Pasaules 20 attīstīto un attīstības ekonomiku grupa G20 sevi uzskata par labi sagatavotu iespējamai negatīvai ietekmei no Lielbritānijas lēmuma atstāt Eiropas Savienību (ES) un no citām neskaidrībām pasaulē, liecina Vācijas ziņu aģentūras DPA pirmdien rīcībā nonākušais G20 samita komunikē projekts.

«G20 dalībvalstis ir labās pozīcijās, lai preventīvi risinātu potenciālās ekonomikas un finanšu sekas, ko radītu referendums [Lielbritānijā par izstāšanos no ES]. Mēs ceram, ka nākotnē Lielbritānija būs tuva ES partnere,» lasāms dokumenta projekta tekstā.

Pasaules līderi pirmdien pulcējas vēsturiskajā Handžou pilsētā Ķīnas austrumos uz G20 samita otro un pēdējo dienu.

Pēdējās samita dienas atklātajā sesijā tā dalībnieki centīsies vienoties par tālāku sadarbību un attīstību jautājumos, kas saistīti par pasaules un finanšu pārvaldību, starptautisko tirdzniecību un investīcijām, iekļaujošo attīstību. Tāpat gaidāms, ka viņi runās par veidiem, kā cīnīties pret terorismu un bēgļu krīzi.

Nule aizvadītais pasaules ietekmīgāko valstu G20 samits Hamburgā, uz kuru arī es biju aizbraukusi, ļauj izdarīt vairākus secinājumus.

Sīkāk par tiem var izlasīt šodienas avīzes 7. lpp. Te izcelšu tikai savus galvenos iespaidus.

Situācija pasaulē joprojām saglabājas visai labila. No vienas puses to veicina nemierīgais iedzīvotāju noskaņojums, ko varēja novērot arī grautiņos Hamburgā G20 samita laikā. Nenoliedzami arī cilvēku nemierīgajam noskaņojumam ir savi iemesli, ilgstoši ielaistu un nerisinātu problēmu veidolā.

Taču no otras puses stabilitāti neveicina arī globāli sasāpējušie jautājumi un aktualitātes kā starptautiskās tirdzniecības līgumi un konflikti, karadarbība Sīrijā un Ukrainā, terorisms, bēgļu straumes, klimata izmaiņas un pāreja uz alternatīvu energoresursu izmantošanu. Pēdējā no minētajiem jautājumiem Vācijai ir skaidri nodefinēts virziens - prom no klimatu apgrūtinošām un piesārņojošām tehnoloģijām. 18 no G20 valstīm arī atbalstīja šo nostāju. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps palika pie sava jau iepriekš paustā viedokļa par izstāšanos no Parīzes klimata vienošanās, bet Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans bilda, ka vispirms gribētu redzēt šīs pārejas finansējumu. Kā indikāciju ES un Turcijas turpmākām attiecībām var interpretēt arī faktu, ka R.T. Erdogans 7. jūlija vakarā neapmeklēja samita viesiem paredzēto koncertu Elbas filharmonijā, kur tika atskaņota Ludviga van Bēthovena 9. simfonija, kuras sastāvdaļa - Oda priekam - pazīstama arī kā Eiropas Savienības himna.

Eiropa nepiedalās G20 sanāksmē, lai saņemtu pamācības ekonomikā. Tā apgalvo Žozē Manuels Barrozu, uzstājoties G20 sanāksmē ar emocionālu runu un cenšoties atspēkot valdošo noskaņojumu par ES īstenoto politiku. Sanāksmē, kas norisinās Meksikā, tiek izdarīts spiediens uz ES, mudinot rast risinājumu eirozonas krīzei.

Šobrīd Meksikā notiekošajā G20 valstu līderu sanāksmē liela uzmanība un kritika tiek veltīta ieilgušajai eirozonas krīzei.Vairāku valstu līderi izsaka aicinājumus Briselei pēc iespējas ātrāk tikt galā ar krīzi eirozonā. Arī eksperti notiekošo bažīgi dēvē par «lielāko risku globālajai ekonomikai» un aicina nekavējoši veikt nozīmīgas strukturālas reformas. Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu to atspēkodams norādīja: «Ekonomiskie izaicinājumi nav tikai Eiropai, tie ir globāli. Atgādināšu, ka krīze nesākās Eiropā, bet gan Ziemeļamerikā. Liela daļa Eiropas finanšu institūcijas tika inficētas neierastas dažu finanšu sektoru darbības dēļ. Tomēr, mēs neuzveļam vainu saviem partneriem, bet gan aicinām sadarboties. Līdz ar to es sagaidu, ka G20 līderi tuvākajās dienās izrādīs stingru atbalstu ES uzņemtajam kursam krīzes risināšanā. No visiem tiek sagaidīta arī izpratne, jo ES sastāv no atvērtu un demokrātisku valstu savienības un tas nozīmē, ka lēmumu pieņemšana demokrātiskā ceļā dažkārt prasa vairāk laika. Mēs šeit sagaidām nevis padomus ekonomikā un demokrātijas veidošanā, bet gan ciešu sadarbību krīzes risināšanā. Ne visas šeit sapulcējušās G20 valstis ir demokrātiskas. Mēs esam ļoti atvērti pasaulei savu problemātisko jautājumu risināšanā, un varētu tikai vēlēties, lai visas G20 valstis būtu tik atvērtas savu problēmu risināšanas procesā.»

Ar peļņas pārnešanu uz zemu nodokļu teritorijām ir jācīnās globāli, sacīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (V).

Dombrovskis skaidroja, ka jautājumos par tā saukto nodokļu bāzes eroziju un peļņas pārnešanu uz zemu nodokļu teritorijām nepietiek tikai ar Eiropas Savienības (ES) vai kāda cita reģiona iesaisti.

«Tā ir globāla problēma, tādēļ šie jautājumi ir jārisina globāli. Aizvadītais G20 līderu forums tam bija ļoti piemērots, lai šo jautājumu aktualizētu, lai pasaules lielākās ekonomikas šo jautājumu arī uzturētu savā dienaskārtībā,» sacīja Dombrovskis, atgādinot, ka tuvākajā laikā tiks uzsākta automātiska informācijas apmaiņa starp G20 administrācijām, mazinot iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas par ārvalstīs gūto ienākumu.

Pareizi izvēlēti gultas piederumi var palīdzēt mazināt diskomfortu, uzlabot atpūtu un pat ietekmēt mūsu veselību. Gultas veļas, segas un piemērota spilvena izvēle ir ļoti svarīga miega kvalitātes uzlabošanai, jo tieši šie priekšmeti visvairāk ietekmē mūsu komfortu nakts laikā. Šajā rakstā aplūkosim, kā izvēlēties atbilstošus gultas veļas komplektu, segu un spilvenu, lai nodrošinātu augstu miega kvalitāti.

1. Gultas veļas izvēle: materiāls un kvalitāte

Gultas veļa ir tieši tas, ar ko mēs saskaramies visu nakti, tāpēc materiāls ir ļoti svarīgs faktors. Pareizs audums var palīdzēt nodrošināt ērtu miegu un saglabāt komfortu visu nakti. Kokvilna ir viens no populārākajiem audumiem, jo tā ir elpojoša, mīksta un labi uzsūc mitrumu.

Lins ir ļoti elpojošs materiāls, kas neļauj pārkarst, un tas ir lieliski piemērots cilvēkiem, kas pastiprināti svīst. Lins ir arī dabisks antibakteriāls audums, kas ir lielisks cilvēkiem ar jutīgu ādu.

Zīds ir dabisks, luksus klases audums. Zīda auduma gultas veļa ir ļoti maiga un gluda, tādēļ tā sniedz patiesu luksusa sajūtu.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Ne tikai lielajām rūpniecības valstīm no G20 jādomā par ekonomikas stimulēšanu un infrastruktūras izbūvi, tikpat nopietni pie savas nākotnes jāstrādā arī mazajām valstīm

Kamēr Latvijā tika atzīmēta valsts 96. gadadiena, starptautiskajā arēnā norisinājās notikumi, kuru atskaņas globālā un reģionālā līmenī turpinās ietekmēt valstu ekonomikas un līdz ar to arī cilvēku dzīvi vismaz vēl dažus tuvākos gadus. Viens no šādiem notikumiem bija G20 sanāksme Austrālijas pilsētā Brisbenā. Daļai vērotāju šī sanāksme šķita nozīmīga ar to, ka vēl skaidrāk iezīmēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina izolāciju starp pašreizējiem lielo valstu līderiem un līdz ar to viņam savu bārbekjū nācās notiesāt lepnā vientulībā, pasākumu pametot vēl pirms tā oficiālajām beigām. Krievijas vadonis gan atbildi parādā nepalika un starptautiskās publikas kaitināšanai ļāva G20 norises tuvumā pabraukāt dažiem karakuģiem, taču kopumā iespaids bija diezgan skarbs – amerikāņi Putinu neuztvēra nopietni, bet eiropieši no viņa novērsās Ukrainas konflikta dēļ.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Ekonomiski attīstītāko valstu kluba G20 dalībnieki plāno konkrētus pasākumus, lai veicinātu pasaules ekonomikas izaugsmi, atbalstot monetāro politiku normalizēšanos attīstītajās ekonomikās, liecina sanāksmes uzmetums, kas nonācis Bloomberg rīcībā.

«Mēs apņemamies attīstīt jaunus pasākumus, lai ievērojami veicinātu pasaules ekonomikas izaugsmi, tajā pašā laikā uzturot ilgtspējīgu fiskālo politiku,» teikts ziņojumā.

G20 norāda, ka ir apsveicami signāli par ekonomikas uzlabošanos un daži pēckrīzes riski ir izzuduši. Tomēr pasaules ekonomika aizvien ir tālu no spēcīgas, ilgtspējīgas un balansētas izaugsmes. Nesenais svārstīgums finanšu tirgos un ievainojamība vairākās ekonomikās iezīmē būtiskus riskus, kuriem jāseko līdzi.

Tāpat ziņojumā tiek paustas bažas, ka tirgus svārstīgums var bremzēt ekonomikas izaugsmi. Tādēļ dalībvalstu centrālajām bankām rūpīgi jāapsver un skaidro jākomunicē ar tirgiem par monetārās politikas plāniem. Tajā pašā laikā, atbildot uz svārstībām tirgos, G20 ir jāpastiprina un jāizvērtē vietējās politikas iespējas.

Nesaskaņu dēļ par karu Ukrainā pasaules 20 rūpnieciski attīstītāko ekonomiku grupas G20 finanšu ministru tikšanās Sanpaulu ceturtdien beigusies bez kopīga gala paziņojuma.

Kopīgā paziņojuma vietā G20 prezidējošā valsts Brazīlija publicēja savu kopsavilkumu par sanāksmi.

Ukrainā un Gazas joslā notiekošie kari sanāksmes kopsavilkumā pieminēti tikai zemsvītras piezīmē, kurā teikts, ka ministri runāja par notiekošajiem konfliktiem un humānajām krīzēm, īpaši izceļot Ukrainu un Gazu.

Brazīlija uzstāja, ka finanšu ministru tikšanās nav pareizais forums tādu ģeopolitisku jautājumu izskatīšanai.

Kā izteicies Vācijas finanšu ministrs Kristiāns Lindners, kopīga sanāksmes paziņojuma nav, jo "mēs nespējām vienoties par kopīgu valodu, kā izvērtēt Ukrainas kara sekas pasaules ekonomikā".

Bija arī mēģinājums pielīdzināt Krievijas uzbrukumu Ukrainai ar humanitāro situāciju Gazā, norādīja Lindners, piebilstot, ka Vācija to nevarēja atbalstīt.

Lielā septiņnieka (G20) valstu finanšu ministri piektdien sanāksmē Riodežaneiro pieņēma deklarāciju, kurā solīja kopīgi strādāt, lai panāktu, ka superbagātnieki maksā nodokļus.

Divu dienu sanāksmē Riodežaneiro, kur novembrī notiks G20 samits, dominēja temats par miljardieriem, kas izvairās no nodokļiem.

Iniciatīva panākt, lai bagātnieki maksātu nodokļus, ir svarīga prioritāte Brazīlijas kreisajam prezidentam Luīsam Ināsiu Lulam da Silvam, kurš šogad vada G20.

Lula bija cerējis panākt vienošanos par minimālo nodokli bagātajai elitei, bet sanāksmes noslēguma paziņojums ir kompromiss jautājumā, kas sašķēlis G20 dalībvalstis.

"Ar visu cieņu pret nodokļu suverenitāti mēs centīsimies sadarboties, lai nodrošinātu, ka indivīdi ar ultraaugstu neto vērtību tiek efektīvi aplikti ar nodokļiem," teikts paziņojumā.

"Bagātības un ienākumu nevienlīdzība grauj ekonomisko izaugsmi un sociālo kohēziju un saasina sociālo neaizsargātību."

Pēdējo desmit gadu laikā pasaules lielākās ekonomikas jeb tā dēvētās G20 bloka valstis attīstījušās pēc dažādām tendencēm – Ķīnā reģistrēts augstākais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, savukārt niecīgākā IKP izaugsme (mazāka par 20%) laikā no 2000. līdz 2010. gadam reģistrēta Japānā, Eiropas Savienībā (ES) un ASV, apkopojis ES statistikas birojs Eurostat.

Tāpat noskaidrots, kurām G20 valstīm ir lielākais parāds. Atklājies, ka Japānas valsts parāds 2011. gadā bija procentuāli lielākais no visām G20 valstīm un veidoja 229,8% no IKP, kamēr Saūda Arābijā – 7,5% no IKP, kas ir mazākais rādītājs starp visām 20 pasaules lielākajām ekonomikām - ES, Vāciju, Franciju, Itāliju, Lielbritāniju, Argentīnu, Austrāliju, Brazīliju, Kanādu, Ķīnu, Indiju, Indonēziju, Japānu, Meksiku, Dienvidkoreju, Krieviju, Saūda Arābiju, Dienvidāfriku, Turciju un ASV.

ES kopējais valstu parāds 2011. gadā veidoja 82,5% no to IKP, Argentīnā – 44,2% no IKP, Austrālijā – 22,9%, Brazīlijā – 66,2%, Kanādā – 85,0%, Ķīnā – 25,8%, Krievijā – 9,6%, Indijā – 68,1%, Indonēzijā – 25,0%, Meksikā – 43,8%, Dienvidkorejā – 34,1%, Dienvidāfrikā – 38,8%, Turcijā – 39,4% un ASV – 102,9%.

No 20 pasaules lielākajām ekonomikām jeb tā dēvētajām G20 valstīm visvairāk automašīnu uz vienu iedzīvotāju reģistrēts Austrālijā, savukārt lielākais mobilo telefonu skaits uz vienu iedzīvotāju novērots Saūda Arābijā, jaunākajā pētījumā noskaidrojis Eiropas Savienības (ES) statistikas birojs Eurostat.

G20 valstu bloks ietver sevī ES, kā arī 19 pasaules lielākās ekonomikas, Vāciju, Franciju, Itāliju, Lielbritāniju, Argentīnu, Austrāliju, Brazīliju, Kanādu, Ķīnu, Indiju, Indonēziju, Japānu, Meksiku, Dienvidkoreju, Krieviju, Saūda Arābiju, Dienvidāfriku, Turciju un ASV.

ES vidēji uz tūkstoti iedzīvotāju bija reģistrētas 473 pasažieru automašīnas, liecina 2009. gada dati, savukārt Austrālijā uz tūkstoš iedzīvotājiem bija reģistrētas 550 automašīnas. Tāpat automašīnu skaita ziņā uz iedzīvotāju līderos bija Japāna (454 automašīnas uz 1000 iedzīvotājiem) un ASV (439 automašīnas uz 1000 iedzīvotājiem), bet vismazākais automašīnu skaits bija Indijā (12 pasažieru automašīnu uz 1000 iedzīvotājiem), Ķīnā (34) un Indonēzijā (45).

Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju dzīves ilgums ir vidēji par desmit gadiem lielāks nekā vidēji pasaulē – sievietēm vidējais dzīves ilgums ES ir vidēji 82,1 gads, bet vīriešiem – 76,1 gads, ziņo ES statistikas birojs Eurostat.

Vidēji pasaulē pēc 2005. - 2010. gada datiem dzīves ilgums sievietēm ir 70,1 gads, bet vīriešiem – 65,7 gadi.

Augstākais vidējā dzīves ilguma rādītājs starp G20 jeb lielākajām pasaules ekonomikām, neņemot vērā ES, ir Japānā (86,1 gads sievietēm un 79,3 gadi vīriešiem), Austrālijā (83,8 gadi sievietēm un 79,1 gads vīriešiem), Kanādā (82,8 gadi sievietēm un 78,2 gadi vīriešiem) un Dienvidkorejā (83,3 gadi sievietēm un 76,5 gadi vīriešiem).

Zemākie vidējā dzīves ilguma rādītāji no visām G20 valstīm bija Dienvidāfrikā (52,1 gads sievietēm un 50,1 gads vīriešiem), Indijā (65,7 gadi sievietēm un 62,8 gadi vīriešiem), Krievijā (74,0 gadi sievietēm un 61,6 gadi vīriešiem) un Indonēzijā (69,4 gadi sievietēm un 66,3 gadi vīriešiem).

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

IT preču un elektronikas vairumtirgotājs ELKO Grupa augot kopš 1993. gada ir pieredzējis visas finanšu krīzes un izmantojis visus pieejamos finansēšanas veidus Latvijā.

Stāstu par uzņēmuma izaugsmi, darbību vērtspapīru tirgū, izmantotiem banku pakalpojumiem un citiem finanšu instrumentiem Dienas Bizness aicināja stāstīt ELKO Grupa direktoru Svenu Dinsdorfu.

Uzņēmums dibināts 1993. gadā. Vai varat īsumā pastāstīt vēsturi, kā tas sākās un kādi bija lielākie izaicinājumi?

Jā, nupat uzņēmumā svinējām 30 gadu jubileju. Pirmsākums ir tipisks garāžas stāsts. Īsumā – Latvijas studenti vienkārši sāka tirgot elektroniku. IT preces bija pieprasītas, un tā sakrita, ka kādam bija kontakti, kādam studijas Vācijā, kādam komunikācijas spējas. Pieprasījums bija tas, kas diktēja uzņēmuma rašanos, un vārds pa vārdam, darījums pēc darījuma, bizness sākās. Skaidrs, ka tirgū bija milzu caurums tajā laikā – IT preču valstī praktiski nebija.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Visi SIA Froli Baltic ražotie ergonomiskie spilveni ar plastmasas atsperēm aizceļo uz Rietumeiropu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Spilveni ir jaunākais uzņēmumā izstrādātais produkts, kura tapšanā tiek izmantotas poliuretāna integrālās putas. Arī pārējā ražotnes produkcija, kas top no poliuretāna, gandrīz visa ir domāta eksportam rietumu virzienā. Lai gan pasaulē šī tehnoloģija ir samērā izplatīta, Baltijas valstīs ir tikai daži nozares ražotāji, apgalvo SIA Froli Baltic ražošanas un pārdošanas speciālists Raivis Graudiņš. Ja sākotnēji par noietu pilnībā rūpējās mātes uzņēmums, tagad mērķis ir iegūt pietiekami daudz jaunu klientu, lai šajā ziņā kļūtu neatkarīgi.

Ķīmiski eksperimenti

Poliuretāna integrālās putas tiek izmantotas daudz dažādu izstrādājumu ražošanai, un arī Ventspilī radīto produktu klāsts ir gana plašs – darba krēslu detaļas, invalīdu ratiņu roku balsti, rehabilitācijas iekārtām domāti mīkstie polsteri, ginekoloģisko izmeklējumu galdiem un krēsliem paredzētie kāju balsti, detaļas ugunsdzēsēju autosaloniem un citi produkti, kurus iegūst, sajaucot šķidras sastāvdaļas un zem spiediena iepildot attiecīgajā presformā. Pēc noteikta laika detaļa ir sacietējusi, izveidojot arī sev raksturīgo ārējo apvalku, kas ļoti līdzinās dabiskai ādai. Produktu izstrāde un testēšana notiek konstruktoru birojā Froli Baltic mātes uzņēmumā Vācijā, un procesā iesaistīti arī zinātnieki. Lai gan pamata sastāvdaļas paliek nemainīgas, regulāri tiek izstrādātas dažādas jaunas piedevas, lai uzlabotu materiāla īpašības, stāsta R. Graudiņš. Inovatīvākie Froli produkti ir pirms aptuveni diviem gadiem Vācijā izstrādāti roku balsti no plastmasas ar saulespuķu sēklām, kā arī Ventspilī ražotie ergonomiskie spilveni, kuriem vidū ir iestrādātas plastmasas atsperes, lai nodrošinātu gaisa ventilāciju.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Latvijai nereti pārmet aizraušanos ar nerezidentu naudu, tomēr no tās nav jābaidās, bet gan jāseko, lai tā tiek ieguldīta sabalansēti. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Savukārt jaunajām Eiropas prasībām banku sektoram Latvijas bankas jau lielākoties atbilst, tādēļ nekādu pārejas periodu nebūs.

Cik bankām izmaksāja eiro ieviešana?

Pašas bankas ir nosaukušas 30 milj. Ls. Mēs, protams, klusi cerējām, ka šis skaitlis būs mazāks, jo vairāki tirgus dalībnieki kopēja pieredzi no Igaunijas bankām. Tomēr ir arī sistēmu atšķirības, un nav iespējams, ka atbrauc Igaunijas kolēģis ar trīs gadus veciem špikeriem, un tas arī viss. Tā gluži nesanāca.

Ārvalstu medijos Latvijas ieiešanu eirozonā pavadīja runas, ka tagad caur Latviju eirozonā ieplūdīs netīrā nauda. Ja atmetam jau dzirdētos argumentus par uzraudzību un likviditāti, vai šādas bažas tomēr pastāv?

Mēs no savas puses nekādus papildu pievilcības faktorus neredzam. Nerezidentu bizness Latvijā drīz svinēs savu divdesmitgadi, un tā pirmsākumos par eiro neviens pat nesapņoja. Pēc globālajiem satricinājumiem nerezidentu aktivitāte Latvijā atgriezās jau 2009. gada vidū, kad šeit vēl bija daudz neskaidru jautājumu. Tādēļ tas, vai Latvijā lieto latus vai eiro (turklāt vairāk nekā puse nerezidentu klientu lieto ASV dolārus), mūsu skatījumā nav nekas tāds, kā kādam pilnai laimei būtu pietrūcis. Turklāt tas, ka mēs esam eirozonā, nozīmē, ka spersim arī otru soli un būsim iekšā vienotajā banku uzraudzības mehānismā. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai mēs banku uzraudzības jomā sāktu gulēt uz lauriem. Tādēļ es arī šādas spekulācijas nevaru apstiprināt.

Pasaules biržu indeksi otrdien pieauga, ko noteica investoriem labvēlīgi ASV un Ķīnas izteikumi par tirdzniecību pirms G20 samita un Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums, kurā dots mājiens par procentlikmju samazināšanu.

Cerības uz to, ka ilgajās tirdzniecības sarunās starp Vašingtonu un Pekinu var tikt panākta vienošanās, raisīja ASV prezidenta Donalda Trampa teiktais, ka viņam bijusi «laba» saruna ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un ka viņi sarīkos «paplašinātu tikšanos» G20 samita laikā Japānā šomēnes.

Sji sacīja, ka Ķīna un ASV «abas iegūs ar sadarbību un zaudēs ar kaušanos".

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā pieauga pēc entuziasma par centrālās bankas paziņojumiem, un pieaugumu kāpināja Trampa izteikumi par gaidāmo G20 samitu.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga par apmēram 2%, ko īpaši veicināja ECB prezidenta Mario Dragi solījums par tālāku rīcību, ja ekonomikai būtu vajadzīgs straujāks pieaugums.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.