Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Sun Finance" sācis darbu Filipīnās, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma "Sun Finance" tiešsaistes finansēšanas pakalpojumi patlaban pieejami kopumā deviņās valstīs trijos kontinentos.

Uzņēmumā atklāj, ka paralēli pozīciju stiprināšanai esošajos tirgos 2023.gadā paredzēts turpināt ģeogrāfisko ekspansiju un produktu klāsta paplašināšanu. Filipīnas ir pirmais solis šajā virzienā. Filipīnas ar 111 miljoniem iedzīvotāju kļuvušas par "Sun Finance" otro lielāko tirgu, pirmo vietu saglabājot Meksikai ar 128 miljoniem iedzīvotāju.

"Sun Finance" dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs informē, ka digitālie maksājumi un citi digitālie finanšu pakalpojumi Filipīnās attīstās ātri, tāpēc šī valsts ir pievilcīga dažādiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Filipīnas ir viena no visapdzīvotākajām vietām pasaulē, kur liela daļa sabiedrības runā angļu valodā, kā arī ļoti plaši izmanto viedierīces.

Filipīnās taifūns Haijans, kas prasījis vairāk nekā desmit tūkstošu cilvēku dzīvības, ir radījis pilnīgu sajukumu, paudis Sarkanā krusta Filipīnu vadītājs.

Amatpersonas lēš, ka Taklobanas pilsētā gājuši bojā desmit tūkstoši cilvēku, bet vēl simtiem taifūna upuru ir citur Filipīnās. Simtiem tūkstošu cilvēku ir evakuēti uz drošākiem apgabaliem, vēsta BBC.

Taifūns izpostījis dzīvojamās mājas, skolas un lidostu.

Kopumā Haijana sekas Filipīnās izjūt aptuveni četri miljoni cilvēku, no kuriem daudziem trūkst pārtikas, tīra dzeramā ūdens un pajumtes.

Situācijas glābšanā jau iesaistījusies Apvienoto Nāciju organizācija (ANO), ASV, Austrālija un citas valstis. «Šeit ir ārkārtīgi daudz nelaimes gadījumu, visur ir miruši cilvēki, daudz postījumu,» situāciju raksturoja Sarkanā krusta vadītājs Filipīnās Ričards Gordons (Richard Gordon).

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Jaunattīstības valstu akciju tirgus indeksi otrdien saruka līdz deviņu mēnešu zemākajai atzīmei, lielāko kritumu piedzīvojot Filipīnas un Taizemes akciju tirgiem, liecina dati.

Tāpat saruka valūtu vērtības, tirgus dalībniekiem bažījoties par ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmumu samazināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus.

Tā, piemēram, Philippine Long Distance Telephone Co akcijas cena nokrita par 4,6%, pavelkot līdzi Filipīnas akciju tirgus indeksu līdz zemākajam līmenim kopš 2011. gada septembra. Savukārt Taizemes un Indonēzijas akciju tirgus indeksi saruka par vismaz 2,6%.

Jaunattīstības valstu tirgus raksturojošais MSCI Emerging Markets Index saruka par 1,1% līdz 962,53 punktiem, kas ir zemākā atzīme kopš pērnā gada septembra sākuma.

Jāpiebilst, ka kopš maija otrās puses, kad FRS vadītājs Bens Bernanke paziņoja, ka centrālā banka varētu apsvērt kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu bremzēšanu, ārzemju investori ir atbrīvojušies no Taizemes akcijām 1,3 miljardu ASV dolāru apmērā, no Indonēzijas – 1,2 miljardu dolāru apmērā un 70 miljonu ASV dolāru vērtām Filipīnas kompāniju akcijām.

Pēc traģiskā taifūna Haijana plosīšanās Filipīnās daudzas pasaules valstis, atsevišķas privātpersonas un organizācijas sniegušas palīdzību stihijas seku novēršanā. Tādējādi valstī ieplūduši miljoniem dolāru, un tas radījis vēl kādu problēmu – bažas, ka stihijā cietušajiem paredzētie līdzekļi nenonāk mantrausīgu politiķu un krāpnieku rokās, vēsta Reuters.

Taifūns Haijans polosījās valstī 8. novembrī, vietumis noslaukot pilnīgi visu savā ceļā. Rezultātā bojā gājuši vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku, izpostīt mājokļi, un, valsts Sarkanā krusta vadītāja vārdiem, valstī valda pilnīgs sajukums.

Līdz šim līdzcietīgās valstis un organizācijas Filipīnu valdībai, kas tika kritizēta lēnīgajā rīcībā pēc stihijas, atvēlējuši teju 13 miljardus peso jeb aptuveni 298 miljonus ASV dolāru skaidrā naudā un dažādās palīdzības precēs. Savukārt Pasaules Banka un Āzijas Attīstības banka ziedojumos un ārkārtas aizdevumos Filipīnām sniegušas vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru.

Filipīnas piektdien nosūtīja atpakaļ uz Kanādu 69 konteinerus ar, kā vietējās amatpersonas paziņojušas, nelikumīgi ievestiem atkritumiem.

Salu valsts ir viena no Dienvidaustrumāzijas valstīm, kas protestē pret to, ka turīgās zemes uztverot tās kā atkritumu izgāztuves.

Sabikas līča brīvostas pārvaldniece Vilma Eisma teikusi, ka tonnām atkritumu uzkrautas uz kuģa «Bavaria», kas tagad uzsācis 20 dienu ilgu ceļu uz Kanādas ostas pilsētu Vankūveru, ar to noslēdzot «šķērmu mūsu vēstures nodaļu». Pirms došanās uz Kanādu, «Bavaria» piestās ostā Taivānā, viņa piebilda.

Vides aktīvisti, tostarp no organizācijām «Greenpeace» un «EcoWaste Coalition» apsveica «Bavaria» ceļojumu, uzsverot, ka «Filipīnas nav atkritumu izgāztuve».

Filipīnu prezidents Rodrigo Duterte ir draudējis nosūtīt atpakaļ visus atkritumus, kas 103 konteineros Filipīnās tika ievesti 2013.un 2014.gadā. Vairāki konteineri atkritumu ir utilizēti, tostarp noglabāti izgāztuvēs, bet 69 konteineri ar elektriskajiem un mājsaimniecību atkritumiem, tostarp izlietotām autiņbiksītēm, puva divās Filipīnu ostās.

Vācijas autobūves koncerns Volkswagen plāno investēt līdz pat 200 miljoniem dolāru (184,1 miljonam eiro), lai Filipīnās uzbūvētu montāžas rūpnīcu un izveidotu reģionālu ražošanas centru, vēsta laikraksts Manila Standard Today.

Uzņēmums plāno Filipīnu valdībai ierosināt valstī uzbūvēt montāžas rūpnīcu, kurā sākotnēji tiktu ražotas automašīnas, izmantojot citās valstīs ražotas detaļas.

Volkswagen norāda, ka eksperti ir jau gandrīz pabeiguši šī projekta realizācijas iespējamības izpēti. Kompānija šobrīd importē visas automašīnas, kas tiek tirgotas Filipīnās.

Piektdien, 8. novembrī, Filipīnas sasniedzis šī gada līdz šim spēcīgākais taifūns pasaulē, kurš jau paņēmis trīs cilvēku dzīvības.

Kā vēsta Telegraph, taifūns Haijan, kura vēja ātrums pārsniedz 85 metrus sekundē, ir ne tikai spēcīgākais šogad, bet, iespējams, arī spēcīgākais kāds jebkad sasniedzis sauszemi.

Taifūns, kas Filipīnās jau nopostījis elektrolīnijas un noārdījis ēkas, licis uz drošākām vietām licis evakuēt vairākus miljonus cilvēku.

Spēcīgās vētras rezultātā, krītot elektrolīnijām, bojā gājuši divi cilvēki, bet viens cilvēks miris no zibens spēriena.

#1/6

Foto: AP/SCANPIX

#2/6

Foto: AP/SCANPIX

#3/6

Foto: AP/SCANPIX

#4/6

Foto: AP/SCANPIX

#5/6

Foto: AP/SCANPIX

#6/6

Foto: AP/SCANPIX

Skatīties pārējos attēlus

Filipīnu prezidents Ferdinands Markoss trešdien parakstīja likumu, ar kuru tiek ieviests 12% pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ārvalstīs bāzētiem uzņēmumiem, kas valstī sniedz digitālos pakalpojumus.

Nodoklis attiecas uz plašu produktu un pakalpojumu klāstu, piemēram, tiešsaistes meklētājprogrammām, programmatūru licencēšanu, mobilajām lietotnēm, tiešsaistes spēlēm, vebināriem, mūzikas, reklāmas, uzglabāšanas un mākoņdatošanas pakalpojumiem, satura mitināšanu un digitālajiem tirgiem.

Prezidents likuma parakstīšanas ceremonijā teica, ka gan mazi tehnoloģiju jaunuzņēmumi, gan pasaules lielākie uzņēmumi, kas bāzēti otrā pasaules malā, strādājot un pelnot Filipīnās, ir daļa no kopienas. Viņš uzsvēra, ka jaunais likums nozīmē, ka vietējiem uzņēmumiem un starptautiskajām digitālajām platformām ir vienādi noteikumi konkurencei.

Uzņēmumi, kuri nemaksās nodokli, Filipīnās nevarēs sniegt digitālos pakalpojumus.

Ministru Kabinets apstiprinājis Ārlietu ministrijas izstrādāto rīkojuma projektu par palīdzības sniegšanu Filipīnām taifūna Haijan radīto seku novēršanai.

Iemaksa 21 085 latu (30 000 eiro) tiks veikta ANO Humanitāro lietu koordinācijas biroja Centrālajā ātrās reaģēšanas fondā (OCHA CERF). Palīdzības sniegšana Filipīnām tiks nodrošināta, izmantojot budžeta programmu Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada 8.oktobrī Filipīnas skāra taifūns Haijan, kura ātrums sasniedza 315 kilometrus stundā, padarot to par spēcīgāko reģistrēto taifūnu, kāds jebkad sasniedzis sauszemi. Saskaņā ar Filipīnu Nacionālās katastrofu riska samazināšanas un vadības padomes datiem, taifūna seku skarto iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā 9,6 miljoni cilvēku 41 Filipīnu provincē. 800 000 cilvēku bijuši spiesti pamest savas mājas. Saskaņā ar pēdējo informāciju taifūna izpostītajos reģionos bojāgājušo cilvēku skaits sasniedzis 3 982. Informācija par cietušajiem un bojā gājušajiem joprojām tiek apkopota un papildināta, un prognozējams, ka upuru skaits ir ievērojami lielāks. Taifūna radītās humanitārās krīzes rezultātā iespējami jauni upuri, norāda Latvijas Ārlietu ministrija.

Dabas katastrofas pērn radījušas zaudējumus 125 miljardu dolāru (92 miljardu eiro) apmērā, liecina otrdien publiskotās pasaulē lielākās pārapdrošināšanas kompānijas Munich Re aplēses.

Vislielākos zaudējumus 2013.gadā izraisījis spēcīgais taifūns Filipīnās, kas prasīja arī vairāk nekā 6000 cilvēku dzīvību, un Eiropu skārušie plūdi.

Tomēr pērn katastrofās pieredzētie zaudējumi bijuši zemāki nekā pēdējo desmit gadu vidējais rādītājs - 184 miljardi dolāru. Apdrošinātie zaudējumi pērn bija 31 miljards dolāru, salīdzinot ar desmitgades vidējo rādītāju 56 miljardiem dolāru.

Vislielākos materiālos zaudējumus izraisīja plašie plūdi, kas jūnija sākumā skāra Eiropas austrumus un centrālo daļu, kopumā nodarot postījumus 15,2 miljardu dolāru apmērā, no tiem 3,2 miljardi dolāru bija apdrošināti.

Savukārt jūlijā Vācijā pieredzētajās vētrās ar krusu, kuras graudiņi sasniedza pat tenisa bumbiņu lielumu, nodarīti zaudējumi 4,8 miljardu dolāru apmērā, no tiem 3,7 miljardi dolāru bija apdrošināti.

Ar Zirnekļcilvēka iesauku pazīstamais franču alpīnists Alēns Robērs piektdien uzkāpis Honkongas debesskrāpī un izvietojis tur transparentu, mudinot uz mieru protestu pārņemtajā pilsētā.

Plakātā redzama sarokošanās, kā arī Honkongas un Ķīnas karogi.

Honkongā vairākus mēnešus turpinās valdības oponentu protesti, kas bieži pāraug sadursmēs ar policiju.

57 gadus vecais francūzis, kurš kļuvis slavens ar kāpšanu debesskrāpjos, sacīja, ka viņa jaunākā akcija ir «uzstājīgs aicinājums uz mieru». «Iespējams, ar to, ko es daru, es varu mazināt temperatūru vai varbūt izraisīt smaidu. Jebkurā gadījumā, tāda ir mana cerība,» paziņojumā medijiem apliecināja Robērs.

Vēstījums, uzkāpjot 68 stāvus augstajā debesskrāpī «Cheung Kong Center», bijis «uzstājīgs aicinājums uz mieru un konsultācijām starp Honkongas tautu un tās valdību».

Robēra akcija tīmeklī izsaukusi dažādu reakciju.

Filipīnu vīrieši gadiem ilgi centušies spodrināt savu «mačo» tēlu, dodoties pie bārddziņa un metot līkumu skaistumkopšanas saloniem, taču pašlaik situācija ir mainījusies. Lielākā daļa skaistumkopšanas nozares uzņēmumu tērē miljoniem peso, lai panāktu, ka vīriešu kārtas slavenības un politiķi izmanto viņu pakalpojumus un rāda piemēru, ka skaistums nemazina vīrišķību, vēsta Reuters.

Ziņu aģentūras fotogrāfe Šerila Ravelo (Cheryl Ravelo) devusies iemūžināt fotogrāfijās vīriešus, kas cenšas uzlabot savu ārieni skaistumkopšanas salonā. «Mana pirmā pietura bija skaistumkopšanas salons Flawless - tas ir viens no pirmajiem šādiem saloniem Filipīnās, kas savam klientu lokam vēlējās piesaistīt abu dzimumu pārstāvjus,» savā blogā stāsta fotogrāfe.

«Neesmu svešiniece skaistumkopšanas salonos, tomēr spilgti rozā flīzes un dīvāni uzgaidāmajā telpā, kā arī tikpat košas krāsas darbinieku uniformas varētu «satriekt» vairumu vīriešu,» pieļauj Reuters fotogrāfe, stāstot, ka, gaidot ierodamies kādu vīriešu kārtās apmeklētāju, kas piekritīs, ka viņu fotografē skaistumkopšanas procedūras laikā, spilgti rozā krāsas uzgaidāmajā telpā viņai nācies pavadīt vairākas dienas.

Pērn kosmētikas produktu ražotāja SIA Stenders apgrozījums sasniedzis 6,453 miljonus eiro, un, salīdzinot ar 2012. gadu, tas samazinājies par 0,4%, liecina Lursoft dati.

Aizvadītajā gadā uzņēmums strādājis ar zaudējumiem 233,114 tūkstošu eiro apmērā, savukārt 2012. gadā uzņēmums guvis 291,987 tūkstošu eiro peļņu.

Kompānijas vadība norāda, ka nozīmīgs pārskata gada notikums bijis investīciju piesaiste 1,5 miljonu eiro apjomā. Piesaistītos līdzekļus plānots ieguldīt ražošanas, noliktavu un laboratorijas telpu paplašināšanā un modernizācijā, jaunu ražošanas iekārtu iegādei. Aizvadītajā gadā SIA Stenders atvēra pārstāvniecību Manilā, Filipīnās. Pārstāvniecības mērķis ir jaunu partneru piesaiste Dienvidaustrumāzijas tirgū. 2013. gadā tirdzniecībā tika laisti aptuveni 20 jauni produkti – matu kopšanas produktu līnija, lūpu sviesti un jauni produktu papildinājumi Zelta un Dzintara līnijās.

Kosmētikas ražošanas tirgus Latvijā pakāpeniski attīstās, top jauni produkti, un tiek apgūti jauni tirgi; šis gads plānots vēl labāks par aizvadīto , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kosmētikas un smaržu ražošanas bizness Latvijā atgādina pļavu, kurā izauguši daži brangi ozoli – tirgū spēlētāju ir daudz, taču lielākoties tās ir nelielas kompānijas ar apgrozījumu, kas mērāms vien dažos tūkstošos vai desmitos tūkstošos, atsevišķos gadījumos pat tikai dažos simtos eiro.

Par nepārspētu nozares līderi joprojām uzskatāma a/s Dzintars. Tiesa, pērn tās apgrozījums nedaudz sarucis – līdz 7,92 milj. eiro –, bet zaudējumi auguši līdz 262 tūkst. eiro, kas gan nav salīdzināms ar pirms dažiem gadiem piedzīvotajiem vairāk nekā pusmiljona eiro zaudējumiem. Uzņēmums turpināja optimizēt izmaksas, vienlaikus cenšoties saglabāt konkurētspēju ne tikai pārdošanā, bet arī strādājošo speciālistu piesaistīšanā un mācībās, norāda kompānijas vadība. Latvijas tirgus apjomi salīdzinājumā ar 2012. gadu pērn ir samazinājušies par 6%, savukārt eksporta apjomi palielinājušies par 10%. Uzņēmums veiksmīgi realizējis mērķi par franšīzes veikalu atvēršanu, un patlaban ar a/s Dzintars zīmolu darbojas 75 franšīzes veikali, tostarp Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Kazahstānā un Baltijas valstīs. Tiek plānota arī Āzijas tirgus apgūšana. Uzņēmuma intelektuālajā īpašumā ir 159 patenti un 119 preču zīmes. Dzintars sadarbojas arī ar privāto preču zīmju īpašniekiem un investē jaunu produktu ražošanā, piemēram, kopējās investīcijas jaunajā smaržu kolekcijā My Version varētu būt 400 tūkst. eiro, šoruden ziņoja LETA. Šogad radītas arī divas pilnīgi jaunas premium klases kosmētikas līnijas – produkti SPA procedūrām mājās un atjaunojoša kosmētika –, kuru ražošanā gada sākumā investēts ap 1 milj. eiro.

Pirmdien Filipīnu ziemeļu salu Lusonu satricinājusi 6,3 magnitūdu zemestrīce, kurā gājuši bojā vismaz pieci cilvēki un desmitiem ievainoti, vēsta vietējie mediji.

Zemestrīce notikusi plkst.17.11 pēc vietējā laika 40 kilometru dziļumā.

Zemestrīcē cietusi Pampangas province, kurā pārrauta elektrības padeve un, sabrūkot ēkām, gājuši bojā pieci cilvēki un vairāki desmiti ievainoti.

Galvaspilsētā Manilā evakuēti biroji un šūpojušās ēkas, liekot tūkstošiem cilvēku panikā bēgt ielās.

Salu valsts Filipīnas atrodas tā sauktajā Klusā okeāna «ugunslokā», kam ir raksturīgas biežas zemestrīces un vulkāniskā aktivitāte.

1990.gadā 7,7 magnitūdu zemestrīce Lusonā prasīja apmēram 2000 cilvēku dzīvības.

ASV apsardzes firma "Brink's" iegādāsies Lielbritānijas apsardzes kompānijas "G4S" inkasācijas pakalpojumu biznesu 14 valstīs, tostarp arī Baltijas valstīs, teikts "Brink's" paziņojumā.

Darījuma vērtība ir 860 miljoni ASV dolāru (aptuveni 790 miljoni eiro).

"Brink's" pirks "G4S" inkasācijas pakalpojumu biznesu Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kā arī Beļģijā, Čehijā, Dominikānā, Filipīnās, Indonēzijā, Īrijā, Kiprā, Kuveitā, Malaizijā, Nīderlandē un Rumānijā.

"G4S" inkasācijas biznesa kopējais apgrozījums šajās valstīs pērn bijis apmēram 800 miljoni ASV dolāru (aptuveni 735 miljoni eiro).

Kā liecina informācija "Firmas.lv", Latvijā inkasācijas pakalpojumu sniedzēja AS "G4S Cash Services Latvia" dibināta 2001.gadā. 2018.gadā uzņēmums strādāja ar 6,863 miljonu eiro apgrozījumu un 551 660 eiro peļņu.

Par Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras jauno prezidentu ievēlēts būvmateriālu ražotāja SCHWENK Latvija valdes priekšsēdētājs, SCHWENK Ziemeļeiropas izpilddirektors Reinholds Šneiders.

R.Šneideram ir vairāk nekā 25 gadu ilga pieredze būvmateriālu ražošanas sektorā Eiropā. Līdz 2019.gadam ieņēmis dažādus ar transportbetona un cementa ražošanu un tirdzniecību saistītus amatus RMC un CEMEX.

2019.gadā R.Šneiders atstāja CEMEX un pievienojās SCHWENK grupai kā izpilddirektors jauniegādātajiem aktīviem Latvijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā. Kopš 2020.gada R.Šneiders ir ABT Betong Zviedrijā, FRAMM grupas Igaunijā, Vestfold un Hokksund Betong Norvēģijā, Betoni Center Oy Somijā valdes loceklis, SCHWENK Latvija un AB Akmenės Cementas Lietuvā valdes priekšsēdētājs.

“Ar AHK tīkla biedriem un visām trim Baltijas valstīm mēs varam vēl vairāk stiprināt attiecības starp Vāciju un Baltiju. Mēs varam veidot jaunus kontaktus starp uzņēmumiem, kas darbojas šajos tirgos, kā arī starp valdībām un indivīdiem. Manas prezidentūras laikā galvenā uzmanība būs pievērsta ES zaļajam kursam, ilgtspējīgai inovācijai un digitalizācijai. Turpinot attīstīt labu sadarbības un komunikācijas tīklu starp uzņēmumiem, NVO un valsts iestādēm Vācijā un Baltijā, AHK var atbalstīt uzņēmumu un sabiedrības pāreju uz ilgtspējības mērķiem,” uzsvēra R.Šneiders.

Latvija būs viena no četrām olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra basketbolā rīkotājām, pirmdien paziņoja Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA).

Pārējos trīs turnīrus uzņems Grieķija, Spānija un Puertoriko.

Tāpat pirmdien Latvijas vīriešu basketbola izlase uzzinās savus pretiniekus šajā turnīrā. Izloze norisināsies plkst.20 pēc Latvijas laika.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā ir Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija. Otrajā grozā ir Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Katrā kvalifikācijas turnīrā būs A un B apakšgrupas. Pirmā, ceturtā un piektā groza izlases būs ielozētas A apakšgrupās, bet otrā, trešā un sestā - B apakšgrupās.

Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānijas Hennes and Mauritz (H&M) tīrā peļņa šā biznesa gada pirmajā ceturksnī, kas noslēdzās februārī, palielinājās līdz 2,64 miljardiem kronu (296,5 miljoniem eiro), salīdzinot ar 2,46 miljardiem kronu (276,3 miljoniem eiro) attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts ceturtdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Peļņas pieaugumu galvenokārt veicinājis pārdošanas apjoma kāpums, kas jo sevišķi spēcīgs bijis Japānā, Dienvidkorejā un Ķīnā.

H&M tirdzniecības apjoms kopumā iepriekšējā ceturksnī palielinājies par 13% - līdz 32,1 miljardam kronu.

Uzņēmums ceturtdien pavēstīja, ka šogad plāno sākt tirdzniecību interneta veikalos Spānijā, Itālijā un Ķīnā.

H&M norādīja, ka klientu atsaucība Francijā, kur tirdzniecība internetā sākta šā mēneša sākumā, bijusi ļoti pozitīva.

Kompānija uz iepriekšējā ceturkšņa beigām pasaulē pārvaldīja 3192 veikalus, kas ir par 374 vairāk nekā pirms gada.

H&M nākamajā mēnesī plāno atvērt pirmo veikalu Austrālijā, kā arī šogad iecerējusi atvērt pirmos veikalus Filipīnās un Indijā.

57 pasaules valstis kļuvušas par Āzijas Infrastruktūras attīstības bankas (Asian Infrastructure Investment Bank, AIIB) dibināšanas procesa dalībniecēm. Aprīļa vidū par to paziņoja Ķīnas valdība. Jāuzsver, ka Ķīnas plāni šādas bankas izveidošanā jau iepriekš izraisījuši plašu starptautisko rezonansi, trešdien raksta laikraksts Diena.

Oficiāli pieteiktais AIIB darbības virziens ir infrastruktūras projektu (piemēram, ceļu, dzelzceļu, ostu, cauruļvadu) finansēšana Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Bankas centrālā mītne atradīsies Pekinā, savukārt sākuma kapitāls būs 50 miljardi ASV dolāru ( 46,63 miljardi eiro) ar iespēju to palielināt līdz simts miljardiem, turklāt tikai retais šaubās, ka šī iespēja paliks neizmantota. Iemaksas veiks AIIB dalībvalstis proporcionāli savu ekonomiku apmēriem. Bankas funkcionēšanas mehānisms vēl nav pilnībā skaidrs, tomēr plānots, ka darbu tā sāks šā gada beigās.

Sākotnējo vienošanos par AIIB dibināšanu 2014. gada rudenī parakstīja 21 valsts, tajā skaitā tādas nozīmīgas ekonomikas kā Indija, Malaizija, Taizeme, Singapūra un Kazahstāna. Savukārt līdz šā gada 31. martam, kad beidzās pieteikšanās termiņš dalībai AIIB dibināšanā, valstu skaits vairāk nekā divkāršojās, papildinoties gan ar citām reģiona lielākajām ekonomikām – Dienvidkoreju, Indonēziju, Filipīnām un Austrāliju, gan valstīm, kurām ir būtiskas intereses reģionā vai kuras uztur draudzīgas attiecības ar Ķīnu – Krieviju, Brazīliju, Saūda Arābiju un Kataru. Lai arī nevienai valstij, kura bija oficiāli pieteikusies dalībai AIIB, šis pieteikums nav noraidīts, Ķīnas valdība paziņoja, ka Taivāna nekļūs par bankas locekli, vēsta LETA.

Latvija ir autovadītājiem septītā labākā valsts pasaulē, liecina Waze apkopotais Autobraucēju apmierinātības indekss, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

raukšanas pieredze Latvijā 10 baļļu skalā novērtēta ar 6,5 ballēm. Pirmajā vietā ar vērtējumu 7,5 ierindojusies Nīderlande, otrajā vietā - Francija ar vērtējumu 7,4, bet trešajā - ASV ar 7,2 ballēm.

Starp desmit labākajām braukšanai piemērotajām valstīm ir arī Čehija, Zviedrija, Apvienotie Arābu Emirāti, Ungārija, Slovākija, Itālija, Spānija un Beļģija.

Kā vissliktāko valsti, kur pārvietoties ar auto, Waze indekss uzrāda Filipīnas (Cebu pilsēta) ar vērtējumu 1,1. Priekšpēdējā vietā ir Indonēzija (Bogora) ar 2,1 balli, bet trešā no beigām ir Salvadora (Sansalvadora) ar vērtējumu 2,8. Starp desmit auto braukšanai nepiemērotākajām valstīm ir arī Kolumbija, Gvatemala, Brazīlija, Panama, Čīle un Dienvidāfrika.

Indonēzija 49 konteinerus ar plastmasas atkritumiem nosūtīs atpakaļ uz attīstītajām valstīm, piemēram, ASV un Vāciju, trešdien paziņoja vietējā amatpersona.

Reģionā pastiprinās cīņa pret nelegālu atkritumu ievešanu.

«Konteineri ir aizzīmogoti un gatavi atgriezties atkarībā no kuģošanas grafikiem,» paziņoja Indonēzijas muitas pārvaldes preses pārstāvis Denu Sudžantoro.

Viņš informēja, ka atkritumi tiks nosūtīti atpakaļ uz ASV, Vāciju, Franciju, Austrāliju un Honkongu.

Konteineri pašlaik atrodoties Batamas salā uz dienvidiem no Singapūras, informēja Sudžantoro.

Pagājušajā mēnesī Indonēzijas valdība nosūtīja atpakaļ ASV piecus konteinerus ar plastmasas atkritumiem, kuros bija aizliegti materiāli.

Ķīna pērn aizliedza plastmasas atkritumu importu, tādēļ citas Dienvidaustrumāzijas valstis kļuvušas par galamērķi tiem.

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.