Līgatnes bijušās ķiveru fabrikas rekonstrukcijas projekta virzītāji Inese un Marģers Zeitmaņi kopā ar Gunti Avotiņu Līgatnē izveidojuši tīklu parku. Ar laiku plānots šo izklaides vietu paplašināt un piedāvāt arī nakšņošanu kokos.
«Mums bija iespēja iegādāties bijušo ķiveru fabriku. Nolēmām, ka vajadzētu attīstīt blakus esošo pauguru un izveidot labiekārtotu teritoriju vietā, kur iepriekš atradās diezgan daudz atkritumu. Laikam tā dzīvē notiek - pasvied ideju gaisā un viss smuki sastājas. Nejauši iepazināmies ar Gunti Avotiņu, kuram bija pieredze, idejas, ambīcijas un vēlme realizēt kaut ko nebijušu un tas viss - tieši saistībā ar šādiem objektiem. Mēs bijām investori un viņš - tehniskais izpildītājs,» stāsta I.Zeitmane.
Koncepta ideja aizgūta no Anglijas un projektā ieguldīti tikai personīgie līdzekļi, kas rakstāmi kā sešu ciparu skaitlis, detalizētāk ieguldīto naudas summu gan neatklājot.
Tīklu parka līdzīpašniece iepriekš novērojusi, ka cilvēki, kas ierodas Līgatnē, apmeklē dabas takas, izstaigā Līgatnes centru un dodas tālāk. Jau iepriekš paziņas vaicājušas, vai ir vēl kaut kas, ko darīt Līgatnē. «Sapratām, ka ir jārada universāls produkts, kas ir ne tikai bērniem, bet ģimenei, neizslēdzot, ka to var izmantot arī gados vecāki cilvēki. Neesmu aktīvā sporta piekritēja un mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka tradicionālie virvju parki ir nedaudz ekstrēmi, bet šeit ir tikai daži ekstrēmi vai nedaudz nervus kutinoši elementi. Esmu šeit redzējusi arī vairākas sievietes gaidībās, kuras guļ, relaksējas, mazi bērni lēkā un spēlējas ar bumbām, klučiem. Ir vecāki, kuri dodas trasē ar zīdaiņiem ķengursomās, ar klēpju sunīšiem. Apmeklētāju spektrs ir diezgan plašs,» stāsta I.Zeitmane.
Pieprasījumu pēc izklaidēm tīklos I.Zeitmane raksturo kā ļoti lielu un nedēļas nogalēs veidojas pat rindas. «Darba dienās ir labāk nekā mēs domājām. Tas vēl vairāk liek mobilizēties. Izveidoti arī bērnu atpūtas namiņi un terase, kur cilvēki rīko piknikus un piesēž - apēd saldējumu un tikmēr rinda ir pienākusi,» saka I.Zeitmane.
«Mēs kā īpašnieki esam klāt, klausāmies, ko runā un iesaka apmeklētāji. Mēs paši šeit esam ienācēji, un jebkurš līgatnietis var to apstiprināt, ka līgatnieši svešos nepieņem. Ja trīs paaudzēs esi dzimis līgatnietis, tad sauc par vietējo. Netiec cauri, pat nodzīvojot šeit 100 gadus. Mums šajā projektā ir paveicies ar to, ka, realizējot gan manas, gan vīra trakās idejas, sastopam vajadzīgos cilvēkus, īstajā mirklī, tikpat dullus un tādām pat idejām. Bez komandas, kas šeit ir, nekas nebūtu izdevies. Līdzīgi kā citās mazpilsētās Latvijā, arī šeit ir totāls darbaspēka trūkums. Komanda no maza kodola aug aizvien lielāka, es ar izbrīnu skatos un domāju, kur mēs šādus cilvēkus esam atraduši, tiešām tīrradņus,» saka I.Zeitmane.
Drošības apsvērumu dēļ un lai apmeklētāji izbaudītu lekšanu vai zvilnēšanu, trasē vienlaicīgi netiek laisti vairāk nekā 40 apmeklētāji. Starp tīklu parka klientiem 80% ir Latvijas ģimenes, bet Līgatni kopumā apmeklē daudz ārvalstu tūristu, kuri ierodas arī tīklu parkā.
Pirms parka būvniecības tas saskaņots ar Vides pārvaldi, kā arī kokus pārbaudījis dendrologs.Parka plānošanā strādājis arhitekts, bet konstrukcijas ir aprēķinājis inženieris. Kā stāsta tīklu parka līdzīpašnieks G. Avotiņš, parkam izstrādāts reglaments un ir noteiktas darbības, kas jāveic katru stundu, dienu, nedēļu, mēnesi. G.Avotiņš iepriekš piedalījies arī «Sajūtu parka» veidošanā Valmierā, kā arī citos līdzīgos projektos.
Parka izveidē ir izmantoti sporta tīkli. «Tiem ir savs standarts un izturība. Trasē tiek laists noteikts skaits apmeklētāju. Tur tikpat labi var atrasties 300 cilvēki un nekas nenotiks, bet mēs uzstādām savu limitu, lai mums pašiem vieglāk un lai cilvēks cilvēkam netraucētu,» skaidro G.Avotiņš.
Tīklu parka izveidē izmantotie materiāli ir pasūtīti no ārvalstīm, gan no Eiropas, gan ārpus tās. «Pētījām ne tikai Baltiju, bet arī Rietumeiropu, Amerikas tirgu un tehnoloģiju, kā viņi to dara. Eiropā šādi parki ir Anglijā, Francijā, tuvākais ir Polijā. Ir daudz un dažādas tīklu atrakcijas, bet tieši šādā apjomā un izpildījumā Baltijā nav,» norāda G.Avotiņš. Darbus veicis viņa uzņēmums SIA «KuKu Parki».
«Salīdzinājumam - lēkājot uz batuta, ir grūti kontrolēt savas kustības, bet tīkls nav tik atsperīgs, nav metāla detaļu, uz kurām var sasisties,» saka G.Avotiņš.
Šis ir pirmais tīklu parka atīstības posms, kas ir nodots ekspluatācijā un atvērts. Plānots paplašināties un izveidot trases pirmo stāvu, kas būtu piemērotāks mazākiem bērniem un cilvēkiem gados. «Redzam, ka atbrauc vecmāmiņas, kurām veselības stāvoklis neatbilst tādam, lai skrietu un lēkātu. Pirmajā stāvā būs šūpuļtīkli, mazāks bērnu laukums ar dažādiem rāpošanas elementiem,» stāsta parka līdzīpašniece.
Iecerēta arī nakšņošana tīklos. Tieši no parka apmeklētāju puses bijusi šāda interese, vai par pāris eiro drīkst palikt pa nakti. «Sapratām - kāpēc ne, jo teritorija ir apsargāta, neko aiznest nevar,» saka I.Zeitmane.