaitot, sākot ar likumu par valsts īpašuma konversijas principiem,» stāsta A. Grūtups, kura vadībā savulaik izstrādāta denacionalizācijas likumprojektu pakete un kurš pret restitūciju publiski iestājās arī 2006. gadā.

Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis jaunus noteikumus, lai nepieļautu invazīvu svešzemju sugu — dzīvnieku, augu, sēņu vai mikroorganismu — iekļūšanu Eiropas Savienībā vai ierobežotu to nodarītos kaitējumus ekosistēmām vai ekonomikām, informē EP.

Tiesību akti aizliedz sugas, kas definētas kā sugas, kuras rada bažas ES, un pieprasa labāk koordinēt dalībvalstu sadarbību ar tām saistīto problēmu risināšanā.

Invazīvas svešzemju sugas ES ik gadu nodara kaitējumu vismaz 12 miljardu eiro apmērā, un daudzas dalībvalstis jau tagad iegulda ievērojamus līdzekļus, lai risinātu šo problēmu, norāda deputāts Pavel Poc (S&D, Čehija), kurš virzīja likumprojektu Parlamentā. Viņa sagatavoto ziņojumu deputāti apstiprināja ar 606 balsīm par, 36 pret un 4 atturoties.

Dalībvalstu centieni ierobežot kaitējumi ne vienmēr ir bijušas efektīvi tieši tāpēc, ka šo sugu izplatība nebeidzas uz dalībvalstu robežām. Tāpēc ES līmeņa sadarbība ir būtiska. Likumdošanas sarunas par šo regulu bija ļoti sarežģītas un mums bija ierobežots laiks, lai panāktu vienošanos, viņš piebilda.

Studijā Rija radītās filmas paliks pasaules animācijas vēsturē, un tās vadītājs Vilnis Kalnaellis ne velti ir atzīts par vienu no labākajiem animācijas filmu producentiem Eiropā.

Kirikū un burve, kas ieguva Anesī Starptautiskā animācijas filmu festivāla Grand Prix, Randiņš Belevillā, kas tika nominēts diviem ASV Kinoakadēmijas Oskariem, — tās ir filmas, ar kuriem var lepoties arī Latvija, jo to veidošanā piedalījusies filmu studija Rija. «95 % animācijas Kirikū un burvē ir mūsu darbs,» saka studijas vadītājs Vilnis Kalnaellis, atzīstot, ka dalība tik veiksmīgos starptautiskos projektos ir atvērusi durvis turpmākai sadarbībai.

«Pat tagad, vairākus gadus pēc šo filmu pirmizrādes, starptautiskajos pasākumos izjūtam cieņas pilnu novērtējumu par mūsu darbu. Turklāt caur šīm filmām daudzi cilvēki ir uzzinājuši, kas ir Latvija.»

ASV miljardieris Donalds Tramps ir ieinteresēts liela koncertzāles kompleksa būvniecībā Zaķusalā, Rīgā, atzinis uzņēmējs un konkursa Jaunais vilnis organizācijas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Šenkmans.

Žurnālam Otkritij gorod viņš norādījis, ka komponists Igors Krutojs un uzņēmējs Viesturs Koziols ASV ir tikušies ar Trampu un apsprieduši projektu Zaķusala, kurā iecerēta koncertzāle ar 6000 skatītāju vietām, viesnīca un biznesa centrs.

«Pagaidām vēl notiek pārrunas, process, bet Tramps ir izrādījis ļoti lielu ieinteresētību. Ja šis projekts tiks realizēts, tad ir iespējama konkursa Jaunais vilnis pārcelšanās uz Rīgu, jo Zaķusalas kompleksā būs iespēja gan uzstāties, gan dzīvot. Komplekss varētu pievilināt arī daudzas pasaules mēroga zvaigznes, kuras bieži dodas viesizrādēs uz Skandināvijas valstīm, kā arī varētu dot milzīgu grūdienu tūrisma attīstībā Rīgā - krievu, vācu un skandināvu tūristu piesaistē,» žurnālam sacīja Šenkmans.

«Domāju, ka es nepārspīlēju. Manuprāt, referenduma pamats ir nežēlīgā taisnvirziena konsolidācija, kas cilvēkus iedzinusi nabadzībā,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis advokāts un rakstnieks Andris Grūtups.

«Un tagad, kad vismaz 100 000 cilvēku pametuši Latviju, palikušajiem dzīve kļūst daudz grūtāka. Šādā situācijā atliek uzšķilties vismazākajai dzirkstelei – un ekonomiskā krīze pārvērtīsies etniskajā krīzē. Cilvēks meklē izeju, meklē atbildi uz jautājumu: kāpēc krievu laikā bija labāk? Un kāpēc viņam tik grūti klājas tagad: kas vainīgi – latvieši, valdība? Nabadzība, kuru izsaukusi varnešu veiktā bezatbildīgā konsolidācija, ir draudoši pāraugusi vēl lielākās briesmās,» klāstījis Grūtups.

«Un ko es te redzu? Vienu ebreju revolucionāru Lindermanu, kurš tagad tuvina degošu sērkociņu benzīna mucai. Atceros, pirms kaut kādiem gadiem Latvijas TV bija sižets ar Lindermanu galvenajā lomā. Viņš jau sēdēja Latvijas cietumā, apsargu pavadībā viņu veda uz apgabaltiesu, un kāds žurnālists Lindermanam tobrīd uzdeva dažus ekspresjautājumus. Lindermans ar izbolītām acīm un mežonīgu pārliecību apgalvoja, ka pienāks brīdis, kad Latvijā līs asinis, un to būs daudz. Izskatās, ka šis cilvēks, pravietodams un pareģodams, virzās uz priekšu pēc kaut kāda sava plāna, un es baidos, ka, redzot, kā tas konflikts eskalējas, tāda situācija vasarā var nobriest...,» viņš stāstījis.

Latvijā iespējama situācija, kad valstī radīsies nepieciešamība veidot nācijas glābšanas fondu, otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! pieļāva pazīstamais advokāts Andris Grūtups.

«Es domāju, ka rudenī var nobriest situācija, kad mēs būsim spiesti dibināt nācijas glābšanas fondu, kurā visi, kas var, iemaksās līdzekļus, lai uzturētu un pabalstītu tos iedzīvotājus, kam līdzekļu nav un bezizejā taisās braukt prom,» norādīja A. Grūtups.

Tāpat A.Grūtups atzina, ka no valsts puses gaida lielāku iejaukšanos ekonomikā, vēršot uzmanību, ka ir brīži, kad valstij ir jānodarbojas ar uzņēmējdarbību un pat jādibina jauni uzņēmumi ar valsts kapitāla piesaisti.

Nīderlandes amatpersonas ierosinājušas piespriest naudas sodus meteorologiem par kļūdainām laika apstākļu prognozēm, kas nodara kaitējumu tūrisma nozarei.

Amatpersonas norāda, ka sinoptiķu prognozes par lietu un pērkona negaisiem, kas vēlāk izrādījušās kļūdainas, nodara kaitējumu tūrisma nozarei, kad ceļotāji pēdējā brīdī atsakās no saviem plāniem, vēsta Daily Telegraph.

Nīderlandes tūrisma asociācijas Recron vadītājs Džoeps Thonisens (Joep Thonissen) norāda, ka kļūdainas laika apstākļu prognozes nodara ievērojamu kaitējumu tūrisma objektiem.

«Aizvadītajā nedēļā lielākajā valsts daļā bija labs laiks, bet prognozēts tika spēcīgs lietus un pērkona negaiss, kas lielākajai daļai cilvēku lika palikt mājās,» klāstīja Dž. Thonisens. Viņš norādīja, ka valsts telekanāli un laikraksti pārlieku daudz izmantojot Hilversumā esoša sinoptiķu biroja KNMI informāciju. «Lietus Hilversumā nenozīmē, ka tādi paši laika apstākļi ir visā valstī,» sacīja Dž. Thonisens.

Krievijas laikraksts Rossijskije Vestji, kurā rakstīts par būvfirmas Re&Re maksājumiem partijas Vienotība melnajai kasei, nereti publicē fantāzijas, kas nodara kaitējumu Latvijas interesēm, norāda Satversmes aizsardzības birojā (SAB).

Krievijas Federālā laikraksts Rossijskije Vestji vēsta, ka, pēc tā rīcībā esošās informācijas, SAB direktors Jānis Maizītis informējis Valsts prezidentu Andri Bērziņu par to, ka būvfirmas Re&Re vadība vairāku gadu laikā bijusi cieši saistīta ar Vienotību. Kontaktu ar uzņēmumu uzturējusi premjera Valda Dombrovska (V) sieva Ārija Dombrovska un Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V) vīrs Jānis Āboltiņš. Tieši viņi saņēmuši naudu no Re&Re partijas melnajai kasei, kā arī sev personīgi.

Savukārt Vienotība lobējusi, lai šis uzņēmums saņemtu valsts pasūtījumus. Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas, Re&Re esot atzinušies izmeklētājiem par naudas nodošanu Vienotībai. Vienlaikus ASV Valsts departamenta pārstāvji mēģinot pārliecināt Bērziņu, lai viņš izdarītu tā, lai skandāls neizvērstos.

Atbilstoša infrastruktūra – jauna koncertzāle un viesnīcas – konkursu Jaunais vilnis varot pacelt citā līmenī, kā arī piesaistīt ārvalstu investorus.

Desmit gadu laikā konkurss Jaunais vilnis ir iekarojis televīzijas skatītājus bijušās PSRS telpā, un tas vairāk orientējas uz krievu valodu saprotošu publiku, taču mūsdienīga koncerzāle un viesnīcas ļautu šo jauno izpildītāju konkursu orientēt arī uz Rietumeiropas skatītājiem, skaidroja konkursa Jaunais vilnis organizators, komponists un šovbiznesa pārzinātājs Igors Krutojs.

Viņš norāda, ka, jau šobrīd tiekot domāts par pasākumiem, kā piesaistīt Rietumeiropas auditoriju, un ka viens no risinājumiem esot konkursa norises valodas maiņa no krievu uz angļu vai arī aizkadra stāstījums angļu valodā. Līdz ar to pakāpeniski saruktu Krievijas šobiznesa zvaigžņu īpatsvars, kuras aizstātu Rietumeiropas zvaigznes. To, ka to iespējams izdarīt rāda arī Stīva Vondera uzstāšānās, kas, pēc I. Krutoja sacītā izmaksājusi aptuveni 0,8 mljonus. I. Krutojs nenoliedza, ka šobrīd ir interese palielināt to valstu skaitu, uz kurām tiek translēts konkurss Jaunais vilnis, piemēram, uz Norvēģiju, no kurienes varot sagaidīt arī tūristus.

Baņķieris un uzņēmējs Valērijs Belokoņs ir ieguvis netiešu līdzdalību a/s Brīvais Vilnis 49,97% apmērā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Vienīgais SIA Brīvais Vilnis Company dalībnieks ir SIA Baltic Finance & Capital, kam pieder 100% no SIA Brivais Vilnis Company pamatkapitāla. Tādējādi SIA Brīvais Vilnis Company ir SIA Baltic Finance & Capital kontrolētā komercsabiedrība.

Ar 1. novembra darījumu Kārlis Hauks pārdevis 100% no SIA Baltic Finance & Capital pamatkapitāla V. Belokoņam. tādējādi SIA Baltic Finance & Capital vienīgais dalībnieks ir Valērijs Belokoņs un SIA Baltic Finance & Capital ir V. Belokoņa kontrolētā komercsabiedrība.