Lietuviešu apgalvojumi, ka viņi no Baltijas valstīm esot vislabāk sagatavojušies starpsavienojuma būvei ar Zviedriju esot virspusēji un neadekvāti, uzskata K. Miķelsons
Šāds viedoklis par šķietamām Lietuvas priekšrocībām radies aiz vēlmes veicināt savas valsts mērķu sasniegšanu, kam der jebkuri līdzekļi, nevis Baltijas valstīm kopējo enerģētikas problēmu risināšanai, pieļauj A/s Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons.
«Izmantotā Lietuvas puses retorika nereti raisa sašutumu, jo viedoklis veidots, absolūti ignorējot enerģētikā valdošos pamatprincipus, tādēļ ir strikti noliedzams. Piemēram, tiek minēts, ka Lietuvai šī projekta sakarā ir trīs priekšrocības - tehniskās sagatavotības, energosistēmas attīstības un finansiālajā ziņā. Tā ir klaja demagoģija, jo ne tehniskā, ne finansiālā ziņā lietuviešiem nav ne mazāko priekšrocību, proti – elektrisko tīklu un finanšu situācija ne par matu tos neizvirza labākās pozīcijās,» tā K. Miķelsons.
Viņš uzsver, ka nepieciešamo šī projekta priekšizpēti var uzsākt tikai tad, ja savstarpēji vienojas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārvades sistēmas operatori, taču Lietuvas puses izteikumi liedzot profesionāli pilnvērtīgi turpināt priekšdarbus. K. Miķelsons uzsver, ka ar Lietuvas pārstāvju izteikumiem tiek piesegtas Lietuvas pašmāju neveiksmes. «Kā citādi lai nosauc šādu paziņojumu klajā nākšanu laikā, kad pašā Lietuvā tiek apstrīdēta jaunās Visaginas (Ignalinas) AES un eventuālo starpsavienojumu Lietuva-Polija un Baltija – Zviedrija būvniecības rīkotājorganizācijas LEO LT dibināšanas likumība? Arī pats jaunās atomstacijas attīstības process pēc būtības nonācis politiskā strupceļā, jo kopš 2006.gada, kad īpašā komunikē par vienotu kopdarbību vienojās Baltijas valstu premjeri un Baltijas energouzņēmumi balstoties uz atbilstošu līgumu veica šādas AES izbūves iespējamības priekšizpēti , nekas liels nav noticis, lai pārējās Baltijas valstis būtu turpmāk iesaistītas šī projekta attīstībā,» uzsver K. Miķelsons.
Db.lv jau rakstīja, ka runas par Baltijas — Zviedrijas starpsavienojumu atkal aktualizējās pēc februāra vidū Eiropas Komisijā diskutētā priekšlikuma, elektrības starpsavienojumiem Eiropas Savienībā atvēlēt 3.5 miljardus eiro. Arī Latvenergo prezentēja ievērojamu investīciju plānus šī finansējuma piesaistē. Tāpēc, lai gan no energokompāniju puses tiek uzsvērts, ka pēc vienota elektroenerģijas tirgus nodibināšanas Baltijā būs vienalga, ar kuras valsts krastiem kabelis tiks savienots, tomēr netiek noniecināta arī šī kabeļa biznesa loma, jo elektrību paredzēts tirgot abos virzienos. Turklāt Baltijas valstīm vēl arvien nav izdevies vienoties par reāla tirgus izveidi, t.i., Latvijā elektroenerģijas tirgus ir atvērts, kamēr Lietuvā un Igaunijā tie vēl arvien ir slēgti.