Piektdien gājis bojā automašīnu rezerves daļu tirgotāja SIA "Gros auto grupa" īpašnieks Gunvaldis Groskops.

Valsts policijā informēja, ka šodien Babītes pagastā ceļa posmā uz Brīvkalniem automašīnā atrasts kāda vīrieša līķis ar šautu brūci. Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka, iespējams, izdarīta pašnāvība.

Policija ir nozīmējusi nepieciešamās ekspertīzes un turpina noskaidrot notikušā apstākļus. Saistībā ar notikušo ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 12.nodaļas "Nonāvēšana".

Gros auto grupa izbeigta tiesiskās aizsardzības procesa lieta 

Rīgas rajona tiesa izbeigusi automašīnu apkopes un remonta uzņēmuma SIA "Gros auto...

Izmeklēšanas interesēs Valsts policija šobrīd plašāku informāciju nesniedz.

Kā liecina liecina "Firmas.lv" informācija, pērn būtiski pasliktinājās "Gros auto grupa" finanšu situācija. Uzņēmuma apgrozījums 2019.gadā bija 8,941 miljons eiro, kas bija par 8,3% mazāk nekā gadu iepriekš, bet zaudējumi sasniedza 2,128 miljonus eiro pretēji peļņai 2018.gadā. "Gros auto grupa" apgrozījums 2018.gadā bija 9,748 miljoni eiro un peļņa - 223 459 eiro.

Gunvaldis Groskops db.lv stāsta par «ļoti agresīvo un negodīgo konkurenci» auto rezerves daļu tirdzniecībā 

Pašmāju auto rezerves daļu un piederumu tirdzniecības tīkls GROS AUTO atvēris 15....

Vadības ziņojumā bija arī atzīmēts, ka 2020.gadā uzņēmuma finanšu stāvokli būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmija, kuras ietekmē "Gros auto grupa" apgrozījums būtiski samazinājies, bet uzņēmuma izmaksu līmenis nav samazinājies tik strauji.

Šogad 14.augustā "Gros auto grupai" tika ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, tomēr 16.oktobrī Rīgas rajona tiesa to izbeidza. Tiesiskās aizsardzības process kompānijai tika izbeigts, jo pasākumu plānu neatbalstīja kreditoru vairākums.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka kompānijai šogad 26.novembrī bija nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam 1,67 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmums reģistrēts 1994.gadā un tā pamatdarbība ir vieglo automobiļu rezerves daļu, motoru eļļu, riepu un piederumu mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība. "Gros auto grupa" pamatkapitāls ir 1,399 miljoni eiro.

Groskops uzrādīts kā patiesais labuma guvējs arī mikrosabiedrībā "Gros auto GP", kas pēdējos gados strādājusi ar aptuveni 50 000 eiro apgrozījumu un 19 000 līdz 26 000 eiro zaudējumiem.

Autoservisu un rezerves daļu veikalu tīkla "Gros Auto" komanda ir pārliecināta, ka šī krīze ir iespēju laiks, tikai jābūt gataviem mainīties un meklēt jaunus risinājumus.

Tāpēc kopš aprīļa, ņemot vērā Covid-19 uzliesmojuma radīto situāciju, autoservisu tīkls radis risinājumu, kā nezaudēt klientus un ieviesis piedāvājumu bez maksas aizbraukt pakaļ klientu automašīnām, kurām nepieciešams remonts, un pēc apkopes tās nogādāt atpakaļ.

SIA "Gros Auto Grupa" pakalpojumu "Aizvedam/atvedam" ieviesusi, respektējot klientu vēlmi nedoties ārā no mājām un neapmeklēt sabiedriskas vietas, piemēram, autoservisus. Pakalpojums pagaidām ir pieejams Rīgā, Jūrmalā un Kuldīgā, kur atrodas arī uzņēmuma autoservisi, taču uzņēmuma pārstāvis Māris Feldbergs teic, ka, vadoties pēc pieprasījuma, pakalpojums varētu tikt attīstīts arī plašākā teritorijā.

Izbeigts auto rezerves daļu uzņēmuma SIA "Gros auto" maksātnespējas process, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Ar Rīgas pilsētas tiesas lēmumu maksātnespējas process izbeigts 3.jūnijā, jo izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

Maksātnespējīgā "Gros auto" nenodrošināto kreditoru prasījumi bija pieteikti 1,486 miljonu eiro apmērā.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas pilsētas tiesa "Gros auto" pasludināja par maksātnespējīgu 2022.gada 12.augustā.

"Gros auto" reģistrēta 1997.gadā, un tās pamatkapitāls ir 28 400 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Māris Feldbergs, liecina informācija "Firmas.lv".

Pēdējie publiskotie uzņēmuma finanšu dati liecina, ka 2020.gadā uzņēmums strādāja ar 1,851 miljona eiro apgrozījumu un zaudējumiem 357 572 eiro apmērā.

Rīgas rajona tiesa izbeigusi automašīnu apkopes un remonta uzņēmuma SIA "Gros auto grupa" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Tiesiskās aizsardzības process kompānijai izbeigts, jo pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.

Lēmumu par procesa izbeigšanu tiesa pieņēmusi piektdien, 16.oktobrī.

Jau vēstīts, ka tiesiskās aizsardzības procesa lieta "Gros auto grupai" tika ierosināta šogad 14.augustā.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka kompānijai šogad 7.oktobrī bija nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam 1,472 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmuma finanšu dati par 2019.gadu vēl nav publiskoti, bet 2018.gadā kompānija strādāja ar 9,748 miljonu eiro apgrozījumu un 223 459 eiro peļņu.

"Gros auto grupa" pieder Gunvaldim Groskopam.

Ar pirmās sezonas darbības rezultātiem elektroskrejriteņu koplietošanas platformu īpašnieki ir apmierināti; nākotne būs atkarīga no gaidāmā nozares regulējuma, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pirmos koplietošanas elektroskrejriteņus Rīgas ielās sāka piedāvāt Atom. Pavisam drīz tam sekoja arī Fiqsky, Bolt un CityBee. Jūlijā CityBee īstenoja vairāk nekā 15 tūkstošus braucienu. Atom vadītājs Artūrs Burņins teic, ka Atom kopumā bijuši vairāk nekā desmit tūkstoši braucienu, bet augustā uzņēmums palielināja šo braukšanas līdzekļu skaitu un paredz, ka šajā mēnesī būs aptuveni deviņi tūkstoši jauno braucienu. Fiqsy un Bolt šobrīd nepublisko statistiku par saviem rezultātiem.

Pašlaik CityBee ir 250 elektroskūteri, bet plānots, ka to skaits nākotnē pieaugs līdz 500. Atom ir 100 elektroskūteri, un A. Burņins teic, ka to skaits aug. Tikmēr Fiqsy ir 350 elektroskrejriteņi, un katru dienu pilsētas ielās tiek izvietoti 250 līdz 300 skrejriteņi. «Lai sniegtu iespēju izmēģināt šo pakalpojumu, sākotnēji piedāvājām 100 skrejriteņus, taču, sekojot pieprasījumam, to skaitu šobrīd esam palielinājuši līdz 500 elektriskajiem skrejriteņiem,» saka Kārlis Ķezberis, Bolt vadītājs Latvijā.

Augot elektrisko skūteru pieprasījumam, vairāki autoražotāji pēdējā laikā pievērsušies elektrisko skūteru ražošanai, un šādu soli spēris arī autoražotājs BMW.

BMW elektroskūterus ražos sadarbībā ar kompāniju Micro.

«Pasaulē izplatās elektriskā mobilitāte - elektroskūteri, un, ņemot vērā, ka tas ir labs ikdienas transporta veids, arī BMW Lifestyle paplašinās šo kompakto pilsētas transportlīdzekļa veidu, kas būs pieejams, sākot no 2019.gada septembra,» teikts kompānijas paziņojumā.

BMW elektroskūtera maksimālais ātrums būs 20 km/h, un tā cena būs sākot no aptuveni 890 dolāriem. Tas bez uzlādes varēs nobraukt 12 km, bet akumulatora uzlādes laiks ir aptuveni 2 stundas.

Trakot un vēlēties mainīt pasauli ir jauno daļa – ik pa kādām desmitgadēm tas notiek demonstratīvi. Šobrīd atkal ir tāds laiks, ko varam redzēt arī daudzviet Eiropā, kad jaunieši nepacietīgi, izlēmīgi un drosmīgi ne tikai piedalās protesta akcijās, bet uzrunā arī vadošos politiķus un lielos koncernus, pārmetot, ka vecākās paaudzes nedara pietiekami klimata krīzes novēršanai.

Nē, tā nav tikai zviedru skolniece Grēta Tunberga, kura šodienas 13–19 gadus veco jauniešu vidū ir ne mazāk pazīstama kā populāras TV vai futbola zvaigznes. No 1995. līdz 2010. gadam dzimušie jaunieši ir atkal kļuvuši tik politiski un ekonomiski ieinteresēti, kā sen nav bijis – viņi intensīvi uzdod jautājumus, ir radikāli un vizionāri noskaņoti un grib lietas mainīt uz labo pusi tūlīt, te un tagad.

Pieaugošā digitālā paaudze ir arī varens patēriņa spēks, jo tā ir salīdzinoši turīga. Tikai ASV vien tā gadā patērē ap 143 miljardiem dolāru, tātad uzņēmumiem ir ko iespringt, lai šo emocionālo, nekonsekvento un hedonistisko klientu daļu piesaistītu. Šī paaudze pārliecības dēļ lielā mērā lieto vegānu uzturu, mīl braukt ar vilcienu, velosipēdu vai elektroskūteri, personīgo mašīnu uzskata par lieku greznību, toties brīvdienās labprāt aizlido atpūsties uz Jaunzēlandi. Tā sauktā Z paaudze gan zina, ka viedtelefonu ražošanā bieži tiek pārkāptas cilvēktiesības, bet pāriet uz mazāk jaudīgu «zaļo telefonu»? Laikam tomēr ne. Viņi nesaskata jēgu, lai iepirktos lielveikalos, toties neuzticas tam, ko Google dara ar viņu datiem, bet kosmētikas produktu sastāvdaļas grib zināt visai skrupulozi. Vienlaikus šī paaudze pazīst bailes no terora, ir piedzīvojusi globālās finanšu krīzes sekas, kas rada tai papildu nedrošību par nākotni un neuzticēšanos.

Ņemot vērā elektroskūteru kopbraukšanas platformu straujo attīstību, Lietuvas uzņēmums Unicorn Scooters (UAB Lizdas) izstrādā elektroskūteri, kas būtu domāts tieši koplietošanai.

«Šobrīd pasaule saskaras ar problēmu, ka elektroskūteru kopbraukšanas platformu operatori izmanto ierīces, kas izstrādātas personīgai lietošanai, nevis, lai dalītos un lietotu kopīgi. Koplietoto ierīču dzīvescikls ir īss. Jaunākie pētījumi rāda, ka ierīces kalpo vien 28 dienas un pēc tam vienkārši tiek izmestas,» apgalvo Igns Survila (Ignas Survila), Unicorn Scooters līdzdibinātājs. Uzņēmuma izpilddirektors Dans Kristanavičs (Danas Kristanavičius) piebilst, ka tie ir tik lēti, ka neviens nevēlas tos labot un vienkārši nopērk jaunus. Tas rada ekoloģijas un ilgtspējas problēmas, kā arī ietekmē biznesa rentabilitāti. Ja katru mēnesi vajag pirkt jaunus elektroskūterus, tas nevar būt rentabli. Tāpēc komanda sāka izstrādāt īpaši koplietošanai domātu transportlīdzekli. Tos plānots pārdot tikai uzņēmumiem, un tos nebūs iespējams nopirkt personīgai izmantošanai.

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Ir pāragri spriest, vai elektroskūteri no tirgus izspiedīs divriteņu nomas uzņēmumus; katram braucamrīkam ir savi plusi un mīnusi, turklāt patērētāju gaume un vajadzības atšķiras, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šis ir pirmais gads, kad vērojama plašāka elektroskrejriteņu pieejamība pilsētā. Protams, katrs jauns pakalpojums piesaista uzmanību, veicina pieprasījuma maiņu un tirgus pārdali.

Velosipēdu nomas SIA ABC Grupa īpašnieks Kaspars Miglāns ir pārliecināts, ka elektroskūteru bizness ir pārejoša modes tendence un dažādi kontroles pasākumi nākotnē tam būs daudz stingrāki, jo, viņaprāt, šobrīd šī pakalpojuma piedāvātāji un ceļu satiksmes regulētāji nepievērš pietiekami lielu uzmanību šī braucamrīka izmantošanai – ar to lielā ātrumā pa pilsētas ielām traucas bērni līdz 14 gadu vecumam, uz tā mēdz sastāties nevis viens, bet divi pieaugušie, pārsniedzot pieļaujamo masu. Viņš prognozē, ka šī pakalpojuma piedāvātājiem lielie ieguldījumi braucamrīku remontā vēl ir priekšā.

Līdz šim Latvijā ražotie bezceļu elektriskie skrejriteņi “Mosphera” atpazīstami ar to, ka tiek izmantoti militārajā industrijā un tos atzinīgi novērtējuši Ukrainas bruņotie spēki.

Tagad “Mosphera” skrejritenis tiek ražots arī citām civilajām industrijām – ostas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, loģistikas jomām, kā arī jau gadu tos izmanto Latvijas policija.

Ražojot militāro bezceļu elektroskūteri uzņēmums nebija domājis par citām pielietojuma jomām, vēl mazāk paļāvies uz Latvijas tirgu, jo jau sākotnēji produkts bija iecerēts eksportam. Tomēr gada laikā kopš pilna apjoma ražošanas procesa uzsākšanas, Latvijā ražoto unikālo transporta līdzekli iegādājušās Latvijas pašvaldības (Nīcas novads, Grobiņas novads, Pāvilostas novads u.c.), lai izmantotu plašāku teritoriju kārtības un kāpu zonas uzraudzībai, Valsts policija - Dziesmu un deju svētku drošības nodrošināšanai, kā arī īpašo uzdevumu vienības savu funkciju veikšanai.

Uzņēmums "Evlab" ar 150 zīmola "Nextbike" velosipēdiem galvaspilsētā ir atklājis velosipēdu koplietošanas sezonu.

"Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs norāda, ka nomas velosipēdi ir pieejami lietotājiem visas vasaras un rudens sezonas garumā. Gadījumā, ja ziema būšot tikpat silta kā pērn, velosipēdi lietotājiem būs pieejami arī ziemas mēnešos.

Jau ziņots, ka SIA "Evlab" kļuva par vienu no trim 2019. gada Rīgas domes grantu programmas "Atspēriens" uzvarētājiem. Projekta ietvaros uzņēmums saņēma 25 000 eiro jaunu velosipēdu iegādei.

Trīs uzņēmumi Atspērienā tiek pie 75 000 eiro viedpilsētu risinājumiem 

Par Rīgas domes grantu programmas «Atspēriens» 2019. gada uzvarētājiem atzīti SIA «Evlab»,...

"Plānu realizācija noteikti ir izdevusies. 150 velosipēdiem ir uzstādītas modernas rāmja slēdzenes, kas spēj precīzi parādīt savu atrašanās vietu gan klientiem pieejamības nolūkos, gan administrācijai drošības nolūkos. Ar grantu programmas "Atspēriens" palīdzību ir iegādāti arī 40 jauni velosipēdi. To piegāde Rīgā sagaidāma drīzumā - vēlākais augustā," stāsta "Nextbike" vadītājs.

"Nextbike" pilsētas ielās darbu uzsāka jūnijā, lai gan sākotnēji to bija plānots jau aprīlī. M. Blumbergs šo apstākli skaidro gan ar dažu sarežģītu birokrātisku procesu izpildes laiku, gan tehniskām pārmaiņām, bijusi jūtama arī pandēmijas ietekme.

Klientu ērtībai un velosipēdu pieejamības veicināšanai, sadarbībā ar inženieriem un pilsētplānotājiem "Grupa 93", tika izstrādāta "brīvā zona" jeb "flexzone", kur klientiem tagad ir iespēja pabeigt nomu ārpus "oficiālas" stacijas, par to piemaksājot papildu 1 eiro, norāda M.Blumbergs, kura sākotnējais mērķis jau pērn bija attīstīt koplietošanas velosipēdu infrastruktūru Rīgā.

Sixt velonomu Latvijā aizstās Nextbike 

Velosipēdu koplietošanas zīmola «Sixt» vietā Latvijā darbu sāks «Nextbike Latvia», kas nupat...

"Brīvās zonas" ieviešana ļauj pakalpojumam kļūt daudz pieejamākam – katram klientam tiek dota iespēja aizbraukt līdz savam galamērķim un tur atstāt velosipēdu, kas tālāk ir pieejams nākamajam lietotājam daudz tuvāk kā fiksētā stacijā.

Esošo staciju izvietojums esot balstīts uz klientiem jau ierasto izvietojumu no citiem gadiem. Ir nākušas klāt arī jaunas stacijas, kur novērots potenciāls pēc pieprasījuma. "Aktīvajiem velo nomas lietotājiem būs iespēja ietekmēt brīvo zonu robežas un staciju izvietojumu," piebilst vadītājs.

Tāpat arī nekustamo īpašumu attīstītājiem, apsaimniekotājiem un jebkuram uzņēmumam, kas vēlas uzlabot vidi sev apkārt un iedzīvotāju vai darbinieku veselību, ir iespēja ar līdzmaksājuma palīdzību nodrošināt velo koplietošanas staciju gandrīz jebkurā sev vēlamā vietā.

"Nextbike" pirmā sadarbība stacijas izveidē ar citu uzņēmumu īstenota kompleksā "Business Garden" Rīgā, Pārdaugavā. Velo koplietošanas stenda pieejamība objektā tiks nodrošināta tuvākajā laikā. Šāda un citu mobilitātes pakalpojumu piedāvāšana biroju kompleksā palīdzējusi arī papildus punktu iegūšanai starptautiskā ilgtspējīgas būvniecības sertifikāta LEED augstākās - platīna kategorijas saņemšanai.

"Gan no pilsētplānošanas viedokļa, gan no pašvaldības pārvaldības viedokļa, gan arī no katra atsevišķa iedzīvotāja personīgā viedokļa, velosipēds un velosipēda pieejamība ir kā tāda "brīnumnūjiņa" - instruments dažādu situāciju efektīvai uzlabošanai," teic "Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs.

"Nextbike Latvija" pagaidām ir vienīgais šāda pakalpojuma sniedzējs valstī. "Lai arī pēdējos divos gados ir strauji paplašinājusies koplietošanas servisu daudzveidība (elektroskūteri, mopēdi un citi), tomēr no ilgtspējības, efektivitātes, vides aizsardzības, veselības un vēl daudziem citiem aspektiem – velosipēds ir galvas tiesu pārāks," teic M. Blumbergs

Arī tūristi ir ļoti nozīmīgs koplietošanas velosipēdu klientu segments. "Pandēmija, protams, ietekmē kopējo tūrismu plūsmu un paredzam, ka ceļošanas ierobežojumu dēļ ārzemju tūristi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, mazāk izmantos velo nomas pakalpojumus Rīgā, taču paredzam arī to, ka velo koplietošana kļūs daudz populārāka vietējo iedzīvotāju vidū, jo ir novērojama tendence, ka iedzīvotāji meklē alternatīvas sabiedriskajam transportam," uzskata vadītājs. Viņš piebilst, ka sadarbība ar pašvaldībām ir tā, kas veicinās tieši vietējo lietotāju skaita pieaugumu.

Lai pārvietotu velosipēdus starp stacijām, kā arī lai pārbaudītu to tehnisko stāvokli, uzņēmuma tehniskais dienests veic regulāras apgaitas. Līdz ar to katrs velosipēds ne retāk kā reizi 3 dienās tiek pārbaudīts, apkopts, notīrīts un dezinficēts, norāda vadītājs. Tāpat viņš aicina lietotājus arī pašiem rūpēties par savu drošību un veselību, regulāri mazgājot rokas un ievērojot arī citas pandēmijas laikā noteiktās personīgās higiēnas prasības.

"Nextbike" ir viens no koplietošanas velosipēdu sistēmas izstrādātājiem, kas darbojas globālā tīklā vairāk nekā 200 pilsētās, vairāk nekā 26 valstīs visā pasaulē. Visā pasaulē ir 7 miljoni reģistrētu "Nextbike" lietotāju.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Atspēriens piešķirs 25 000 eiro grantus radošiem un inovatīviem uzņēmumiem 

Rīgas pašvaldība izsludina ikgadējo pieteikšanos grantu programmai "Atspēriens"....

Negadījumu skaita pieauguma dēļ Francija no septembra aizliegs ar elektriskajiem skūteriem pārvietoties pa ietvēm, vēsta CNN.

Elektroskūteru izmantošana Parīzē un citās pilsētās iemantojusi strauju popularitāti, tos lieto tūkstošiem cilvēku, arī vairākos uzņēmumos galvaspilsētā darbojas elektrisko motorolleru koplietošanas sistēmas.

Taču to izmantošana ir radījusi spriedzi ar iedzīvotājiem, un Francijas transporta ministre atzinusi, ka negadījumu skaits ir pieaudzis.

«Motorolleru attīstība bija ļoti ātra un nedaudz anarhiska. Mēs to neredzējām, un tas kļuva par džungļu likumu,» atzinusi ministre Elizabete Borna.

Sākot no septembra, sods par braukšanu pa ietvi ar elektroskūteri būs 135 eiro.

ASV start-up uzņēmums Lime, kas pārvalda elektrisko skūteru tīklu dažādās pilsētās un piedāvā iznomāt transportlīdzekļus, izmantojot lietotni, pērn agresīvi ienāca Eiropas tirgū, tostarp arī Parīzē. Tam sekoja arī citi uzņēmumi, tostarp Tier, Bird un Uber.