Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis jaunus noteikumus, lai nepieļautu invazīvu svešzemju sugu — dzīvnieku, augu, sēņu vai mikroorganismu — iekļūšanu Eiropas Savienībā vai ierobežotu to nodarītos kaitējumus ekosistēmām vai ekonomikām, informē EP.
Tiesību akti aizliedz sugas, kas definētas kā sugas, kuras rada bažas ES, un pieprasa labāk koordinēt dalībvalstu sadarbību ar tām saistīto problēmu risināšanā.
Invazīvas svešzemju sugas ES ik gadu nodara kaitējumu vismaz 12 miljardu eiro apmērā, un daudzas dalībvalstis jau tagad iegulda ievērojamus līdzekļus, lai risinātu šo problēmu, norāda deputāts Pavel Poc (S&D, Čehija), kurš virzīja likumprojektu Parlamentā. Viņa sagatavoto ziņojumu deputāti apstiprināja ar 606 balsīm par, 36 pret un 4 atturoties.
Dalībvalstu centieni ierobežot kaitējumi ne vienmēr ir bijušas efektīvi tieši tāpēc, ka šo sugu izplatība nebeidzas uz dalībvalstu robežām. Tāpēc ES līmeņa sadarbība ir būtiska. Likumdošanas sarunas par šo regulu bija ļoti sarežģītas un mums bija ierobežots laiks, lai panāktu vienošanos, viņš piebilda.
Tiesību akti prasa dalībvalstīm noskaidrot ceļus, pa kādiem invazīvās svešzemju sugas iekļūst ES un vairojas. Tām būs jāveido uzraudzības sistēmas un rīcības plāni. Tiks arī pastiprinātas pārbaudes uz ES robežām. Attiecībā uz plašāk izplatītajām invazīvajām sugām dalībvalstīm būs arī jāīsteno pārvaldības plāni.
Eiropas Komisija, balstoties uz regulā noteiktiem kritērijiem, pieņems sarakstu ar invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas ES (jo ne visas invazīvās svešzemju sugas nodara kaitējumu). Attiecīgajā sarakstā iekļautās sugas nedrīkstēs ievest, transportēt, laist tirgū, turēt, audzēt un izplatīt vidē.
Sarunās ar EP dalībvalstis piekrita kaitīgo sugu sarakstu neierobežot līdz 50, kā tas bija rosināts sākotnēji. Atvērtajā sarakstā prioritāte būs sugām, kas tikko parādījušās, un tām, kas nodara būtisku kaitējumu. Deputāti iekļāva noteikumus par sugām, kas ir atsevišķu dalībvalstu problēma. Problēmas saistībā ar sugām, kas vienā ES reģionā ir vietējās, bet citviet nodara kaitējumu, būs jārisina, sadarbojoties konkrētajām dalībvalstīm un - ar Eiropas Komisijas atbalstu.
Dalībvalstīm būs jānosaka pietiekami sodi par šī tiesību akta pārkāpšanu. Pēc EK atļaujas varēs izsniegt specializētas atļaujas, lai ar invazīvajām svešzemju sugām varētu veikt noteiktas komercdarbības. Deputāti arī pieprasīja izveidot specializētu zinātnisku forumu, lai konsultētu par zinātniskajiem aspektiem, kas saistīti ar jauno noteikumu piemērošanu, un lai piemērotu principu, ka atveseļošanas vai atjaunošanas izmaksas sedz piesārņotājs
EK skaidro, ka invazīvās svešzemju sugas viens no lielākajiem un aizvien pieaugošākajiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un sugu izzušanas iemesliem. Tās var būt slimību pārnēsātājas vai tiešā veidā izraisīt veselības problēmas (piemēram, astmu, dermatītu un alerģijas).
Apmēram 12 tūkstošu sugu Savienības un citu Eiropas valstu vidē ir svešzemju sugas, no tām vairāk nekā 40% ir dažu Eiropas valstu vietējās sugas, kuras cilvēki ir ieviesuši citās Eiropas valstīs, un aptuveni 10 līdz 15% sugu tiek uzskatītas par invazīvām.
Jaunā regula vēl ir oficiāli jāpieņem ES Ministru Padomei.
