Lai gan Grieķijas valdība spēja vienoties par jaunu taupības programmu, kura bija galvenais priekšnosacījums starptautiskās palīdzības saņemšani, parādījušās bažas, ka valstij, iespējams, varētu būt vajadzīga trešā aizdevuma programma.
«Man ir nopietnas šaubas par to, ka tas [taupības pasākumi] darbosies,» sacīja Grieķijas parlamenta deputāts Kriaks Mitsotakis (Kryakos Mitsotakis), vēsta The Globe And Mail. «Parāds, kurš veido 120% no IKP, ir pārāk augsts,» viņš uzsvēra.
Līdzīgu viedokli pauduši vairāki ekonomisti un atsevišķi politiķi, kas norāda, ka, ņemot vērā Grieķijas ekonomisko situāciju, atbalsta trūkumu sabiedrībā un neveiksmīgos iepriekšējo reformu ieviešanas mēģinājumus, plānotie pasākumi nedarbosies.
«Jaunā starptautiskās palīdzības pakete neatrisinās visas Grieķijas problēmas,» sacīja ING ekonomists Paolo Picoli (Paolo Pizzoli). «Svarīgākais jautājums ir saistīs ar to – kad Grieķija spēs atgriezties pie izaugsmes. Pēc mūsu aprēķiniem ,tas var notikt 2013. gada otrajā pusē. Tas ir ilgs laika posms,» norādīja ING ekonomists.
Grieķijas ekonomisti atzīst, ka šādas prognozes ir pārāk optimistiskas. Skeptiski noskaņotie analītiķi uzsver, ka 70% Grieķijas ekonomikas balstās patēriņā un rūpniecība ir gandrīz iznīcināta. Pieaugot nodokļiem un samazinoties iedzīvotāju ienākumiem, krītas grieķu pirktspēja, bet kopā ar to arī ekonomika.
Neskatoties uz to, ka Grieķijas parlaments apstiprināja stingros taupības pasākumus, Atēnām joprojām ir grūtības pārliecināt Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Savienību (ES) par aizdevuma 130 miljardu eiro apmērā piešķiršanu.
Grieķijai būs jāsper vairāki nopietni soļi, līdz tā varēs saņemt starptautisko aizdevumu, pavēstījusi Vācija. Berlīne norāda, ka savu atbalstu aizdevumam izteiks tikai maijā, kad kļūs skaidrs, cik daudz banku un investīciju fondu ir gatavi uzņemties zaudējumus saistībā ar Grieķijas parādu norakstīšanu, un kad Vācijas parlaments būs atbalstījis finanšu palīdzības piešķiršanu, vēsta AP.
Tāpat, neskatoties uz parlamenta balsojumu, Grieķijai vēl ir jāspēj atrast veids kādā nodrošināt papildus ietaupījumu 325 miljonu eiro apmērā, kā arī jāsniedz rakstiskas garantijas, ka valsts īstenos savas apņemšanās.
Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šauble tomēr uzsvēra, ka Eiropa dara visu, lai Atēnas izglābtu no maksātnespējas, «taču Grieķijai pašai tas arī ir jāgrib». Viņš arī norādīja, ka pašlaik Eiropa ir labāk sagatavojusies Grieķijas bankrotam nekā tas bijis pirms diviem gadiem.