Pagājušajā naktī, iespējams, nošāvies pazīstamais advokāts Andris Grūtups.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, advokāta mirstīgās atliekas esot atrastas dzīvoklī namā Rīgā, Vaļņu ielā 11, kurā mitinās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Par ticamāko nāves iemeslu sākotnēji tiek uzskatīta pašnāvība, jo pie mirušā esot atrasta pirmsnāves vēstule. Traģiskā notikuma apstākļus izmeklēšanā skaidro Valsts policija.

Izsaukums uz notikuma vietu saņemts vakar īsi pirms pusnakts.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V/RP) telekanālam LNT apstiprināja, ka Grūtups ir miris. Arī viņš atzina, ka netiek izslēgta pašnāvības iespēja.

Grūtups dzimis 1949.gada 5.maijā Dobelē. 1977.gadā ar izcilību beidzis Latvijas Valsts universitātes juridisko fakultāti. Pirms Atmodas Grūtups strādājis LPSR Prokuratūrā par nodaļas prokuroru, bet no 1980.gada bijis Siguldas juridiskās konsultācijas advokāts.

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājs «Rāmkalni Nordeco» šogad paredz apgrozījuma pieaugumu par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, prognozēja uzņēmuma īpašnieks Viktors Grūtups.

Viņš teica, ka šogad bijusi ļoti laba cidoniju raža, kas pārsniedza arī ražas apmēru iepriekšējā gadā. Arī dzērveņu raža šogad padevusies apjomīgāka nekā pērn, laba bija arī rabarberu raža. Ķirbju raža bijusi normāla. «Rāmkalni Nordeco» paši audzē cidonijas, rabarberus un ķirbjus, kā arī mazos apmēros aronijas un dzērvenes, ar kuru audzēšanu kompānija sākusi nodarboties vien nesen. Vairākums nepieciešamā dzērveņu apjoma un upenes tiek iepirktas.

Tā kā ražas gads bijis labs, arī kopējais iepirkto izejvielu apmērs audzis un kāpuši arī uzņēmuma pārdošanas apmēri.

«Plānojam apgrozījuma pieaugumu,» sacīja Grūtups, lēšot, ka uzņēmuma apgrozījums šogad varētu kāpt par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Šodien publiskotais tiesībsarga Jura Jansona atzinums, kurā norādīts uz nelikumīgu piekļuvi slepkavas un izvarotāja Staņislava Rogaļova krimināllietas materiāliem, no juridiskā viedokļa ir «tukšs papīrs» bez atsauces uz jebkādiem likumiem, uzskata advokāts Andris Grūtups, kurš grāmatā Maniaks aprakstījis Rogaļova tiesas prāvu, atsevišķu upuru vārdus atstājot nemainītus.

Grūtups pauda neizpratni par to, kāpēc šāds atzinums parādījies tieši tagad. Advokātam esot aizdomas, ka tas saistāms ar viņa principiālo pozīciju ebreju jautājumā. Tomēr Grūtups atturējās konkretizēt, kurš tajā varētu būt ieinteresēts. Viņš teica, lai lasītājs pats par to spriež.

Vaicāts, vai tiešām Rogaļova lietas materiāliem piekļuvis nelikumīgi, kā uz to atzinumā norādījis tiesībsargs, Grūtups atbildēja: «Kas par niekiem!» Advokāts sacīja, ka visu savu vēsturisko grāmatu tapšanas gaitā ir rakstījis vairākus pieprasījumus iestādēm, vēloties iegūt informāciju un izziņas no dažādiem arhīviem, un grāmatu rakstīšanas laikā viņš pabijis pat Federālā drošības dienesta arhīvā Krievijā.

Atkārtoti veiktas izmaiņas atpūtas parka "Rāmkalni" pārvaldītāja SIA "Rāmkalni serviss" īpašnieku sastāvā, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Saskaņā ar izmaiņām, turpmāk 39,05% kompānijas kapitāldaļu piederēs Kasparam Timermanim.

Tādējādi Viktoram Grūtupam "Rāmkalni serviss" kapitāldaļas tiešā veidā vairs nepieder. Vienlaikus pastarpinātā veidā Grūtups turpina būt kompānijas lielākais kapitāldaļu turētājs.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas 19.maijā.

LETA jau vēstīja, ka aprīlī par "Rāmkalni serviss" lielāko īpašnieku tiešā un pastarpinātā veidā kļuva Grūtups, tostarp tiešā veidā Grūtups ieguva 39,05% kompānijas kapitāldaļu.

Vienlaikus kompānijas kapitālā 36,89% īpašnieks ir SIA "Parking Services", kuras vienīgais īpašnieks pastarpināti arī ir Grūtups.

Tāpat kompānijas kapitālā 11,87% šobrīd pieder SIA "Rāmkalni Nordeco", kuras īpašnieki ir Grūtups (80%) un Liene Ozoliņa (20%).

Latvijai par svētību nāks prezidentāla pārvaldes forma, kurā valsts prezidentam ir pakļauta arī valdība. Savukārt juristi būtu pēdējie, kas laižami pie Satversmes reformas īstenošanas, uzskata advokāts, publicists un sabiedrisko procesu vērtētājs Andris Grūtups.

«Latviešu nācija nav nobriedusi tādam valsts pārvaldes modelim, kāds ir pašlaik. Sabiedrībā ir tik daudz naida un muļķības, ka šāda pārvaldes forma nestrādā. Mēs redzam pie kā tas ir novedis – pie katastrofālas iedzīvotāju skaita samazināšanās, nabadzības un bezdarba. Prezidentāla pārvaldes forma nāks Latvijai par svētību. Protams, ar nosacījumu, ka varam ievēlēt kārtīgu veci,» sarunā ar laikrakstu Diena sacīja A. Grūtups.

A. Grūtups atzina, ka citu ceļu neredz un ir jāvirzās uz prezidentālu – turklāt tīri prezidentālu – iekārtu, kurā valsts prezidentam ir pakļauta arī valdība. «Tad būs reāla varas dalīšana, jo parlamentārais būs nodalīts no izpildvaras. Pašlaik varas nodalījums ir ir formāls, jo tās pašas parlamenta partijas, tie paši cilvēki veido valdību,» norādīja advokāts.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Latvijai jāuzmanās no lielkrievu nacionālistiem un viņiem jāliek strādāt, lai neatliktu laika nodarboties ar muļķībām un staigāt pa mītiņiem kopā ar biedrības Dzimtā valoda līderi Vladimiru Lindermanu, saka jurists un publicists Andris Grūtups.

Runājot par aizvadīto valodas referendumu, Grūtups atzīst, ka tajā bijis daudz vairāk pozitīvā nekā negatīvā. «Pirmkārt, tas daudziem latviešiem parādīja, cik trausla ir Latvijas valsts un latviešu valoda. Visi tie, kuri bezatbildīgi aizskrēja pēc naudas uz ārzemēm, to pārdomās, jo bez viņiem valsts kļuvusi vājāka. Tā ir vērtīga mācība,» intervijā žurnālam Klubs norāda jurists.

Pēc viņa teiktā, otra pozitīvā lieta ir pieredzētais, ka nācija var konsolidēties divās nedēļās. «Krievi necerēja, ka tik daudz nokonsolidēsies,» saka Grūtups, gan piebilstot, ka mācība esot arī tajā, ka mēs redzējām, kā krievi konsolidējās.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotāja «Rāmkalni Nordeco» šogad plāno sākt realizēt produkciju jaunos tirgos Āzijā un Eiropā, aģentūrai LETA sacīja kompānijas īpašnieks Viktors Grūtups.

«Ir pāris eksporta tirgi, kuros mums drīzumā vajadzētu startēt. Tie ir Āzija, Eiropa, tajā skaitā Skandināvijas valstis, un mazliet Tuvie Austrumi, kur mēs ceram un gaidām piesaistīt jaunus tirgus. Esam par visu jau vienojušies, bet atlicis nokārtot pēdējās formalitātes,» sacīja Grūtups, piebilstot, ka viens no jaunajiem eksporta tirgiem būs Ķīna. Līdz ar jauno eksporta tirgu piesaisti produkcijas eksporta īpatsvars augs.

Viņš piebilda, ka jaunajos tirgos iecerēts realizēt sukādes, tostarp arī glazētas sukādes šokolādē jaunos iepakojumus, kas jau pieejamas vietējā tirgū.

Grūtups atgādināja, ka uzņēmums esošie realizācijas tirgi ir Lietuva, Igaunija, Beļģija, Nīderlande, Vācija, Norvēģija, kā arī uzņēmums eksportē arī uz Japānu. Līdz ar to Āzijas kā reģiona apguve uzsākta jau iepriekš.

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, šodien preses konferencē paziņoja JV pārstāvji.

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis informēja, ka JV šodien ir oficiāli pieteikusi Rinkēviča kandidatūru. Līdz ar JV iepriekš atbalstītā kandidāta, pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu nekandidēt partiju apvienības Saeimas frakcija pārrunāja, vai paši ir gatavi izvirzīt savu kandidātu, un pieņēma lēmumu virzīt Rinkēviču.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica pateicību Valsts prezidentam Levitam par viņa darbību sabiedrības, Latvijas labā. Tā kā Levits trešdien paziņoja, ka nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu, tad JV "ļoti īsā laikā un ļoti lielā vienprātībā" nonāca pie lēmuma par ārlietu ministra Rinkēviča izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, sacīja valdības vadītājs.

Gada sākumā, vēl vairākus mēnešus pirms prezidenta vēlēšanām, Latvijas vēstniecības Eiropā saņēmušas Valsts prezidenta kancelejas uzdevumu noskaidrot, kāda šajās valstīs ir prakse attiecībā uz sociālo garantiju piešķiršanu prezidenta laulātajam un eksprezidentam.

Atsevišķi diplomāti šo interesi uztvēruši kontekstā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām un Valda Zatlera un viņa laulātās draudzenes Lilitas Zatleres vēlmi pamatot sev sociālo garantiju piešķiršanu nepārvēlēšanas gadījumā, vēsta portāls pietiek.com.

Portāla rīcībā esošā informācija liecinot, ka Zatlera kanceleja apsvērusi virzīt grozījumus likumā, lai uz Lilitu Zatleri attiektos tādas pašas dāsnas garantijas kā uz kaimiņvalsts Igaunijas pirmo lēdiju.

Valsts prezidenta kancelejas uzdevums caur Ārlietu ministriju (ĀM) izsūtīts Latvijas vēstniecībām Austrijā, Čehijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Somijā, Ungārijā un Vācijā. ĀM vēstule, ko parakstījis ministrijas politiskais direktors Andris Razāns, Par Valsts prezidenta sociālajām garantijām un laulātā statusu vēstniecībām izsūtīta 2011. gada 25. janvārī.

«Lai atdotu ebrejiem tā saucamos viņu īpašumus, vajag pieņemt jaunu likumu, kas paredz, ka ebreji ir izredzētā tauta un ka viņiem ir lielākas tiesības nekā latviešiem, krieviem vai jebkurai citai tautai, kas te dzīvo,» laikrakstam Neatkarīgā pauda advokāts Andris Grūtups.

«Ebrejiem jāsamierinās ar vēsturiskiem zaudējumiem. Nedrīkst sevi nostādīt ārpus valsts un likuma,» viņš pauž.

Tāpat A. Grūtups izteic izbrīnu, ka ebreju organizācijām jau ir atdoti aptuveni 30 īpašumi. «Lai tagad ebrejiem sāktu atdot kaut ko izņēmuma kārtā, Saeimai ir jāatceļ vismaz kādi 30 pašas pieņemtie īpašumu reformas likumi, kas pieņemti laikā no 1990. līdz 1993. gadam ieskaitot, sākot ar likumu par valsts īpašuma konversijas principiem,» stāsta A. Grūtups, kura vadībā savulaik izstrādāta denacionalizācijas likumprojektu pakete un kurš pret restitūciju publiski iestājās arī 2006. gadā.

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Pēc tam, kad pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Ventspils brīvostas pārvaldi un trīs Latvijā reģistrētām biedrībām ir noteiktas ASV sankcijas, jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus šīm personām, arī var tikt pakļauts ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijām, brīdina Latvijas Ārlietu ministrija.

Ārlietu ministrija informē, ka saskaņā ar Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumiem OFAC sankcijas Latvijā ievēro finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, tajā skaitā bankas, kā arī OFAC sankcijas tiek ievērotas publiskās un privātās partnerības jomā un Eiropas Savienības (ES) fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā.

"Līdz ar to Ārlietu ministrija lūdz ņemt vērā šo papildu risku, kā arī vērš uzmanību, ka jau noslēgto līgumu izpilde ar OFAC sankcionētām personām var būt apgrūtināta vai neiespējama, kamēr sankcijas ir spēkā," teikts ministrijas paziņojumā.

FKTK skaidro, ka Latvijas normatīvie akti paredz, ka Latvijas finanšu iestādes nesniedz finanšu pakalpojumus OFAC sankciju sarakstā iekļautām personām.

«Ja politikā būtu daudz inteliģentu cilvēku, tā būtu svētība. [..] Starp mūsu politiķiem inteliģentu cilvēku – ļoti maz. Viņi ir veikli intriganti, manīgi, bet savā būtībā diezgan prasti, ar diezgan švakiem radurakstiem, ļoti daudzi nāk no ārkārtīgi vienkāršās tautas, kā saka – no dubļiem – par princi. Tas jau viss atspoguļojas cilvēkos, viņu izturēšanās veidā, daļai no viņiem ir absolūtas kalpu dvēseles,» tā intervijā žurnālam Kapitāls norāda advokāts Andris Grūtups.

Advokāts intervijā sūkstās par latviešu mentalitāti, kas paģērē kalpa dzīvi, nespējot kļūt ne par baņķieriem, ne kinozvaigznēm, toties jūtoties labi, strādājot kalpa darbu ārzemēs. «Latviešiem nekad nav bijis aristokrātijas, savukārt visa buržuāzija, kas izveidojās 20. gadsimta 20.-30. gados, no 1940. līdz 1953 tika likvidēta. To visu fiziski iznīcināja, pazemoja un salika cietumā. Protams, tā ir milzīga tautas problēma. Palūkojoties – kaut vai Valdis Zatlers. Kad viņš bija prezidents, Jaunajā vilnī sēdēja pirmajā rindā – viens no estrādes māksliniekiem izķēmo Latvijas himnu, bet viņš mierīgi paliek sēžam. Kauns!»

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

«Negribu vainot vai aizskart nevienu prombraucēju, kas, mūsu ekonomiskās vadības kļūdu nomocīts un pakļāvies paša mazvērtības izjūtām, pametis Latviju, bet kādam jau būs jāatbild Dieva vai vēstures priekšā par tiem vairāk nekā 200 000 cilvēku, kas tagad, miera laikā, ir devušies trimdā,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis advokāts Andris Grūtups.

«Tie lielākoties ir gados jauni cilvēki, un tas ir milzīgs zaudējums mūsu tautai. Kad šis zaudējums taps novērtēts, tad kaut kāda dažu aprindu šodienas cīņa ar oligarhiem izskatīsies vienkārši smieklīga,» viņš paudis.

«Bet visiem un katram aizbraucējam tomēr vajadzētu padomāt: kā Latvija iztiks bez manis? Un kā es iztikšu bez Latvijas? Un kas es tur, svešumā, būšu? Salašņa! Nevajag domāt, ka angļi, vācieši vai norvēģi, kas ir dziļas kultūras tautas ar senām tradīcijām, neatšķirs, kurš ir auslanders un kurš – pamatiedzīvotājs. Nekad – nekad! – ieceļotāji nekļūs par pamatiedzīvotājiem, jo vienīgā vieta, kur latvietis ir vajadzīgs, ir Latvija. Lai arī cik te dažkārt būtu grūti un pat neiespējami,» uz atgriešanos mudinājis Grūtups.

Saistībā ar advokāta Andra Grūtupa nāvi tiks veiktas vairākas ekspertīzes, šodien informēja Rīgas reģiona Kriminālpolicijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Ģirts Mundurs.

Paredzēts veikt tiesu medicīnisko un ballistisko ekspertīzi, lai noskaidrotu notikušā apstākļus.

Izmeklēšanas ilgumu Mundurs atturējās prognozēt, norādot, ka tiesu medicīniskajai ekspertīzei varētu būt nepieciešams vismaz mēnesis.

Sākotnējā informācija liecina, ka traģēdijas brīdī Grūtups dzīvoklī atradies viens pats. Policiju par notikušo informēja Grūtupam tuvi cilvēki, kuri kopā ar viņu dzīvojuši. Kopš izsaukuma un paša notikuma pagājušas minūtes. Dzīvoklī atrastais ierocis esot Grūtupa.

Mundura rīcībā nav informācijas, ka Grūtups būtu, piemēram, vērsies policijā par viņam izteiktiem draudiem.

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājai SIA Rāmkalni Nordeco notikušas izmaiņas valdē un vienlaikus ir pieņemts darbā arī jauns kompānijas direktors, sacīja uzņēmuma īpašnieks Viktors Grūtups.

Pēc viņa teiktā, līdzšinējais valdes loceklis Andris Kikusts kopš šīs dienas vairs nav Rāmkalnu Nordeco valdē, savukārt viņa vietā uzņēmuma valdē šodien ir iecelts Kaspars Timermanis. Tāpat kompānijai ir iecelta arī jauna direktore Sigrija Bernsone, kurai ir atbilstoša pārtikas tehnologa izglītība un pieredze. «Līdz šim direktors mums bija arī valdes loceklis, tagad mēs veicām nelielas izmaiņas, valdē ieceļot atsevišķu cilvēku, kas ir vairāk formāli, savukārt direktora amata pienākumus pilda cits cilvēks,» paskaidroja Grūtups.

Rāmkalnu Nordeco īpašnieks teica, ka attiecīgās izmaiņas bijušas labu nodomu vadītas, pieņemot darbā direktoru ar pieredzi attiecīgajā jomā, kurš ir gatavs īstenot Rāmkalnu Nordeco uzstādītos mērķus. «Tā kā mēs augam un aktīvi apgūstam arī eksporta tirgus, tad mēs skatāmies, ka mums vajag stiprināt savu komandu, un tieši tāpēc mēs to izdarījām. Tā ka izmaiņas viennozīmīgi ir pozitīvas,» teica Grūtups, piebilstot, ka kompānija šogad ir sākusi eksportu uz vairākiem jauniem tirgiem un aktīvi turpinās ārvalstu tirgu apguvi.

«Jānis Stradiņš man reiz izmeta frāzi, ka Krišjānis Valdemārs latviešu pastāvēšanu esot aprēķinājis līdz 2042.gadam. Protams, tā gada tuvošanās un tendences dara bažīgu. Paskaitiet — ja saglabājas līdzšinējie izbraukšanas tempi, nav grūti izrēķināt, kas te līdz 2042.gadam būs palicis,» intervijā izdevumam Sestdiena sacījis pensionētais advokāts Andris Grūtups.

«Nepilni 30 gadi, un viss. Nācija beidz pastāvēt, ja samazinās zem miljona,» viņš uzsvēris.

Uz norādi, ka islandiešu ir daudz mazāk, bet nekur nav izzuduši, advokāts atbildējis: «Lai Dievs dod! Katrā ziņā pagaidām nākotne izskatās slikti. Sāk ienākties pēdējo 10–15 gadu augļi, kad esam sabiedrība bez īstas nacionālās ideoloģijas. Kurš vainīgs? Gan vecāki, gan skolotāji, kas paši nezina, ko māca, gan žurnālisti.»

Runājot par to, ko ar savu šodienas pieredzi 90.gadu sākumā darītu citādāk, A. Grūtups stāstījis: «Pirmkārt, milzīga nelaime bija rūpnīcu klapēšana ciet lielos kvantumos. Protams, visas saglabāt nevarēja, bet toreiz tas balstījās uz principiāli aplamu Godmaņa ekonomiskās politikas tēzi, ka mēs dzīvosim no lauksaimniecības, transporta un bankām. Viņš toreiz to visur teica ar lielu apsēstību, un valdība ar vieglu roku to palaida. Liberālās ekonomikas pieredze Latvijā ir cietusi ārkārtīgi dziļu krahu. Man pie šīs ekonomiskās ideoloģijas nav nekādu nopelnu.

Saeima šodien vēlēs jaunu Valsts prezidentu.

Valsts prezidenta amatam pieteikti trīs kandidāti - Uldis Pīlēns, Edgars Rinkēvičs (JV) un Elīna Pinto.

"Progresīvie" Valsts prezidenta amatam virza publiskās pārvaldības eksperti Pinto. Kandidāte ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja un pašlaik ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD, EK, Eiropas Ārējās darbības dienestā un Eiropas Savienības Padomē. Pinto bijusi arī pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece.

Valdošo koalīciju veidojošais "Apvienotais saraksts" (AS) augstajam amatam virzījis savu dibinātāju, uzņēmēju Pīlēnu. Savulaik viņš bijis Liepājas galvenais arhitekts un 80.gadu beigās izveidojis savu arhitekta biroju. Vēlāk Pīlēns iesaistījās uzņēmējdarbībā un aizvien ir būvniecības un industriālā koncerna "UPB" līdzīpašnieks. Politiķis savulaik piedalījies Tautas partijas (TP) Liepājas reģiona nodaļas dibināšanā, kā arī bijis TP valdes loceklis.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošās Latvijas Zemnieku savienības (LZS) valde nolēmusi Valsts prezidenta amatam virzīt tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru, informēja LZS un ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Jansons ir piekritis kandidēt uz valsts augstākās amatpersonas posteni, pastāstīja Krauze.

Par viņa kandidatūru ir notikušas konsultācijas ar apvienību veidojošajiem politiskajiem spēkiem, un paredzams, ka viņš būs ZZS virzīts kandidāts, norādīja politiķis. Savs lēmums šajā jautājumā vēl būs jāpieņem apvienībā esošajai Latvijas Zaļajai partijai (LZP), piebilda LZS vadītājs.

LZS nolēmusi Jansona kandidatūru virzīt Valsts prezidenta amatam, jo viņš ir nepolitisks, nepartejisks kandidāts, tāpat LZS novērtē tiesībsarga paveikto darbu daudzu sabiedrības problēmu risināšanā, kā arī viņa kompetenci, uzsvēra politiķis.

LZP valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars trešdienas vakarā sacīja, ka LZP konceptuāli neiebilst pret Jansona kandidatūras virzīšanu Valsts prezidenta amatam. «Jansona kungs ir ļoti cienījama, godājama kandidatūra. Neiebilstam pret to, bet vēlamies uzklausīt viņa redzējumu vairākos jautājumos,» teica Tavars.

«KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā «KPV LV» pārstāvi Aldi Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

«Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas «KPV LV», bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas,» teikts Kaimiņa paziņojumā.

Saeimas deputāts tādējādi cerot «likvidēt veco, netīro politiku», lai tiktu galā ar obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtotu nodokļu sistēmu. «Šos darbus var īstenot tikai ar jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu,» uzskata Kaimiņš.

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.