Pirmdien Luksemburgā Baltijas jūras reģiona valstu enerģētikas ministri un Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete (Miguel Arias Cañete) parakstīja aktualizētā Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) Saprašanās memorandu, informē Ekonomikas ministrija.

Tajā pašā laikā 13 Eiropas valstis vēl parakstīja deklarāciju par reģionālo sadarbību elektroenerģijas piegāžu drošībā Eiropas iekšējā tirgū, kā arī politisko deklarāciju par piecu pušu enerģētikas forumu (Pentalateral Energy Forum).

Saprašanās memoranda parakstīšanas ceremonijā Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāns vienmēr ir atzīts kā reģionālās sadarbības labas prakses piemērs ES. Parakstot šo Sadarbības memorandu, pārstāvji vienojušies vēl vairāk stiprināt reģionālo sadarbību BEMIP reģionā, demonstrējot savstarpējo solidaritāti, kopējas vērtības un politisko gribu panākt visām pusēm labvēlīgus risinājumus un sekmējot ES enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu.

Lietuvas aizejošās valdības enerģētikas ministrs Roks Masjulis otrdien izklāstījis valsts jaunās enerģētikas stratēģijas vadlīnijas, kas paredz iesaldēt Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu līdz brīdim, kad tas kļūs rentabls, kā arī līdz 2025.gadam izveidot otru Lietuvas un Zviedrijas energosistēmu starpsavienojumu NordBalt2.

Šo stratēģiju izstrādājusi vecās valdības Enerģētikas ministrija, bet tās pieņemšana būs jaunā Lietuvas Seima ziņā.

Visaginas AES projektu, kas visu šīs valdības pilnvaru laiku faktiski nav izkustējies no vietas, ierosināts iesaldēt, kamēr tas kļūs ekonomiski izdevīgs vai arī nepieciešams no energopiegāžu drošības viedokļa, bet vienlaikus uzsvērts, ka iespējas sadarboties ar Japānas kompāniju Hitachi, kas savulaik tika izraudzīta par šā projekta stratēģisko investori, jāizmanto citās jomās.

Kā skaidrojis Masjulis, formulējums iesaldēt, nevis izbeigt izraudzīts tādēļ, ka tas vislabāk atbilst pašreizējiem plāniem - ja situācija tirgū mainītos, tiktu lemts par atgriešanos pie AES projekta.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Izvērtējot Latvijas enerģētikas sektora investīciju vidi un tirgus struktūru, Starptautiskā Enerģētikas Harta atzinīgi novērtējusi Latvijas līdz šim īstenotās reformas enerģētikas sektorā, vienlaikus norādot, ka investīciju palielināšana un reģionālā sadarbība varētu sekmēt energoresursu piegāžu drošību, informē Ekonomikas ministrijā.

Inovatīvas uzņēmējdarbības konferences ietvaros, prezentējot Starptautiskās Enerģētikas Hartas pārskatu par enerģētikas sektora investīciju vidi un tirgus struktūru Latvijā, Starptautiskās Enerģētikas Hartas ģenerālsekretārs, vēstnieks Urbans Rusnaks uzsvēra, ka labvēlīgs un pārskatāms investīciju klimats Latvijā piesaistīs jaunus investorus un sadarbības partnerus enerģētikas sektorā.

Pārskata rekomendācijās Latvijas valdībai uzsvērts, ka ilgtermiņa enerģētikas sektora plānošanas dokuments nodrošinās stratēģisku orientieri nozarei un sekmēs jaunu investīciju pieplūdumu. Tāpat uzsvērts, ka ES kopīgu elektrības un gāzes savienojumu projektu ieviešana palielinās piegāžu drošību Latvijai un reģionam kopumā. Latvijai ieteikts iesaistīties un izmantot dažādus ES atbalsta instrumentus reģionālās infrastruktūras un enerģijas starpsavienojumu izveidei Baltijas reģionā.

Latvijai jācenšas piesaistīt daļa no Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānā paredzētajiem 3.5 miljardiem eiro enerģētikas projektiem.

Tā šodien, uzklausot atbildīgās ministrijas pārstāvjus, lēma Saeimas Eiropas lietu komisija. Latvijai piedāvājums ir vēl jo vairāk interesants, jo 1.75 miljardi eiro paredzēti elektroenerģijas starpsavienojumiem, starp kuriem prioritārs ir Baltijas — Zviedrijas kabelis.

«Pirms būvēt starpsavienojumu, noteikti jānodrošina arī savas elektroenerģijas ražošanas jaudas pietiekamā līmenī, uzbūvējot jauno Kurzemes staciju, jo Skandināvijas valstis ir likušas saprast, ka nav ieinteresētas kabelī ar elektrības deficīta zemi. Turklāt jāizveido arī stabils Baltijas elektroenerģijas tirgus, līdz ar to pie kabeļa ar Skandināviju visticamāk tiks tā valsts, kas pirmā attīstīs savas jaudas. Pašlaik Latvija šajā situācijā ir tomēr nedaudz tālāk tikusi par Lietuvu,» tā U. Sarma.

Elektronisko sakaru komersanta Baltkom TV, kura dibinātājs un vadītājs Pēteris Šmidre pieprasīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) noņemt konfidencialitātes statusu starpsavienojumu tirgus sadalījumam, kas noteikts regulatora «Ziņojumā par tirgus analīzi», šajā ziņojumā iekļautie tirgus daļas dati ir slepeni un aizklāti ar melniem plankumiem, raksta Nozare.lv.

SPRK sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane informēja, ka komersanti, kuru dati izmantoti ziņojumā, var saskaņā ar likumu un Eiropas Savienības (ES) direktīvām noteikt, ka šie dati ir konfidenciāli.

Viņa uzsvēra, ka «Ziņojums par tirgus analīzi» «nebūt nav slepens, tas ir pieejams SPRK mājaslapā». «Slepenas (klasificētas kā ierobežotas pieejamības) ir tikai tās ziņojuma daļas, kas satur informāciju, kuru kāds komersants iesniedzis kā konfidenciālu,» skaidro Reihmane.

Viņa sacīja, ka pirmdien, 8.augustā, notikušās SPRK padomes sēdes laikā, kad, klātesot arī vairāku komersantu pārstāvjiem, notika diskusijas par vēl plānotajiem SPRK lēmumiem, 'Baltkom' pārstāvji paši atsaucās uz komercnoslēpumu un atteicās skaidrot savu noteikto starpsavienojumu tarifu pieauguma pamatojumu.

Efektīva reģionālā sadarbība ir būtisks solis ceļā uz Eiropas Enerģētikas savienību, Baltijas valstu ministriem parakstot Deklarāciju par Baltijas valstu enerģijas piegāžu drošību atzina Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Efektīva reģionālā sadarbība ir būtisks solis ceļā uz Eiropas Enerģētikas savienību. Enerģētikas politika ir pārrobežu politika, tāpēc ir svarīgi kopīgiem spēkiem rast efektīvāko risinājumu ES mērķa sasniegšanai. Šajā deklarācija ir ietverti Enerģētikas savienības galvenie principi – solidaritāte, enerģijas piegāžu drošība, kā arī konkurētspējīgs un vienots ES iekšējais tirgus. Ar gandarījumu jāatzīst, ka gan šodien parakstītā Baltijas valstu deklarācija, gan mūsu pozitīvā sadarbības pieredze Baltijas starpsavienojumu plāna ietvaros sekmēs Enerģētikas savienības izveidi, kā arī kalpos par piemēru citiem ES reģioniem,» norāda Reizniece-Ozola.

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Lietuva pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes, tiecoties panākt pilnīgu enerģētisko neatkarību no šā resursa un reaģējot uz Krievijas enerģētisko šantāžu Eiropā un karu Ukrainā, 2.aprīlī paziņojusi Enerģētikas ministrija.

Tā uzsver, ka Lietuvas gāzes pārvades sistēma kopš šā mēneša sākuma darbojas bez Krievijas gāzes importa.

"Esam pirmā Eiropas Savienības valsts starp "Gazprom" klientēm, kas nodrošinājusi sev neatkarību no Krievijas gāzes piegādēm, un tas ir ilggadējas konsekventas enerģētikas politikas un savlaicīgu infrastruktūras risinājumu rezultāts," paziņojis enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Saskaņā ar Lietuvas gāzes pārvades sistēmas operatora "Amber Grid" datiem sestdien Krievijas gāzes imports Lietuvas vajadzībām caur Lietuvas un Baltkrievijas starpsavienojumu bija nulle megavatstundu.

Kā norāda Enerģētikas ministrija, viss Lietuvas pieprasījums tiek apmierināts caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) uzsāk konsultācijas ar tirgus dalībniekiem par savienojumu pabeigšanas jeb starpsavienojumu tarifu griestu noteikšanu arī visos mobilajos balss telefonijas tīklos.

Līdz šim savienojumu pabeigšanas tarifi mobilajos tīklos tika regulēti tikai lielākajiem tirgus dalībniekiem – Latvijas Mobilais telefons (LMT), Tele2 un Bite Latvija, kuriem noteikts pienākums tuvināt tarifus izmaksām.

Situācija mobilo sakaru tirgū, pēc SPRK novērojumiem, pēdējos gados ir mainījusies, tajā ienākot mobilajiem virtuālajiem operatoriem. «Ir arī tādi mobilie virtuālie operatori, kuri ir noteikuši pārmērīgi augstu savienojuma pabeigšanas tarifu, tādējādi negatīvi ietekmējot konkurences apstākļus tirgū,» DB skaidro SPRK sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane.

Tallink Grupp apkalpoto pasažieru skaita pieauguma tendence pagājušajā gadā turpinājās, un 2019. gadā Tallink Grupp sasniedza rekordlielu pārvadāto pasažieru skaitu, informē uzņēmums.

Visās līnijās kopumā apkalpoti 9,763 miljoni pasažieru, kas ir 0,1% pieaugums, salīdzinot ar 2018. gadu, kad kopumā tika pārvadāti 9,757 miljoni pasažieru. Lielākais pasažieru skaita pieaugums bija maršrutos starp Somiju un Zviedriju, kuros 2019. gadā tika pārvadāti 2 894 494 pasažieri, kas ir par +1.7% vairāk (2018. gadā – 2 845 616 pasažieri).

Pasažieru skaits palielinājās arī maršrutos starp Igauniju un Somiju, +0.7%, un Latviju un Zviedriju, +0.5%. 2019. gadā starp Igauniju un Somiju tika pārvadāti 5 115 602 pasažieri (2018. gadā – 5 079 861 pasažieri) un starp Latviju un Zviedriju – 799 961 pasažieri (2018. gadā – 796 041 pasažieri), kas ir rekordliels pasažieru skaits, pārvadāts viena gada laikā, šajā maršrutā kopš līnijas Rīga -Stokholma atklāšanas.

Pirmais Enerģētikas savienības stāvokļa ziņojums Latvijai liek vērtēt ekonomiku kopumā, kaut vai no enerģētikas skatu punkta , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Deviņus mēnešus pēc ES Enerģētikas savienības stratēģijas sākšanas Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar pirmo Enerģētikas savienības stāvokļa apskatu. Tas apkopo situācijas aprakstus dalībvalstīs un pirmajā acu uzmetienā nav vienkārši skaidrojams dokuments vai, pareizāk sakot, dokumentu kopa, jo no enerģētikas skatu punkta iezīmē daudz izvērstākas ekonomiskās sakarības dalībvalstu ekonomikās.

Brisele kairina

«Šī Enerģētikas savienības apskata dokumentu pakete ir vērsta uz to, lai to lasītu pirmām kārtām Latvijas zemkopības ministrs, satiksmes ministrs, ekonomikas ministre, arī finanšu ministrs un visi kopā ķertos pie mērķtiecīgas ekonomikas politikas veidošanas, kas nav izdarāms vienā resorā vien un arī ne darbojoties atsevišķi,» DB saka enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. «Kā šai dokumentā norādīts, tā uzdevums ir konsolidēt intelektuālos resursus un vispirms jau pārkārtot politikas veidotāju domāšanu. Šis ir Briseles dots kairinājums pirmām kārtām domāt, kāda ir mūsu ekonomikas struktūra.»

Spilgtākie 2017. gada notikumi enerģētikā un prognozes 2018. gadam

2017. gadā beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana

2017. gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.

Vēl viena autoritatīva balss pievienojas korim par Eiropas industriju problemātisko stāvokli.

Ražošanai nepieciešamās elektrības un dabasgāzes cena Eiropas industrijām nekritīsies vismaz tuvāko 20 gadu laikā, paziņojusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (SEA). Attiecīgi šo izmaksu segmentā ES rūpniecība, kas nodarbina gandrīz 30 miljonus cilvēku, salīdzinot ar konkurentiem ASV un Ķīnā, šai laika posmā nebūs konkurētspējīga, raksta Financial Times.

Cenu starpība gan resursu, gan ES dalībvalstu starpā atšķiras, jo dažāda ir cenu veidojošo komponentu nozīme, kas vismaz nodokļu un nodevu kategorijā dod zināmu telpu valstu industriālajai politikai (skat. grafiku).

SEA atzinums varētu būt pēdējais piliens pārpilnajā šaubu kausā par Eiropas energoietilpīgo industriju nākotni. Paredzams, ka visi, kas vien to fiziski spēs, pārcelsies citur. Sevišķi pēc brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas tuvākajos gados, loģisks galamērķis enerģiju vairāk paģērošajiem Eiropas biznesiem būs lēto energoresursu jaunā pasaules līdere ASV. Ir dzirdēts arī par Krieviju kā iespējamo Eiropas energoietilpīgo biznesu «pabēgšanas» vietu. Cerības tiek saistītas arī ar varbūtējo Āfrikas ekonomisko izrāvienu nākamajā desmitgadē, kurp arī varētu izplesties vai pārcelties Eiropas ražošanas resursus visvairāk tērējošā daļa.

Lai samazinātu Eiropas milzīgo atkarību no Krievijas energoresursiem, kurus Maskava nereti izmanto kā ārpolitikas instrumentu, Eiropas Savienība (ES) pēc vairāku gadu ilgām diskusijām beidzot apņēmusies izveidot Eiropas Enerģētikas savienību, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Eiropas Komisija (EK) trešdien nāca klajā ar plānu, kas paredz izveidot vienotu ES enerģētikas tirgu un diversificēt energoresursu avotus, tādējādi stiprinot Eiropas enerģētisko drošību, kas ir ļoti svarīgi laikā, kad Krievija izvērš militāru agresiju Ukrainā, caur kuru Eiropā nonāk nozīmīgs Krievijas dabasgāzes apjoms.

Pašlaik katrai ES dalībvalstij ir sava enerģētikas politika. Piemēram, Francija lielā mērā paļaujas uz atomenerģiju, bet Vācija vēlas samazināt atkarību no atomenerģijas un fosilajiem enerģijas avotiem, palielinot atjaunojamo energoresursu lomu. Polijas galvenais energoresurss ir videi ārkārtīgi nedraudzīgās akmeņogles, tikmēr Baltijas valstīm vitāli nepieciešama Krievijas dabasgāze.

Igaunijas prāmju operatorkompānija «Tallink Grupp» šā gada pirmajā ceturksnī pārvadājumos starp Latviju un Zviedriju strādājusi ar 1,8 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 12,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina kompānijas publicētais pārskats.

Kopumā «Tallink» grupa pirmajā ceturksnī strādāja ar 19,6 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 3,7% mazāk nekā pirms gada. Grupas peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) šajā periodā samazinājās par 20,3% - līdz 4,2 miljoniem eiro.

Savukārt «Tallink» konsolidētais apgrozījums 2018.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu sarucis par 3,9%, veidojot 184,2 miljonus eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī grupa pārvadāja kopumā 1 930 449 pasažierus, kas ir par 0,5% mazāk nekā pērn janvārī-martā. Savukārt pārvadāto kravu apmērs pieauga par 8,2% - līdz 90 687 kravas vienībām.

Pārvadājumos starp Latviju un Zviedriju «Tallink» ieņēmumi pieauga par 24% un bija 13,1 miljons eiro. Šajā maršrutā janvārī-martā «Tallink» pārvadāja 155 000 pasažieru un 4000 kravas vienību, kas bija attiecīgi par 16,8% un par 62,6% vairāk nekā pirms gada.

Igaunijas prāmju operators Tallink Grupp janvārī maršrutā starp Rīgu un Stokholmu pārvadāja 33 337 pasažierus, kas ir par 34,5% mazāk nekā tajā pašā mēnesī pirms gada.

Kopumā Tallink janvārī pārvadāja 538 929 pasažierus, kas ir par 3,9% mazāk nekā 2014.gada janvārī.

Kompānija pārvadāja 23 702 kravas automašīnas un treilerus, kas ir par 3,6% mazāk nekā pirms gada un 68 702 pasažieru automašīnas, kas ir par 4,8% mazāk nekā 2014.gada janvārī.

Pasažieru pārvadājumus traucēja prāmju Baltic Princess un Baltic Queen darbības pārtraukšana remontdarbu dēļ uz, attiecīgi, sešām un 11 dienām.

Tallink pārvadāto pasažieru skaits starp Somiju un Zviedriju gada izteiksmē janvārī pieauga par 9% līdz 166 058 cilvēkiem. Starp Igauniju un Somiju tika pārvadāti 274 965 pasažieri, kas ir par 3,5% mazāk nekā pirms gada. Starp Igauniju un Zviedriju tika pārvadāti 64 569 pasažieri, kas ir par 10,8% mazāk nekā pirms gada.

Latvija ir viena no sešām energoatkarīgākajām valstīm Eiropas Savienībā (ES) attiecībā uz gāzes piegādēm. Tādēļ Latvijai ir svarīga Eiropas Komisijas (EK) iniciatīva līdz 2020. gadam izveidot Enerģētikas savienību (EnS), kas nozīmētu vienotu ES iekšējo enerģētikas tirgu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Latvijai īpaši nozīmīga šajā kontekstā būtu gāzes starpsavienojumu izbūve ES iekšienē, lai mēs nebūtu atkarīgi tikai no viena piegādātāja – Krievijas, kas patlaban Latvijai piegādā dabasgāzi.

Attiecībā uz elektrības piegādēm vienotais enerģētikas tirgus ļautu iegūt energoresursus par zemākām cenām, jo, piemēram, varētu iepirkt lētāku elektrību no Igaunijas, Lietuvas un Polijas, kuru starpsavienojumi ar Skandināvijas valstīm ļautu arī Latvijas patērētājiem piekļūt pie šo valstu lētākās elektrības.

Kā uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs, Latvija savas prezidentūras laikā Eiropas Padomē ir bijusi aktīva EnS izveides procesa dalībniece un ietekmētāja. Pateicoties Latvijas iniciatīvai, topošajā EnS liels uzsvars tiks likts tieši uz patērētāju ieguvumiem.

Lietuvas premjerministrs Andrus Kubiļus uzskata Latvijas valdībai vajadzētu pieņemt lēmumus ātrāk, pretējā gadījumā valstis nespēs vienoties par atomelektrostacijas būvniecību, tā viņš teica intervijā Latvijas radio.

A. Kubiļus norādīja, ka Lietuvai pašlaik stratēģiski svarīgākie ir tieši enerģētiskie objekti, tādēļ ir izveidota arī Enerģētikas ministrija. Tomēr viņš norāda, ka nesaprot, kā būs iespējams panākt vienošanos ar Latviju par atomelektrostacijas būvniecību, ja abas valstis nespēj vienoties par vienkāršākiem jautājumiem.

"Runājām ar Latvijas premjeru Ivaru Godmani pusdienu. Ir ļoti žēl, ka nevaram vienoties par vienkāršu jautājumu - Baltijas un Zviedrijas enerģijas starpsavienojumu. Dažreiz nav skaidrs, kādi argumenti traucē vienoties - mums ir nauda, viss sagatavots, arī biznesa plāns. Saprotam, ka Latvijai ir grūti rast finansējumu, tomēr rodas jautājums - kā varēsim vienoties par atomelektrostaciju, ja nevaram saprasties pat tik vienkāršā jautājumā kā Baltijas - Zviedrijas starpsavienojums," teica A. Kubiļus.

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.

Lietuviešu apgalvojumi, ka viņi no Baltijas valstīm esot vislabāk sagatavojušies starpsavienojuma būvei ar Zviedriju esot virspusēji un neadekvāti, uzskata K. Miķelsons

Šāds viedoklis par šķietamām Lietuvas priekšrocībām radies aiz vēlmes veicināt savas valsts mērķu sasniegšanu, kam der jebkuri līdzekļi, nevis Baltijas valstīm kopējo enerģētikas problēmu risināšanai, pieļauj A/s Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons.

«Izmantotā Lietuvas puses retorika nereti raisa sašutumu, jo viedoklis veidots, absolūti ignorējot enerģētikā valdošos pamatprincipus, tādēļ ir strikti noliedzams. Piemēram, tiek minēts, ka Lietuvai šī projekta sakarā ir trīs priekšrocības - tehniskās sagatavotības, energosistēmas attīstības un finansiālajā ziņā. Tā ir klaja demagoģija, jo ne tehniskā, ne finansiālā ziņā lietuviešiem nav ne mazāko priekšrocību, proti – elektrisko tīklu un finanšu situācija ne par matu tos neizvirza labākās pozīcijās,» tā K. Miķelsons.

Ministru kabinets (MK) apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto likumprojektu “Nolīgums par Starptautisko enerģētikas programmu”. Likumprojekts ir noslēdzošais posms ceļā uz Latvijas iestāšanos Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā (IEA). Likumprojekts tiks virzīts Saeimā tā tālākai pieņemšanai.

“Dalība IEA mums palīdzēs stiprināt Latvijas energoapgādes drošību un veicinās Latvijas efektīvāku pāreju uz tīru, zaļu un lētāku enerģiju mums katram. Iestāšanās IEA ir vēsturisks mirklis Latvijai. Esam ieguldījuši ne mazums pūļu, vairakkārt tiekoties ar augsta līmeņa ekspertiem, kuri analizējuši Latvijas enerģētikas politikas, gan esam pilnveidojuši tā regulējumu. Brīdī, kad Saeima apstiprinās likumu, IEA varēs noslēgt mūsu valsts uzņemšanas procesu,” skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Latvijas dalība IEA paver iespējas plašāk tikt pārstāvētiem starptautiskās sarunās par enerģētikas nākotni, kā arī attīstīt sadarbību ar enerģētikas jomā nozīmīgiem partneriem ārpus Eiropas Savienības, t.sk. ASV un citiem globāla mēroga spēlētājiem.

Šodien valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto informatīvo ziņojumu «Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai» («Stratēģija 2030»). Tās virsmērķis ir veicināt ekonomikas konkurētspēju, veidojot sabalansētu, efektīvu, ekonomiski, sociāli un ekoloģiski pamatotu, uz tirgus principiem balstītu enerģētikas politiku.

EM sākusi darbu arī pie nepieciešamo normatīvo aktu un plānošanas dokumentu izstrādes, lai sasniegtu «Stratēģijā 2030» definētos Latvijas enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķus. Taps vairāki grozījumi Ministru kabineta noteikumos, likumos, kā arī, balstoties uz «Stratēģijā 2030» noteiktajiem pamatvirzieniem, līdz 2014.gada 1.maijam tiks izstrādātas detalizētākas enerģētikas politikas pamatnostādnes laika periodam no 2014. līdz 2020.gadam.

«Esmu gandarīts, ka beidzot ir noslēdzies ilgais un sarežģītais stratēģijas tapšanas process, lai kopīgiem spēkiem, vienojot nozares ekspertus, uzņēmējus un politikas veidotājus, nodrošinātu enerģētikas sektora attīstībai un ilgtspējai tik svarīgo ilgtermiņa redzējumu. «Stratēģijā 2030» paredzētie rīcības virzieni noteikti tādi, lai efektīvākajā veidā sasniegtu tās galveno mērķi - konkurētspējīgas Latvijas ekonomikas attīstība,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Lietuvas Enerģētikas ministrija ar Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekta stratēģisko investoru - Japānas kompāniju Hitachi - parakstījusi saprašanās memorandu, kas paredz izveidot projekta starpposma kompāniju.

Dokumentā paredzēts, ka puses kopīgi veiks sagatavošanas darbus šādas kompānijas izveidei. Pēc tam potenciālajiem investoriem tiks iesniegts attiecīgs piedāvājums.

Kā norāda Enerģētikas ministrija, ņemot vērā projekta pārskatīšanas laikā panākto progresu un Lietuvas Seimā pārstāvēto partiju vienošanos nekavējoties īstenot stratēģiskos enerģētikas projektus, tostarp Visaginas AES projektu, memorandā noteikts līdz septembra vidum izstrādāt detalizētu projekta starpposma kompānijas izveides plānu, kurā būs aprakstīta šīs kompānijas struktūra un funkcijas.

Šis plāns un tā īstenošanas gaita tiks sīki izklāstīta reģionālajām partnerēm - Latvijai un Igaunijai - un kopā ar šo valstu pārstāvjiem apspriests, lai varētu pieņemt lēmumus par projekta starpposma kompānijas izveidi.

Augstsprieguma tīkls (AST) noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā Conexus Baltic Grid.

Par to 19.decembrī preses konferencē paziņoja Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viņš uzsvēra, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā AST īpašo pieredzi enerģijas pārvades aktīvu pārvaldībā un infrastruktūras ekspluatācijā.

Ziņa papildināta no 5. rindkopas

AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks norādīja, ka, ņemot vērā dokumentus, kas pašlaik tiek gatavoti, amatu varētu pamest līdzšinējais Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Darījuma summa joprojām netiek atklāta.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka saskaņā ar valdības lēmumu AST ir noslēdzis darījumu ar Uniper par tam piederošo 18,31% akciju iegādi Conexus. AST un Uniper darījuma cena un citi tā nosacījumi ir konfidenciāli.