Būvniecība un īpašums

FOTO: Līgatnē rekonstruē bijušo ķiveru fabriku

Monta Glumane,04.04.2018

Jaunākais izdevums

Līgatnē šobrīd rekonstruē bijušo ķiveru fabriku un tajā plānots attīstīt sociālo uzņēmējdarbību, radīt pakalpojumu pieejamību ģimenēm ar bērniem, tajā skaitā bērniem invalīdiem, sociāli mazaizsargātām grupām, bāzi apmācībām un dažādiem semināriem, kā arī ieviest atsevišķus veselības aprūpes pakalpojumus.

Bijušo ķiveru fabriku vietējie līgatnieši sauc par kasku cehu, jo tajā tika ražotas motociklistu ķiveres visai Padomju Savienībai. Pirms tam ēkā atradušies staļļi, skola, govju ferma. Aptuveni divdesmit gadus ēka bijusi pamesta, bet pagājušajā gadā 1500 kvadrātmetru lielo ēku Līgatnē iegādājās Inese un Marģers Zeitmaņi.

Iegādājoties īpašumu, ēkas tehniskais stāvoklis bijis salīdzinoši labs. Laika gaitā ir nomainīti logi, jumts,sakārtota kanalizācijas un elektrosistēma, taču grīda tiks saglabāta esošā. Arī telpu sienu krāsa noņemta ar smilšu strūklu un dažās vietās tā tiks atstāta tāda, kāda bijusi sākotnēji.

Kā min ēkas īpašnieki, ēkas pārbūve tiek veikta, maksimāli cienot Līgatnes vēsturi, kā arī otrreizēji izmantojot demontētos materiālus atjaunotajā vidē. Bijušajās fabrikas telpās plānots izveidot vidi kultūras dzīves attīstībai, piemēram, paredzēta nelielas izstāžu zāles izveide pastāvīgām un mainīgām ekspozīcijām, kā arī nelielu koncertu un teātra izrāžu rīkošana un bērnu rotaļu laukumu izveide. Tāpat plānots piedāvāt dažādu pārgājienu un ekskursiju komplektus, izmitināt tūristus jaunizveidotajos apartamentos ēkas otrajā stāvā. Ēkas priekšplānā aiz stikla konstrukcijām tiks izveidota kafejnīca.

I. un M. Zeitmaņi ir iecerējuši, ka visas telpas un pakalpojumi, piemēram, telpas semināriem, bērnu rotaļu laukumi un vairāki apartamenti nakšņošanai būs maksimāli pielāgoti cilvēkiem ar kustību traucējumiem, lai cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem varētu saņemt pakalpojumus un apmeklēt centru pat bez asistenta palīdzības.

Šobrīd ēkā norit remontdarbi, bet ēkas ārpusē uzbūvēta terase un top bērnu rotaļu laukums. Tā projektēšanā piedalās Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina nodaļas maģistrantūras studente, doktores Aijas Freimanes vadībā. «Arī rotaļu laukums tiks veidots tā, lai to var izmantot gan neredzīgie bērni, gan ratiņkrēslos braucošie, jo šobrīd tādi laukumi nav pieejami,» saka A. Freimane. Bērnu rotaļu laukums ar alpīnisma sienu taps arī iekštelpās.

Ēkas rekonstruēšanā tiek ieguldīti tikai un vienīgi privātie līdzekļi. «Esam rakstījuši projektus vairākkārtīgi. Lauku atbalsta dienestā tika iesniegti tikai seši projekti, viens no tiem bija šis par 200 000 eiro, bet mums atteica un pateica - mēs neticam, ka šeit kaut kas notiks,» stāsta A. Freimane.

Šobrīd kompleksa pārbūves darbos pastāvīgi nodarbināti seši Līgatnes iedzīvotāji un kā sadarbības partneri iesaistīti vēl trīs līgatnieši. Arī pēc ēkas atklāšanas plānots, ka starp darbiniekiem būs arī vietējie iedzīvotāji. Ēkas īpašnieks ar remontdarbiem nesteidzas, taču ēkas atklāšana varētu būt rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Rehabilitācijas centrs Līgatne ticis ārā no parādiem un meklē investoru

Laura Mazbērziņa,09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rehabilitācijas centrs «Līgatne» šobrīd meklē investoru, kurš palīdzētu sakārtot infrastruktūru un atkopties pēc lieliem parādiem.

Patlaban visvairāk būtu nepieciešams sakārtot ventilācijas sistēmas un atjaunot ārējo fasādi. Tam vajadzīgi 1,5 miljoni eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja Dace Klāmane, SIA «Rehabilitācijas centra «Līgatne»» valdes locekle.

Vēl 2013. gadā rehabilitācijas centra ikmēneša izdevumi regulāri bija lielāki nekā ieņēmumi. Līdz ar to radās finansiālas problēmas, kuru rezultātā uzņēmums vairs nespēja segt tekošos izdevumus, nodokļu parādus un pieaugošos procentu maksājumus. Kopējais parāds sasniedza 442 428 eiro. Situācijas risināšanai tika pieņemts lēmums uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP).

2018. gada februārī veikti pēdējie maksājumi saskaņā ar TAP plānu. Tagad «Rehabilitācijas centrs «Līgatne»» apņēmies īstenot piesardzīgu un taupīgu finanšu politiku. Galvenais mērķis ilgtermiņā ir finanšu stabilitātes un tirgus mērķu sasniegšana, lai panāktu konkurētspējīga uzņēmuma darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rehabilitācijas centrs Līgatne ieguldīs nepilnu 1,5 miljonu eiro ēku energoefektivitātes uzlabošanai

Db.lv,19.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Swedbank piešķirto finansējumu 1 450 103 eiro apmērā plānots veikt vēsturisko rehabilitācijas centra Līgatne ēkas pārbūvi un renovāciju ar mērķi par 42% uzlabot energoefektivitātes rādītājus, kā arī nodrošināt patīkamāku vidi centra klientiem un darbiniekiem.

Projektā plānots veikt administratīvā korpusa fasādes atjaunošanu, logu, vitrīnu un durvju nomaiņu un ēkas norobežojošo konstrukciju energoefektivitātes paaugstināšanu, apkures sistēmas pārbūvi, ventilācijas sistēmas izbūvi, ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo tīklu atjaunošanu, siltummezgla pārbūvi, elektrotīklu atjaunošanu. Rehabilitācijas centrs “Līgatne” ir Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder Cēsu novada pašvaldībai.

“Rehabilitācijas centra “Līgatne” uzturēšana un ikdienas darba nodrošināšana ir dubults pienākums un atbildība, jo prasa rūpes gan par mūsdienīgas medicīnas pakalpojumu sniegšanas vides nodrošināšanu, gan vēsturiskā ēku kompleksa vērtību saglabāšanu un attīstību. Ik gadu savu iespēju ietvaros veicam iekštelpu remontu un īstenojam citus nepieciešamākos uzlabojumus, tostarp ap 15 000 eiro ik gadu atvēlot medicīnas iekārtu aprīkojuma iegādei un atjaunošanai. Tomēr šāda mēroga ēku kompleksa uzturēšana prasa arī nozīmīgākus ieguldījumus, ko tagad spēsim īstenot ar Swedbank atbalstu un jau nākamajā vasarā ikviens centra apmeklētājs un viesis varēs novērtēt mūsu darba augļus,” stāsta SIA “Rehabilitācijas centrs “Līgatne”” valdes locekle Dace Klāmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO, VIDEO: Padomju slepenajā bunkurā Līgatnē neviens nedzīvos

Laura Mazbērziņa,07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik slepeno pazemes bunkuru izmantošanai mūsdienās ir dažādi piemēri, tostarp tajos mēdz piedāvāt arī nakšņošanas pakalpojumus. Taču zem rehabilitācijas centra «Līgatne» esošais padomju laiku slepenais bunkurs šādu iespēju tuvākajā nākotnē nepieļauj, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «Rehabilitācijas centra «Līgatne»» klientu apkalpošanas daļas vadītāja Ludmila Annuškāne.

«Bunkurā netiks izveidota viesnīca, jo tam ir nepieciešami lieli ieguldījumi, kuru mums nav,» saka L. Annuškāne, kura bunkurā strādājusi arī padomju laikos. Bunkurs kā slepens objekts ir izbūvēts pagājušajā gadsimta astoņdesmitajos gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām, valsts vadīšanai atomkara gadījumā.

FOTO: ekskluzīva viesnīca armijas bunkurā

Bunkurs ir cieši saistīts ar Rehabilitācijas centru «Līgatne», kuram šobrīd ir «atveseļošanās» periods, un tieši ieņēmumi no tūrisma plūsmas uz bunkuru palīdzējuši risināt centra finansiālās problēmas. Vēl 2013. gadā Rehabilitācijas centram «Līgatne» ikmēneša izdevumi regulāri bija lielāki nekā ieņēmumi. Līdz ar to izveidojās finansiālas problēmas, kuru rezultātā tas vairs nespēja segt tekošos izdevumus, nodokļu parādus un pieaugošos procentu maksājumus. Kopējais parāds sasniedza 442 428 eiro. Šobrīd visi parādi ir nomaksāti un Rehabilitācijas centrs «Līgatne» kaļ attīstības plānus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO,VIDEO: Līgatnes tīklu parku plāno paplašināt; piedāvās nakšņošanu kokos

Monta Glumane,06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgatnes bijušās ķiveru fabrikas rekonstrukcijas projekta virzītāji Inese un Marģers Zeitmaņi kopā ar Gunti Avotiņu Līgatnē izveidojuši tīklu parku. Ar laiku plānots šo izklaides vietu paplašināt un piedāvāt arī nakšņošanu kokos.

«Mums bija iespēja iegādāties bijušo ķiveru fabriku. Nolēmām, ka vajadzētu attīstīt blakus esošo pauguru un izveidot labiekārtotu teritoriju vietā, kur iepriekš atradās diezgan daudz atkritumu. Laikam tā dzīvē notiek - pasvied ideju gaisā un viss smuki sastājas. Nejauši iepazināmies ar Gunti Avotiņu, kuram bija pieredze, idejas, ambīcijas un vēlme realizēt kaut ko nebijušu un tas viss - tieši saistībā ar šādiem objektiem. Mēs bijām investori un viņš - tehniskais izpildītājs,» stāsta I.Zeitmane.

Koncepta ideja aizgūta no Anglijas un projektā ieguldīti tikai personīgie līdzekļi, kas rakstāmi kā sešu ciparu skaitlis, detalizētāk ieguldīto naudas summu gan neatklājot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās "PNB bankas" maksātnespējas procesa administrators Vigo Krastiņš cenu aptaujā ar 1,101 miljona eiro sākumcenu piedāvā iegādāties bankas meitasuzņēmumam SIA "Solum Estate" piederošo nekustamo īpašumi Pilsoņu iela 1a, Līgatnē, kur atrodas bijusī Līgatnes papīrfabrika, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Nekustamais īpašums sastāv no diviem zemes gabaliem kopumā 114 621 kvadrātmetra platībā un 31 ēkas, kā arī ēkās esošās kustamās mantas.

Nekustamā īpašuma novērtējums un cenu aptaujas sākumcena ir 1,101 miljons eiro. Cenu aptaujas cena netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli.

Pieteikties cenu aptaujai var līdz 2021.gada 5.jūlija plkst.17.

Līgatnes papīrfabrikā papīru ražoja no 1815.gada.

2000.gadā tika izveidota SIA "Papīrfabrika "Līgatne", taču finansiālo grūtību dēļ 2013.gada novembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosināja kompānijas tiesiskās aizsardzības procesu, kas 2014.gada 16.jūnijā tika izbeigts, vienlaikus pasludinot papīrfabrikas maksātnespēju. "Papīrfabrikas "Līgatne"" maksātnespējas process tika pabeigts 2015.gada beigās un 2016.gada martā uzņēmums tika likvidēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sirmais un Dreibants Līgatnē atvērs vienas dienas restorānu

Natālija Poriete,07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 11.augustā, Līgatnē jau otro reizi notiks šefpavāru Ērika Dreibanta, Mārtiņa Sirmā un Līgatnes novada domes organizēts Festivāls Pārceltuve.

Festivāla laikā tiks svinēti reiz iemīļotie Papīra svētki, kur papīra godināšanu papildinās zemnieku un amatnieku tirdziņš, brīvdabas kafejnīcas, ekskursijas, īpašas meistarklases, Dabas garšu sarunas un improvizēts vienas dienas restorāns « 101 Latvijas produkts».

Līgatnē satiksies dažādu jomu pārstāvji. Viņus visus vieno alkas izzināt dabu tās dažādākajās izpausmēs – Zero Waste dzīvesveidā, sportojot dabā un mākslā. Sarunu tēmu spektrs tikpat plašs kā dalībnieku intereses, sākot no mākslas un kulinārijas beidzot ar sportu. Dzirdēsim Rimantu Liepiņu (Stirnu buks) , Lauru un Andi Arnicānus ( Blogs seekthesimple.com) , Māri Jansonu ( restorāns KEST, Cēsis), Žani – Raivo Behmani ( Restorāns 3, Rīga), Arturu Gailīti ( Vakars uz ezera organizātors), Kristīni Pilienu ( Latvijas Kazkopības biedrība), mākslinieci, dizaineri IrituTīlani-Pakalniņu u.c. Sarunas vadīs un runātājus pieskatīs dabas pētnieks Māris Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO, VIDEO: Valkas padomju laika bunkuri gaida labu biznesa ideju un naudu

Laura Mazbērziņa,02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas padomju laika armijas bunkuri šobrīd ir izdemolēti, izdedzināti un piegružoti ar atkritumiem. Valkas novada dome informē, ka jau vairākus gadus norisinās investora meklējumi, bet bunkuri nevienam nav vajadzīgi.

Pirms pāris gadiem izskanēja informācija, ka Valkā tiks atjaunoti pazemes bunkuri. Ieceres bija lielas. Tika minēts, ka tajos varētu ierīkot lāzeršaušanas vietu, boulingu, peintbolu, mūzikas klubu ar skatuvi, kafejnīcu, vēsturisku ekspozīciju. «Mums ir bijušas visādas idejas par to, kā mēs varētu atjaunot šo vietu, taču diemžēl viss ir bijis neveiksmīgi, jo ir nepieciešami lieli līdzekļi un bagāti investori. Es ticu, ka Valkas centrā esošie pazemes bunkuri nākotnē varētu kļūt par ievērojamu tūrisma objektu pilsētā,» biznesa portālam db.lv stāsta Dainis Čapiņš, Valkas tūrisma biroja vadītājs.

Valkas novada dome bija izsludinājusi skiču konkursu un secināts, ka bunkuru atjaunošanai nepieciešami no diviem līdz trīs miljoniem eiro. Bija pieteicies viens investors, kurš tomēr nozuda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saglabājot rūpniecības mantojumu, Līgatnes bijusī ķiveru fabrika pārtapusi par Zeit atpūtas kompleksu.

Bijušo ķiveru fabriku Līgatnē vietējie sauc par kasku cehu, jo tajā tika ražotas motociklistu ķiveres visai Padomju Savienībai. Pirms tam ēkā atradušies staļļi, skola, govju ferma. Aptuveni 20 gadus 1500 kvadrātmetru lielā ēka bijusi pamesta, bet 2017.gadā to iegādājās Inese un Marģers Zeitmaņi.

Pirms trīs gadiem abi Līgatnē sāka meklēt nelielu mājiņu, kuru pārvērst par viesnīcu. “Fabriku ievēroju, braucot garām, un redzēju plakātu, ka to pārdod. Parādījās ziņkāre, piezvanīju, mani ielaida iekšā, paskatījos, un mani uzrunāja lielā zāle, jo gan man, gan draugiem vienmēr ir patikušas ballītes. Sajutu, ka šī būtu laba vieta viesmīlībai. Ņemot vērā, ka mana un sievas ikdiena ir saistīta ar medicīnas biznesu, uzreiz sapratu, ka šeit ērti var ierīkot vides pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī bērniem. Padomājām, ar sievu vēlreiz apskatījāmies, vēlreiz padomājām, tad atmetām to domu. Taču vienā brīdī bija uzstājīga pārdevēja, atļāvāmies būt agresīvi arī cenā un vienojāmies,” atceras M.Zeitmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO,VIDEO: Dreibants kūti pārveido par pavāru māju, bet Līgatnes dzemdību namā plāno restorānu

Monta Glumane,29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavārs Ēriks Dreibants nesen pārcēlies uz dzīvi Pārgaujā starp Lielstraupi un Raiskumu, kur pirms desmit gadiem iegādājās māju meža vidū. Par saviem līdzekļiem atjaunojis kūti un tajā izveidojis pavāru radošo māju. Kā pats joko, tad šobrīd īsteno savu pensijas projektu un plāno bijušajā Līgatnes dzemdību namā izveidot kafejnīcu - restorānu.

«Lēnā garā visu salabojot un sakopjot, sapratu, ka radusies telpa, kura ir kaut kā jāizmanto. Kad biju aktīvs kā pavārs, pats pie plītīm stāvēju, veidoju ēdienkartes, tad man visu laiku pietrūka vieta, kurā radīt jaunu ēdienkarti un eksperimentēt. Sapratu, ka jāizveido pavāru māja un tā pērn vasarā atvēru, un pirmā sezona aizvadīta pilnā sparā,» stāsta E.Dreibants.

Māja tapusi arī ar E.Dreibanta draugu atbalstu, piemēram, pazīstami keramiķi iedevuši savus veidotos traukus, vietējais amatnieks galdus un krēslus. Apkārtējiem patikusi ideja un viņi palīdzēja tās īstenošanā.

Aizvadīto gadu pavārs raksturo kā ļoti ražīgu - pavāru radošajā mājā ciemojušies jau vairāki pavāri, piemēram, Māris Jansons, Juris Dukaļskis, Artūrs Trinkuns, Mārtiņš Sirmais, Jānis Sproģis. Viesos bijuši arī dažādi ēdienu fotogrāfi, sarīkoti pasākumi Vidzemes reģiona pavāriem. E.Dreibants uzsver, ka pavāru radošā māja nav tikai vieta ēst gatavošanai, bet visam, kas saistīts ap to, pulcējot ap sevi cilvēkus, kas saistīti gan ar pavārmākslu, gan galda kultūru, tostarp arī bārmeņus, vīnziņus u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VARAM sagatavojusi priekšlikumus 105 reģionālajai reformai svarīgu ceļu posmu sakārtošanai

LETA,29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Likums palīdz iekustināt sociālo uzņēmējdarbību

Anda Asere,24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada tika pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kas definē šo jomu un dod iespēju saņemt grantu biznesa attīstīšanai

Sociālā uzņēmuma statusu ir ieguvuši 53 uzņēmumi.

«Sākumā aktivitāte bija zemāka, un likuma darbības pirmajā pusgadā sociālā uzņēmuma statusu ieguva 16 uzņēmumi, taču pēc tam aktivitāte pieauga un otrajā pusgadā statusu ieguva 33 uzņēmumi. Pašreizējā aktivitāte atbilst gaidītajai,» saka Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta ESF projekta Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai vadītājs Juris Cebulis. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktores Lienes Reines–Mitevas vērtējumā tendence ir pozitīva, jo katru mēnesi reģistrā klāt nāk jauni uzņēmumi. Aktivitāte esot pietiekama, jo īpaši ņemot vērā, ka sociālā uzņēmējdarbība ir specifisks biznesa veids un uzņēmējam jābūt ieinteresētam, motivētam, jāpārzina ne tikai bizness, bet arī jāizprot sociālās problēmas sev apkārt. «Tas nav katram, tāpēc mums ar lielu cieņu ir jāatbalsta tie uzņēmēji, kuri iepērk savam uzņēmumam pakalpojumus un preces no sociālajiem uzņēmējiem,» viņa uzsver. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija apvieno 110 biedrus. Lai sasniegtu pietiekamu ietekmi, viņas skatījumā, kritiskā masa varētu būt 200 sociālie uzņēmumi visā Latvijā. Šobrīd visvairāk sociālo uzņēmumu ir reģistrēts Rīgā un Pierīgā, kas nozīmē, ka sociālās uzņēmējdarbības koncepcija vēl nav pazīstama lielai sabiedrības daļai, it īpaši reģionos, lai arī varētu pieņemt, ka tieši reģionos sociālo problēmu loks ir lielāks un nospiedošāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Sociālā uzņēmējdarbība kā risinājums

Svetlana Saksonova, Aina Joppe, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte,01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkam ir jājūtas stabili un droši savā zemē, un sociālā drošība ir viena no nacionālās drošības būtiskām sastāvdaļām, tāpēc palīdzības sniegšana slimiem, nespējīgiem un trūcīgiem cilvēkiem ir katras valsts uzdevums. 2017. gada janvārī trūcīgo cilvēku skaits Latvijā bija aptuveni 45 tūkstoši, kas ir 2,3% no kopējā iedzīvotāju skaita. Daļa no tiem izmanto nakts patversmes pakalpojumus – tie ir Latvijas iedzīvotāji, kas dažādu iemeslu dēļ ir palikuši bez pajumtes – gan iebraucēji no citiem Latvijas reģioniem, gan rīdzinieki.

Pagājušā nedēļā masu medijos parādījās informācija, ka šādām vajadzībām domāts sociālā atbalsta tīkls tiek paplašināts – ir izveidota jauna Rīgas nakts patversme ar 1000 vietām. Rodas neskaitāmi jautājumi. Vai mēs dzīvojam kara apstākļos?! Daļa no patversmes iemītniekiem ir jauni un spēcīgi cilvēki, kuru rokas noderētu, piemēram, sabiedriskajos darbos. Protams, par to kādam ir jāmaksā. Tiesa, ka daudzi no viņiem neizjūt vajadzību pēc darba un nevēlas iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Tomēr izpētes vērts ir jautājums, ko šie cilvēki dara dienas laikā un kā ietekmē kriminogēno situāciju valstī. Bet ir arī zināms, ka daži no viņiem cenšas neoficiāli nopelnīt sev kaut minimālo iztiku, jo bijuši speciālisti dažādās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Projekti, kas iekļuvuši sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursa finālā

Anda Asere,21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursa "Tam labam būs augt" finālā iekļuvuši desmit projekti.

To vidū ir "Correctly" T-krekli stājas uzlabošanai, Ievas Putniņas projekts "Eve Birdy Headwrap", izglītības un attīstības centra "Universum" alternatīvās izglītības iestāde "Krapes skola" Ogres novadā, kultūras un mākslas centrs "Nātre" Jelgavā, veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums "CheeksUp", muzejs tumsā "Skaties ar sirdi", SIA "Mans peldkostīms", SIA "Ruckas mākslas un izglītības centrs" Cēsu novadā, ideja par vilnas izstrādājumiem, kas izgatavoti no vietējo Gulbenes aitu vilnas "Living Wool", un "Glūdas (māj)skola" Jelgavas novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Labklājība Latvijā: stiprās un vājās puses

Silvija Kristapsone - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētā profesore,17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli tautas labklājība tiek balstīta tikai uz makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, valsts ienākumiem – IKP vai IKP uz vienu iedzīvotāju. Tomēr pēdējo piecdesmit gadu laikā labklājības jēdziens un to raksturojošie radītāji ir evolucionējuši. Labklājība ir daudz vairāk nekā tikai materiālo bagātību radīšana un uzkrāšana.

Tā ir dzīvesprieks un iespējas veidot vēl labāku dzīvi nākotnē. Labklājības priekšnosacījumi ir katras fiziskās personas rosība, labs darbs un čaklums, uzņēmuma, valsts saimnieciskā attīstība, sociāli ekonomiskā stabilitāte u.c.

Neatkarīgās pētījumu organizācijas Legatum Institute pētījumos labklājība šobrīd nozīmē sekojošu pīlāru kopumu: ekonomika, uzņēmējdarbība un iespējas, pārvaldība, izglītība, veselība, drošība un drošums, sociālais kapitāls, personiskā brīvība un dabas vide, tādējādi radot iespējas izsmeļošāk raksturot pasaules valstu labklājības veidošanos, pievēršot uzmanību ne tikai skaitliskajiem ekonomikas rādītājiem, bet arī iedzīvotāju subjektīvajai labsajūtai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sociālās uzņēmējdarbības konkursā uzvar Correcty un Universum

Anda Asere,25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt" uzvar T-krekli stājas uzlabošanai "Correcty" un alternatīvās izglītības iestāde Krapes skola "Universum" Ogres novadā.

Balvu 1200 eiro apmērā no "British Council" pārstāvniecības Latvijā saņēma "Correcty", bet skatītāju balsojumā uzvarēja un tādu pašu finansiālo balvu no SEB bankas saņēma alternatīvās izglītības iestāde Krapes skola "Universum" Ogres novadā.

"Šādi sociālās uzņēmējdarbības prezentāciju konkursu organizējam trešo reizi un var redzēt, ka sociālie uzņēmēji ir auguši gan savā biznesa attīstībā, gan spējā skaidri izstāstīt savu ideju un ko vēlas sasniegt. Šādi pasākumi ir ļoti svarīgi sociālās uzņēmēdjarbības videi, jo tie ietver gan apmācību elementu, gan popularizē jomu un daudz cilvēki uzzina par sociālo uzņēmējdarbību. Tāpat šādi notikumi ir svarīgi kopienai - finālisti iegūt jaunus kontaktus un veido sadarbību, kas noderēs nākotnē," norāda Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 8. novembrī, Sociālās uzņēmējdarbības forumā prezentēja jauno valsts atbalsta programmu sociālajiem uzņēmējiem. Attīstības finanšu institūcijas ALTUM sadarbībā ar Labklājības ministriju īstenotā sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programma ir paredzēta uzņēmumiem, kuru misija ir sniegt labumu sabiedrībai – atbalstīt un iesaistīt darba tirgū iedzīvotājus, kuri pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam, sakārtot vidi, kā arī citi uz sabiedrisko labumu vērsti mērķi.

Līdz 2022. gadam granta finansējums no Eiropas Sociālā fonda 12 miljonu eiro apmērā būs pieejams vairāk nekā 200 uzņēmumiem, kuriem piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kuri ir reģistrēti Labklājības ministrijas sociālo uzņēmumu reģistrā. Grantu varēs saņemt gan sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai, gan esošās darbības paplašināšanai.

Būtisks nosacījums uzņēmumiem – viņu biznesa idejai ir jābūt dzīvotspējīgai, ar būtisku sociālo ietekmi ilgtermiņā.

Pieņemts Sociālā uzņēmuma likums

Jānis Reirs, Labklājības ministrs skaidro: «Sociālā uzņēmējdarbība ieņem būtisku lomu kopējā Latvijas ekonomikas attīstībā. Neatkarīgi no uzņēmuma lieluma, darbības veida, viņus vieno kopīgs mērķis – ar savu uzņēmējdarbību radīt augstu sociālo pievienoto vērtību. Kopā ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju un ALTUM esam ieguldījuši darbu, lai veicinātu sociālo uzņēmēju darbības paplašināšanu, izcilu sociālo biznesa ideju realizēšanu dzīvē. Uzņēmējiem novēlu būt aktīviem, reģistrēties sociālo uzņēmumu reģistrā un izmantot pieejamo grantu, lai attīstītu savu sociālo biznesu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesā par pašsaprotamu vajadzētu kļūt idejai, ka tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu

Kopdarba telpas "KalmarCo" Zviedrijas pilsētā Kalmarā līdzdibinātājs, domnīcas "We are Tomorrow" operacionālais stratēģis un sociālā biznesa inkubatora "NewDoor" mentors Nikolass Murigu (Nicholas Murigu) vēlas noņemt barjeru sociālā biznesa definīcijai.

"Par definīcijām vien var runāt dienām ilgi. Šī diskusija ir nozīmīga, bet tā ir svarīgāka no lēmumu pieņēmēju puses un kad ir iesaistīts finansējums. Pašiem darītājiem, kuri ir lielākā daļa un kam ir mērķis, definīcija nav tik svarīga. Mēs izvēlamies lietot apzīmējumu "uzņēmēji ar sirdi", nevis ieslīgt dažādās definīcijās – sociālais bizness, ilgtspējīgs bizness u. tml.

Galvenais princips ir šāds: pasaulei vajadzētu būt labākai vietai, kad mēs to pametīsim. Tam vajadzētu būt dabiski – tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu. Protams, mums vajag ēst un cilvēkiem, ko nodarbinām, vajag saņemt algu, bet šīm divām lietām nevajag būt konfliktā – var būt labs bizness ar lielu peļņu un vienlaikus radīt pasaulē pozitīvu ietekmi," saka N. Murigu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās ir tikai normāli domāt, kāda ir uzņēmuma un indivīda radītā sociālā ietekme, tāpēc aug arī izpratne par sociālajiem uzņēmumiem

Tā uzskata sociālā biznesa akseleratora New Door valdes locekle Marija Povilaite.

Pirms pieciem gadiem, sākot darbu, ik dienu bija jāskaidro, kas ir sociālais bizness, kā tas atšķiras no «normāla» uzņēmuma. «Sociālās uzņēmējdarbības asociācija daudz strādājusi, lai informētu, ka var būt bizness ar labu sociālo ietekmi, kurš strādā ne tikai savā, bet visas sabiedrības labā. Laikam ejot, cilvēki labāk saprot, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, tomēr vienlaikus arvien ir daudz jautājumu. Domāju, ka mūsdienās cilvēkam un uzņēmējam jābūt pilnīgi aprobežotam, lai nedomātu par savu aktivitāšu ietekmi uz sabiedrību,» viņa teic. Reizēm cilvēkiem šķiet, ka sociālā ietekme ir tikpat sarežģīta kā augstākā matemātika, bet M. Povilaite uzsver, ka ir normāli sākt domāt, ko vēl bez peļņas rada uzņēmums un kādas sekas ir tā darbībai. Rietumeiropā ar sociālo uzņēmējdarbību pārsvarā nodarbojas tie, kuri jau ir daudz nopelnījuši un vēlas ieguldīt sabiedrībā. «Savukārt pie mums visbiežāk nabagi palīdz nabagiem, jo sociālās problēmas vislabāk saprot tie, kam pašiem tādas ir bijušas. Viņi spēj izdomāt un piedāvāt risinājumus, kas ir inovatīvi un par ko valsts nav padomājusi, jo tam nav bijis resursu,» viņa teic. M. Povilaite vēlētos, lai sabiedrība iemācītos būt atbildīga par saviem ienākumiem, veidotu biznesu, risinātu savas un sabiedrības problēmas, nejūtoties kā maza skrūvīte valsts iekārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Kool Latvija gatavojas atklāt DUS Valmierā un Sauriešos

Zane Atlāce - Bistere,21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā atklāšanai gatavojas Kool Latvija degvielas uzpildes stacija (DUS), novēroja Db.lv. Uzņēmuma valdes loceklis Sandis Šteins apstiprina, ka jaunā stacija pašlaik ir nodošanas procesā un kopā ar ērtas iepirkšanās veikalu to iecerēts atklāt jūnija sākumā.

Arī šeit, tāpat kā Kool stacijās Augšlīgatnē un Ādažos, papildus degvielas iegādei un veikalam būs pieejamas ātrās ēdināšanas iespējas – burgeri, smalkmaizītes, kafija u.c.

Nodošanas stadijā ir arī Kool stacija Sauriešos. Vēl šogad iecerēts atklāt Kool stacijas Jelgavā un pie Rīgas apvedceļa Babītes novadā, netālu no Piņķiem. DB jau vēstīja, ka uzņēmums nākotnē vēlas izveidot 40 veikalu tīklu Latvijā. Pirmais Kool veikals kopā ar DUS tika atklāts pērn rudenī, Augšlīgatnē.

Jautāts par pirmās stacijas un veikala Rīgā, K.Barona ielā panākumiem, S.Šteins atzīst, ka sākotnējie plāni un aprēķini izpildīti ar uzviju, klientu esot krietni vairāk nekā sākotnēji plānots. Veikalam Barona ielā plānu izpilde esot nedaudz piezemētāka, savukārt pārdotās degvielas apjomi Līgatnē krietni pārsniedz ieceres, arī veikalā apgrozījums esot divas reizes lielāks, nekā plānots. Tas stiprinot pārliecību, ka izvēlēts īstais ceļš. Tiesa, konkurentu asā reakcija gan esot bijis pārsteigums – atverot jaunu Kool staciju, novērots, ka mikrorajona apkārtnē konkurenti ļoti strauji samazinājuši cenas. «Iespējams, tas nozīmē, ka daļa viņu klientu pārnāk pie mums. Katrā ziņā konkurentu reakcija bija tiešām ļoti asa,» secina S.Šteins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #45

DB,05.11.2024

Dalies ar šo rakstu

Klientu iespēju uzvaras gājiens ir sācies. Finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nodrošina dalīto maksājumu preču iegādei bez papildu komisijas, un e-komercijā tā izdodas piesaistīt aizvien vairāk klientu. Tirgotāji, kuri izvēlas saviem klientiem piedāvāt ESTO dalītā maksājuma iespēju, palielina apgrozījumu un piesaista aizvien jaunus klientus.

To intervijā Dienas Biznesam pauda ESTO LV vadītājs Māris Vaivods.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.novembra numurā lasi:

Statistika

IKP 3. ceturksnī sarucis par 2,4 %

Tēma

84% no valsts finansējuma profesionālajai kultūrai saņem Rīga

Uzņēmējdarbība

Ar negatīvu kapitālu strādājošu uzņēmumu joprojām daudz

Lauksaimniecība

AmberStone investē Vaiņodes bekona attīstībā

Finanšu tehnoloģijas

Vai FinTech būs Latvijas lielā iespēja?

Finanses

Valsts politika ietekmē uzņēmēju ambīcijas

Ražošana

Līgatnē atkal ražo papīru

Portrets

Liāna Pudule-Indāne, NovaTours vadītāja Latvijā

Brīvdienu ceļvedis

Rūdis Rubenis, SIA Saruna vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada maijā “Orkla Latvija” meitas uzņēmums “Latfood Agro” uzsācis kartupeļu stādīšanu, kas tiks izmantoti zīmola “Ādažu Čipsi” produkcijas ražošanā.

Kopumā šajā sezonā uzņēmums plāno iestādīt 75 hektārus kartupeļu, no kuriem septiņi hektāri būs sarkanie un zilie kartupeļi.

“Latvijā kartupeļu stādīšanu uzsākām maija otrajā nedēļa un turpināsim vēl līdz maija otrajai pusei, dienā iestādot aptuveni septiņus līdz desmit hektārus kartupeļu. Šogad stādīšanas sezonu esam sākuši nedaudz vēlāk, jo maija sākumā zeme vēl bija par mitru, lai veiksmīgi uzsāktu šo procesu. Plānojam, ka pirmo ražu novāksim jau augusta vidū,” norāda “Latfood Agro” valdes priekšsēdētājs Ilgvars Krūmiņš.

“Ādažu Čipsi” ražošanā svarīgu lomu ieņem gan kartupeļu šķirne, gan to kvalitāte, lai spētu saražot teicamu produkciju gan vietējiem, gan eksporta tirgiem. Čipsu ražošanai ir piemērotas tikai kartupeļu šķirnes ar pietiekami augstu sausnas, bet zemu cukuru saturu. Šogad “Latfood Agro” papildinājis līdzšinējo kartupeļu šķirņu klāstu ar vienu jaunu. Jau gadiem zināmās un iecienītās šķirnes “Lady Claire”, “Lady Rosetta” un “Kiebitz” tagad papildina “Sorentina” šķirnes kartupeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viesu nama Paradīzes īpašnieks: Ļoti iepatikās šī vieta

Armanda Vilcāne,20.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarboties ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu Balvu novadā ir interesanti, taču biznesa attīstīšanā un viesu piesaistē jāiegulda liels darbs, finansiālie līdzekļi un izdoma, laikrakstam Dienas Bizness atzīst viesu nama Paradīzes īpašnieks Normunds Prūsis.

«Viesu nams iekārtots latviskā garā, un te iespējams izmitināt aptuveni 40 viesus. Visvairāk cilvēku Paradīzes apmeklē vasarā, taču nepieciešamības gadījumā strādājam arī ziemā. Pie mums ir apmetušies gan viesi no Baltkrievijas un Erasmus programmas dalībnieki, gan atpūtnieki no citām Eiropas valstīm,» pauž N. Prūsis, uzsverot, ka pārsvarā informāciju par atpūtas vietu atrod paši tūristi, jo tuvējā apkaimē šī ir viena no retajām vietām, kur vienlaicīgi var izmitināt tik lielu skaitu cilvēku.

N. Prūsis pats dzimis Rīgā, viņa sieva nāk no Madonas, taču šobrīd ģimene ar bērniem dzīvo Skrīveros. «Te izpaužas latvietim ļoti raksturīgā īpašība – daudz un pamatīgi strādāt neatkarīgi no attāluma un novada. Ar Balviem man nav nekādas saistības. Īpašuma iegādi savā ziņā varētu saukt par nejaušību, jo man vienkārši ļoti iepatikās šī vieta. Ņemot vērā to, ka pats jau ilgus gadus nodarbojos ar guļbaļķu ēku būvniecību, 2004. gadā nolēmu māju atjaunot. Kad tas tika izdarīts, aicināju ciemos draugus, un viņi ieteica šo vietu parādīt citiem – tā tas viss sākās,» šā biznesa vēsturi ieskicē N. Prūsis. Viesu nams un tā apkārtne tiek uzturēta pašu spēkiem, jo darbinieku piesaiste nozīmētu papildu finansiālo slogu. «Visu darām paši – es, sieva un bērni,» teic Paradīzes īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas maiznieks nopelna par 45% vairāk

LETA,17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem maizes ražotājiem Latvijā «Latvijas maiznieks» pagājušajā gadā strādāja ar 28,72 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 45% - līdz 680 649 eiro, liecina informācija portālā «Firmas.lv»

Pērn sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu uzņēmums realizēja projektu, kura rezultātā paplašināja un nodeva ekspluatācijā ražošanas ēku.

«Latvijas maiznieks» vadība arī atzīmējusi, ka pērn kompānija nodarbināja vidēji 274 darbiniekus.

2018.gadā «Latvijas maiznieks» tika sertificēts pēc LVS EN ISO 50001:2012 enerģētikas pārvaldības vadības standartam ar mērķi maksimāli efektīvi izmantot energoresursus, kā rezultātā optimizēt uzņēmuma izdevumus, paaugstināt konkurētspēju, kā arī samazināt kaitīgo faktoru ietekmi uz apkārtējo vidi.

Jau ziņots, ka saskaņā ar «Latvijas maiznieks» valdes locekļa Māra Daudes teikto pēdējos desmit gados uzņēmumam ikviens gads ir aizvadīts ar apgrozījuma pieaugumu un arī uz 2019.gadu «Latvijas maiznieks» raugās pozitīvi. Tajā pašā laikā viņš atturējās pagaidām prognozēt konkrētu apgrozījuma pieauguma apmēru šajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas mazumtirgotājs "Kool Latvija" plāno būvēt degvielas uzpildes staciju Berģos, Rīgā, aģentūrai LETA apstiprināja Rīgas pilsētas būvvaldē.

Rīgas pilsētas būvvaldē uzņēmumam izsniegta būvatļauja.

"Kool Latvija" pārstāve Inna Bērziņa apstiprināja, ka "Kool Latvija" Rīgas pilsētas būvvaldē ir saskaņojis projektēšanas ieceri minimālajā stadijā par objekta izbūvi Brīvības gatvē 435, iepretī Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam.

Viņa skaidroja, ka šajā stadijā uzņēmumam ir nepieciešams saņemt tehniskos noteikumus no valsts un pašvaldības iestādēm un inženiertīklu turētājiem, tāpēc plašāka informācija par plānotajām investīcijām un projekta pabeigšanas termiņiem vēl nav pieejama.

Jau ziņots, ka uzņēmums "Kool Latvija" reģistrēts 2016.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,24 miljoni eiro.

Pēc "Firmas.lv" datiem, "Kool Latvija" ir 10 īpašnieku - no tiem "BaltCap izaugsmes fondam" pieder 29,57% kapitāldaļu, bet fondam "ZGI-3", kurā investējusi "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", pieder 16,13%. Vēl 18,28% kompānijas kapitāldaļu pieder AS "MEE invest", bet 16,13% daļu īpašniece ir AS "Simamore", kas pieder Igaunijā reģistrētajam advokātu birojam "Advokaadiburoo Primus". Pa 3,23% kapitāldaļu pieder Denisam Kairānam, Kasparam Feldmanim, Sandim Šteinam un SIA "Arcade Invest", bet SIA "Duso" pieder 1,61%.

Komentāri

Pievienot komentāru