Latvija ir viena no sešām energoatkarīgākajām valstīm Eiropas Savienībā (ES) attiecībā uz gāzes piegādēm. Tādēļ Latvijai ir svarīga Eiropas Komisijas (EK) iniciatīva līdz 2020. gadam izveidot Enerģētikas savienību (EnS), kas nozīmētu vienotu ES iekšējo enerģētikas tirgu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.
Latvijai īpaši nozīmīga šajā kontekstā būtu gāzes starpsavienojumu izbūve ES iekšienē, lai mēs nebūtu atkarīgi tikai no viena piegādātāja – Krievijas, kas patlaban Latvijai piegādā dabasgāzi.
Attiecībā uz elektrības piegādēm vienotais enerģētikas tirgus ļautu iegūt energoresursus par zemākām cenām, jo, piemēram, varētu iepirkt lētāku elektrību no Igaunijas, Lietuvas un Polijas, kuru starpsavienojumi ar Skandināvijas valstīm ļautu arī Latvijas patērētājiem piekļūt pie šo valstu lētākās elektrības.
Kā uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs, Latvija savas prezidentūras laikā Eiropas Padomē ir bijusi aktīva EnS izveides procesa dalībniece un ietekmētāja. Pateicoties Latvijas iniciatīvai, topošajā EnS liels uzsvars tiks likts tieši uz patērētāju ieguvumiem.
Arī EK viceprezidents un atbildīgais par EnS izveidi Marošs Šefčovičs uzsver, ka viens no jautājumiem, par kuru sagaidāmas karstas dalībvalstu diskusijas, būs par to, kas veido elektrības gala cenu patērētājiem, kādas komponentes tajā ietilpst, kas tiek un kas netiek subsidēts, jo situācija dalībvalstīs ir gana atšķirīga, un jāteic, ka ne vienmēr cenas veidošanās ir pietiekami caurspīdīga. J. Spiridonovs, taujāts, vai arī Latvijai varētu nākties pārskatīt elektrības cenu, to neizslēdz. «Nav noslēpums, ka mūsu obligātās iepirkumu komponentes piemērošanas sistēma nav pati efektīvākā pasaulē. Līdz ar to pieļauju, ka te varētu būt kādas izmaiņas,» min J. Spiridonovs.
M. Šefčovičs uzsver, ka EnS izveides galvenais mērķis ir padarīt ES mazāk atkarīgu no energoresursu – īpaši gāzes – importa no viena piegādātāja, proti, Krievijas, nodrošināt piegāžu drošību un ilgtspēju, kā arī veicināt atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugumu kopējā energoresursu patēriņā. Latvijai īpaši svarīga ir jau minētā piegāžu drošība, kā arī ES iekšējā enerģētikas tirgus izveide, kas paredz starpsavienojumu izveidi, lai energoresursi varētu brīvi plūst starp dalībvalstīm. Īpaši svarīgi Latvijai ir starpsavienojumi ES iekšienē attiecībā uz gāzes piegādēm, tādēļ nozīmīga ir jaunā gāzes piegādes starpsavienojuma izbūve starp Lietuvu un Poliju, kuru plānots pabeigt līdz 2019. gadam. Tas ir arī viens no lielākajiem ES enerģētikas infrastruktūras projektiem. M. Šefčovičs atzīst – visnedrošākajā situācijā attiecībā uz gāzes piegādēm patlaban ir Austrumeiropas un Balkānu valstis.
To pierāda arī EK sadarbībā ar dalībvalstīm veiktie stresa testi, kuri parāda, kas notiek, ja pārtrūkst gāzes piegādes. Vairākas ES valstis ar tiem tikušas galā gluži labi, pateicoties starpsavienojumiem un dažādiem piegāžu avotiem. Taču ir sešas valstis, starp tām arī Latvija, kurām šie testi uzrādīja nespēju tikt galā ar situāciju.
Plašāk lasiet rakstā Iespēja mazināt energoatkarību ceturtdienas, 18.jūnija laikrakstā Diena (8.lpp)!