Pasaules 20 attīstīto un attīstības ekonomiku grupa G20 sevi uzskata par labi sagatavotu iespējamai negatīvai ietekmei no Lielbritānijas lēmuma atstāt Eiropas Savienību (ES) un no citām neskaidrībām pasaulē, liecina Vācijas ziņu aģentūras DPA pirmdien rīcībā nonākušais G20 samita komunikē projekts.

«G20 dalībvalstis ir labās pozīcijās, lai preventīvi risinātu potenciālās ekonomikas un finanšu sekas, ko radītu referendums [Lielbritānijā par izstāšanos no ES]. Mēs ceram, ka nākotnē Lielbritānija būs tuva ES partnere,» lasāms dokumenta projekta tekstā.

Pasaules līderi pirmdien pulcējas vēsturiskajā Handžou pilsētā Ķīnas austrumos uz G20 samita otro un pēdējo dienu.

Pēdējās samita dienas atklātajā sesijā tā dalībnieki centīsies vienoties par tālāku sadarbību un attīstību jautājumos, kas saistīti par pasaules un finanšu pārvaldību, starptautisko tirdzniecību un investīcijām, iekļaujošo attīstību. Tāpat gaidāms, ka viņi runās par veidiem, kā cīnīties pret terorismu un bēgļu krīzi.

Eiropa nepiedalās G20 sanāksmē, lai saņemtu pamācības ekonomikā. Tā apgalvo Žozē Manuels Barrozu, uzstājoties G20 sanāksmē ar emocionālu runu un cenšoties atspēkot valdošo noskaņojumu par ES īstenoto politiku. Sanāksmē, kas norisinās Meksikā, tiek izdarīts spiediens uz ES, mudinot rast risinājumu eirozonas krīzei.

Šobrīd Meksikā notiekošajā G20 valstu līderu sanāksmē liela uzmanība un kritika tiek veltīta ieilgušajai eirozonas krīzei.Vairāku valstu līderi izsaka aicinājumus Briselei pēc iespējas ātrāk tikt galā ar krīzi eirozonā. Arī eksperti notiekošo bažīgi dēvē par «lielāko risku globālajai ekonomikai» un aicina nekavējoši veikt nozīmīgas strukturālas reformas. Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu to atspēkodams norādīja: «Ekonomiskie izaicinājumi nav tikai Eiropai, tie ir globāli. Atgādināšu, ka krīze nesākās Eiropā, bet gan Ziemeļamerikā. Liela daļa Eiropas finanšu institūcijas tika inficētas neierastas dažu finanšu sektoru darbības dēļ. Tomēr, mēs neuzveļam vainu saviem partneriem, bet gan aicinām sadarboties. Līdz ar to es sagaidu, ka G20 līderi tuvākajās dienās izrādīs stingru atbalstu ES uzņemtajam kursam krīzes risināšanā. No visiem tiek sagaidīta arī izpratne, jo ES sastāv no atvērtu un demokrātisku valstu savienības un tas nozīmē, ka lēmumu pieņemšana demokrātiskā ceļā dažkārt prasa vairāk laika. Mēs šeit sagaidām nevis padomus ekonomikā un demokrātijas veidošanā, bet gan ciešu sadarbību krīzes risināšanā. Ne visas šeit sapulcējušās G20 valstis ir demokrātiskas. Mēs esam ļoti atvērti pasaulei savu problemātisko jautājumu risināšanā, un varētu tikai vēlēties, lai visas G20 valstis būtu tik atvērtas savu problēmu risināšanas procesā.»

Nule aizvadītais pasaules ietekmīgāko valstu G20 samits Hamburgā, uz kuru arī es biju aizbraukusi, ļauj izdarīt vairākus secinājumus.

Sīkāk par tiem var izlasīt šodienas avīzes 7. lpp. Te izcelšu tikai savus galvenos iespaidus.

Situācija pasaulē joprojām saglabājas visai labila. No vienas puses to veicina nemierīgais iedzīvotāju noskaņojums, ko varēja novērot arī grautiņos Hamburgā G20 samita laikā. Nenoliedzami arī cilvēku nemierīgajam noskaņojumam ir savi iemesli, ilgstoši ielaistu un nerisinātu problēmu veidolā.

Taču no otras puses stabilitāti neveicina arī globāli sasāpējušie jautājumi un aktualitātes kā starptautiskās tirdzniecības līgumi un konflikti, karadarbība Sīrijā un Ukrainā, terorisms, bēgļu straumes, klimata izmaiņas un pāreja uz alternatīvu energoresursu izmantošanu. Pēdējā no minētajiem jautājumiem Vācijai ir skaidri nodefinēts virziens - prom no klimatu apgrūtinošām un piesārņojošām tehnoloģijām. 18 no G20 valstīm arī atbalstīja šo nostāju. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps palika pie sava jau iepriekš paustā viedokļa par izstāšanos no Parīzes klimata vienošanās, bet Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans bilda, ka vispirms gribētu redzēt šīs pārejas finansējumu. Kā indikāciju ES un Turcijas turpmākām attiecībām var interpretēt arī faktu, ka R.T. Erdogans 7. jūlija vakarā neapmeklēja samita viesiem paredzēto koncertu Elbas filharmonijā, kur tika atskaņota Ludviga van Bēthovena 9. simfonija, kuras sastāvdaļa - Oda priekam - pazīstama arī kā Eiropas Savienības himna.

Francija uzstās, ka atalgojuma ierobežojumi jāievieš visās «lielā divdesmitnieka» valstīs, jo ja tos ieviesīs tikai Francija, tad visi šo valsti pametīšot, uz Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī sacīto atsaucas Vedomosti.

Pēc jaunajiem noteikumiem, baņķieriem bonusu izmaksa tiks izstiepta trīs gadu garumā. Ideja par lielāko banku vadītāju un galveno menedžeru ienākumu kontroli pieder bijušajam Starptautiskā Valūtas fonda vadītājam Mišelam Kamdesjū. Sagaidāms, ka tā būs viena no galvenajām tēmām arī gaidāmajā G20 sanāksmē. Turklāt Francijas bankām būs jāpublicē algu informācija, ieskaitot datus par to, kā tiek novērtēta baņķieru darbības risks un efektivitāte. Pirmajā gadā paredzēts, ka baņķieri saņems ne vairāk kā trešdaļu no sev paredzētajiem bonusiem, bet pārējās bonusu daļas izmaksa būs atkarīga no bankas darbības rezultātiem. Pēc N. Sarkozī izteikumiem par to, ka šādi noteikumi jāpiemēro arī citās G20 valstīs, gan sagaidāms, ka īpaši lielu pretestību varētu izrādīt Lielbritānija un ASV. Tomēr Lielbritānija arī pati cīnās ar baņķieru bonusiem, pirms divām nedēļām ieviešot tā dēvēto bonusu kodeksu. Savas idejas šajā virzienā izstrādājusi arī Vācija.

G20 valstīm ir jāturpina strādāt, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi 2010. gadā, un ir maldīgi domāt, ka darbs jau padarīts, uzskata Lielbritānijas kanclers Alistērs Darlings (Alistair Darling).

Vācija un Francija G20 finanšu ministru tikšanās laikā šīs nedēļas nogalē vēlas ar G20 valstīm sākt apspriest «izejas stratēģiju», kas paredz pasākumus ekonomikas stimulēšanai.

Britu politiķis arī norādījis, ka franču plāns, kas paredz bonusu ierobežošanu baņķieriem, var būt darboties nespējīgs.

Bonusu likvidācija būs piektdienas, 3. septembra, G20 finanšu ministru tiekšanās dienaksārtībā vēl pirms G20 valstu vadītāju septembra sammita Pitsburgā.

Db jau rakstīja, ka, pēc jaunajiem noteikumiem, baņķieriem bonusu izmaksa tiks izstiepta trīs gadu garumā. Ideja par lielāko banku vadītāju un galveno menedžeru ienākumu kontroli pieder bijušajam Starptautiskā Valūtas fonda vadītājam Mišelam Kamdesjū. Sagaidāms, ka tā būs viena no galvenajām tēmām gaidāmajā G20 sanāksmē.

G20 valstu līderi nolēmuši, ka aizdevējiem jāveido milzīgas augstas kvalitātes kapitāla rezerves, ziņo thisismoney.co.uk.

Tas nozīmēs, ka finanšu institūcijām tiks prasīts turēt lielas summas rezervēs, kas darbosies kā «spilvens» pret vēl vienu finanšu krīzi.

Banku vadītāji jau brīdinājuši, ka šis solis «apkraus» viņus ar vairāk nekā 4 triljonus Lielbritānijas mārciņu lielām papildu izmaksām.

Bankām tiks dots atelpas brīdis, lai sagatavotos jaunajiem noteikumiem, kas nestāsies spēkā pirms 2012.gada.

Tie tiks ieviesti pakāpeniski, piekāpjoties Francijai un Vācijai, kuras nikni pretojušās šim solim, bažījoties, ka to bankas ir visvairāk apdraudētas. Lielbritānija piekritusi, ka jaunā režīma pārāk ātra ieviešana negatīvi ietekmētu kreditēšanu un radītu otrreizējas ieslīgšanas recesijā risku.

Ar peļņas pārnešanu uz zemu nodokļu teritorijām ir jācīnās globāli, sacīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (V).

Dombrovskis skaidroja, ka jautājumos par tā saukto nodokļu bāzes eroziju un peļņas pārnešanu uz zemu nodokļu teritorijām nepietiek tikai ar Eiropas Savienības (ES) vai kāda cita reģiona iesaisti.

«Tā ir globāla problēma, tādēļ šie jautājumi ir jārisina globāli. Aizvadītais G20 līderu forums tam bija ļoti piemērots, lai šo jautājumu aktualizētu, lai pasaules lielākās ekonomikas šo jautājumu arī uzturētu savā dienaskārtībā,» sacīja Dombrovskis, atgādinot, ka tuvākajā laikā tiks uzsākta automātiska informācijas apmaiņa starp G20 administrācijām, mazinot iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas par ārvalstīs gūto ienākumu.

ES valstu līderi gaidāmajā G20 valstu sanāksmē Pitsburgā rosinās neatteikties no atbalsta sniegšanas ekonomikai, liecina ES dokumenta projekts.

Saskaņā ar ES viedokli ekonomikas stimulēšanai nepieciešamie līdzekļi būtu jāsamazina tikai pēc tam, kad ir pilna pārliecība par pasaules ekonomikas atveseļošanos. Pagaidām būtu jāizstrādā detalizēts antikrīzes pasākumu atcelšanas plāns, vēsta slon.ru.

ES 27 valstu vadītāji arī stingri aicinās G20 piešķirt Starptautiskajam valūtas fondam galveno lomu pasaules antikrīzes politikas koordinēšanā un solīs papildināt SVF kasi ar 125 miljardiem eiro. Agrāk šiem mērķiem tika solīti 75 miljardi eiro.

Pēc tikšanās ar kancleru Alistēru Dārlingu (Alistair Darling) piecas lielākās Lielbritānijas bankas piekritušas ieviest ierobežojumus to bonusu sistēmās, tādējādi jaut tagad pieņemot G-20 ieskicēto programmu, ziņo Bloomberg.

Db.lv jau vēstīja, ka, ņemot vērā finanšu sektora lielo ietekmi uz šo krīzi, G20 samita dalībnieki vienojušies, ka pret baņķieru bonusiem jāvēršas stingrāk. G20 valstu līderi apspriedušies gan par to, ka banku sektoram nepieciešama lielāka uzraudzība un caurspīdīgums, gan par to, ka bonusu izmaksas lielums procentuāli būtu jāsamazina atkarībā no bankas finanšu rādītājiem.

A. Dārlings tikās ar kompensāciju komitejas vadītājiem no HSBC Holdings, Barclays, Lloyds Banking Group, Royal Bank of Scotland Group un Stabdard Chartered, lai vienotos par bonusu sitēmas ierobežojumiem.

Tikšanās laikā visu piecu banku pārstāvju parakstītais dokuments paredz ierobežotu naudas apmēru bonusiem bankas darbiniekiem, kā arī piemaksām to vadītājiem un tirgotājiem.

Ne tikai lielajām rūpniecības valstīm no G20 jādomā par ekonomikas stimulēšanu un infrastruktūras izbūvi, tikpat nopietni pie savas nākotnes jāstrādā arī mazajām valstīm

Kamēr Latvijā tika atzīmēta valsts 96. gadadiena, starptautiskajā arēnā norisinājās notikumi, kuru atskaņas globālā un reģionālā līmenī turpinās ietekmēt valstu ekonomikas un līdz ar to arī cilvēku dzīvi vismaz vēl dažus tuvākos gadus. Viens no šādiem notikumiem bija G20 sanāksme Austrālijas pilsētā Brisbenā. Daļai vērotāju šī sanāksme šķita nozīmīga ar to, ka vēl skaidrāk iezīmēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina izolāciju starp pašreizējiem lielo valstu līderiem un līdz ar to viņam savu bārbekjū nācās notiesāt lepnā vientulībā, pasākumu pametot vēl pirms tā oficiālajām beigām. Krievijas vadonis gan atbildi parādā nepalika un starptautiskās publikas kaitināšanai ļāva G20 norises tuvumā pabraukāt dažiem karakuģiem, taču kopumā iespaids bija diezgan skarbs – amerikāņi Putinu neuztvēra nopietni, bet eiropieši no viņa novērsās Ukrainas konflikta dēļ.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ekonomiskās krīzes apstākļos pasaule gaida teju jebkuru konstruktīvu ierosinājumu pēc iespējas ātrākai situācijas uzlabošanai.

Šajā kontekstā lielas cerības tika liktas uz ietekmīgāko 20 valstu līderu samitu, kas pagājušajā nedēļā norisinājās ASV. Vai var teikt, ka G20 samita laikā tika panāktas reālas vienošanās par pasākumiem, kas būtu jāveic? Diez vai! Tajā pašā laikā nevar teikt, ka šis samits nebūtu devis neko — pēc tā norises skaidri var noprast, ka pasaules lielākās ekonomikas, gluži tāpat kā līdz šim, nodarbosies ar risinājumu meklēšanu iekšējā tirgū, lielā mērā ignorējot citus spēlētājus, un par to lieki neapvainojoties vieni uz otru. Spilgtākais piemērs tam ir vienošanās, ka pasaules ekonomikas atveseļošanas vārdā būtu nepieciešams izskaust savā valstī saražoto preču protekcionismu, taču… Līdz krīzes beigām katra valsts var turpināt piemērot antikrīzes pasākumus, kā arī aizsargāt savu tirgu saviem spēkiem.

Cerot būtiski nostiprināt Eiropas Savienības finanšu nozares uzraudzības sistēmu, Eiropas Komisija iecerējusi izveidot divas institūcijas, kas rūpēsies par finanšu tirgus stabilitāti, lai nākotnē izvairītos no pasaules mēroga finanšu krīzēm.

Saskaņā ar EK ieceri tiks izveidota Eiropas Sistēmisko risku komiteja (ESRK), kuras uzdevums būs atklāt apdraudējumus finanšu sistēmai kopumā, jo īpaši nodrošināt agrīno brīdināšanu, lai būtu iespējams ātri rīkoties.

«Mūsu mērķis ir aizsargāt Eiropas nodokļu maksātājus, nepieļaujot, ka atkārtojas 2008. gada rudens drūmās dienas, kad valstu valdības bija spiestas ieguldīt banku glābšanā miljardiem eiro. Šī Eiropas sistēma var rosināt izveidot arī pasaules mēroga uzraudzības sistēmu, un par to mēs centīsimies pārliecināt Pitsburgā [G20 samitā],» sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu.

Lielā septiņnieka (G20) valstu finanšu ministri piektdien sanāksmē Riodežaneiro pieņēma deklarāciju, kurā solīja kopīgi strādāt, lai panāktu, ka superbagātnieki maksā nodokļus.

Divu dienu sanāksmē Riodežaneiro, kur novembrī notiks G20 samits, dominēja temats par miljardieriem, kas izvairās no nodokļiem.

Iniciatīva panākt, lai bagātnieki maksātu nodokļus, ir svarīga prioritāte Brazīlijas kreisajam prezidentam Luīsam Ināsiu Lulam da Silvam, kurš šogad vada G20.

Lula bija cerējis panākt vienošanos par minimālo nodokli bagātajai elitei, bet sanāksmes noslēguma paziņojums ir kompromiss jautājumā, kas sašķēlis G20 dalībvalstis.

"Ar visu cieņu pret nodokļu suverenitāti mēs centīsimies sadarboties, lai nodrošinātu, ka indivīdi ar ultraaugstu neto vērtību tiek efektīvi aplikti ar nodokļiem," teikts paziņojumā.

"Bagātības un ienākumu nevienlīdzība grauj ekonomisko izaugsmi un sociālo kohēziju un saasina sociālo neaizsargātību."

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ieteiks aplikt ar nodokli G20 valstu finanšu kompāniju peļņu un kompensācijas, lai atgūtu par to glābšanu iztērēto naudu, atsaucoties uz vārdā nenosauktu amatpersonu sniegto informāciju, ziņo Bloomberg.

Fonda sākotnējais ziņojums, kas tiks prezentēts G20 finanšu ministru un centrālo baņķieru sanāksmē Vašingtonā šonedēļ, neiesaka ieviest nodokli finanšu darījumiem, liecina informācijas avotu sniegtā informācija.

Kāds analītiķis Bloomberg sacījis, ka SVF priekšlikumiem paredzama nozīmīga ietekme.

Vašingtonā bāzētā SVF ziņojums ir atbilde uz G20 līderu līgumu pagājušajā gadā izskatīt, kā finanšu nozare var palīdzēt samakāt par valdību centieniem atjaunot banku sistēmu.

Runas par Francijas banku izmaksātajām prēmijā ir saasinājušās, tādēļ Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) paziņojis, ka viņš pieprasīs, lai Francijas bankas publisko izmaksātās prēmijas, ziņo BBC.

N. Sarkozī visām bankām paziņojis, lai tās līdz 25. augustam sagatavo ziņojumus par bankas prēmiju politiku.

Francijā milzīgu satraukuma vilni izsaukusi Francijas vadošo banku darbība, jo tās, lai pārvarētu finanšu krīzi no nodokļu maksātāju līdzekļiem saņem valsts pabalstus, bet tajā pat laikā turpina piekopt prēmiju politiku, izmaksājot milzīgas prēmijas saviem vadošajiem darbiniekiem.

Runas saasinājās, kad presē nonāca BNP Paribas bankas finanšu rezultāti, kur banka ir «nolikusi maliņā» 1 miljardu eiro potenicālajiem prēmiju maksājumiem.

Atgādinām, ka G20 sanāksmē valstu līderi vienojās par stingrāku prēmiju politiku. «Noteikumi, kuri tika pieņemti G20 samitā ir jāpiemēro. Es vēlos būt drošs, ka Francijas bankas ievēro G20 samitā pieņemtos noteikumus,» uzsvēra N. Sarkozī.

Nesaskaņu dēļ par karu Ukrainā pasaules 20 rūpnieciski attīstītāko ekonomiku grupas G20 finanšu ministru tikšanās Sanpaulu ceturtdien beigusies bez kopīga gala paziņojuma.

Kopīgā paziņojuma vietā G20 prezidējošā valsts Brazīlija publicēja savu kopsavilkumu par sanāksmi.

Ukrainā un Gazas joslā notiekošie kari sanāksmes kopsavilkumā pieminēti tikai zemsvītras piezīmē, kurā teikts, ka ministri runāja par notiekošajiem konfliktiem un humānajām krīzēm, īpaši izceļot Ukrainu un Gazu.

Brazīlija uzstāja, ka finanšu ministru tikšanās nav pareizais forums tādu ģeopolitisku jautājumu izskatīšanai.

Kā izteicies Vācijas finanšu ministrs Kristiāns Lindners, kopīga sanāksmes paziņojuma nav, jo "mēs nespējām vienoties par kopīgu valodu, kā izvērtēt Ukrainas kara sekas pasaules ekonomikā".

Bija arī mēģinājums pielīdzināt Krievijas uzbrukumu Ukrainai ar humanitāro situāciju Gazā, norādīja Lindners, piebilstot, ka Vācija to nevarēja atbalstīt.

No pagājušā gada novembra dažādu valstu ierēdņi ieviesuši 280 pasākumus, kas skar iekšējo tirdzniecību.

Kā liecina Global Trade Alert (GTA) dati, no šiem pasākumiem 192 pavisam noteikti, bet 48 visdrīzāk vājina tirdzniecības partneru intereses. Patlaban tiek apspriesti vēl 140 protekcionisma pasākumi.

Galvenā vilšanās pēc CERP pārstāvja Saimona Eveneta domām ir tas, ka no 192 pasākumiem 121 pieņemta G20 valstīs. Bet no 48 šaubīgiem pasākumiem G20 kontā ir 24. Tā ir liela neveiksme, jo G20 nav spējusi apstādināt protekcionisma vīrusa izplatību, lai gan iepriekš to deklarējusi.

GTA par protekcionisma pasākumiem uzskata minimālās cenas noteikšanu siera eksporta subsīdijām, ASV Kongresā diskutēto papildus nodokļa ieviešanu pārapdrošināšanai ofšoru teritorijās, Ķīnas rīcību, nepielaižot ārvalstu investīcijas ekspress pastam. Tikai 5 % preču grupu nav aizskartas ar protekcionistiskiem pasākumiem. Visvairāk šo pasākumu ieviesušas Krievija (20), Vācija, Indija, Indonēzija, Lielbritānija, Spānija un Itālija. Visvairāk preču, uz kurām paaugstinātas nodevas, ir Ukrainā, Ķīnā, Ekvadorā, Indonēzijā un Krievijā.

Pēdējo desmit gadu laikā pasaules lielākās ekonomikas jeb tā dēvētās G20 bloka valstis attīstījušās pēc dažādām tendencēm – Ķīnā reģistrēts augstākais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, savukārt niecīgākā IKP izaugsme (mazāka par 20%) laikā no 2000. līdz 2010. gadam reģistrēta Japānā, Eiropas Savienībā (ES) un ASV, apkopojis ES statistikas birojs Eurostat.

Tāpat noskaidrots, kurām G20 valstīm ir lielākais parāds. Atklājies, ka Japānas valsts parāds 2011. gadā bija procentuāli lielākais no visām G20 valstīm un veidoja 229,8% no IKP, kamēr Saūda Arābijā – 7,5% no IKP, kas ir mazākais rādītājs starp visām 20 pasaules lielākajām ekonomikām - ES, Vāciju, Franciju, Itāliju, Lielbritāniju, Argentīnu, Austrāliju, Brazīliju, Kanādu, Ķīnu, Indiju, Indonēziju, Japānu, Meksiku, Dienvidkoreju, Krieviju, Saūda Arābiju, Dienvidāfriku, Turciju un ASV.

ES kopējais valstu parāds 2011. gadā veidoja 82,5% no to IKP, Argentīnā – 44,2% no IKP, Austrālijā – 22,9%, Brazīlijā – 66,2%, Kanādā – 85,0%, Ķīnā – 25,8%, Krievijā – 9,6%, Indijā – 68,1%, Indonēzijā – 25,0%, Meksikā – 43,8%, Dienvidkorejā – 34,1%, Dienvidāfrikā – 38,8%, Turcijā – 39,4% un ASV – 102,9%.

Ekonomiski attīstītāko valstu kluba G20 dalībnieki plāno konkrētus pasākumus, lai veicinātu pasaules ekonomikas izaugsmi, atbalstot monetāro politiku normalizēšanos attīstītajās ekonomikās, liecina sanāksmes uzmetums, kas nonācis Bloomberg rīcībā.

«Mēs apņemamies attīstīt jaunus pasākumus, lai ievērojami veicinātu pasaules ekonomikas izaugsmi, tajā pašā laikā uzturot ilgtspējīgu fiskālo politiku,» teikts ziņojumā.

G20 norāda, ka ir apsveicami signāli par ekonomikas uzlabošanos un daži pēckrīzes riski ir izzuduši. Tomēr pasaules ekonomika aizvien ir tālu no spēcīgas, ilgtspējīgas un balansētas izaugsmes. Nesenais svārstīgums finanšu tirgos un ievainojamība vairākās ekonomikās iezīmē būtiskus riskus, kuriem jāseko līdzi.

Tāpat ziņojumā tiek paustas bažas, ka tirgus svārstīgums var bremzēt ekonomikas izaugsmi. Tādēļ dalībvalstu centrālajām bankām rūpīgi jāapsver un skaidro jākomunicē ar tirgiem par monetārās politikas plāniem. Tajā pašā laikā, atbildot uz svārstībām tirgos, G20 ir jāpastiprina un jāizvērtē vietējās politikas iespējas.

No 20 pasaules lielākajām ekonomikām jeb tā dēvētajām G20 valstīm visvairāk automašīnu uz vienu iedzīvotāju reģistrēts Austrālijā, savukārt lielākais mobilo telefonu skaits uz vienu iedzīvotāju novērots Saūda Arābijā, jaunākajā pētījumā noskaidrojis Eiropas Savienības (ES) statistikas birojs Eurostat.

G20 valstu bloks ietver sevī ES, kā arī 19 pasaules lielākās ekonomikas, Vāciju, Franciju, Itāliju, Lielbritāniju, Argentīnu, Austrāliju, Brazīliju, Kanādu, Ķīnu, Indiju, Indonēziju, Japānu, Meksiku, Dienvidkoreju, Krieviju, Saūda Arābiju, Dienvidāfriku, Turciju un ASV.

ES vidēji uz tūkstoti iedzīvotāju bija reģistrētas 473 pasažieru automašīnas, liecina 2009. gada dati, savukārt Austrālijā uz tūkstoš iedzīvotājiem bija reģistrētas 550 automašīnas. Tāpat automašīnu skaita ziņā uz iedzīvotāju līderos bija Japāna (454 automašīnas uz 1000 iedzīvotājiem) un ASV (439 automašīnas uz 1000 iedzīvotājiem), bet vismazākais automašīnu skaits bija Indijā (12 pasažieru automašīnu uz 1000 iedzīvotājiem), Ķīnā (34) un Indonēzijā (45).

Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju dzīves ilgums ir vidēji par desmit gadiem lielāks nekā vidēji pasaulē – sievietēm vidējais dzīves ilgums ES ir vidēji 82,1 gads, bet vīriešiem – 76,1 gads, ziņo ES statistikas birojs Eurostat.

Vidēji pasaulē pēc 2005. - 2010. gada datiem dzīves ilgums sievietēm ir 70,1 gads, bet vīriešiem – 65,7 gadi.

Augstākais vidējā dzīves ilguma rādītājs starp G20 jeb lielākajām pasaules ekonomikām, neņemot vērā ES, ir Japānā (86,1 gads sievietēm un 79,3 gadi vīriešiem), Austrālijā (83,8 gadi sievietēm un 79,1 gads vīriešiem), Kanādā (82,8 gadi sievietēm un 78,2 gadi vīriešiem) un Dienvidkorejā (83,3 gadi sievietēm un 76,5 gadi vīriešiem).

Zemākie vidējā dzīves ilguma rādītāji no visām G20 valstīm bija Dienvidāfrikā (52,1 gads sievietēm un 50,1 gads vīriešiem), Indijā (65,7 gadi sievietēm un 62,8 gadi vīriešiem), Krievijā (74,0 gadi sievietēm un 61,6 gadi vīriešiem) un Indonēzijā (69,4 gadi sievietēm un 66,3 gadi vīriešiem).

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Pasaules biržu indeksi otrdien pieauga, ko noteica investoriem labvēlīgi ASV un Ķīnas izteikumi par tirdzniecību pirms G20 samita un Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums, kurā dots mājiens par procentlikmju samazināšanu.

Cerības uz to, ka ilgajās tirdzniecības sarunās starp Vašingtonu un Pekinu var tikt panākta vienošanās, raisīja ASV prezidenta Donalda Trampa teiktais, ka viņam bijusi «laba» saruna ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un ka viņi sarīkos «paplašinātu tikšanos» G20 samita laikā Japānā šomēnes.

Sji sacīja, ka Ķīna un ASV «abas iegūs ar sadarbību un zaudēs ar kaušanos".

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā pieauga pēc entuziasma par centrālās bankas paziņojumiem, un pieaugumu kāpināja Trampa izteikumi par gaidāmo G20 samitu.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga par apmēram 2%, ko īpaši veicināja ECB prezidenta Mario Dragi solījums par tālāku rīcību, ja ekonomikai būtu vajadzīgs straujāks pieaugums.